Ēģipte gadu mijā

07.01.2010
6 min lasīšanai

„Jaunais gads Ēģiptē”. Izklausās labi... Pēc pāris mēnešu svārstīšanās, nosliecos par braucienu grupā uz Ēģipti ar tūroperatoru. Biju ierobežots laika izvēlē – braucienam vajadzēja maksimāli iekļauties brīvajās dienās gada nogalē; gulēt kūrortā negribēju, braucot individuāli tieši šajās dienās uz valstīm, kur spīd saule, sanāk divreiz pārmaksāt... 26.decembrī plkst.10.00 lidojums Rīga – Hurghada, tūlīt arī ap 500km garais pārbrauciens uz Kairu – gar Sarkanās jūras krastu. Apkārtne tuksnesīga un vienmuļa. Mums pievienojas vietējais gids, kas ļoti labi runā krieviski – Šerifs vārdā. Kairā iebraucam tumsā – ap plkst. 18.00 jau tumšs. Nīla sadala Kairu divās daļās – Gizas pusē varot skaitīt ap 7milj, otrā krastā – ap 16milj cilvēku. Nu tā, ap desmit Latviju vienuviet... Te gan jāpiebilst, ka nav skaidras aglomerācijas robežas, uz ko šie skaitļi attiecas, tāpat esot atšķirība darba dienās – uz pilsētu strādāt sabraucot no visas apkārtnes. Mājas ļoti bieži ceļot paši; apkuri nevajag, jumtus arī ne... Mājas parasti nepabeidzot, jo tad nav jāmaksā nodoklis. Nabagi būvējas arī kapsētā... Kņada ne pa jokam – mašīnas pa ielām brauc kā pa pļavu – lavierē šurpu, turpu un nemitīgi signalizē. Taksometri – veci busiņi, brauc ar atvērtām durvīm, tajos lec iekšā un ārā cilvēki. Gājēji iet pāri ielai kur vien grib – vienalga, trīs joslas vienā virzienā, vai sešas... Pa starpu klabina pa ēzeļpajūgam. Ar autobusu vieglāk – tas liels, pārējie pieraujas... Pagadās arī kolorīti skati – piemēram, melna dāma nes milzīgu kāpostgalvu uz galvas, lapas pārkārušās pār seju, redz tikai kāpostu un plecus. Kāds džeks brauc ar divriteni, ar vienu roku stūrējot, otrā tur ap 1m x 1m finiera loksni uz kuras sakrauta kaudze bulciņu... Nakts Husa hotelī; pie durvīm bankomāts, naudu var izņemt bez problēmām. Hotelī bankas kantorītis - var samainīt populārākās pasaules valūtas pret Ēģiptes mārciņām. Pastaigājam pa naksnīgo pilsētu, gulēt neviens netaisās, veikali atvērti. Musulmaņiem brīvdiena esot piektdiena, pārējās dienas strādā. 1litrs garšīga saldējuma veikalā par 15,50 EGP. 10 mārciņas, aptuveni rēķinot, atbilst 1 latam. Uz ielām, pie bankām un viesnīcām posteņi – tajos ar automātiem bruņoti kareivji; visos muzejos, viesnīcās, lielākos veikalos – skaneri, kā lidostā... Vakariņas viesnīcā – pasniedz 4 ēdienus, daudz, bet viss tāds specifisks – man likās bezgaršīgs... 27.12.2009. Gizas piramīdas, Sfinksa arīdzan... Neesot gribējuši norakt piramīdas daļēji aizsedzošo uzkalnu, tāpēc izveidojuši skulptūru. Uzmācīgi vietējie, kraupaini kamieļi... Lielajā piramīdā var iet iekšā par atsevišķu samaksu: jāejot pa aptuveni 1,4m augstu eju ap 200m; galā esot neliela telpa... Ticu uz vārda. Nepārbaudīju. 1,5 stundas paiet ļoti ātri. Gids stāsta senajo radu rakstus. Ēģiptes muzejs. Ekspozīcija ļoti bagātīga, cilvēku, ka biezs... Gribējās tikt ārā. Papirusa darbnīca: pērciet, pērciet mūsu izstrādājumus... Vakarā atkal piramīdas – gaismas, skaņu šovs 1 stundu par 15$. Tiek rādīta vēstures gaita, izgaismota apkārtne, ar lāzertehniku radīti zīmējumi. Stāstīja krieviski, ar milzīgu patosu, skaļai mūzikai dārdot. Pirmdien, 28.12.2009. Uz Aleksandriju. Netīrība pieaug. Braucam ap 4 h, pagrūti tikt ārā no Kairas. Ceļā viena pauze normālā atpūtas centrā ar ēstuvi, tualetēm, utt. Par Aleksandriju pirmais iespaids slikts. Kādā pilsētas rajonā aiz žoga - Pompeja kolonna un drupas, kuras pēcteči nav paspējuši izvazāt savu māju celtniecībai. Aizbrauc tramvajs – tāds kā Daugavpilī, pirms gadiem trīsdesmit ... Logi turas tikai krāsas kārtā. Aklimatizācijas grūtības: lai gan durvju kliņķus nelaizīju un monētas nesūkāju, mācas virsū nelabums... Riju līdzpaņemtās antibiotikas un neēdu nekā. Motazaha parks – tur rāda pili, kur dzīvojot šolaiku faraons – prezidents Mubaraks. Aleksandrijas bibliotēka – iespaidīgi, bet par lasītāju, šķiet, nebūs lemts kļūt. Beidzot viesnīca Vidusjūras krastā, puslokam pa vidu baseins, ziedoši augi... Mokos ar savu nelabumu, temperatūra paaugstinās, uz tusiņu ar miera pīpi kaljanu neeju. Trīs no grupas peldas jūrā, ūdens esot vienādā temperatūrā ar gaisu – ap grādiem 19C. 29.decembris. Atpakaļ uz Kairu. Antibiotikas ir savu paveikušas – jūtos pavisam labi, izrādu zināmu interesi par ēdienu, tomēr uz gaļu skatos šķībi. Tiekam ievesti kokvilnas preču veikalā sapirkties; gids gan stāsta, ka 2/3 preču esot no Ķīnas... Nopērku kreklu par latiem 19, tādu vai ļoti līdzīgu biju pircis Latvijā par LVL 30. Nezinu, kas ražojis, bet patīk. Pēc tam parfimērijas darbnīca ar „apstrādi” skaidrā latviešu valodā – kāda Svetlana minūtes 40 vārdo un divas lakatos ietinušās iezemietes smērē uz mūsu rokām smaržeļļas – tās der visam, un maksā pavisam neko – komplektiņi 50; 100 un 150$... Saladina (Salah Al-Din) citadele – asiņainā vēsture, mošeja vidū... Novelkam kurpes. Arābu hieroglifi no vienas vietas, gids stāsta par četrām islāma pamattēzēm. Turpinām ar tirgu. Khan El Khalili. Vesels pilsētas rajons tirgojas. Centrā, protams, tūristiem domātais – tur nemaz negāju iekšā... Nomalēs pārtikas tirgus – vietējie iepērkas. Te redzēju maizes grēdas uz izklātas zirga segas, mušas apkārt, tepat uz āķiem karājas pa kautķermenim, no tā tiek nogriezts, samalts, pārdots... Gaisa temperatūra ap 25⁰C. Nopērku banānus un pāris bulkas. Starp citu, bulku pārdevējs divām vietējām kundzītēm pirms manis maizi iesaiņoja ar plēves maisiņu uz rokas, bet, redzot, ka esmu iebraucējs, ņēma ar savu netīro ķepu... Četrās stundās kolēģi bija tirgu izķemmējuši. Nu manam istabas biedram sākās vēdergraizes ar vemšanu un augstu temperatūru. Dodamies uz vietējo Zasulauku – dzelzceļa staciju pilsētas nomalē, no kuras atiet vilciens uz Asuānu (Aswan). Patiesībā vilcieni iet viens pēc otra – gandrīz kā no Rīgas uz Jūrmalu, aprīkojums arī līdzīgs... Tikai attālums līdz Asuānai - ap 1000km. Parādās tumšie ļaudis – nūbieši, redzams, ka laucinieki – sievas un meitenes ar lielām alumīnija bļodām uz galvas, savākušas dēļu galus, drēbes un citu drazu, apmetas uz netīrā perona, smejas un draiskojas. Kāds vīrs čukstus murmulēdams lasa kabatas formāta grāmatiņu – tā vien šķita, ka svētos rakstus... Vēlāk redzēju, ka apsargs ar automātu kaklā arī lasīja tādu pašu grāmatiņu. Allahs ir visvarens... 30.decembris. No rīta ap plkst. 10 esam galapunktā Asuānā. Izskatās daudz tīrāks un sakoptāks, kā ziemeļos. Asuānā esot lielākais karstums vasarā, bet ļoti sauss gaiss. Apskatām dambi, kas pabeigts 1971.gadā, kā zināms, ar PSRS atbalstu. Par Ķegumu lielāks ir; biju domājis, ka būs iespaidīgāks. Nīla gan arī te nav nekāda platā... Un krokodili dzīvojot tikai Nasera ezerā; lejtecē neesot. Ēģiptei dambis ļoti nozīmīgs, 99% iedzīvotāju ir elektrība, zeme tiek apūdeņota, var novākt līdz trīs ražas gadā, utt. Pāris vēstures pieminekļu appludināti. Vēlāk ar Vācijas atbalstu, astoņu gadu laikā, uz citu vietu pārcelts Fīlas (Philae) templis. Ar laivu tiekam vesti uz salu aplūkot šo kultūrvēsturisko celtni. Vakarā uz kuģa sākam ceļojumu pa Nīlu uz Luksoru. Naktī diezgan vēss, varēja būt siltāk. 31.12.2009. Komombo templis. Likās stipri līdzīgs iepriekšējam. Botāniskais dārzs. Koku daudz, bet man no tiem visiem eksotiskākās šķita palmas... Tās gan laikam neskaitījās eksponātu sarakstā. Vakarā svētku vakariņas. Pavāri bija centušies, ēdiens un telpa izdekorēta ar izdomu; ieguldīts liels darbs. Žēl tikai, ka pavāra garšas izjūta acīmredzami atšķīrās no manējās. Ēdienu izvēle liela, uz kuģa zviedru galds 3x dienā, neēdušam palikt neiespējami... Kajītes biedrs pēc diennakts zāļu rīšanas bija dabūts kājās. Cēloni savām kaitēm saprast nespējām, jo braucam ne pirmo reizi, un šķiet, bijām pietiekami piesardzīgi. Vakarā bija atlētisks Sala vecis ar melnu ģīmi, pavāri ar tamburīniem uzsāka dejas disko ritmos... Vēl arī blonda vēderdejotāja - tiešām, ar vēderu. Jaunais gads atnāca, un tika sagaidīts... 01.01.2010. Jau 5.30 bijām kājās, lai pagūtu apskatīt programmā paredzēto. Karaļu ieleja ar faraonu un citu dižciltīgo kapenēm. Trijās tikām iekšā. Kapenes izcirstas klintīs, jākāpj augšā un lejā; sienas izrotātas ēģiptiešu rakstiem. Fotografēt neļāva. Tutanhamona kapenes neapmeklējām – tur bija jāpiemaksā. Karaļu ieleju var aplūkot no putna lidojuma – izīrējot gaisa balonu. Tam vajag vairāk laika. Turpinājumā Hatšepsut templis – gids stāstīja sarežģītos radu rakstus: kuriem faraoniem sievas, māsas, brāļi un meitas ar dēliem savā starpā precējušies, bet rezultātā šī Hatšepsut pamanījusies vairākus gadus valdīt Ēģiptē, uzdodoties par kura tur faraona (dieva zemes virsū) meitu. Luksoras templis, sfinksu aleja, Karnakas tempļi – celtnes tiešām grandiozas, atliek vien pabrīnīties, kā tajos laikos to visu dabūja gatavu... Atšifrējums nav gūts vēl šodien. Vakara tumsā tempļi ir izgaismoti, skats iespaidīgs. Aizbraucam ar laiviņu uz salu, kur aug dažādi augļu kociņi – mandarīni, guava, mango, banāni, u.c. Garšīgi ir tādi ap 5cm gari citronbanāni. Ēdam, cik varam, ņemam līdzi, bet uz Latviju tikpat nepaņemsi... Luksorā, protams, ir tirgus – garšvielas, austrumu saldumi, krekli, galvassegas, utt., utjpr. Ļoti daudz iespaidu tieši šajā pēdējā dienā. 02.janvārī pārbrauciens uz Hurghadu – ap 300km; apkārtne tuksnešaina un vienmuļa, karsts - 25⁰C. Kā jau domāju, atceroties citu ceļojumu pieredzi, suvenīrus vislabāk iegādāties tieši lidostā: tur ir viss tas pats, kas pie tūrisma objektiem un vēl vairāk, lietas nav noputējušas un saņurcītas, visur klāt cenas, maksā vai nu vietējā naudā, dolāros, eiro vai ar karti. 4,5 stundas gaisā, un ap plkst. 22 esam Rīgā. Mīnus 18⁰C... kur tad siltumnīcas efekts un vispārējā sasilšana ??

Ēģipte gadu mijā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem