Kā es braucu ASV lūkoties! II daļa - Miami

Long John 08.01.2010 5 min lasīšanai 27 foto

Laiks doties iekarot Miami. JFK lidostā izjūtam riktīgu pārbaudi, ķidā visus pa visām vīlēm. Pat ejot caur skeneri rokā jātur bording pass un pase. Tik bailīgi viņi...ka tik kaut kas nenotiek. Čirkainais arī noliek pilnvaras un dabū muitniekiem atstāt savu uztīto kāsi.

No Miami lidostas līdz Dowtown, kur mums rezervēta viesnīca aptuveni 20-25 minūšu brauciens, kas mums izmaksā 26$. Uzmetu 4$ pa virsu un traušamies laukā no takša un ejam iekārtoties numurā. Tad, kad parīt lidosim uz Puerto Rico, taksis no viesnīcas uz lidostu maksā tikai 21$. Viesnīca Miami pārsteidz ar to, ka nav karstā ūdeņa. South Beach viesnīcās tāda situācija būtu neiespējama. Kaut kā aprasināmies ar auksto ūdeni, noskaitām lūgšanu ūdens Dievam un ejam gulēt ar cerību, ka rīt varēs ceļa putekļus noskalot. Internetā nets nav, tāpēc arī šis apraksts top vēlāk. Ar labu nakti!

Rīts Miami sākas ar vājprātīgu, stindzinošu brēcienu no vannas istabas, kas mani izrauj no burvīga sapņa par laisku gozēšanos dienvidu saulē ar kokosrieksta padzērienu rokās. Es jau apsveru rīcību gadījumā, ka nu vannā pa nakti uzradies kāds auksts ķermenis, kas vakar vēl nebija, un kur to nozūmēt. Bet Čirkainais tik auro ar mātes vārdiem, ka aukstais ūdens knapi tek, bet karstā ūdens vietā pa krānu gāžas melna zampa, nu tek naturāli melna smilts. Es jau šo mierinu, ka labi vien ir, ka vēl nebija saziepējusies un salikusi ruļļus matos. Atkal izlīdzamies ar auksto ūdeni no krāna, ko lielākā daudzumā mums palīdz savākt plastmasas glāzīte. Brokastis neēdam, jo laicīgi jātiek uz pilsētas tūres satikšanās vietu. Neēdam nevis tāpēc, ka negribas, bet tāpēc, ka brokastis dod tikai 1h, no 8-9 rītā. Ilgi man nācās kuņģim paskaidrot, kāpēc viņš nedabū dienišķo bulku.

Pa ceļam secinām, ka tantei Googlei nevar ticēt, jo tā mums iedeva autobusa maršrutu, kas nemaz nekursē. Paņemam busu ar numuru „S”, kas mūs par 2$ no deguna, aizved no Downtown uz South Beach. Nokļuvuši galapunktā, iepērkam Panama Jack keponu un saules brilles, jo te ir silts +25C un saulains. Vismaz Čirkainais ir aizmirsis par cimdiem un cepuri ar pušķi, savukārt es, čemodāna dziļākajā stūrī nobāzu garo, silto apakšveļu. Kamēr gaidām busu, nolemjam iemērkt kājas „ Atlantijā”. Bīčā daži vēl pēc nakts tusa „ļežakos” sutina, cits jau 9 no rīta ar kasti Corona aliem vazājas, cits tikko atvilcies, ietinas dvielī un lien zem saulessarga nosnausties. Pludmales darbinieks azartiski ar metāla detektoru pārmeklē pludmali. Ūdens okeānā siltāks nekā pie mums vasarā jūrā. Krastā izskalota draudīga izskata un krāsas medūza. Es jau ierēcu par auksto gaļu un Čirkainais solās sameklēt „zirga redīsu”, kas tulkojumā uz latviešu valodu velk uz mārrutkiem.

Aizvelkamies uz busu. Mūsu operators un šoferis vienā personā Jim Moore, ar visiem iepazīstas un kā izradās viņa ex sieva ir latviete. Mūsu kompānijā ir 4 spāniski runājošas omes, viena runāja gan spāniski, gan angliski, gan kā izradās franciski. Korocje izbijusi skolotāja. Tad mums pievienojās pāris no Francijas, kas angliski nesaprata principā, brīžiem, kad tā spāņu skolotāja ar viņiem runāja, šķita, ka viņi pat franciski nesaprata. Vēl kompāniju sastādīja 4 cilvēku ģimenīte no Kolumbijas.

Labi, laižam pa Miami, peizāžu lūkoties. Buss aprīkots ar GPS, kas ieslēdz „stāstnieku”, kad braucam garām kārtējam piemineklim, kādai slavenai būdai, restorānam vai tiltam. Nu feini jau vispār, smuka pilsēta. Menti gan tur biezs kā melnais tūkstotis. Parādīja mums māju un restorānu, kur vēl dzīvam esot, viesojās un dzīvoja Versače. Tur tagad tautas masas ēd, fotografē. Interesanti, ka pēc Forbes pētījuma, Miami ir tīrākais gaiss un dzeramais ūdens ASV. Jau 15 pēdas zem zemes, zem granīta slāņa tek varena saldūdens upe. Šī iemesla dēļ Miami nav metro.

Vispār pie „amīšiem” ir inčīgi. Automašīnas dalās 3 grupās (pēc motora tilpuma) – līdz 3 l, līdz 6 l un virs 6 l. Lielākajai daļai džipi, un jaudīgi. Daļa „zīmuļu” braukā ar sporta mašīnām. Miami ir daudz foršu salu un tikpat daudz un foršu tiltu. Mūsu, latvju bāleliņu „zelta vārtu tilts” aiz kauna ielīstu zemē. Mums Dienvidu tiltam ir 3 joslas katrā virzienā, kas galos sašaurinās, padarot tiltu grūti braucamu. Viņiem kā minimums 3 joslas....un ASV divas joslas ir tikpat platas kā mums 3. Jauki vai ne. Jim parāda mums arī „biezo” kvartālu, kurā jebkurš mirstīgais var iebraukt, pačolēt, kā šie dzīvo. Protams, villas ieskauj labi augsti žogi un iekšā var tikt tikai koriši....

Pa ceļam Jim piestāj Fresh Market, lai varam „ uztankoties” un nebūtu atkal jāvienojas ar kuņģi. Mūsu nopirktās garneles kokosa skaidiņās ar mango mērci kūst uz mēles. Arī augļu salāti garšo savādāk nekā pie mums. Vispār ASV pārtikas veikalos paikas dažādība ir fantastiska, sākot ar sortimentu, beidzot ar low fat un bez cukura pārtiku. Dažu lietu izmantojamību man nācās apšaubīt, proti, pēc paskata tur tirgoja, man kā zemniekam pazīstamās „lopu bietes”. Nopietni, ar visiem piekaltušajiem dubļiem! Jā un vēl, kamēr vazājies pa bodi un mēģini iepirkties vari kafiju na šaru iestrēbt. Es pilnu alumīnija litrīgo kanniņu pielēju, tā teikt „na krainije pozjarnije”. Blakus bodei atrodas bijušais PanAmerican ofiss, kas tagad pārtapusi par City Hall. Agrāk te bija lidmašīnu terminālis un lidmašīnas pacēlās un nolaidās ūdenī.

Pēc tam Jim mūs nogādā Everglades National Park, kas ir viens no diviem Miami nacionālajiem dabas parkiem. Parks aizņem vājprātīgu platību, jo ceļam, kas ved uz un vienlaikus arī caur parku, abās pusēs, cik vien skaties, līdz horizontam ir parks. Daļa ir līdzena, daļa kokiem apaugusi. Daļa koku ir nokaltuši un to izdarījusi valdība, jo cik sapratu, tad no Austrālijas ievestie koki patērēja ļoti daudz ūdens, tāpēc tos „izkaltēja”. Tas tika darīts, lai glābtu parka ekosistēmu. Everglades mīt ap 1 miljons aligatoru. Tad vēl tajā mīt Large mouth bass (tiešā tulkojumā – lielmutes asaris), kas mēdz uzkost pa aligatoram, kamēr tie vēl mazi. Arī aligatoru stiprā dzimuma pārstāvji neatsakās no saviem mazuļiem. Tad tur mīt 3 veidu čūskas, indīgākā no kurām ir Coral Snake (Koraļļčūska). Ir vēl arī plaukstas lieluma zirnekļi, kas dzīvo kokos un ēd zivis. No koka zara nolūko upuri, tad metas uz galvas ūdenī un rij to zivi nost. Ir gadījumi, kad Miami mietpilsoņi paņem par mājdzīvnieku pitonu, bet kad tas ir pieaudzis un kļūst par nastu, tad ņem un aizved uz Everglades un palaiž dzīvē. Tā kā dabiski tie Everglades nedzīvo, tad parka darbinieki tos aizsūta pa skuju taku, tā arī pagājušajā nedēļā izglābuši pīli no viena šāda pitona.

Mūsu gids Everglades labais čalis – pēc izskata riktīgs cowboy. Bārda, mati bizītē, iededzis. Vizināja mūs ar glider (dzelzs laiva ar lielu propelleru aizmugurē), līkumos tikai sānslīdēs „gāja”. Aparāts zvērs – 15 cilvēki +cowboy = aparāts iet griezdamies, brīžiem pa dubļiem, brīžiem pa niedrēm, nu gluži tāpat kā rada pa CSI. Vienā vietā apstājamies, mūsu cowboy lien ārā basām kājām ūdenī, piedāvā dubļu SPA un stāsta, ka pāris dienu atpakaļ, te bijis tik sauss, ka varēja basketbolu spēlēt. Stāstīja arī, ka nedrīkst pa ūdeni ar roku plakšķināt, jo aligators dzird skaņas ūdenī ¼ jūdzi tālu un var sākt airēt skaņas virzienā skatīties, vai nav kāda paika atnākusi. Redzējām arī mazos „krokšus”, kaut ko līdzīgu zivju gārnim. Pēc tam bija šovs ar 7-gadīga aligatora mocīšanu pēc labākajām ASV vrestlinga tradīcijām – vilkšana aiz astes, lekšana virsū no mugurpuses, rokas bāšana rīklē un vienas beibes vārdā Alise no UK tracināšana ar kroksi.

Pēc tam mūs aizveda uz centru, kur Jim mums sarunāja uz pusi lētāku braucienu ar kuģīti pa Miami ūdeņiem, lai paskatītos sunset. Braucām garām mājām, kur dzīvo „resnie” – P.Daddy, Stallone, Elizabete Teilore, un visādi citi „zīmuļi”. Bija arī brīvs viens zemes pleķis, kas pārdodas par nieka 7,2 miljoniem USD, kas latos ir aptuveni 3,8 miljoni. Nekas dižs salīdzinot ar Jūrmalu. Bija doma nopirkt un uzsliet tur guļbūvi, vēl labāk ierīkot ekskluzīvu „Lidiņu” . Visi brauktu skatīties, kas tas par trako.... Pēc tam bijām ellīgi labā restorānā BUBA GUMPS - tjipa restorāns pēc filmas Forests Gamps motīviem. Restorānā varēja dabūt baigi labo sea food (jūras veltes). Restūzi ieteica Jim. Pēc tam pastaiga uz hoteli, un pa gultām. Secinājām, ka šī būtu vieta kur varētu palikt dzīvot, nokavējot lidmašīnu.