Atpakaļ sapņu zemē

21.01.2010
7 min lasīšanai
44 foto

Šis jau ir otrais ceļojums uz Portugāli pēdējo 2 gadu laikā, turp un atpakaļ nokļūšana tieši tāda pati kā pirmo reizi- ar Ryanair caur Londonu, tikai šoreiz inflācija darījusi savu un ceļš vairs nesanāk tik lēts ( vai arī netrāpījās pašas karstākās atlaides)- 2pers. ( ieskaitot vienu iečekotu somu)- ap 180 LVL ( pirktas 6 mēnešus iepriekš) Ceļojums ilgst 9 dienas ( neskaitot pirmo nakti Stansedā) un tā kopejās izmaksas uz 2iem ēšanai nakšņošanai, autoīrei, ieejas biļetēm, dāvaniņām- ir apmēram 600 LVL. Maršuts- Porto-Cascais-Lisabona-Castello Branco-Covilhā-Almeida- Viseu-Aveiro-Porto. 1. diena. ielidojam Porto ar rīta reisu, izmantojot jauno ērto metro/vilciena apvienojumu nokļūstam centrā un kādu stundu pavadām meklējot rezervēto naktsmītni-Pensão Cristal,īpaši tur tiek piedāvāts brokastis ēst istabā, no rīta saprotams , kāpēc ieteiktu izvēlēties šādu pakalpojumu, jo brokastu zāle ir tik miniatūra, ka tur vienlaicīgi var ēst tikai 10 cilvēki, citiem jāstāv rindā. :) Vakarā vēl izstaigājam Duoro upes promenādi- pamielojamies ar sardīnēm un plānojam nākamās dienas braucienu uz Lisabonas pusi. 2.diena. Lidostā saņemam rezervēto Ford Fiesta, rezervēts par 140 EUR, un dodamies meklēt maksas bāni, lai ātri tiktu līdz Lisabonai. Viss notiek civilizēti, nav nekādu grūtību atrast ceļu un arī uz tā servisa vietas ir apmēram ik pa 15 km- viss braucēju ērtībām. Šīsdienas galamērķis ir Cascais pie Lisabonas- līdzīgi kā Jūrmala pie Rīgas. Nepaiet ne 3 stundas, kad jānogriežas no bāņa un caur Sintru jānokļūst Cascais- protams, apstājamies Sintrā, neaprakstāmas izjūtas braucot pa Sintras pussalu, iesaku visiem pamēģināt. Vakara nokrēslā tiek no ārpuses apskatīta Palacio National, Mourisca ( arābu strūklaka)strūklakā nomazgāta seja, un pustumsā vēl pagūts apskatīt Cabo da Rocca, nevarēja jau braukt garām, ieraugot pie ceļa šo norādi.Jau tumsā drusku pamaldamies pa Cascais/Estoril promenādi meklējot Hotel Londres, krāšnās ugunīs pamanām arī slaveno casino Royal prototipu ( ai žēl man nav līdzi vakartērpa..). Viesnīca ir mazliet noplukusi, bet citādi normāla, šī bija visdārgākā viesnīca, jo Lisabonas piekrastē īpaši lēti nakšņot nav iespējams- sezonā cena 120 eur par istabu ar brokastīm. 3.diena Atstājam auto pie viesnīcas, uz no dodamies ar vilcienu uz Lisabonu, šī diena veltīta īsai Lisabonas apskatei, izkāpjam pieturā Belem (no slavenā torņa gan tur nav ne vēsts), mazliet maldīšanās, līdz atrasts autobus, kas aizvedīs mūs līdz šīsdienas vienīgajam muzejam Kaluštes Gulbenkjana muzejam- naftas magnāts savu mākslas kolekciju 1955. gadā uzdāvināja Portugālei, kolekcijā ir dažādi priekšmeti- gleznas, paklāji, skulptūras no dažādiem laikmetiem un reģioniem, muzejā ir apskatāma arī franču jūgendstila pārstāvja Lenē Lalika unikālo meistardarbu kolekcija.Interesanti arī ir tas, ka muzeja eksponātiem drīkst pieskarties- pieskaroties īstam persiešu paklājam no 17. gs- uh, sajūtas ir netveramas. Pēc muzeja apskates vairs negribas raudzīt vēl kādus mākslas priekšmetus, tas tāpēc, ka negribas zaudēt nupat piedzīvoto košumu un krāšņumu! Tālākais ceļs ved uz vecpilsētu, pa ceļam apskatot vēl tukšo vēršu cīņu arēnu campo Pequeno, tad nejauši nokļūstot skaistā metro stacijā ar nosaukumu Parks- zili ažuležu, mītisku briesmoņu skulptūras, attēlotais parāda seno portugāļu pasaules izpratni un stāstus par ceļotāju piedzīvojumiem. Starp citu Lisabonas metro vēl nav pilnībā pabeigts, kaut kartes liecina par pretējo, tapēc nebrīnieties, ja nākas atklāt, ka kāda no metro stacijām vēl dabā nepastāv. :) Nākamais apskates objekts ir Santa Justa elevators- daudz par viņu dzirdēts- jāpamēģina arī vienreiz pabraukāties, vienreiz tas ir to vērts, inženierobjektu mīļotāji var ilgi pētīt visas detaļas, kas vēljoprojām darbojas un ikdienas vadā cilvēkus, augšā iesaku pasēdēt kafe, iedzert svaigi spiestu apelsīnu sulu un brīdi pavērot fascinējošo pilsētas panorāmu, varbūt paklausīties vietās mūzikas grupas izpildījumu. Diena jau drīz būs galā un vēl nav apmeklēts 3 objekts Belemas tornis, šoreiz izkāpjam pie pieminekļa jūrasbraucējiem (naivi cerot, ka tornis nav īpaši tālu), tas ir gana iespaidīgs, arī apkārtnes panorāma ir vērā ņemama, 25. aprīļa tilts, Kristus statuja tālumā, San Jeromino klosteris, ak jā, un Belemas tornis, kas izrādās ir vēl 2 km tālāk, nostaigātās kājas un kurkstošie vēderi dara savu, lai mēs torni pavērotu tikai no tālienes un ar vilcienu dotos atpakaļ, cerot Estoril sameklēt kādu ēstuvi. Pavakariņojām viesnīcā- citiem gan to neietektu darīt, sanāks dārgi pārmaksāt ( 2 cilv.-37 eur+ vēl iesmērēja pudeli vīna par 15 eur), labāk sameklējiet krodziņu Lisabonā. 4.diena puse dienas paiet pie okeāna peldēties nepeldamies,jo esam pludmalē bez ekstrām. t.i. dušas ( peldēšanās paredzēta kādā no nākamajām dienām Aveiro pusē),šīsdienas plāns apskatīt Sintras pussalu- Monserattes pili, Pena pili un tad doties tālāk iekšzemē (vakarā jānokļust līdz Constancas ciemam ( netālu no klosterpilsētas Tomar). Monserrate pils ar dārzu ir ļoti skaisti- dažādi eksotiski augi, dārzs, kuru izveidojis anglis Viljams Bekforts 18. gs beigās, kurš iegādājās šo īpasumu kopā ar mazu kapelu, kura bija veltīta Monserrates dievmātei Spānijā.Dārzu savos darbos ir pieminējis arī lords Bairons.Pati pils tika uzcelta vēlāk un nākamais īpašnieks to papildināja ar eksotisko augu kolekcijām no Austrālijas. Parkā ir arī kafe, kur iegādājām slaveno Corales vīnu.( Coraleša- ir ciems, kurā tiek audzētas vīnogas, kuras vienīgās Eiropā izturējušas postošo augu utu epidēmiju, kas 19. gs. tika ievazāta no Amerikas, jo blīvajā augsnē insekti nav varējuši ieurbties un iznīcināt vīnogulāju saknes) 350 ml-17 eur ( mājās vīna garšu un unikalitāti laikam nespējām novērtēt, jo vīns nelikās garšīgs). turpinot ceļu pa šaurajām kalnainajām Sintras ieliņām devāmies uz Pena pili, šeit gan daudz nekavēšos, jo šī pils ir viena no Portugāles vizītkartēm un daudz aprakstīta- secinājums ir to vērts apskatīt! Turpinām ceļu prom no piekrastes, šoreiz nebraucam pa autobāni, bet izvēlamies mazākus ceļus, īsti nepadomājām, ka ir darba diena , piektdiena, un vēl pēc pieciem- visi ceļi pilni ar portugāļiem, kas dodas ārā no Lisabonas uz mājām, tā nu ap Villa Franka de Xsira drusku iestrēgstam, tiekam pāri Tejo upei un nonākam līdzenumā- šajā reģionā tiek audzēti vērši un graudaugi, kā arī vinogulāji, pa ceļam redzam pilsētiņas ar vīna daritavām , vēršu fermām un graudu klētīm, brauktu te nedēļu vēlāk- redzētu vēršu skrējienus un vīno verde svētkus. Jau krietnā tumsā nokļustam Constanca ciemā, viesu nama Casa João Chagas īpašnieks ir mūs gaidījis- istabas ērtas, iekārtojums pārdomāts, tiešam teicama vieta atpūtai- istabas cena 35 EUR ar brokastīm, kurās dabūjam svaigi spiestas sulas, kas ir pārsteigums). 5.diena no rīta pastaigājam pa Constanca, pati pilsētiņa nav liela, šo vietu apmeklē kanoe laivošanas cienītāji, jo tuvumā ir Težu upes ūdenskrātuve un sākas kalnaināks apvidus, pilsētiņa ir slavena ar faktu, ka te apmeties no karaļa galma izdzītais āksts, kurš ir bijis slavens ar savu piedauzīgo uzvedību, viņam šeit ir uzcelts arī piemineklis un kādā šķērsielā var atrast arī modernāku sex akta statuju, kas konservatīvam eiropietim liksies šausmīga! HE, HE.. Turpinām ceļu uz Serra da Estrela, piestājot Castellu Branku, lai apskatītu bīskapa dārzu Jardim Episcopal. Pieminēšanas vērta ir mūsu atklāsme- apmeklējot visādus dārzus, bieži jutām urīna smaku, nodomājām, laikam jau cilvēki nekautrējas atviegloties parkā un karstais laiks dara savu, smaku padarot spēcīgāku, ieejot bīskapa dārzā- šausmas- viss dārzs gluži vai smird, kas par lietu- izrādās galvenie dārza augi ir bukšu krūmi, kuri tad arī smaržo pēc urīna, tagad sapratām, ka portugāļi neuzvedas cūcīgi un nepiečurā dārzus, to viņu vietā izdara krūmi :P Pats dārzs ir iespaidīgs un to ir vērts apmeklēt, neskatoties uz tur valdošajām smaržām. Kļūst arvien kalnaināks- nu jau jābrauc cauri tuneļiem, tad diezgan straujš kāpums nost no lielā ceļa, kalnā augšā uz Covilhu- iecienītu slēpošanas kūrortu. Nesezonā (vasarā) viesnīcu pašā centrā var dabūt par 25 eur.Viegla vakara pastaiga vienā virzienā tikai jākāpj kalnā un atpakaļ sanāk diezgan strauji kāpt lejā.. centra laukumā vēl ir vaļā slavenā Serra siera veikaliņš. Serra sieru gatavo ziemā, ar rokām, no aitu piena, kuras ganījušās Serra kalnu pakājē, to sarecina ar īpašu augu, istabas temperatūrā siers kļūst šķidrs un to ēd ar karoti pa siera augšpusē izgrieztu caurumu. Mēs arī tiekam pie orģinālā siera ar sertifikātu, tikai šis siers piesmirdina ar savu aso smaržu mūsu mašīnu un somas, tomēr garšo ļoooti labi!! 6.diena Dodamies kalnos. Kalnos (augstums ap 1500 m v.j.l. virsotne 1993 m. v.j.l.) ir ļoti labi velomaršuti, daudz šādu tūristu arī sastopam pa ceļam, braucam gar Zēzere upes ieleju, baudām ainavas, ielejā pa retam parādas aitu ganu mājvietas, arī pa kādai noplukušai saimniecībai tuvāk Guarda pilsētai parādās ciemi ar vīna dārziem, nejauši piestājot ceļa malā atklājam pamestu vīna dārzu! uh, kādas ogas, neaprakstāmi gardas, plāna cieta miziņa, iekšā ļoti sulīgs mīkstums ( rakstot pat siekalas saskrēja mutē), tāda neatkārtojama garša, nu mums māksla rokā- kļūstam par vīnogu zagļiem ( mēs jau neko, tik bišķin paēdam, un tā pieturam vēl nākamās dienas, pāris reizes pie nomaļākiem dārziem).:)Tālāk braucam uz Almeidu un Pinhelu, lai apskatītu pierobežas pilis. Almeidas pilsētas nocietinājumiem ir zvaigznes veida aizsargmūris, kuru ar dažādiem nocietinājumiem papildinājis militārais inženieris Vobāns, iekšā vecpilsētā tiešām var justies droši- mūri aizsargās. Almeidā vēlamies arī kārtīgas pusdienas un dodamies uz Pousada Nossa Senhora das Neves restorānu,nu ļoti smalka vieta, kā jau visas pousadas, izcila maltīte- vietējā upē ķerta zivs ar burkānu krēmu.. kaut kas tāds sen nebija ēsts, smalka apkalpošana un pusdienu izmaksas sastādīja 15 eur cilvēkam, nemaz tik traki nebija, salīdzinot ar vakariņām Estoril viesnīcā, pa lēto, pat varu teikt.Otrs cietoksnis ir Pinhelas pilsētā ap 20 km no Almeidas, te ir izveidota 14. gs citadele ar iespaidīgiem torņiem, tos arī apskatām. Šovakar nakšņojam Mangualdes pilsētiņā pie Viseu, nākamajā dienā plānota došanās uz okeāna piekrasti baudīt sauļošanso un peldes okeānā pie Aveiro. 7.diena rīts sākas ar lielu miglu un lietus līņāšanu, ziņās rādā, ka Aveiro arī līst, ak vai, okeāns izpaliek;( Ātri saplānojam aizbraukt līdz Viseu, ja reiz esam tuvumā, tur pastaigājam vienkārši pa pilsētu, apskatām baznīcas , iepērkam suvenīrus, tālāk ir plāns iebraukt Caramulo, tur pēc ceļveža, esot liels antīko auto muzejs. Caramulo atrodas kalnos, skaistā apvidū netālu no Viseu, nedaudz pamaldamies līdz atrodam muzeju, kas izrādās atrodas vienā ēkā ar citu muzeju Caramulo mākslas kolekciju, lai apskatītu mašīnas, jāapskata arī šis, citādi nevar, biļete ietver tikai opciju divi vienā, izrādās kolekcijas abos muzejos izveidojusi 2 brāļi, no kuriem viens aizrāvies ar auto, otrs ar lietišķo mākslu. Abās kolekcijās ir iespaidīgi objekti mākslā- Šagāls un Dalī, auto-Bugatti, Lotus, Lancia Stratos u.c. autopazinējiem unikālas mašīnas.Pie mašīnām pavadām ilgu laiku līdz muzeja slēgšanai, tālāk ceļš ved jau uz Aveiro, kur uz šaurās kāpas strēles ir ceļojuma pēdējais pieturas punkts, strīpainās mājiņas Aveiro zīmols ir tik jaukas, ka šeit gan es gribētu pavadīt veselu nedēļu. Uz terases tiek izdzerts palikušais portvīns, kuru nopirkām 1. dienā Porto.Drusku skumji, ka rīt jau jāatdod auto un parīt agri jādodas un māju pusi. 8.diena No rīta vēl suvenīru iepirkšana, pēdējais skats uz okeānu un braucam atpakaļ uz Porto atdot mašīnu lidostā, pirms tam vēl pagūstam atrast pēdējo naktsmītni César Residencial, tāpēc no lidostas ar to pašu metro- vilcienu dodamies uz Villa nova de Gaija apmeklēt kādu vīna pagrabu, tiekam Sandeman pagrabā, apskatām un izdevīgi iepērkam mājiniekiem portvīnu, īpaši jāizceļ baltais portvīns, kuru Latvijā nevar dabūt, ļoti gards 1:1 ar sprite vai citronu toniku. Šoreiz pilsētā ļoti daudz angļu, jo šovakar Porto ir pārņēmis lielais futbols Līverpūle pret Porto, pilnas ielas ar broņotiem policistiem un skaļiem futbola faniem. Līverpūles fani ir slaveni ar grautiņu rīkošanu, tapēc tik liela rosība no policijas puses. Nākamajā rītā uzzinām, ka uzvarējusi draudzība, un grautiņu nav bijis. Vēlā pēcpusdienā vēl es drusku pašopingoju-Portugālē ir vērts iepirkt apavus un keramiku, un tad jau nogurums dara savu un īpaši vēlu augšā nepaliekam, jo rīt agri jādodas prom. 9.diena Rīts lidostā, vēl cenšamies iedzert kafiju un apēst slavenās Belemas kūciņas, tad jau pasu kontrole un čemodāns ar vīniem nonāk ček in ( redzēju, ka ar koferiem tomēr šeit apietas prātīgi, vīni līdz galam nonāca neskarti- 5 pudeles) Lidmašīna pilna ar Līverpūles faniem, kas dzer un bļaustās, tad jau Londona un pēc pāris stundām esam mājās! Secinājums -Gribu vēl uz Portugāli, vēl daudz neredzēta!!!!

Atpakaļ sapņu zemē

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem