Mans Taizemes portrets - Bangkok, Pattaya, Koh Chang

28.12.2009
9 min lasīšanai
58 foto

Es nekad nebiju sapņojusi par Taizemi kā par sava ceļojuma galamērķi. Vienkārši nekad nebija saistījusi Āzija, ja nu vienīgi tās virtuve. Taču, kad draudzene jūlijā piezvanīja un piedāvāja turp doties oktobrī, momentā piekritu. izsteidzoties laikam pa priekšu jāatzīst, ka pēkšņās idejas tiešām ir tās labākās un es ne mirkli nenožēloju savu izvēli. Taizeme ir lieliska zeme, kurp doties ar mīļoto cilvēku, ģimeni, draugiem vai pat vienatnē! Mēs ar draugu esam cilvēki, kas visus ceļojumus vienmēr plānojam un organizējam paši, tādēļ ceļojuma uz Taizemi organizēšanas uzticēšana tūrisma firmai „Latvia Tours” bija mūsu pirmā pieredze sadarbībai ar tūrisma kompāniju. Tāpat arī kas jauns un nebijis bija ceļošana kopā ar 15 cilvēku grupu. Jāatzīst, ka viss atkarīgs no kompānijas un mūsu gadījumā tā bija patiesi lieliska un jauka. 1. diena. Sākums. Lidojums (Turkish Airways): Rīga – Stambula, lidojuma ilgums 3 h. Tālāk pēc 4 h izlidošana uz Bangkoku, 9 h ceļā. 2. diena. Bangkok. Plkst.13:05 nosēžamies Bangkokas lidostā. Laika starpība ar Latviju - 4 h. Tālāk seko formalitāšu veikšana – jāsaņem vīza, kas laika ziņā aizņem kādas 20 min. Turpat uz vietas jāaizpilda speciālās vīzas veidlapasun klāt jāpievieno 1 mazā (3x4) fotogrāfija. Iziet pases un muitas kontroli nav problēmu, vien jāpastāv vēl kādas 10-15 min. rindā. Kad viss ir veiksmīgi izdarīts, somas paņemtas un siltās jakas noslēptas, dodamies laukā no lidostas. Ārā mūs sagaida vairāk kā +30oC svelme un latviski runājošs gids Andrejs – jauns un atraktīvs latviešu jauneklis aptuveni 25 gadu vecumā, kurš jau 5to gadu strādā Taizemē (www.emanja.com). Šajā te mirklī es saprotu, cik lieliski, ka atkrīt raizes par sabiedrisko transportu un citiem organizatoriskiem jautājumiem. Ērtā autobusā tiekam aizvesti uz viesnīcu Bangkokas centrā. Gids vakarā piedāvā doties izbraucienā ar kuģīti (ar vakariņām), taču mēs izvēlamies iepazīt Bankoku uz savu roku: ar iepirkšanos lielveikalā, nakts tirgus apmeklējumu, ekstrēmu braucienu ar Tuk Tuk – Bangkokas taksi. Gids mūs tika brīdinājis, ka Tuk Tuk pakalpojumus nevajadzētu izmantot, jo tajieši braucot par daudz pārgalvīgi un izraisot avārijas, tomēr mēs nespējam atturēties no savdabīgā braucamrīka uz trim riteņiem pakalpojuma izmantošanas. Jo tikai tādā veidā var vislabāk iepazīt valsti. www.bangkok.com 3. diena. Ekskursiju programma Bangkokā: Budas Zelta Templis, Wat Pho Templis, Lielā Pils, Emeralda Budas Templis, brauciens ar laivu pa Bangkokas kanāliem. Apmeklējot svētnīcas ir jāievēro īpaša ģērbšanās etiķete: nedrīkst vilkt īsus svārkus vai šortus, pleciem jābūt nosegtiem, sievietēm nedrīkst būt dziļš dekoltē un pirms ieiešanas tempļos jānovelk apavus. Sievietes nedrīkst pieskarties mūkiem, un, lai ar viņiem nofotografētos, vēlams labāk paprasīt atļauju. Dienas sākumā pārņem milzīga tveice, kaut saule vispār nav redzama. Taču ekskursijas vidū sāk līt spēcīgs lietus un turpmāk jāmēro ceļš caur peļķēm un pilsēta jāiepazīst ejot viscaur izmirkušiem. Ja Taizemē līst lietus, tad tas notiek ar vērienu. Taču lietus ir silts un pēc tā beigšanās nevar nemaz pamanīt, kurā brīdī atkal kļūstam sausi. Tā mēs iemācījāmies turpmāk nebaidīties no Taizemes lietus. Vakarā dodamies vakariņās uz restorānu Bayoke Sky Tower – augstāko celtni Taizemē (283 m). Šajā ēkā ir izvietota viesnīca, bet augšējā stāvā ir skatu laukums, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Bangkoku. Dienas nobeigumā: ielu tirdziņi, kaulēšanās (jau sākam to apgūt) un Thai masāža viesnīcas numuriņā. 4. diena. Brauciens uz Kančanaburi provinces Kvai upi. Bet pa ceļam: kokosa fermas apmeklējums, aizraujoša peldošā tirgus Damnoen Sadok apskate, čūsku šovs un vizināšanās ar ziloņiem. Jāatzīst, ka es ļoti gaidīju, kad dosimies prom no Bangkokas, jo, manuprāt, īstā valsts seja ir redzama ārpus galvaspilsētas robežām. Bangkokā pastāvīgi ir smogs, un neskatoties uz lielo karstumu, vispār nav redzama saule. Tāda pelēka pasaule. Bet tiekot prom no lielpilsētas sākas cita pasaule – palmu meži, rīsu lauki.. Kokosu fermā noteikti iesaku nopirkt kokosriekstu eļļu, kas turpat uz vietas tiek gatavotas. Iepirkšanās peldošajā tirgū ir ļoti dārga, tādēļ suvenīru iegādi labāk atstāt uz vēlāku laiku. Bet visa atmosfēra, kas valda tirgū un pa ceļam uz to, ir vienkārši fantastiska. Gids stāstīja, ka kanālos, ka kuriem tikām izvizināti, mēdzot parādīties arī anakondas. Diemžēl nevienu negadījās redzēt, bet milzīgu varānu gan pamanīju sēžam zem tirgus pontona. Čūsku šovs ir lieta, ko var izlaist, jo, manuprāt, nav jēgas maksāt par bezjēdzīgu čūsku mocīšanu. Pēc tam dodamies pie ziloņiem un jāatzīst, ka arī šis apm. 10 Ls dārgais pasākums neatstāj paliekošas emocijas. Savukārt, iestājoties tumsai sākas mūsu brauciens ar laivām uz viesnīcu „Jungle Rafts” un es atkal iedomājos par anakondām. Kad apkārt valda tumsa un tu neredzi tālāk par 3 m, ātrāk gribas izkļūt laukā no laivas. Tā kā dodamies iekšā džungļos, līdzi katram ir tikai neliela soma ar mantām, kas būs nepieciešamas nākamajā dienā. Kad ieradušies viesnīcā un tikuši līdz savam numuriņam taustāmies pēc gaismas, saprotam, ka esam taču džungļu vidū un elektrība te nav un nebūs pieejama. Un tieši tad, atrodoties viesnīcā uz upes, sajūtamies kā paradīzes nostūrī bez problēmām un citām pasaulīgām nebūšanām. Petrolejas lampu ieskauti paēdam vakariņas un tā kā nevienam ne prātā nenāk doties gulēt (kā šādā burvīgā vietā var gulēt?), vēl ilgi ar ceļabiedriem pļāpājam, izbaudot mieru un unikālo iespēju saplūst kopā ar dabu. www.riverkwaijunglerafts.com 5. diena. Tikai no rīta ieraugu, cik pasakaina daba mūs ieskauj visapkārt. Baudot brokastis uzzinām, ka viesnīcu ir izveidojuši birmiešu cilts iedzīvotāji, kas savulaik tikuši izdzīti no dzimtenes. Taizemes valdība viņiem iedalījusi zemi un cilvēki dzīvo, mācās, strādā un atpūšas sev iedalītajā teritorijā. Arī viesnīcu uz upes izveidojuši darbīgie birmieši, kas uzņemot tūristus, nopelna sev naudu iztikai. Pēc brokastīm apmeklējam birmiešu ciematu Mon Village, pacienājam bērnus ar konfektēm un dodamies ceļā. Diemžēl laiks steidzas uz priekšu ātrāk kā gribētos un mums jādodas prom no lieliskās viesnīcas, kurā atrodoties gribētos apturēt laiku un izbaudīt mirkli. Atpakaļceļā citi brauc ar laivām, bet drosmīgākie peld pa upi, apbrīnojot upes krasta brīnumskaisto dabu. Kā izrādās, Kvai upē tomēr nemitinās anakondas. Vēlāk izpeldamies termālajos avotos (nu ļoooti karsti avoti), tad atveldzējamies savdabīgā ūdenskritumā Saiyok Noi un dodamies uz Pataju (~ 5 h). Kad iebraucam Patajā, ir jau ap 9 vakarā un kāds no grupas ierosina – laižam šovakar uz klubu! Ballēties gribētāju skaits izrādās diezgan kupls. Tā kā gids Andrejs pats dzīvo Patajā, viņš ātri vien sazvanās ar draugiem, norezervē galdiņu, iedod mums kluba adresi un šķiroties pie mūsu viesnīcas Patajā, vienojamies tikties plkst.23. Līdz klubam tikt nav grūti – Patajā taksi (kaut kas līdzīgs pikapam) atrast var jebkurā vietā, turklāt brauciens jebkurā virzienā neskatoties uz cilvēku skaitu maksā +/- 1,50 Ls. Ieejas maksa klubā ir nosacīta – uz galdiņu jānopērk viskija Chivas Regal pudele (15 Ls). Klubā notiekošais un visa atmosfēra ļoti atšķiras no Latvijā redzētās klubu kultūras vienīgi skan mums eiropiešiem ierastā mūzika. Uz skatuves notiek šovs, dejošana notiek uz galdiem un īpašas pieminēšanas vērts ir apkalpojošais personāls. Viesmīļi, tērpušies zilos kombinezonos, visu laiku uzmana, lai tava glāze nekad nebūtu tukša. Jāatzīst, ka ballīte izdodas uz Urrā! Iepazīstot kluba atmosfēru, mēs iepazinām patieso Patajas dzīvi un ritmu. Pilsētu, kuras dzīvesveids saglabājies kopš Vjetnamas kara laikiem, kad Pataja bija kļuvusi par amerikāņu karavīru iemīļotāko atpūtas vietu. Un tieši šie karavīri pirmie sāka maksāt sievietēm par seksu. Pateicoties Andrejam iepazīstamies ar vietējām zvaigznēm, izdejojamies ne tikai uz galdiem, bet pat uz skatuves un pirms atgriešanās viesnīcā dažs pamanās izpeldēties jūrā, ko neieteiktu nevienam darīt, jūrā esošo medūzu dēļ. Šoreiz mūsu peldētājam paveicās, taču viesnīcā redzējām meiteni, kuras kāja bija pamatīgi cietusi no medūzu kodiena. 6.-9. diena. Pattaya. Neskatoties uz trakulīgo nakti un vien dažām gulētajām stundām, rītu sākam ar brokastīm, peldi baseinā un pusdienlaikā dodamies ekskursijā uz krokodilu fermu un akmeņu parku. Līdzīgi kā iepriekš čūsku šovs, arī krokodilu šovs mani atstāj vienaldzīgu. Vakarā izlemjam doties uz Sex show... jā – sextūrisma pilsētā Patajā jāredz ne tikai transvestītu Alcazar Show (uz kuru arī bijām, protams), bet arī seksa šovs. Izvēles vietas ir daudzas, bet mēs paļaujamies uz gida izvēli. Šovs, lai arī sākumā šokē, tomēr ir pietiekami kvalitatīvs un parādīts ar lielu humora devu. Pēc šova turpat blakus ēkā aizejam uz Fish SPA jeb zivtiņu pīlingu kājām. Ļoti interesants un savdabīgs pasākums, pēc kura kājām āda ir tik gluda un tīra, ka pat iesauļojums pazudis. Zivtiņas burtiskā nozīmē ir noēdušas no kājām atmirušo ādu. Nākamajā dienā dodamies uz Nong Nooch Tropical Gardens – ļoti skaistu, milzīgu dārzu, kuru vērts redzēt ne tikai skaisto orhideju, palmu vai citu eksotisku augu dēļ. Negaidot tieši šeit redzam skaistāko no taizemiešu šoviem, kurā stundas laikā aci priecējošā un gaumīgā veidā tiek parādīta Taizemes vēsture. Un pēc tam seko vēl viens negaidīts pārsteigums – ziloņu šovs. Tik kvalitatīvu un aizraujošu šovu dzīvnieku izpildījumā vēl nebija gadījies redzēt. www.nongnoochtropicalgarden.com Pēdējās dienas vakarā, ko pavadām Pataijā, izlemjam pēdējoreiz doties izbaudīt Patajas nakts dzīvi – dodamies uz Walking street, kur naktīs notiek īstā Patajas dzīve. Šeit var sastapt seksa meklētājus (tādu tiešām netrūkst) un seksa piedāvātājus, izklaides un šovu rīkotājus, dzīves baudītājus un vienkārši ziņkārīgos. Mūs var pieskaitīt pie pēdējiem, jo mēs tiešām gribam vairāk uzzināt, kas notiek vietās, kur meitenes rautin rauj iekšā. Nedaudz bailīgi dodamies pirmajā klubiņā iekšā, kur uzreiz tiekam sasēdināti ap galdu pie pašas skatuves, pasūtam kokteiļus un skatāmies striptīzšovu. Kad glāzes tukšas, dodamies uz nākamo vietu – šoreiz milzīgu krogu, kurš sadalīts daudzos „aizgaldos” (kā mēs to vēlāk nosaucām). Sākumā nesaprotam, kāpēc, mums krodziņā ieejot, no visām pusēm meitenes spiedz un sauc mūs pie sevis. Vēlāk saprotam, ka aiz katras letes ir cits uzņēmums, līdz ar to darbiniecēm ir izdevīgi, lai mēs apsēstos tieši pie viņu letes. Un atkal pēc glāzīšu iztukšošanas dodamies tālāk. Uz dullo atkal ieejam klubā, kur līdzīgi kā pirmajā – mūs aptekalē, nosēdina pie galdiņiem un ļauj izvēlēties dzērienus. Kad uz skatuves sākas šovs, sākumā nesaprotam, kāpēc šoreiz uzmanība netiek mūsu vīriešiem kā tas bija divās iepriekšējās vietās. Kad ar draudzeni tieku parauta uz skatuvi, lai dejotu pie staba, saprotu, ka esam lesbiešu klubā. Beidzot nedalīta uzmanība un komplimenti tiek mums – meitenēm. Vārdi „You are lucky, I like you” joprojām izraisa smiekliņu. Lai pasākums būtu beidzies uz jautras nots, nolemjam doties uz viesnīcu. No rīta agri jāmostas, jo pēc nemierīgās Patajas priekšā ir mierīgā un rimtā Čangas sala. 10. diena. Koh Chang. Transfērs uz Čangas salu. Ceļā apm. 4 h, pārbrauciens ar prāmi ~45 min. Mēs jau pirms ierašanās Čangā nosaucām šo salu par Bounty salu, jo zinājām, ka tur būs baltas smiltiņas, palmas un dzidri zila jūra – gluži kā reklāmā. Un gaidītais ir kļuvis par realitāti. Bez tam, ceļabiedrene Laima mūs visus pārsteidz ar savu nelielo dāvaniņu visiem – pavisam īstiem „Bounty” šokolādes batoniņiem, kas godam bija atceļojuši tālo ceļu no Latvijas. Visi dzīvojam mājiņās pie palmu ieskauta Siāmas jūras līča un pēc vietējā ciematiņa iepazīšanas vakarā sēžam šūpolēs pie jūras un malkojam vīnu. Gluži vai idille... 11.-13. diena. Atpūta Čangas salā. Dzidra, gaiši zila jūra, baltās smiltis, ūdens silts kā vannā (pat par silts). Čanga ir neliela sala, kuru nepilnas dienas laikā ir iespējams izpētīt apbraucot ar īrētu motorolleri. Apmaldīties nav iespējams, jo uz salas ir tikai viens ceļš (es neskaitu mazos zemes celiņus vai džungļu taciņas), kas stiepjas viscaur gar salas krastu. Motorollera cena ir smieklīga – 200 THB jeb 3 Ls/dienā. Brauciens pa salu ir gana ekstrēms, jo ceļā ir stāvi un bīstami serpentīni un pilnībā salu nevar apbraukt – ceļš vienā brīdī vienkārši beidzas, bet brist džungļos neapdzīvotās vietās nebūtu vēlams. Uz salas ir vairāki skaisti ūdenskritumi, var arī izjāt ar ziloņiem, nirt pie koraļļiem vai doties nakts zvejā. Nevajag baidīties pagaršot uz ielas gatavotos ēdienus – tie ir superlēti (20-30 sant.) un arī garšīgi. Visa ceļojuma laikā nevienam nebija problēmu ar vēderu. Bet galvenais, ko uz šīs salas ir nepieciešams darīt – atpūsties, neko nedomāt un ļauties labsajūtai, ko sniedz jūra, daba un miers. Atceroties rītus, kad pēc brokastīm dzīvojāmies pie jūras, nevar nepieminēt pērļu pārdevējus. To tur ir daudz un kaut arī sākumā liekas, ka man tak tās upes pērles nevajag, vienalga katrreiz, kad kāds no pārdevējiem iet garām, nevar atturēties no vēlmes paskatīties uz pērlēm un beigās – nopirkt kādu rotaslietu. Cenas ir tik vilinošas! Meitenes, brauciet uz Taizemi pēc pērlēm!! www.koh-chang.com 14.-15. diena. Fināls. Diena, kad no paša rīta kravājam somas, pēdējo reizi izpeldamies siltajā jūrā, atvadāmies no pērļu pārdevējiem un sirsnīgajiem viesnīcas darbiniekiem, pateicamies Dieviņam par lielisko atpūtu un pošamies grūtajam ceļam uz mājām. Transfērs uz Bangkokas lidostu ilgst ~5 h. Ceļā vēl nopērkam saldumus vešanai uz mājām, pagaršojam neredzētus augļus, kuru nosaukumu neizdodas uzzināt un ar patiesi līksmām sajūtām un prieku sakām ardievas Bangkokai un Taizemei. Plkst.23:30 sākas 10 h garš lidojums uz Stambulu, tad nogurdinošas un smagas 6 stundas Stambulas lidostā, līdz beidzot 15.dienas plkst. 12:30 izlidojam uz Rīgu. Atgriešanās mājās vienmēr ir laimes pilna... jo – nekur nav tik labi kā mājās! Un tomēr, pat pēc vairākiem mēnešiem ik pa laikam sejā parādās smaids un sirds straujāk sāk pukstēt atceroties Taizemē redzēto un piedzīvoto. Šī zeme atstāj interesantu un spēcīgu pēcgaršu un vēlmi atgriezties tajā vēl un vēl. Uz tikšanos, Taizeme! Taizemi kā galamērķi var izvēlēties cilvēki ar ļoti plašu interešu diapazonu. Eksotika, budisms, kultūra, mīlestība un cieņa pret karalisko ģimeni, azartiska iepirkšanās, sekstūrisms, tropiskais klimats, skaista daba, ziloņi, ēdieni, sirsnīgi cilvēki, drošības sajūta, atpūta pie siltās jūras – tas viss tur ir pārpārēm. Man Taizeme allaž paliks atmiņā ar pērlēm un dabīgajām eļļiņām. Jā, vīrieši iespējams pasmaidīs un neizpratnē raustīs plecus, taču esmu pārliecināta, ka sievietes mani sapratīs – jo kas var būt labāks par 100% dabīgām eļļiņām, ar kurām palutināt savu ķermeni pēc vannas (mīļākā man ir kokosu) un pavisam īstām pērļu virtenēm. Un, protams, lieliskās Thai masāžas. Ak...

Mans Taizemes portrets - Bangkok, Pattaya, Koh Chang

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem