Par vēju, viļņiem, sausām zeķēm un omleti

  • 4 min lasīšanai
  • 7 foto
Ar jahtu Spaniel uz Somiju 15. – 18. septembrī Tas bija kaut kassss........... Tas bija mēģinājums pārbaudīt cik varu – izrādās varu daudz un tā vēl nebija robeža ne tuvu. Galu galā, vētras ir pārdzīvotas jau gana daudz – pat vēl skarbākas. Bet šoreiz bija jātiek galā ar visu četratā – tas bija daudz savādāk. 18 m/s vējš, brāzmās līdz 22 m/s, 2-3 metrīgie vilņi, kas dažbrīd plīst uz klāja. Tā ka kokpits vienā brīdī pat pārvērtās par džakuzi un no stūres tevi noskalo. Acis no sālsūdens sūrstēja vel arī pirmdienas vakarā. Pēc 3 stundu stūrēšanas ir sajūta, ka var vienkarši tādā pozā nokabināt tevi no stūres..... Bet pēc laiciņa ir jāstūrē atkal. Un kad jāmaina 12 kvadrātmetru vētras bura pret vēl mazāku buru. Tādos apstākļos, kad jahta ieurbjas viļnos, ūdens gāžas pāri un tevi skalo no klāja un noturies tu tikai dēļ drošības vestes, kas piesprādzēta pie reliņiem. Un paliec karājoties kā tāda naktslampiņa drošības uzkabē. Un Galdnieks, ar ko kopā mainījām buras, uzvelk aiz „škirkas” augšā pēc kārtējā viļņa. Un pa klāju pārvietojies guļus ar kājām uz reliņa trosēm, jo Bārmenc jau tika gandrīz aizskalots caur reliņiem – paldies dievam tikai pasēdēja uz pašas jahtas malas – bet noturēja buru toties, kas tagad pavisam balti izmazgāta Rīgas jūras līča ūdeņos. Un slapjš ir viss iespējamais. Laikam arī neiespējamais :) Bet acis spīd un gribas bļaut LAAAAAAAAAABAAAAAAIIIS!!!!!!!!!!!!!!! Tas bija tikai vienas rindkopas savilkums braucienam uz Hanko, Somija. Maršrutā bija izmaiņas – par cik visas prognozes solīja spēcīgu ZR vēju – Katrīnas mazā māsa Marija plosījās pa Norvēģiju un „viņas matu cirtas aizplivinājās arī līdz mums” – brauciena galamērķis Gotlande tika nomainīta uz Somiju. Komanda – kapteine Līga, Bārmenc, Galdnieks, es un vēl 12 viesi. Samērā saspiesti. Un viesi bez pieredzes principā, rezultāts – 3 stundu maiņas pa diviem. Viegli galīgi nav – kad tevi modina uz nākamo maiņu – gribas bļaut, kurš nospēris laiku – es taču tikko acis aiztaisīju. Samērā pavēsi arī – viesi tapa izmitināti jahtas salonā un priekšgalā, paši uz maiņām kapteiņu kajītēs – brrrr.... auksti tur, arī ar diviem guļammaisiem – laikam jau maija mēnesis būs beidzies :) Turpceļā pavadījām 36 stundas, atpakaļ – 26-as, starpības iemesls – pilnīgs un precīzs pretvējš Muhu šaurumā. Tur arī „pazaudētās” stundas. Viesi, pārsteidzoši labi pardzīvojuši pūtienu – pirmajā vakarā slikti bija gandrīz visiem, bet nākamajā dienā – lai gan vējš bija tik nedaudz rimies – visi dzīvojās „asti gredzenā griezdami” un priecājas par jūras plašumu. Arī atpakaļceļā!!! Ar smaidu vēroju, kā it kā ārēji skarbais cilvēks, priecājās kā mazs bērns par saullēktu! Bet izejot no Rīgas ap 16-iem ceturtdien, pa ceļam pardzīvojot vēju, kas brāzmās pūta līdz 20 m/s, varbūt pat vairāk, ap 5-iem no rīta sestdienā esam Hanko, pietauvojamies un laimīgi iekrītam miegā līdz pat pusdivpadsmitiem. Kad pamostamies, viesi jau devušies Hanko izpētē, mēs absolūtā mierā un harmonijā savācam jahtu, paēdam garšīgas brokastis (Bārmenc ir lielisks pavārs ar), svētlaimes karstā duša un ejam somu zemes pētījumos. Hanko ir maza somu kurortpilsētiņa - „dienvidu kurorts”, kur sezona septembra vidū jau it kā beigusies. Klusa, cilvēku gandrīz nemaz, apkārt braukā skaisti veci autiņi, gleznaina, skarbi akmeņaina piekraste. Jau sarkanas kļavu lapas un luminiscējošas krāsas pīlādži. Iepērkam omletes sastāvdaļas – solos gatavot garšīgās brokastis! Notiek fotosesija! Laika prognozes sola Somijas līcī pamatīgu pūtienu, kas iestiepjas caur šaurumu arī Rīgas jūras līcī.... Atpakaļceļšs sākas ap pusnakti – lai tiekam pāri Somu līcim līdz gaismiņai uz Muhu šaurumu – jau tupceļā bija skaidrs, ka tur labāk tomēr tumsā nerādīties, dziļumi dažbrīd pat tikai 4.8m (...bet Spaniel iegrime 3m), akmeņi visapkārt un apzīmējumi – ne vienmēr visur ir. Paldies Gunāram par labajām kartēm!!!! Tā arī izdodas, kā plānots, jo vējš visu nakti tā arī turās ne zemāk par 11-13 m/s, no rīta pie šauruma jau nomainam uz mazākām burām – vējš tikai turpina augt. Bet pārsteidzošā kārtā ir ceļavējš – lielākos gabalus diezgan mierīgi joprojām varam iet ar burām gandrīz vai sānu vējā. Tuvojoties pašai šaurākajai vietai top skaidrs, ka arī tur var draudēt kas interesants. Sakontaktējam igauņu robežsargus, prasam laika prognozes Muhu šaurumā – mums piesola 3 metrīgus viļņus, vēju 17-19 m/s un iesaka labāk uz enkura stāvēt, vai līst kādā ostā. Tas viss beigšoties tik pirmdien ap pusdienslaiku. Negribas gan tam īsti ticēt, jo gan reālie apstākļi apkārt tik traki neizskatās, gan arī Muhu salas aizsegs kā nekā priekšā, bet ko var zināt. Kontaktējam gan savējos krastā, gan visur kur vien var, bet neko tik traku tā kā nesola. Pēc laiciņa no Riga Rescue saņemam perfekto prognozi, ka Rīgas līča ziemeļu daļā DR vējš 6-11 m/s, brāzmās 20-23 m/s, viļņi tikai 1-2 m – tas arī apmēram atbilda patiesībai. Mierīgi izejam caur šaurumu, kur solīto 3m viļņu vietā, labi, ja 0,5m. Bet tas tikai šaurumā – kā jau gaidīts, tiklīdz beidzās salas aizsegs, tā arī piepildās gan igauņu, gan letiņu prognozes... Un tālāk sākās ievaddaļā rakstītais – lidojums mājup. Gājām visu laiku ap 7-8kts, viļņi un vējš nerimās līdz pat ieejai Daugavā. Dažbrīd bija tā ka varēju aizmigt stāvus, tādā vējā un viļņos stūrēt viegli galīgi nav... Galdnieks, izmircis līdz pēdējai vīlītei mainot buras un uzvilcis pēdējās sausās drēbes, lūdza viņu nesūtīt stūrēt, jo viļņu šļakatas jau nerimstās. Tā nu mēs trijatā cīnījāmies. Ap diviem naktī tad nu beidzot iepeldājām Daugavā, vēl kamēr nedaudz jahtu novācām, aizvedu Bārmeni līdz mājām, pl. 4.58 iekritu gulēt laimīgi savā gultiņā. Un sapņoju joprojaam par to kā viļņi mazgāja klāju.... Nu ko – tāds bija mans skatījums uz pagājušo nedēļas nogali. Pirmdien bija sajūta, ka sāp pat mazo pirkstiņu muskuļi. Un arī tādi, par kuru eksistenci es nemaz nezināju. Bet kā parasti – nedaudz degunu apsildi – un gribas jau atpakaļ. Tā arī omlete nesanāca, kā bija plānots, bet komanda jau viltīga – teica, ka omleti varot arī vakariņās ēst. Pirmdienas vakarā buras žāvējām un – es cepu omleti!!! Bet joprojaam ar smaidu atceros naktī jau krastā Bārmeņa teikto - "bet ja jūs zinātu, cik labi ir sausās zeķēs". Signe


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais