Kā es braucu ASV lūkoties! IV daļa - St.Thomas
|
Long John
|
7 no rīta kuģis ir piebraucis pie salas ar nosaukumu St.Thomas, kas līdz 1917 piederēja dāņiem, kas to pēc tam pārdeva amīšiem. Uz salas pašlaik dzīvo 55000 iedzīvotāji, gadā „izlauž” cauri ap pusmiljonu turisto. Ūdens uz salas ir gandrīz vērtīgākais. Lietus sezonas laikā viņi visu lietus ūdeni, kas nolīst, savāc, filtrē, pilda cisternās un pēc tam lieto. Vienu biznesa ideju saskatīju – tur trūkst labu automehāniķu, tā kā ja kādam gribas meitenes, rumu un naudu, lai mauc dzīvot un strādāt uz St.Thomas. Mūsu gids, par ko stāstīšu vēlāk, reizi trijos mēnešos maina bremžu klučus, jo taisnu ielu tur praktiski nav, kalnā augšā un no kalna lejā, lai gan sala nav liela, šeit mēdz būt sastrēgumi, kad 1 km vari braukt 1 h. Tas ir laikos, kad ostā ienāk kruīza kuģi. Mūsu dienā bija divi kuģi, mēdz būt pat 5 lieli un pa kādam mazākam. Tagad šī oficiāli skaitās amerikāņu teritorija.
Pēc 8 sāk tautas izlaišanu dzīvē. Mēs ar, nokāpjam un klīstam pa ostas rajončiku, bet visas bodes vēl ciet. Laika mums vēl ir, tāpēc uzvelkam „kuplo”. Šodien mums paredzēta ekskursija ar vietējo „džeriko”, jo viņam bija labs piedāvājums. Varēja, protams, ņemt ekskursiju no kuģa, bet Čirkainam bija „čuiņiks”, ka jāņem šis piedāvājums. Beidzot džeks ir klāt, iestīvē mūs savā fordā un aiziet. Vēl jāpaņem pāris cilvēku no viena hoteļa un ceļojums var sākties. Īstenībā salīdzinājumā ar kuģa piedāvātajām ekskursijām, kur sastīvē busā ap 30 deguniem un tad ved salu aplūrēt, mēs kopumā esam 7 – es, Čirkainais, Šoferis un 4 cilvēku ģimenīte no Milwaukee - fāters, mutere, sīkais un muteres mutere. Braucam uz pirmo pludmali Coki Beach. Vieta jau nu kā paradīze, tirkīzzilais ūdens, palmas, Bobam Mārlijam līdzīgie, ar drediem un milzīgām, adītām krāsainām cepurēm.
Šī snurkelēšanas reize no citām atšķīrās ar to, ka mums katram iedeva pa palielam suņa cepumam, laidāmies iekšā ūdenī un mūs apstāja kādu 8 veidu zivju bars, kam tikai interesēja kā aprīt manu cepumu. Tā jau forši, bet tomēr Sarkanajā jūrā pie Ēģiptes zemūdens pasaule bija krāšņāka, vismaz snurkelējot. Pēc tam ejam uz blakus esošo Coral World, kur varēja apskatīt gan akvārijā mītošas eksotiskās zivtiņas, gan papagaiļus, gan laiskās zaļās iguānas, kas „izklājušās” kokos sutināja. Bija arī lielie bruņurupuči, lemon shark, varēja pabarot rajas baseinā un paskatīties divu jūras lauvu trikus. Lauvas mācēja „dot pieci”, ripināties, rādīt mēli, pacelt balsi, spēlēt futbolu, stāvēt uz priekšķepām + vēl bumba uz deguna. Labākā fīča, ka šie divi jūras lauvas Taizemē ir apmācīti jūrā meklēt cilvēkus pēc dabas katastrofām, kāda piemeklēja Indonēziju un Taizemi (Cunami). Šiem apliek GPS un palaiž ūdenī un glābējiem atliek tikai sekot.
Pēc tam laižam uz otro bīču, kur snorkel nestāv ne tuvu......bet vismaz skati ir labie. Jā, bariņu ar jūras ežiem redzējām gan, un vienu zivi, kas no priekšas vai pakaļas izskatījās ka trijstūris....Mūsu gids kā pirms 18 gadiem atbraucis no Mičiganas tā arī palicis. Atbraucis kā daivinga instruktors, sezonā piedāvā ekskursijas un niršanu tūristiem, vētru sezonā māca vietējiem nirt.
Pēc tam braucam uz 3.pludmali, kur tiek notiesāts burgeris, safočēti pelikāni un kur atrodas mūsu gida ofiss. Vieta smuka, klusa....dzirdējām arī krievu valodu. Mūsu gidam te ir ofiss un no tejienes viņš ved nirt savus klientus. Nav pat ar laivu jāved, jo labākā niršanas vieta nav tālu no krasta, vismaz viņš tā saka. Vēl apskatam Magens Bay, kas ietilpst pasaules skaistāko bīču desmitniekā. Pēc tam atskaitam onkam kāpostu un braucam uz ostu. Kuģī pierijamies un ejam sutināt.
...turpinājums sekos....tas būs par Karību salām...daļu turpinājums būs secīgs....
