Ar autobusu uz Tunisiju
|
Arnita Bekerta
|
Tunisija ir neliela Ziemeļāfrikas valsts, kas atrodas Vidusjūras krastos! Brauciens bija Latvijas rudens laikā septembra beigās - oktobra vidū. Dodoties uz Tunisiju, jau zināju, ka gūšu jaunus iespaidus ne tikai par šo valsti, ko apskatījām gandrīz vai vietējo acīm, bet arī pa Itāliju, jo tur apskatījām gan Florenci, gan Veronu, kas ir ļoti senas un skaistas Itālijas pilsētas.
Lai nokļūtu Tunisijā, bija ar lielo jūras transportu jāšķērso Vidusjūra. Tā nu pavadījuši apmēram 24h uz peldošās mājas, speram kāju uz Āfrikas zemes, laiks pasakaini silts ap +25, saulīte spīd un tā vien gribas uzreiz ķert saules starus.
Vakarā dodamies apskatīt Tunisas vecpilsētu naktī un iepazīt to, lai no rīta, labi izgulējušies, varam doties Tunisas medīnas un lielā tirgus iepazīšanā, kur var sākt gūt pirmos iespaidus par vietējiem iedzīvotājiem - tirgū, protams, ir jākaulējas, ko viņiem pašiem arī ļoti patīk darīt. Otrajā dienā vēl apskatījām seno Kartāgu, par ko līdz šim visi bijām lasījuši tikai skolā vēstures grāmatās, un Sidi Bou Saidu, kas ir neliela pilsētiņa tērpta baltos un zilos toņos ar burvīgu skatu caur eikaliptiem uz Vidusjūru.
Tālāk jau dodamies tuvāk tuksnesim, dziļāk Tunisijā, lai vēl vairāk iepazītu tunisiešus jeb , kā šinī lielāko daļu cilvēkus sauc, berberus. Tiek apskatīts slavenais El Jem amfiteātris un iegādāti tunisiešu tuksneša lakati, kas ļoti labi noderēs brauciena laikā ar kamieļiem pa tuksnesi.Apciemojam berberus vecākajā berberu alu pilsētā Matmatā un apskatam, kā viņi dzīvo, jo mājas viņiem ir alās(tā patiešām arī ir), diez gan pirmatnējas civilizācijas iespaids, tālāk dodoties vēl vairāk tuksnesī, varam vērot Atlasa kalnus un pēc brīža jau parādās lielās dateļpalmu birzis un alejas, ceļmalās tiek visādos veidos tirgotas gan dateles, gan arī viģes. Interesanti bija, ka visi dateļu lielie ķekari bija apsegti ar plastmasas maisiem, bet tas tāpēc, ka viņi jau gatavojās lietus sezonai.
Nākamā diena bija visiem, manuprāt, visgaidītākā, jo devāmies izbraucienā - pārgājienā ar kamieļiem pa tuksnesi. Kopā veicām apmēram 8 km, 4 km iekšā tuksnesī, kur vērojām saulrietu, baudījām tuksneša atmosfēru, turpat mūsu acu priekšā tunisieši gatavoja mums vakariņas un dateļpalmu pelnos cepa maizi. Vakariņās bija īpaša iespēja nogaršot maza kamieļa gaļu, kas patiesībā atgādināja aitas gaļu. Pēc gardajām vakariņām, mums bija iespēja klausīties viņu nacionālo mūziku un vērot dejas āfrikāņu bungu pavadībā. Pēc kārtīgas izdejošanās, devāmies atpakaļ ar kamieļiem uz viesnīcu, tas bija skaisti, miers, klusums, kamieļu karavāna un pilnmēness. Šajā dienā gaisa temperatūra saniedza +36 grādus, tādeļ vajadzēja izmantot, manis iepriekšminētos, tuksneša lakatus.
Ļoti populāra suvenīru lieta Tunisijā ir smilšu rozes, kuras var redzēt un iegādāties katrā tirgū, bet , dodoties izbraukumā pa tuksnesi ar džipiem, ir iespēja redzēt, kā tās veidojas. Šā bruaciena laikā redzējām kamieļus brīvā dabā, arī tuksneša lapsiņu un nelielu čūsku. Brauciens bija gar pašu Alžīrijas robežu, kura laikā redzējām slaveno sālsezeru un tipisko oāzi.
Ceļojumam lēnām tuvojoties noslēgumam, pēdējās divas dienas pavadījām starp tūristiem ļoti labi pazīstamām Tunisijas pilsētām -Soussi un Monastiru, abas pilsētas bija ļoti vienkārši sasniedzamas, 15 min braucienā ar autobusu. Jāpiebilst, ka gan takši, gan autobusi Tunisijā ir ļoti lēti un pieejami!.
Tā nu apbraukuši nedēļas laikā apkārt Tunisijai, iepazinuši vietējo iedzīvotāju ikdienu, dzīvi un nodarbošanās iespējas, visi guvuši neatņemamus iespaidus par šo zemi, tuksnesi un pieejamiem Tunisijas reģioniem, dodamies atpakaļ uz ostu, lai jau pēc 24 h atkal izkāptu uz Eiropas zemes.
