Nedēļa Londonā
|
Elita Ziemele
|
Biļetes lidojumam uz Londonu jūlijā iegādājāmies jau janvārī, tātad nu man bija vesels pusgads, lai nesteidzīgi izplānotu piesātinātu nepilnu astoņu dienu garu Londonas apciemojumu.
Lai no Stanstedas lidostas nokļūtu Londonā , interneta mājaslapā www.easybus.co.uk laicīgi iegādājos biļetes transfēram uz Londonas centru jaukā oranžā mikroautobusā par 16 mārciņām diviem turp – atpakaļ ceļam. Jo agrāk biļetes nopērkat, jo lētāka ir to cena. Mājaslapas reklāma vēsta, ka iespējams iegādāties turp – atpakaļ biļeti arī par 4 mārciņām. Mikroautobusi kursē katras 20 minūtes un ceļā pavada 1 st. 25 min. Mums viņš bija arī izdevīgāks par Terravision busu, jo piestāj arī Beikerstrītā , no kuras līdz mūsu viesnīcai bija aizejams attālums.
Arī viesnīcu St. Athans hotel pasūtīju laicīgi, un to nemaz nenožēlojām, jo viesnīca atradās labā vietā – Blūmsberijā, pavisam netālu no Britu muzeja, dažu minūšu gājienā no metro stacijas un paliela iepirkšanās centra, kas atviegloja pusdienu un vakariņu sarūpēšanu. Viesnīcā bija arī ļoti jaukas , bagātīgas angļu brokastis ,un divvietīgs numuriņš uz septiņām naktīm mums izmaksāja 364 mārciņas.
Viens no objektiem, kuru man ļoti gribējās redzēt Anglijā, bija Stonheidža, tādēļ tūlīt pēc viesnīcas rezervēšanas sāku meklēt internetā kā no Londonas tur nokļūt. Mašīnu īrēt mēs negribējām. Uz Salisbury no Londonas var nokļūt ar vilcienu un tad tālāk ar autobusu, bet izrēķinot visas izmaksas un pretstatot tam to, ko būs iespējams redzēt, izšķīrāmies par organizēta vienas dienas brauciena iegādi interneta mājaslapā www.sightseeingtourslondon.com par 42 mārciņām no cilvēka, kas ietvēra Vindzoras, Stonheidžas un Oksfordas apmeklējumu gida pavadībā. Izbraucām astoņos no rīta un ap astoņiem vakarā bijām atpakaļ. Par šo dienu palikām ļoti apmierināti, jo visu ko vēlējāmies, redzējām, gan noslēpumaino Stonheidžu,kura starp citu realitātē nemaz nav tik liela, krāšņo Vindzoras pili ( kāpām pa tām pašām trepītēm ,kur karaļi un prezidenti dodas uz pieņemšanu pie karalienes) un senatnīgo studentu pilsētu Oksfordu.
Tā kā Londona neapšaubāmi ir ļoti liela un skaista pilsēta, tad ,lai to maksimāli redzētu vienu no mūsu astoņām dienām veltījām braucienam ar divstāvīgo apskates autobusu Big bus tour. Tā kā viņu mājaslapā bija akcija ,tad es biļetes uz šo apskates autobusu mazliet lētāk nopirku jau internetā, bet to var darīt arī pašā autobusā pirmo reizi iekāpjot. Tālāk jau dienas gaitā var kāpt ārā un iekšā šajos autobusos cik reižu vēlaties. Šī autobusa biļete ietver sevī arī iespēju ar kuģīti vizināties pa Temzu , mēs šo iespēju dienas gaitā izmantojām vairākkārtīgi. Autobusā bija iespējams arī iegādāties biļetes uzpanorāmas ratu London Eye un Tiso kundzes muzeju. Šo iespēju izmantojām un tā mums ietaupīja daudz laika, jo vasarā rindas pie šiem objektiem ir patiešām garas.
Noteikti ir vērts apskatīt sardzes maiņu pie Bakingemas pils, kas notiek katru dienu no plkst. 11.00 un ilgst gandrīz stundu. Mums patika gan krāšņā gvarde, gan iespaidīgā organizētība, kādā šis šovs norit. Pēc tā noteikti ir vērts izstaigāt Sentdžeimsa parku, kurā pašā Londonas centrā staigā pīlītes un skraida vāverītes.
Gandrīz katru dienu apmeklējām kādu no muzejiem, un to nu Londonā netrūkst, it sevišķi , ņemot vērā, ka ieeja tajos lielākoties ir bez maksas. Muzeju ekspozīcijas ir ļoti plašas un bagātīgas, tāpēc , lai tos apskatītu pilnīgi, būtu nepieciešami mēneši.
Mēs pabijām Britu muzejā, Nacionālajā galerijā,Dabas vēstures muzejā , Jūras muzejā un Grīnvičas observatorijā.
Grīnvičaimēs ziedojām veselu dienu, un to nemaz nenožēlojām. Vispirms ar ļoti jauku virszemes metro, kas atgādināja spēļu vilcieniņu un darbojās automātiski bez vadītāja, izbraukājām Londonas komerciālo rajonu Canary Wharf ar iespaidīgām augstceltnēm un tad devāmies tālāk uz Grīnviču, kur atrodas Jūras muzejs, skaists, plašs parks un observatorija, kurā katru dienu no 10 – 16 ir bezmaksas ieeja. Šeit atrodas nulles meridiāns, kas nosacīti sadala zemeslodi austrumu un rietumu puslodē. Pēc starptautiskas vienošanās Grīnvičas laiks ir kļuvis par vienotu laika skaitīšanas izejas punktu. Atpakaļceļā mēs no Grīnvičas devāmies pa Greenwich foot tunnel – vienīgo tuneli zem Temzas, kas paredzēts tikai gājējiem.
Tā kā jūlijs ir arī atlaižu laiks, tad vienu no sava brauciena dienām veltījām iepirkumiem ( mums gan tas bija jādara piesardzīgi, jo izmantojām tikai rokas bagāžu rayanair). Iepirkties devāmies uz outletu pilsētiņu Bicester Village, uz kuru var nokļūt no Londonas Marylebone vilcienu stacijas dodoties uz Bicester North. Anglijā gan ir dārgas vilcienu biļetes, un stundu garais ceļojums vilcienā mums abiem turp – atpakaļ izmaksāja 47 mārciņas. No Bicester North vilciena stacijas līdz Bicester Village mūs aizvizināja mikroautobuss par 2 mārciņām. Visu informāciju par šo vietu var iegūt interneta mājaslapā www. bicestervillage. com . Lai arī ceļš turp bija dārgs, ar braucienu biju apmierināta. Iepirkumiem kā radīta ir , protams, arī Oksfordstrīta un divstāvīgais Primark veikals.
Lai arī Sv. Pāvila katedrālē un Vestminsteras abatijā ir maksas ieejas, tās apmeklēt noteikti ir vērts. No Sv. Pāvila katedrāles galerijas, kas atvērta no 9.30 – 15.30 paveras skaists skats uz pilsētu.
Netālu no mūsu viesnīcas atradās St. Pancaras International vilcienu stacija, kas iekārtota ekstravagantā sarkano ķieģeļu neogotiskā stilā celtā viesnīcas ēkā un , kur šodien pienāk ātrvilcieni no Parīzes. Tas bija interesants vakara pastaigas objekts.
Noteikti, ka redzējām mēs tikai nelielu daļu no tā, ko šī brīnišķīgā pilsēta var sniegt, bet vienmēr jau kaut kas jāatstāj citai reizei...
