Palma De Mallorca-Ceļojums uz Vidusjūru

  • 15 min lasīšanai
  • 45 foto
Viss iesākās ar to, ka lidojām uz Portugāli un starp reisiem nopirkām biļetes Kaunas-Bremen par 0.01 ls. turpu un atpakaļ diviem cilvēkiem. Turpu 25.nov. un atpakaļ 2.dec. Jau pērkot bija doma par tālāku ceļojumu. Un šī doma bija par Palma De Maljorka salu. Tikai nebija uzreiz naudas nopirkt atlikušās biļetes. Protams, santīms nav liels zaudējums ja arī nekur neaizlido, bet ja vēlāk būs izdevība, tad varēs piekombinēt klāt. Pēc Portugāles pārbaudīju vai ir vēl tās biļetes par 10 eiro uz Palmu un man par pārsteigumu ir arī. Pēc brīža mūsu kopīgā draudzene ar ko bijām kopā Portugālē painteresējas cik tās biļetes maksā un ieskaita 30 latus mums kontā. Mums bez vilcināšanās biļetes ir rokā un tagad tik jāatlicina naudiņa ceļojumam un jāsagaida īsto datumu. Sākotnējais plāns ir doties uz Kauņas lidostu ar mašīnu, jo esam pierunājuši vienu draudzeni, kurai ir mašīna arī lidot. Viņai esam dabūjuši biļetes par Ls 2.20 turpu un atpakaļ. Bet pietuvojoties tam datumam viņa dod ziņu, ka bizness ir iestrēdzis un nav naudas ceļošanai. Tad nu saprotam, ka nāksies vien braukt ar stopiem uz Kaunas lidostu. Un kas tur liels, jo nav jau pasaules mala un pie tam laiks arī pietiekoši. Lidmašīna arī tikai 17:00 Arī mums tās naudas pamaz, bet rēķinam, ka 200 eiro jau sadabūsim. Ievācu ziņas no visiem iespējamiem avotiem cik kas tur maksā un vai ir iespēja uzsliet telti. Skaidrs ka dosimies uz turieni ar telti un guļammaisiem. Izmēru telti un redzu, ka atbilst rokas bagāžas izmēriem. Lidostas i punktā esmu noskaidrojis, ka telts lociņus var vest, bet mietiņi neatbilst drošībai. Tā nu divas dienas pirms lidojuma dodamies no Popes Rīgas virzienā ar stopiem un iebraucot vēl pa ceļam Tukumā ierodamies Rīgā. Visas lietas notiek tā, ka sākotnējo 200 eiro sanāks laikam tikai 100. Švaki jau būs, bet gan jau iztiksim. Beigās skatāmies, ka vairāk par 70 nesagrabināsies. Ejam pēdējā dienā mainīt naudu bankā un izrādās, ka mīļotajai par pasūtījumu 15 lati nav ienākuši. Tā kā karte bija aizmirsta Rīgā un internetbanka nobloķējusies, tad uzzinām to tikai bankā, kad gribam ņemt ārā naudu jau eiro. Tur mums saka, ka nav sen šajā kontā ne santīma ienācis. Zvanām klientei, bet viņai telefons izslēgts. Dodamies pie draudzenes, kur esam apmetušies un kas arī izmaksāja biļetes. Smejamies, ka braukt jau īsti nemaz negribam, bet brauksim tikai aiz cieņas pret viņu. Kā saka mīļā miera labad. Viņa vēl atrod kādas eiro monētas no iepriekšējiem ceļojumiem kopā ap 9 eiro un pieziedo mums klāt. Tā nu kopā sanāk, ka mums ir 58 eiro. Ir pienācis 25. novembra rīts. Tiek sataisītas ceļa maizes un ar lielām somām, kur ir iekšā guļammaisi, telts un citi ceļošanai nepieciešamie sīkumi dodamies sagaidīt autobusu uz Katlakalnu, lai varētu sākt balsot. Izejam uz Mūku salas rotācijas apļa pieturu un tur noskaidrojas, ka 26. autobuss tagad iet tikai pa Dienvidu tiltu. Nekas gaidīsim tādu autobusu, kāds ir. Pēc brīža brauc Baldones autobuss mēs bez domāšanas iekšā un pērkam biļetes līdz Katlakalna pagriezienam. Apskatos, ka uz biļetes rakstīts Ķekava. Pajautāju šoferim, un viņš saka, ka droši varam braukt līdz Ķekavai. Tā arī izdarām un aizejam līdz apvadceļam. Tur izvelkam krāsainu zīmi Kaunas, kas ir ar akrila krāsām steigā uzgleznota un vēl nedaudz smērē un sākam ķert mašīnas. Mēs esam 100 % pārliecināti, ka tiksim laicīgi uz lidostu. Nekas, ka ir jau 11:30 Nav ilgi jāgaida un pirmais šoferītis, kurš pats ir apceļojis pusi Eiropas šķiet kā sens paziņa. Daudz kā kopīga ko parunāt. Tiekam kādu gabaliņu aiz Iecavas un gaidām nākamo mašīnu. Ar to nokļūstam līdz Bauskai. Tikai nedaudz paejoties ir rokā nākamā mašīna, kurā sēž divi jautri puiši darba drēbēs un viņi mūs ir ar mieru aizvest līdz robežai. Viņi braucot uz laukiem. Nekas, ka mašīna ož pēc cilvēku izkārnījumiem, bet veiksmīgi nonākam pie robežas. Latviešu robežsargu patruļa mums laipni pajautā uzrādīt pases, apjautājas par gala mērķi un vai ir biļetes novēl mums laimīgu ceļu. Mēs pieejam pie smagajiem un pajautājam vai nevar aizvest pa ceļam. Uz Kauņu gan braucot, bet divus nevar ņemt. Neko darīt paiesimies līdz celiņam, kas ved benzīntankā un kafejnīcā un mēģināsim tur. Izskatās diezgan traki, jo vieni smagie brauc. Bet ja arī ir kāds vieglais, tad tam smagais ir par traucēkli, lai apstātos. Pie tam sazīmētas svītras, tā, ka nevar īsti apstāties. Tomēr neskatoties uz savādo situāciju mums drīz vien rokā ir džips ar Latvijas numuriem. To vada kāds krievu valodā runājošs darījumu cilvēks. Viņš dodas uz Poliju pie sadarbības partnera ciemos un var mūs līdz Kauņai aizvest. Mums ir daudz ko runāt, jo arī viņam interesē ceļojumi. Es varu likt lietā savas krievu valodas zināšanas un pēc neilga laika esam pie Kauņas apvadceļa. Vēl pavīd doma, ka tik labi balsojot varētu arī tikt līdz nākamajai pēcpusdienai uz Brēmeni. Izvēlamies tomēr izmantot lidmašīnas biļetes un lieki neriskēt. Līdz lidmašīnai ir mazliet vairāk kā 2.5 stundas, bet mēs esam šosejas malā, kur ir trīsas joslas un, līdz lidostai ir veseli 12 km. Tātad ar kājām nevar paspēt līdz vārtu slēgšanai un izskatās, ka netikt līdz lidostai, jo te visi ir labi ieskrējušies. Bet mums atkal paveicās un kāds gados jauns lietuvietis šķērsojot visas joslas no visātrākās braukšanas joslas pie mums piestāj. Es cenšos lietuviski paskaidrot, ka mums vajadzīgs tikt uz airoostas, tad mēģinām runāt angliski, bet beigās krieviski. Viņš saka, ka tas īsti neesot ceļš uz lidostu. Uz lidostu nogriežoties kādu gabaliņu uz priekšu. Es saku lai tad aizved vismaz līdz tam pagriezienam, bet viņš ir ļoti laipns un saka, ka var aizvest līdz pašai lidostai. Pa ceļam ir jautras sarunas un smiekli. Viņš pastāsta, ka priekšnieks esot latvietis un viņam esot darbs pa visu Baltiju. Tiekam izlaisti pie Kauņas lidostas, kas ir nesalīdzināmi mazāka par Rīgas lidostu. Viņš novēl jauki pavadīt mums atvaļinājumu un mēs sapratuši, ka esam paspējuši dodamies pēc ceļa apēst kādu maizīti un nedaudz pasēdēt, jo vēl ir 2 stundas un 15 minūtes līdz lidmašīnai. Tur vēl sēž kāds baltkrievu pāris. Viņi gaida Birmingemas reisu. Draudzīgi runājamies. Viņi uzdāvina mums sauju ar baltkrievu saldumiem, Maijiņa pārīti savus darinātos auskarus, novēlam viens otram laimīgu ceļu. Redzam, ka ir nedaudz mazāk kā stunda līdz lidmašīnai. Tad nu jādodas uz drošības kontroli. Velkam ārā pases un vajadzīgās biļetes, bet man par šausmīgu pārsteigumu tieši mana pirmā biļete nav. Nav un viss!!! Neko darīt jāmeklē printeri un varbūt vēl paspēju izdrukāt. Aizeju uz ryanair lodziņu, saku, ka man ir iečekots, tikai jāizdrukā. Viņa mani sūta uz pirmo stāvu, kur esot biļešu ofiss. Dodos tur un šie man saka, ka varot izdrukāt. Tikai tas maksāšot 20 litus. Saku, ka dārgi, bet šie saka, ka es taču negribu maksāt 140 litus citam kantorim Es prasu vai neder Eiro, bet šie sūta mani uz valūtas maiņas punktu. Valūtas punktā neviens, protams, nav. Pēc brīža gan uzrodas. Saka, ka monētas neder. Lai dodu 10 eiro un pērku uzreiz 31 litu. Tā nu atdodot par pavisam idiotisku kursu esmu spiests šķirties no vēl 10 eiro. Paņēmis litus dodos uz šo savādo ofisu. Tur man sieviete paspēj uzdot kādus 4-5 izcili stulbus jautājumus, tā vien šķiet lai pārbaudītu manu pacietību un novilcinātu pēdējās minūtes. Man apnīk es nododu viņai komandas mazliet savādākā balss tonī un viņa noplēsusi man 20 litus par vienu A4 lapas izdrukāšanu iedod gatavo biļeti. Steidzīgi dodamies uz drošības kontroli un tad uz lidmašīnu. Viss kārtībā esam paspējuši. Esam tik ierastajā Boeng 737-800 gaisa kuģī un dodamies uz Brēmeni. Brēmenē vēl nedaudz pastaigājam pa pilsētu, sameklējot pārtikas veikalu, lai nopirktu kādus augļus un zinātu kur ņemt pārtiku nākamajā dienā. Pēc laiciņa atgriežamies lidostā un pie vecā Focke Wulf ieņemam guļasvietas uz ērtiem krēsliem. Vēl mums netālu ir neliels bariņš jaunieši no Lietuvas, kas arī ir atlidojuši no Kauņas kopā ar mums un tāpat kā mēs gaida Maljorkas reisu. To uzzinām, kad ap 23:30 ierodas apsargs ar lielu pinkainu suni pārbaudīt vai visiem, kas nakšņo lidostā arī ir biļetes uz nākamo dienu. Atšķirībā no citām lidostām nakts ir samērā mierīga un neviens tā īpaši netrokšņo. Vienīgi ap 6:00 ir lielāks troksnis un tad mostamies augšā. Vēl brīdis pa lidostu un apēduši pēdējās ceļamaizes un greipfrūtu dodamies uz pilsētu. Centrs nav tālu, tikai ap 30 minūšu gājienā un ejot pa 6.tramvaja maršrutu nevar kļūdīties. Pa ceļam pašapkalpošanās veļas mazgātavā atrodam kafijas automātu un par 50 centiem iedzeram kafiju. Centrā ir Ziemassvētku tirdziņš un pārsteidz Brēmenes suvenīru daudzveidība. Atrodam vēl slavenos Brēmenes muzikantus un cūku ganu, uztaisām dažas bildes. Man ir līdzi liels rūtains lietussargs, kas ļoti labi der pie manām rūtainajām biksēm un cepures. Tas man ir par sabiedroto tikai Brēmenē. Esmu to dabūjis lidostā un tur arī tas būs jāatstāj, tāpēc, ka neatbilst drošības prasībām. Esam pastaigājuši pa Brēmeni un uzēduši veikalā pirkto maizi un dodamies uz lidostu, jo nav vairs tālu līdz lidmašīnai, un arī esam nedaudz noguruši nesot somas. Bez kādiem starpgadījumiem aizlidojam uz Maljorku un tur izkāpjam jau melnā tumsā. Var just silto Vidusjūras gaisu un jau ieejot lidostā redzam, ka esam atlidojuši uz kūrortu. Lidostā ir milzīgas strūklakas un pie autostāvvietas veselām rindām palmas. Vēl I punktā paņemam Maljorkas karti, ko iedod mums vietējais, darbinieks, kas izskatās ļoti labā garastāvoklī un omulīgi svilpo kādu meldiņu. Pie lidostas liela rosība. Visi kāpj iekšā visdažādākajos transportlīdzekļos, bet mums tas neinteresē. Mums interesē celiņš, pa kuru varētu tikt uz pludmali. Pēc kartes var saprast, ka pludmale nav tālu, bet tikai nav saprašana, kurā virzienā. Gājēju celiņa nav , bet varam netraucēti iet gar šosejas malu un nonākam vietā, kur starp vairākiem ceļiem ir dažādi krāšņuma krūmi. Nolemjam izņemt guļammaisus un likties gulēt, jo esam krietni noguruši. Ieraugam, ka pa krūmiem skraida žurka. Sapratuši, ka šī nav īstā vieta dodamies uz priekšu. Tur ir ātrgaitas šoseja, ko nav iespējams šķērsot, tāpēc izvēlamies iet pa augšu ,kur ir gaisa tilts. Saku, ka jādodas uz jūru daudz nedomājot. Un pārejot pāri ielai, kas jau atrodas dzīvojamā rajonā pēc neliela brītiņa esam pie Vidusjūras. Tāpat tumsā pārbaudām ūdeni un tas tiešām ir ļoti silts. Pa tumsu peldēties gan neriskējam svešā vietā un pie tam tur ir ļoti akmeņains un klinšains. Pludmalē ir zīmes, kas norāda, ka telti sliet nedrīkst, bet visur ir gājēju celiņi un mēs redzot pilsētas gaismas dodamies tajā virzienā. Pa ceļam var redzēt lepnas mājas, palmas, citronkokus, citus eksotiskus augus un restorānus. Esam nolēmuši pārlaist nakti parkā pie katedrāles un no rīta meklēt kur iedzert kafiju un veikalu, lai sapirktu pārtiku. Esam ļoti noguruši un izbadējušies un pēc ļoti gara gājiena sasniedzam Katedrāles parku, kur jauniešu bariņš spāņu valodā dzied dziesmas un spēlē ģitāru. Katedrāle ir tiešām iespaidīga. Pie tās aug palmas un priedes. Šķiet, ka dēļ šī interesantā skata vien būtu vērts bijis ierasties. Skaidrs, ka parks nav piemērots nakšņošanai, tad izvēlamies vietu uz soliem, un liekamies gulēt guļammaisos. Ap 4:30 mūs pamodina silts lietutiņš un pārvācamies gulēt zem nojumes. Ar pirmo gaismu esam augšā un padzīvojušies gar katedrāli uzsākam pārtikas meklējumus. Tā arī nav skaidrības vai vispār ko lētāku šajā kūrortā var nopirkt. Bet naudiņa ir stipri maz. Dodamies pēc iespējas ārā no vēsturiskā centra, lai atrastu ko lētāku. Esam ļoti izsalkuši un vēlamies karstu, smaržojošu kafiju. Bet te viss dārgs sākot no 2 eiro. Ieraugam lielu ļaužu plūsmu, kas izskatās pēc vietējiem, kas dodas uz darbu. Sekojam viņiem un atrodam kafejnīcu, kur ir svaigi konditorejas izstrādājumi par pieņemamām cenām, bet kafija dārga. Nopērkam milzīgu šokolādes austiņu un bageti un dodamies tālāk. Esam uz ļoti lielas ielas, kur ir dzīva satiksmes plūsma. Atrodam kafejnīcu ar retro stila kases aparātu. Pasūtam kafija vienu ar, bet otru bez piena. Protam pat to izdarīt spāniski. Te viss tādā neizskaistinātā vienkāršā stilā un jūtam tādu ļoti spānisku atmosfēru. Kafija ir aromātiska un ir patīkami te brīdi pakavēties. Pēc brīža ejam atkal tālāk. Pēkšņi starp visiem daudzajiem veikaliem ieraugu vienu pārtikas veikalu ar uzrakstu „Mercadona” Tāda maza bodīte izskatās, bet jāiet tik iekšā. Ieejot dziļāk redzu, ka tas ir fantastisks lielveikals. Viss ir ļoti plašā izvēlē un necerēti lēti. Man aiz prieka pilnīgi asaras saskrien acīs. Nopērku milzīgu maizi, kas ir vēl silta, pienu, izcilus apelsīnus, jo tiem tagad tieši ražas laiks veselu kvantumu cepumus un par visu atdodu tikai nepilnus 4 eiro. Tā nu ieturējušies uz soliņa varam uzņemt kursu ārā no pilsētas meklēt kādu jauku pludmali. Turoties gar ostas malu dodamies uz priekšu. Gabals ir pamatīgs ar nesamajiem un šķiet, ka osta nekad nebeigsies. Vēl pa ceļam ieraugam citu tādu pašu lielveikalu un nonākam pie stāvas akmeņainas pludmales, kur daži cilvēki pat sauļojās. Ir samērā silts ap +20 un mēs daudz nedomājot metamies Vidusjūras viļņos. Esam sasnieguši galveno mērķi un varam izbaudīt ūdens priekus. Labi nopeldējušies un pasauļojušies dodamies tālāk. Tālāk ir redzami kalni un ir doma uzkāpt kādā augstākā virsotnē. Bet ejot uz priekšu redzam, ka tur ir ātrgaitas maģistrāle, kur ar kājām pārvietoties nav ieteicams. Dodamies atpakaļ un pa kalniem un lejām starp mājām un palmām līkumojot dodamies uz priekšu tuvāk jūras malai. Nonākam pie kāda pludmales bāra, kas tagad ir slēgts, jo nav sezona. Ejam tik lejā un peldamies pa otrai reizei. Uz ielas pa reizei piestāj kādi garāmgājēji un brīnās par mums, kā mēs peldamies, pa reizei kāds mīlnieku pāris ierodas un savā nodabā pastaigājas gar jūru. Jau sāk satumst un ir laiks doties. Izejam ārpus dzīvojamās zonas un atrodam lielu priedi zem kuras nolemjam apmesties. Tāpat bez telts guļammaisos liekamies guļus, bet izrādās, ka šī vieta nav sevišķi klusa. Ņemam mantas un dodamies pa kalnu uz augšu tādā kā mežā vai parkā. Tad arī priedītēs uz neliela slīpuma uzslienam telti. Gulēšana nav īpaši ērta, bet miegs ir salds un svaigā gaisā gulējuši pamostamies atspirguši. Mūsu skatienam paveras fantastisks skats. Var redzēt kuģi, kas saullēktā ir iebraucis līcī un tālumā var redzēt greznas mājas ar palmām un viss tas ir ietīts dienvidu saullēkta sarkanīgajā gaismā. Vēl brīdi pabaudījuši svaigo gaisu salokam telti, saliekam mantas somās un paēduši nelielas brokastis dodamies dzert kafiju. Daļa kafejnīcas ir slēgtas un, arī tajās, kuras ir vaļā apmeklētāji ir maz.. Aizejam atkal uz jau iecienīto pludmali un nopeldamies. Bez mums tur vēl ir viens vietējais opis, kas arī peldas un pēc peldes skatoties pa brīdim pulkstenī soļo gar pludmali. Redzējām viņu tur arī nākamajā dienā un nopratām, ka viņš rūdās. Mums ir doma doties tālāk gar piekrasti un nopeldēties vēl citā vietā un pavērot vēl ko jauku. Pa kalniem un lejām nonākam pie akmeņainas un klinšainas pludmales, kur vienā vietiņā ir arī smiltiņas nedaudz pasauļojamies un dodamies tālāk. Ūdens ir tirkizzils un kopā ar priedēm un palmu zariem tas ir tiešām jauks salikums. Pie mājām aug visdažādākās puķes un visi iespējamie kaktusu veidi, kas pat vietām sniedzas pāri mājas jumta augstumam. Nonākam atkal citā pludmalē, kur ir salmu jumtiņi un dzeltenas tādas kā atpūtas gultas. Viss tāds tukšs izskatās, neviena cilvēka. Pludmale klinšaina, bet ir ierīkotas kāpnītes lai tiktu ūdenī. Atkal nopeldamies un dodamies tālāk. Izejam tādu kā apli un baudām vienreizējus skatus, kas paveras mūsu skatienam. Uz priekšu skatoties ir kalni, bet gar ceļa malām aug kaktusi, milzīgas alvejas un sukulenti. Atrodam kārtējo lielveikalu, kur papildinām pārtikas krājumus. Vienā ielas pusē ir olīvu dārzs, bet otrā golfa laukums. Golfa laukumā laikam saimnieks ar trīsriteņu golfa mašīnu piebrauc un pabaro savu saimniecību 3 lepnus gaiļus un vistu ar cālīšiem. Šoreiz izvēlamies naktsmītni taisīt lejiņā, jo tur ir līdzenāks. Novācam liekos akmeņus un uzslienam telti priežu biezoknī. No rīta pamostoties dzirdam putnu balsis, bet mūsu telts ir norasojusi slapja un tamdēļ ir diezgan vēss. Satinam telti un pārmaiņas pēc mantas paslēpuši biezoknī dodamies vēl uz priekšu uz Palma nova pusi. Aizejam uz tuvējo ciematiņu, padzeram kafiju un dodamies tālāk uz priekšu. Esam tajā pašā dienā pamazām doties atpakaļ virzienā, jo vēl tikai divas dienas līdz lidojumam un nav vēlēšanās visu ceļa gabalu atstāt uz vienu dienu un arī saskaņā ar laika ziņām ir solīts ļoti nelāgs lietains un vējains laiks. Te taču ir ziema. Esam izgājuši pie palielas ostas, kas pilna ar lepnām jahtām un par malām ir restorāni un dažādas izklaides iespējas. Redzam, ka virs galvas līdzšinējo gubu mākoņu vietā ir savilkušies pamatīgi negaisa mākoņi. Steidzamies paņemt mantas un tad ar visām mantām dodamies uz pašu pilsētu. Sasniedzam pilsētu pirms lietus sācis līt. Bet ir problēmas ar ēdamo, jo ir svētdiena un visi veikali ciet. Termometrs rāda +18 Atrodam kādu konditoreju un tur nopērkam divas bagetes. Pēc brīža ir klāt arī pamatīgs lietus un arī tumsa. Patveramies atkal pie katedrāles zem jumta, kur cauri iet kāpnes. Bez mums tur vēl ir kāds mīlnieku pārītis un viens pavecāks kungs. Ir ļoti nemīlīgs laiks ar lietu un stipru vēju. Nogaidām, kad ir nedaudz norimis un skrienam uz lidostas autobusu. Esam nolēmuši šo un nākamo nakti pārlaist lidostā. Vienīgi nav nekas sapirkts, ko gribējām aizvest mājās, bet gan pa dienu atradīsim citu veikalu tuvāk lidostai. Atdodam 4 eiro par abiem autobusā un pēc brīža esam lidostā. Pārlaiduši nakti un padzēruši kafiju dodamies uz Palmas pludmali. Lietus gan nav, bet ir stiprs vējš. Šodien dodamies uz otru pusi. Atrodam veikalu un sapirkuši dažas lietas dodamies uz priekšu ar domu atgriezties vēlāk. Pludmalē var dzirdēt ļoti daudz vācu valodu. Visi, kas pastaigājas ir pamatīgi satinušies. Aizejam līdz vietai, kur pludmale beidzās un izejam ārpus dzīvojamās zonas. Aizejam līdz jūrai un kādu brīdi pakavējušies pie klinšainā krasta dodamies atpakaļ uz pludmali. Ir nepārvarama vēlme nopeldēties, jo nevar zināt kad nākamreiz tiksim pie tik silta ūdens. Ātri noģērbjamies un metamies iekšā lielajos viļņos. Ārā ir auksts, bet jūrā ir ļoti silts. Garām vēl brauc kādi vietējie, kas signalizē un groza pirkstu pie deniņiem. Viņi ir šokā. Labi nopeldējušies dodamies uz lielveikalu un sapirkuši pārtiku nākamajai dienai un arī dažu labu lietu ņemšanai uz mājām dodamies uz lidostu. Gribam iziet pa otru pusi, bet iekuļamies vietā, kur galīgi nevar iziet un esam spiesti vien iet atpakaļ turpat kur atnācām. Pa ceļam redzam visu ko interesantu. Tur ir grausti, no kuriem kūp dūmi un acīm redzot tur kāds dzīvo. Pēc brīža esam uz mums zināmā lidostas ceļa un ejot gar maliņu esam lidostā. Pēc laika dodamies pie miera. Pamostos un ieraugu četrus cilvēkus formās. Uzrādu dokumentus un guļam tālāk. No rīta padzeram kafiju un turpat gaidām vakara reisu uz Brēmeni. 2 stundas pirms lidojuma satiekam divus latviešus, kas arī ir lieli ceļotāji un nu jau ilgu laiku ceļo ar minimāliem līdzekļiem pa spāņu zemēm. Mums ir daudz ko pārrunāt. Nedaudz aizrunājamies. Ir vairs tikai 45 minūtes līdz lidmašīnai. Atsveicināmies un steidzīgi dodamies uz lidmašīnu. Cauri drošības kontrolei un uz vārtiem, bet tur neviena nav. Tikai darbiniece, kas atraukta pārprasa vai arī mēs uz Brēmeni. Viņa mūs steidzīgi ved lejā pa kāpnītēm un mūs divus kā pašus pēdējos aizved uz lidmašīnu. Visi jau ir sakāpuši, neskatoties uz to, ka esam ieradušies laicīgi. Ar mums kopā lido tie paši Lietuvas jaunieši. Ir liela gaisa turbulence un lidmašīna spēcīgi kratās. Pavīd vēl doma, ka labi šis lidojums nebeigsies un varbūt Pats Dievs mūs ir gribējis pasargāt. Tādēļ visādi neparedzēti šķēršļi. Tomēr viss laimīgi un pēc brīža gaisa kuģis peld atkal mierīgi. Brēmenē esam samērā vēlu. Ieņemam labākās vietas un guļam nost. Atnāk sieviete ar vilku suni, pārbauda dokumentus, novēl labu nakti, un mēs guļam tālāk. No rīta aizejam līdz centram padzeram kafiju. Paņemam maizi, augļus ūdeni un šokolādi pa pēdējo naudiņu un dodamies uz lidmašīnu, pirms tam visu izlietojot. Kauņā ierodamies jau krēslā. Vēl pa ceļam lidmašīnā cenšos atrast kādu no Latvijas, kas varētu aizvest uz Rīgas pusi, bet velti. Vienīgie latvieši nevar, jo viņiem mašīnai esot pārāk lielas riepas un tamdēļ nedrīkst pārāk liels svars būt mašīnā.Esot Kauņā konstatējam, ka atlidot uz Kauņu nemaz nav grūti, bet ko tālāk? Jo kamēr bija tikai biļetes nopirktas tā bija tikai teorija. Bet tagad esam te divi saguruši ceļinieki ar minimāliem līdzekļiem. Arī lidostā nevienu no Latvijas nevar manīt. Steidzamies uz ceļu un sākam balsot mašīnas, bet neviens nestājas un pēc brīža ir galīgi tumšs. Par atlikušajiem litiem paņemam veikalā šo to ēšanai un ejam atpakaļ uz lidostu. Ar cerību, ka varbūt satiksim kādu, kas atlido no Birmingemas vai Dublinas un ir no Latvijas. Kādu brīdi jau šķiet, ka dzirdam latviešus, bet izrādās, ka tomēr tie ir lietuvieši. Tādā lielā barā ir tikpat kā neiespējami saklausīt latvieti starp lietuviešiem un tamdēļ metam šim pasākumam mieru. Vēl satieku vienu pazīstamu lietuviešu meiteni, ko agrāk bijām satikuši ceļojot pa Īriju. Viņa ir tieši atlidojusi no Dublinas. Viņa ir satikusi savējos, kas sagaida. Viņi neko palīdzēt nevar, bet šī tikšanās uzlabo garastāvokli .Vismaz kāds pazīstams. Sazinos ar diviem pazīstamiem cilvēkiem no Latvijas, bet neviens negrib tik tālu pa tumsu braukt. Neko darīt jāpaliek vēl vienu nakti lidostā. Vēl pazvana draudzene no Latvijas un ieskaita mūsu kontā nedaudz naudas lai ir brokastīm un ceļa naudai no Ķekavas uz Rīgu. Viņai ir ideja, ka jādodas drīz nākamajā ceļojumā uz Itālijas dienvidiem vai Maltu. Bet es jokoju, ka mums nākamais ceļojums jau ir saplānots uz Rīgu. No apkopējas uzzinām, ka jārunā ar lidostas vecāko inspektori, ja grib tur palikt pa nakti. Aizeju un ar mokām iestāstu, ka mums nav citas izejas. Bez mums vēl ir divi nakšņotāji. No rīta dodamies uz šoseju ķert mašīnas. Mums uzreiz ir skaidrs, ka uz Kauņas pusi doties nav prātīgi. Tāpēc ķeram mašīnas uz pretējo pusi, lai tiktu uz Viļņas šosejas un tad tālāk. Pēc mazliet vairāk kā pusstundas apstājas mašīna un veiksmīgi tiekam līdz Ukmerge un esam uz Viļņas šosejas. Vēl pēc brīža ar smago tiekam līdz Statoil benzīntankam nedaudz aiz Panevežys. Tur neviens nestājas. Tamdēļ dodamies uz priekšu. Vēl mežiņā piestāj kāda lietuviete ar noplukušu Wolksvagen Santana un piedāvā par autobusa cenu aizvest līdz Pasvalys. Pasakām, ka mums nav naudas un viņa steidzīgi aizbrauc. Nonākam līdz Istros aerodromas. Tur norēķinoties ar karti padzeram kafiju, paskatāmies uz vecajām lidmašīnām un apsildījušies dodamies atkal uz šoseju. Pēc brīža esam pie Pasvalys un paejot šim ciemam garām turpinām ķert mašīnas. Nākamā mašīna aizved mūs līdz pašam Rīgas apvadceļam. Tas ir kāds lietuvietis ar busiņu un brauc uz Salaspili darba darīšanās. Viņš ir priecīgs, ka ir sarunu biedri tādā garā ceļa posmā. Izņemam no bankomāta Latvijas naudu un gaidām autobusu uz Rīgu. Ir tāda sajūta, ka varētu vēl kādu brīdi paceļot, jo nu jau viss ir vienalga. Zināms rūdījums. Pēc brīža esam Rīgā un beidzot varam baudīt pēc ilgiem laikiem siltu ēdienu, sakopties, lai no rīta dotos uz savu mīļo nostūrīti Popē. Skaidrs ir tas, ka nemaz nevajag daudz naudas lai ceļotu. Vajag nedaudz naudas un lielu ticību. Protams, viss atkarīgs no komforta līmeņa, kādu gribas baudīt ceļojumā. Bet varu teikt, ka daudz ko nebūtu ieraudzījuši, ja pārvietotos visu laiku ar sabiedrisko transportu un nakšņotu viesnīcā. Viss šis pasākums mums izmaksāja kopā 80 latus ar visām biļetēm un bijām prom kopā 8 dienas. Galvenais sasniedzām mērķi un nopeldējāmies Vidusjūrā un tā kārtīgi.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais