Kaļiņingrada...............ar vācu Kēnigsbergu

  • 2 min lasīšanai
Katram cilvēkam ir vieta, kura neizskaidrojamu iemeslu dēļ pievelk. Man tā ir bijušās Austrumprūsijas galvaspilsēta Kēnigsberga(vāciski-Königsberg), tagadējā Kaļiņingrada. Laikam tāpēc, ka cilvēkam raksturīgi novērtēt tikai to, kas jau zaudēts. Un Kēnigsberga tāda ir, vismaz Rietumeiropai un civilizētajai pasaulei. Tā ir kā spilgts piemērs par "vareno" krievu kultūru: aizlaid līdz kliņķim visu iespējamo! Uz Kēnigsbergu braucu ar autobusu, ceļš kādas 8 stundas. Pilsētā iebraucām agri no rīta. Spirgts Austrumprūsijas rīts, patīkami labi. Kādu laiku paklīdu pa pilsētu. Pirmais iespaids-pastkartes un realitāte ir kā diena pret nakti. Pašā pilsētas centrā no vāciskuma maz iezīmes. Viss zudis 2 britu gaisa reidos 1944. gada augustā un pilsētas šturmēšanas laikā 1945. gada aprīlī. Spilgts piemērs-pirms kara uz nelielas salas Prēgeles upē atradās 14 ielas. Tagad tikai viena ar vienu ēku-Kēnigsbergas domu. Daudz, kas vairāk palicis pāri pilsētas nomalēs-privātmājas, baznīcas. Pirms brauciena, mani brīdināja, ka Kaļiņingrada ir lielākais narkomānu perēklis Krievijā, tāpēc ieteica, labāk tirgū nerādīties!Kad tur aizgāju, neko nemanīju, viss kā vienmēr- daudz preces, ļoti lēti, aizgaldā puisis lej spirtiku pudelēs. Pārdod visu ko vien var-lidmašīnu riteņus, suņu šņores, krānus u.t.t. Sapirku veselu kravu cigarešu-3 paciņās papirosu Belomorkanal, Lucky Strike paciņa, 2 paciņās CCCP(krievu Malboro), samaksāju nedaudz vairāk par latu. Tik vienā parkā redzēju narkomānu darbībā-jauna sieviete ar draugu ielaida kārtējo devu.... Un cilvēki arī diezgan draudzīgi, vismaz nesauca par fašistu, bet man tā nebūtu pirmā reize, esmu jau radis. Pilsētā varēja redzēt padaudz aziātus, kā arī pa retam vācietim, kas kara laikā ar uguni no šejienes izsvēpēts. Kādā antikvariātā kāds vecs vīrs izvilka no aizgalda Dzeržisnka krūšu tēlu, un smīkņājot pateica:"Vaš drug!"Antikvariātos pārdod visu, sākot no ļEņina skulptūrām un beidzot Ar nacistiskās Vācijas tanku grenadiera unifromu. Pēc pasūtījuma var dabūt da jebko. Vienā antikvariātā bija pat cigarešu etvija ar zeltītu uzrakstu:"Mīļajai sieviņai". Skaidrā latviešu valodā. Kēnigsbergā ierados tieši pirms 9. maija. Tam visi gatavojas nenormāli- tribīnes, kršutēli, jauni pieminekļi. Tiek sakopta galvenā iela un parādes laukums Bet blakus ielas paliek sūdiem klātas. Krieviem nepatīk, ja ar kājām pieskaras soliem vai citām sēdvietām. Divreiz par to dabūju brāzīenu. Pilsētā pilna pakaļa veterānu. Nez, cik vācu sievietes viņi izvaroja, cik vācu bērnus nošāva, cik no viņiem ielika savu artavu, lai noldzinātu visu cilvēcisko?.......pa televīziju rāda kara filmas, nenormāli daudz, viena pēc otras. Pašā pilsētā redz daudz uniformās tērptus cilvēkus-jūrniekus, kājniekus, tankistus, lidotājus. Tik daudz armījnieku nav nekur Krievijā. Kā nekā, Krievijas priekšpostenis Rietumos pret kapitālistu cūkām! Izdomāju apmeklēt kapus, vai tur guļ arī kāds Kēnigsbergietis? Ne sūda, visi izmesti ārā, viņu kapličās guļ kāds spalvains kroplis no Kurskas. Lūk krievu "cilvēcība"! Aizšāvu arī uz jūru-pilsēta kūrorts - Zeļenogradska(vāciski-Cranz). Tur tas pats. Spožums zudis mūžam, no kūrorta tik pionieru nometne uz izdemolētas kafejnīcas. Vismaz pilsēta stipri vien mazāk nopostīta. Nu nācās braukt atpakaļ uz tēvu zemi. Par piemiņu paņēmu saujiņu Austrumprūsijas smilti un Kēnigsbergas bruģakmeni. Kad šķērsoju Krievijas un Lietuvas robežu, atlika tik nopūsties. Ne sliktā nozīmē. Zinu, es atkal atgriezīšos. Man tā nav Krievija. Tā ir Kēnigsberga. Pilsēta, kuru pret boļševikiem sargāja arī latviešu leģionāri. Vieta, kur attīstījās lietuviešu literatūra un kultūra, vieta, kura pienākās mums, baltiem, prūšu brāļiem. Vieta, ar kuru komunisti aizrijās paverdzinot Austrumu tautas. Pazūd pēdējās gaismas no Tilzītes pilsētas pie Nemunas(vāciski-Memel), autobusā jūt vēl tik kāda krieva dzertu alu..... P.S. atvainojos, par drukas un pareizrakstības kļūdām!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais