Par laiku Lisabonaa
Liidz manai aizbrauksanai bija palikusas septinas dienas. Piecdesmit piecas dienas bija pagaajushas kopsh briizha, kad ar trim piedzeerushiem rumaanjiem vinu saruuseejushajaa, kirsu sarkanaas kraasas Ford automashiinaa iebraucu Lisabonas pilseetaa. Bija veels – pilseeta laistiijaas naksniigajaas gaismaas, peleeki maakonji skreeja paar daudzstaavu namu jumtiem, ik pa briidim liidzi nesdami vieglas lietus laases. Bija silts. Es gaaju pa Alme Reis aveeniju pilseetas centra virzienaa. Preteeji taksista ieteikumam braukt liidz centram ar taksti vai metro, izveeleejos pastaigaaties.
Praca de Comercio – laukums ar karali Hose I zirga muguraa, no visaam puseem bija iesprostots metaala zogiem. Vieniigie cilveeki, kas tam vareeja piekluut bija celtnieki, kuri katru dienu rosiijaas, lai atjaunotu sho skaisto laukumu. Naktiis naaca otra mainja – bezpajumtnieki, kas, gulot pie zogiem zem blakus esosho eeku jumtiem, sargaaja laukumu kameer straadnieki guleeja. Lielie eeku muuri sargaaja no veeja, jumts sargaaja no lietus un blakus esoshais policijas iecirknis – no nepatiikamiem starpgadiijumiem. Pirmaa nakts bija auksta un veejaina, taapeec, lai cik jociigi tas neliktos, biju prieciigs atrast sho kluso stuuriiti un nakshnjot tur kopaa ar bezpajumtniekiem, praatu zaudeejushajiem un citiem ielu iemiitniekiem.
Kopsh taas veejainaas un lietainaas nakts bija pagaajushas piecdesmit piecas dienas. Veiksmiigu sagadiishanos rezultaataa biju atradis darbu lieliskaa hostelii, kur nakts mainju laikaa peetiiju savu turpmaako marshrutu, klausiijos labu muuziku un skatiijos labu kino. Piecdesmit piecu dienu laikaa biju atradis divus lieliskus celotaajus, kas paliidzeeja labaak sagatavoties centraalamerikas celojumam. Biju iepazinis labus cilveekus, uzklausiijis jaunus dziivesstaastus un daudziem izstaastiijis par savu celojumu. Es vienmeer centos iisaa laikaa izstaastiit galvenos celojuma meerkjus un jau tagad redzamos auglus, ceriibaa, ka tas kaadu uzrunaas. Un taa bija. Cilveeki iedvesmojaas no maniem staastiem, taapat kaa es iedvesmojos no citu.
Man patika straadaat hostelii. Sheit es vienmeer atrados kustiibaa, jo katru dienu satiku cilveekus no visaam pasaules malaam. Es biju uz vietas, bet tomeer celoju.
Celojumaa itkaa bija pauze, jo es dziivoju pilseetaa, iireeju istabu un straadaaju taapat, kaa visi paareejie – biju parasts ierindas pilsonis, tikai nemaksaaju nodoklus. Biju apmierinaats ar visu, kas bija ap mani, biju atpuuties un briizhiem likaas, ka arii mans praats attirijaas. Biezhi peec nakts mainjaam es piekjeeru sevi domaajam un atceramies lietas, kuras nekad ieprieksh nebiju galvaa paarcilaajis – atcereejos lietas un notikumus, kurus sen biju aizmirsis. Labas lietas un labus notikumus paarsvaraa. Es sapnoju neticami reaalus, kraasainus, notikumiem bagaatus un aizraujoshus sapnus. Biezi vien buutu gribeejis sapnii uztureeties ilgaak.
Balliishu meistars, lielais viirs Denijs, muuzhiigais miilnieks Marko, trakaa meuamor – rumaaniete Shannah, apniciigaa Zhuu, nenormaalie autraalji un sveetdienas balliites, geju piebaaztais klubs, latvieshu staasti, portugaaliete, kas vienmeer runaajaas ar sevi un iepirkumu ratiniem pie saaniem katru riitu seedeeja uz sava solina, kad devos maajaas guleet, sarkanais KIA pie manas maajas un daudz citas lietas – taas visas ikreiz buus manaa acu priekshaa, tikliidz aizveershu acis, lai atgrieztos sheit...
Graamata aug, aug aug ;)
paris bildites sheit - http://www.flickr.com/photos/mracis/
vairak par celojumu - http://papasauli.wordpress.com