Apceļojam Latgali

17.07.2006
4 min lasīšanai
27 foto

To, ka šogad ceļosim uz Latgali, nolēmām jau pagājušā ceļojuma laikā, iepriekšējā vasarā. Parasti ceļojam lielāka kompānija, vairākas mašīnas, bet šogad sanāca, ka vienam darbs, otram bērns slims, tā nu beigās aizbraucām tikai seši pieaugušie un divi bērni, ar divām mašīnām, nobraucām 680 km, izmaksas sanāca uz cilvēku 8 ls par degvielu + ēšana un apskates vietu izmaksas. Izbraucām no Rīgas apm. 15.00, braucām pa Daugavpils šoseju, pirmais pieturas punkts bija Stukmaņi, pirms Pļaviņām, Daugavas malā. Tur nedaudz uzēdām, vēlējāmies nopeldēties (tādēļ arī apstājāmies), bet Daugavā līmenis zems, nekas no peldēšanās nesanāca, tikai varējām aplūkot kāda izskatās Daugavas gultne. Tas ūdens, kas tur vēl bija, izskatījās peldēšanai nepiemērots, netīrs, kaut gan, kad braucām prom, atbraukušie vietējie iedzīvotāji taisījās iet peldēt. Tālāk braucām cauri Pļaviņām, nedaudz apskatot pilsētu, bet nekur īpaši neuzkavējoties uz Jēkabpili. Neiebraucot Jēkabpilī, apm. 5 km no tās atradām vietu Skramāni, kur dzīvojuši mana vīra senči, vieta- trīs mājas, veci cilvēki un kapi, kuros arī pakavējāmies, jo sameklējām 1915 gadā mirušos senčus. Tad devāmies Jēkabpils apskatē. Pilskalnu neatradām, pilsētu izstaigājām, nekas tāds, kas liktos īpaši apskatāms acīs neiekrita, tādēļ devāmies caur Rimi uz Vīpu pagastu, z/s „Liepas”, kur bija sarunātas naktsmājas. Vieta kolosāla, uzņemšana laipna, atrodas apm. 10 km no Jēkabpils, piedāvājumā ir neliela viesu māja, telšu vietas. Mēs izvēlējāmies telšu vietu tieši Daugavas krastā, Daugava tek apm. 3-4 m zemāk, telšu vietā ir elektrība, ugunskura vieta, mangālis, malka , ūdens, sirsniņmājiņa, roku mazgāšanas ierīce. Saimnieces aizraušanās ir dažādi neparasti koki un krūmi, pie katra ir piestiprināts nosaukums, saimniece laipni visu izrāda un izstāsta. Apskatījām pat parūkkoku, daudzi koki pat 40 gadus veci. Izpeldējāmies Daugavā, bērni spēlēja bumbu (ir futbola vārti), paēdām vakariņas, vērojām saulrietu. Idille, odu nebija, laiciņš foršs, ko cilvēkam vairāk vajag! Cena par telti bija 2 ls, kopā samaksājām 4 ls par abām teltīm. Nākamās dienas rītā cēlāmies un vēlāmies uz Līvāniem. Apskatījām Līvānu stikla muzeju, meitene laipni mums visu izstāstīja, bet ekspozīcija ir neliela, jau pēc nepilnas stundas visu bijām apskatījuši (cena 70 sant. pieaugušajam, 30 bērnam), devāmies tālāk uz Preiļu pusi, pa ceļam braucām iekšā nedaudzajās brūnajās norādēs par apskates vietām, bet tās tiešām ir nedaudz, laikam trīs bija- viens dižakmens un divas kaut kādu vietējo ievērojamo cilvēku piemiņas vietas. Vienā no tām bija piemineklis,. Otrā gan neko neatradām. Preiļos iebraucām apm. 11 dienā, apskatījām pilsētu, pabijām pils parkā, apskatījām muižas drupas un devāmies uz keramiķu Čerņavsku darbnīcu. Tur darbojas trīs radi Čerņavski, ļoti interesanti pastāsta visu, parāda, ļauj pašiem darboties un izveidot kādu trauku, var iegādāties svilpauniekus, traukus. Cenas demokrātiskas, par apm. 1,5 h ilgu darbošanos samaksājām 5 ls, nopirkām svilpauniekus un devāmies meklēt vietējo ieteikto ēstuvi- vilku krogu. Krogs skaists gan no iekšpuses , gan ārpuses, bet jārēķinās, ka ēdienu gatavo individuāli, tādēļ jāgaida apm. pusstunda, kamēr tiec pie kārotā. Bet, kad tiec! Porcijas ir milzīgas, ļoti garšīgas, cenas zemas, mēs trīs cilvēki, par 1 auksto zupu, diviem otrajiem, picu , saldējumu, diviem saldējuma kokteiļiem un kafiju samaksājām 6.20 ls. Paēduši devāmies uz Aglonu, apskatīt Katedrāli. Paceļam iebraucām Jasmuižā , Raiņa muzejā, nu jāsaka- ekskursija ilga min. 15, nekas īpašs, vienīgais, vietējie mums parādīja nelielu ezeriņu, kur var izpeldēties. Aglonā mums paveicās, jo ieradāmies tieši uz mises sākumu, paklausījāmies misi, pēc tam iegādājāmies suvenīrus, sveces un citas lietiņas ko arī iesvētīja, pavadījām tur apm. 2 h. Tad devāmies meklēt Madalāna pilskalnu, kur bērnībā braukāju uz arheoloģisko izrakumu nometnēm. Bija sarunāts, ka pie pilskalna viesu mājā arī nakšņosim. Aizbraucām (ar vietējo palīdzību, jo norādes nolauztas), pilskalns nekopts, peldvieta aizaugusi, viesu māja- nu nekāda. Katrā ziņā tas, ko atceros no agrākiem laikiem, tur bija ļoti skaista vieta, tagad- nekāda. Vienīgi meža zemenes daudz un lielas. Nospriedām, ka vieta mums nepatīk un zvanījām uz mini zoodārzu Viesturi, lai uzzinātu, vai ir iespējams vēl apskatīt to. (Apm. 19.00 vakarā) Mums teica, ka jā, ka tālu nav, lai tik braucot šurp, esot arī kur palikt) Devāmies uz turieni. Izrādījās, ka tālu tas nav pēc vietējiem mērogiem, un apmēram pēc stundas brauciena (uz Dagdu, tad uz Robežniekiem), bijām tur. Mazliet raizējāmies, ka esam pie Baltkrievijas, pierobežas zonā, bet bez pasēm, nu nekas nenotika>) Apskatījām strausus, emu, dažādas vistiņas, gotiņas, cūciņas, stirnu buku, trušus. Ekskursiju vadīja jauns puisis, kurš ļoti interesanti stāstīja, patika gan mums, gan bērniem. Z/s tirgo arī eksotisko putnu olas, strausa olas cena 15 ls. Ļoti gribējām nogaršot, bet viņi parasti ar brokastu gatavošanu ekskursantiem nenodarbojas. Bet mums izdevās sarunāt, ka vēl 5 ls un mēs olu nogaršosim brokastīs pie māju saimniekiem. Cena par ekskursiju- cik varat iedot, tik dodiet (5 ls iedevām). Pēc ekskursijas puisis mūs aizveda dažus km tālāk uz viesu māju „Ezermaļi”. Atpūtas vietā ir iespēja gulēt teltīs, izmantot pirti, un viesu māju. Telts vietas maksāja 3 ls par telti un 2 ls par mašīnu, ja vēlies, lai mašīna būtu pie telts, ja ne, tad par baltu velti atstāj uz ceļa. Jāsaka, ka ceļš ir neliels lauku celiņš, pa kuru brauc labi ja 1-2 x dienā. Vieta bija laba, ezera krastā, peldēties varēja , bet diezgan ātri paliek dziļš, tādēļ bērniem nekāda diža peldēšanās tur nesanāk. Bija mangālis, ugunskura vieta un galds, malka- pašiem mežā jāmeklē, ūdeni palūdzām, tad mums atnesa. Nežēlīgi daudz odi, kuri uz dažādiem pretodu līdzekļiem nereaģē, tādēļ pēc peldes ātri vien devāmies gulēt, jo ārā uzturēties nebija iespējams daudzo odu dēļ. Nākamajā rītā 7.30 bija sarunāta strausa olas ēšana. Aizbraucām un piemēram es, pilnīgi apstulbu- biju iedomājusies, ka atvērs olu, izceps, un ēdiet, bet te mēs pārliecinājāmies, par latgaliešu izslavēto viesmīlību- bija klāts galds kafija, tēja, plānās pankūkas (no cekulaino vistu olām) ar pašu medu un šā gada zemeņu ievārījumu, gurķi un tomāti no siltumnīcas (dievīgi!) un protams, pats galvenais- strausa ola, kuru atvēra mūsu acu priekšā, izlēja lielā bļodā , sakūla un uz divām pannām gatavoja. Mēs, pieci cilvēki (mans puika neēda, jo naktī sākās temperatūra, viņš gulēja mašīnā) paēdām tā, ka ‘pa acīm lien laukā’. Vēl dabūju paraceptamolu un termometru, katrā ziņā, šīs saimniecības saimnieki bija fantastiski cilvēki. Tā kā puika bija saslimis, ekskursija bija jābeidz trešajā dienā, nevis kā bijām ieplānojuši, ceturtajā. Lēnā garā no Robežniekiem virzījāmies uz Rīgas pusi, pa ceļam apstājāmies Ezerniekos, kur iebraucot ciematā ir neliels ezeriņš ar pludmali un nopeldējāmies. Rēzeknē apskatījām pilskalnu, vecpilsētu, Latgales Māras pieminekli , tad devāmies uz Jēkabpils pusi, bet pa citu šoseju, nekā atbraucām, apskatījām garāmbraucot Rāznas ezeru, iebraucām Atašienes muižā, bet apskatījām to tikai no ārpuses, jo visas durvis bija slēgtas, izpeldējāmies Atašienes ezerā (ļoti laba peldvieta), tad aiz Pļaviņām pie krustojuma, zinot, ka tur ir laba kafija, apstājāmies padzert kafiju un apēst to, kas palicis pāri no ceļā paņemtajām ēdamlietām. Tad vairs nekur neapstājāmies un ap 19.30 ieradāmies Rīgā.

Apceļojam Latgali

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem