Kur tā var (ne)paveikties jeb ceļojums uz Tamperi, Somijā.

  • 2 min lasīšanai
Ir pirmdienas rīts. Vakarā lidojums uz Tamperi, Somijā. No rīta vēl darbs, un pēc tā skriešana uz lidostu. Lidojam divatā ar meiteni. Bet tieši apstākļu sakritības šo parasto, parasto dienu pārvērta par ko neaizmirstamu - labā un sliktā nozīmē. Ir 7 rītā. Rosos pa darbu. Piesleju kāpnes lai pakāptos, bet kārtīgi neatstutēju. Kāpju, un, bams, nokrītu ar visām tām. Au, au, au, vakarā ir lidojums ... kāpēc es nokritu ... vai nav kas lauzts...huh, nav, kustās, bet briesmīgi sāp...nē, nē, nē! Tā arī visu dienu nokliboju. Nopirku staigāšanas nūju un biju jauns opītīs. Tagad šo rakstot jau nedēļu pēc ceļojuma, varu ar humoru rakstīt, kaut gan kāja vēl joprojām sāp un piekliboju. Aizkliboju līdz mājām. Līdz lidojumam mazāk kā 2 stundas. Un nekas nav sagatavots. Lai ietaupītu uz ēdienu to Latvijā nopērkam un smērējam sviestmaizes. Mmm, cik labi mūsu maizītes garšoja Tamperē! Sataisāmies. Līdz lidojumam stunda. Uz trim kājām aizklibojam ar somām līdz tramvajam, lecam iekšā laimīgi, ka tas vēl stāv. Bet, bāc, stāv uz vietas. Krustojumā kādi četri jau sastājušies. Kas notiek. Redzam ka pa Čaka ielu trolejbusi kursē, tad jāskrien uz to. Cik nu skriešana - pus uz trim, pusi ceļa uz vienu kāju nolecot aizskrienam līdz pieturai, bet tāds sastrēgums, ka nolemjam, ka ar kājām būs ātrāk. Iedomājieties, kāds var būt sastrēguma gaitas ātrums, ja klibs cilvēks ir ātrāks. Bet izdevās aizčāpot līdz centram, lai sagaidītu 22. autobusu. Bet, ak tu neraža, nav skaidras naudas transportam. Jāņem nauda no kartes. Pielecu pie bankomāta ar karti un kruķi vienā rokā, un... ups, salaužu karti uz pusēm. Nu, kāpēc, tieši tagad. 45 minūtes līdz lidojumam. Karte kaut kā turas vēl kopā. Riskēju un lieku automātā, kas būs tas būs. Izdevās. Skrienam uz autobusa pieturu. Šeit bez aizķeršanās. Bet iekšā sliktā sajūta, ka mēs, tak, kavējam. Aizbraucot jožam iekšā, cauri visām drošībām tiekam, saka, ka vēl nav aizlidojuši. Un aizskrienot visi pasažieri stāv kā tikko atnākuši. Lidojums kavējas. Ir, tak, šī trešā apstākļu sakritība. Kur tā var paveikties. Tālāk kā parasti. Stundas lidojums. No lidostas uz centru ar autobusu. Biļete 6 eiro. Viesnīca mums pašā centrā - Omena hotel. Minūtes gājiens. Istabiņā sagaida televizors ar sveiciena tekstu ar mūsu vārdiem. Silta uzņemšana. Tiešām patīkams numuriņš. Tas viens no ceļojuma patīkamākajiem notikumiem. Tā kā šī man bija otrā reize Tamperē(par pirmo reizi lasiet http://uldisjanuss.wordpress.com/2009/05/18/kad-stasts-nebeidzas-beigas-kur-tam-jabeidzas/ , kas starp citu arī bija ar lielu starpgadījumu), tad es vairāk biju kā gids savai meitenei. Slikts gids, jo izrādīju cik nu varēju klibojot. Viens no mērķiem Tamperē bija iegādāties Ziemassvētku dāvanas, bet tagad tik konstatējām, ka tur viss ir gandrīz divas reizes dārgāk. Un tādēļ konstatējām, ka tomēr Glāzgova bija labāka pilsēta(Glāzgovas ceļojuma apraksts http://uzglazgovu.wordpress.com ), vairāk dēļ tā, ka lētāk iepirkāmies. Tādēļ no Tamperes atvedām tikai vienu atklātnīti. Paskaidrošu. Izstaigājām visus suvenīru veikalus, un neko īsti labu neatradām. Cena neadekvāta precei, ko uz tiem pašiem Tallink kuģiem var lētāk iegādāties. Cerība bija uz lidostas tax free veikalu. Cenas tās pašas, bet savācamie lietas. Ak, tu neraža, karti neņem. Mūsu VISAs neņem. Un sāk gribēties dzert. Neko nopirkt nevaram arī kafejnīcā. Tādi izkaltuši arī aizlidojam uz Rīgu un pirmais ko darām, nopērkam 0.5l kolu. Izdzeram vienā laidienā. Es tik sapņoju par Rimi 1.5l minerālūdeni. To mēs ar draudzeni esam īpaši iecienījuši starp citiem ūdeņiem. Un arī dabūju mājās. Kā es dzēru, jūs pat iedomāties nevarat, mmm. Rezumējumā. Pateicoties lētajiem Ryanair lidojumiem aizlidot uz ārzemēm ir tas pats kas ar sabiedrisko transportu aizbraukt līdz Mežaparkam. Ir interesanti, un nav gadsimta notikums. Ja man prasiet kā man gāja - es nezinu, kā tev ceļš šorīt uz darbu? Abiem labi!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais