Gada atpūtā apkārt Francijai

  • 2 min lasīšanai
Jau gadu atpakaļ plānotais ceļojums uz Franciju nu bij’ sācies. Izlidojām no Rīgas uz Diseldorfu – Vācijā. Tur mūs sagaidīja LV autobuss ar kuru turpinājām ceļu. Pirmā diena un gaisa temperatūra jaw sita augstu vilni :D Tā kā ceļabiedri bija arhitekti, tad jaw pirmajā dienā nodevāmies arhitektūrai – lūkojām pēc slavenā “St-aarhitekta” O Geri (protams nezinu kā viņ raksta). Vakarā nonācām jaw Francijas pilsētā Lillē, bet kā nākošās dienas plāni bija jaw Parīzes iekarošana. Parīzē cepjoties turpinājām pētīt arhitektūru – Renzo Piano Pompiduu centru, kas ir mākslas muzejs u.c. ievērības cienīgus objektus, līdz nonācām līdz pašam Gustava Eifeļa gara darbam – Eifeļa tornim. Izstāvot garo rindu, kas bija tā vērts, apskatot pilsētu nu jaw no augšas, devāmies uz Parīzes Dievmātes katedrāli. Vakariņojām “latīņu kvartālā” tieši futbola Francija-Brazīlija spēles laikā un svinējām uzvaru kopā ar vietējiem. Šis mums ieteiktais “latīņu kvartāls”, līdzās Sēnai, bija pārpildīts ar kafejnīciņām un esot arī par pieņemamām cenām, bija interesants, ka vairākās ēstuvītēs pie ieejas sakrauti šķīvji kaudzē un katrs, kas dodas iekšā- saplēš vienu – tas laikam uz laimi J Parīzē skaists bija arī “mākslinieku kalns” un Luvra (jaaaaa, arī es redzēju Monu Lizu! Bet liela bija mana vilšanās, kad pēc Da Vinči Koda noskatīšanās vēlējos apmeklēt to tualeti pa kuras logu Sofija izmeta ziepju gabaliņā iestiprinātu raidītāju – jo tādas tualetes tur nemaz ar nebija! ) Ceļojām tālāk uz Sant Mishel klosteri (kuru ar es nemāku jums pareizi uzrakstīt). Tur ar bij’ pa smuko! Klosteris atrodas jūrā un katru dienu brīžos, kad uz noteiktu laiku, jūrai atkāpjoties, pie tā var piekļūt arī tūristu autobusi utt. Maršrutā tika iekļauta arī KONJAKA – KONJAKA DZIMTENE. kurā Otarda ražotnē sekojām līdzi konjaka izveidei, skatījām pilnās mucas un garšojām konjaku. Ekskursijas vērta bija arī Versaļas pils un tās krāšņais dārzs, kuras apskatei bija nepieciešams izstāvēt super garo rindu, kura nemaz negāja uz priekšu, tāpēc apmierinājāmies tik ar milzīgi skaistā dārza apskati J (nu dien’unikālas plantācijas!) Ceļā piestājām kādā jūras tuvumā esoša ciematiņa, lai nobaudītu svaigas austeres. Arī tas izvērtās par baigo pasācienu. Jāsaka, ka austeres manī sajūsmu neizsauc – glumš kunkulītis ar citrona garšu tavā kaklā. Jā un ir dzirdēts, ka austeres pīkstot – tas kādos gadījumos? Atmiņā palikusi arī Eiropas augstākā smilšu kāpa apmēram 120m Bordo apskate. Ceļš līdz vidusjūrai, Marsaļa. Un pašā futbola karstumā – Nica ar savu ārkārtīgi akmeņaino krastu, kur vispār tūrists bez kājām var palikt! Vienu dienu veltījām Kannām un Monako. Mmm! Pasakaina bija Kannu pludmale un sarkanais paklājs ar visiem kino zvaigžņu roku nospiedumiem un Monako ar savu F1 trasi un pazīstamo kazino. Ceļot turpinājām pa Verdonas aizu, pa 85 Napoleona ceļu līdz Grenoblei. Ceļā atsvaidzinājumu guvām pasakaini zaļā un siltā kalnu ezerā. Pabijām arī Lionā, Kolmārā, Mecā un svarīgākajā Francijas svētku dienā –14.jūlijā- Strastbūrā. Es pirmo reizi salūtu vēroju vasarā un tas bija apmēram 30 minūšu garumā. Ceļojuma gaitā vairākās vietās devāmies lūkot pēc Le Korbizjē (par vārda rakstību gan nezinu) projektētajiem brīnumiem. Caurbraucot apmeklējām arī Luksemburgu, pēc kuras braucām uz Ķelni. Kā reiz trāpījāmies Ķelnē uz to minoritāšu gājienu.(Eh, tur bij’ ko redzēt) :D Atgriezties bij grūti... kaukā nemaz negribējās... jā un pašā Francijas maliņā vietējie kā suvenīrus pārdeva stārķu- nu visādas mīkstās mantiņas, priekšautiņjus, kareklīšus utt, jo redz viņiem kādreiz ar ir bijuši stārķi, bet nu ir iznīkuši un tgd tiek pārdzīvots un fanots par viņiem... :) varam būt lepni!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais