Pirmais celjojums uz Down Under

08.01.2005
8 min lasīšanai

Beidzot sanjeemos, lai uzrakstiitu celjojuma aprakstu par Austraaliju. Kopsh atgrieshanaas 18.juulijaa nemaz negribeejaas neko garaaku par piecaam rindaam rakstiit. Muusu celjojums saakaas 24.06.04 peecpusdienaa, kad ar vilcienu devaamies uz Kopenhaagenu, lai lidotu uz Londonu. Lidmashiina aizkaveejaas kaadu stundu, liidz ar to ielidojaam Londonaa kaadas 10 min. pirms muusu reisa uz Singapuuru. Dabuujaam skriet krietnu gabalu, lai liidz tam tiktu. Labi, ka muus pagaidiija. Naakoshais lidojums uz Singapuuru ilga apm. 13 stundas. Tur lidostaa pavadiijaam ap 5 stundaam, tad devaamies taalaak uz Brisbane, kas ir veel apm. 7 sundu lidojums. Tur bijaam 26.06. ap 6 no riita. Izraadiijaas, ka muusu bagaazja gan neuzspeeja Londonas lidostaa uz naakamo reisu, to mums soliija atvest tikai naakoshajaa dienaa. Tas noziimeeja, ka pirmo dienas dalju mees izlietojaam, lai iepirktu sev jaunas dreebes par apdroshinaashanas naudu. Brisbeinaa bija saulains, bet diezgan veejains laiks, ap 20 graadiem. Tumsh paliek jau ap 17.00, jo tur ir ziema. Brisbeinaa uztureejaamies 2 dienas, neko satriecoshu neredzeejaam-pilseeta kaa jau pilseeta, ar skaistiem parkiem, augstceltneem. 28. un 29.06. Dodamies uz Moreton salu, kur paliekam arii pa nakti. Lielaakaa atrakcija-delfiinu baroshana. Tiiri satriecosha sajuuta, ka tev divi briivie delfiini pinaas ap kaajaam. Vieniigi tas, ka viss process ir taa atstraadaats, ka zuud liela dalja no dabiskuma. Barot-gribeetaaju bija daudz. Delfiini tikai 8. Taapeec visi tika sadaliiti 4 rindaas, pie katras pa diviem delfiiniem. Katras rindas priekshgalaa meitene, kas tevi pie rocinjas aizved liidz delfiiniem, iedod rokaas zivis, kuras tad zem uudens pasniedz delfiiniem. Aiztikt, protams, tos nedriiksteeja. Shaadi delfiini katru dienu sanjem apm. 10% no savas dienas paartikas devas. Paareejo vinjiem jaanozvejo pashiem, taadeejaadi vinji joprojaam paliek briivi, nepieradinaati. Veel uz shiis salas izmeegjinaajaam braukt rallijaa ar nelieliem mociishiem uz 4 ritenjiem pa smiltiim. Tad veel bijaam paargaajienaa pa mezju/kruumiem (bush walk) ar gidi. To vareetu saliidzinaat ar pastaigu pa parastu mezju ar neparastiem augiem, piem., palmaam. Salas vidienee bija neliels, bet iists tuksnesis, ar augstaam kaapaam, pa kuraam mees „seerfojaam“ lejaa uz finiera deelja, guljot uz veedera. Par taadu sporta veidu ieprieksh nebiju dzirdeejusi. Angliski tas saucas- Sand Tabooganing. To var dariit gan viens pats gan divataa (Medesmeenesha variants), kad lielaakais nogusljas uz veedera, otrs virsuu arii uz veedera un turas pie pleciem. Jauka atrakcija. 30.06. Esam noiireejushi auto uz 10 dienaam un tikushi liidz slavenajai seerfotaaju pludmalei- Surfers Paradise. Lai gan ir ziema, un laiks ne iipashi karsts, jau no 10 riitaa ir daudzi, kas seerfo. Vilniishi tai dienaa laikam nebija pashi lielaakie, bet tiiri normaali. Mums uudens likaas par aukstu, lai tajaa peldeetu bez speciaala teerpa. Peecpudienaa dodamies uz vienu no dziivnieku parkiem, kur svariigaakaa atrakcija ir 130 koalas un liels bars pieradinaatu kjenguru. Vienu koalu dabuujaam gan aptaustiit, gan patureet rokaas, bet to bija jaadara ljoti uzmaniigi, jo vinjiem nepatiikot straujas kustiibas, kaa arii nepatiik, ka aiztiek galvu. Pie kjenguriem tikaam pavisam tuvu, iekshaa vinju aplokaa, kur tos vareeja barot. Saakumaa mums bija tiiri bail no shiem, ka tik neuzlec virsuu, jo kaa reiz ieprieksheejaa vakaraa pa teljljuku raadiija Austraalijas “Maajas video”, kur kjengurs uzleca ar pakaljkaajaam mazam puisiitim, kad shis meegjinaaja vinju barot. Tomeer viss beidzaas laimiigi. Izraadiijaas, ka shie bija taadi miermiiliigi, labpraat naaca klaat, mekleeja eedienu. Shai parkaa arii bija citi dziivnieki. Interesanti bija tas, ka vareeja atkal pabarot briivos radiijumus, shoreiz kraasainus papagailjus, kuri ap 15.00 salidoja noteiktaa parka daljaa, kur shiem katru dienu dod eest… putru. Shos papagailjus var biezji redzeet briivaa dabaa, arii pilseetaas, sevishkji jau dzirdeet, jo vinji kjeerc gan pamatiigi. Vienu dienu redzeejaam arii veselu baru baltos kakaduu papagailjus. Dienas beigaas parkaa bijaam uz aitu sunja shovu. Austraalieshi ljoti lepojas ar savaam stulbajaam aitaam un gudrajiem ganu sunjiem, raadiija paraugdemonstreejumus, kaa mazs suniits sadzen veselu baru bezsmadzenju dziivnieku aplokaa utt. 01.07. Leenaa garaa dodamies uz ziemeljiem, pa celjam apskatot ieveriibas cieniigas vietas. Naakoshaa vieta ir dazji atsevishkji augsti kalni citaadi liidzenajaa vietaa. Vienaa no tiem raapaamies augshaa, bet, kad vairs iipashi taalu no virsotnes nebijaa, naacaas atziit, ka mums nepietiek droshsirdiibas, lai riskeetu ar savu aadu un turpinaatu celju pa staavu akmenju sienu. Man jau peedeejie 10m, ko paveicaam, likaas tragjiski, shkjita, ka aiz baileem sirds izleeks no kruutiim aaraa. Laikam vecums naak virsuu. Ar tiem kalniem ir saistiita viena aborigeenu legjenda. Visapkaart kalniem redzeejaam ananaasu plantaacijas. Nemaz nezinaaju, ka tie aug uz zemes. Katrs ananaas uz atsevishkja auga, kas liidzinaas mazai palminjai. Redzeejaam arii, kaa tos novaac. Un, cik tie garshiigi, saldi- ne taadi, kaa mees parasti peerkam veikalos. Turpmaakajaas dienaas apskatiijaam dazjas nelielas pilseetinjas, kuraas visaas vieteejie lepojas ar savaam “veesturiskajaam” eekaam. Tur taapat kaa Amerikaa nekas nav vecaaks kaa 200 gadu. Ljoti daudzas maajas, kas paarsvaraa ir no koka, ir skaistas, ar balkoniem, verandaam, koka izgriezumiem. Veel pabijaam vairaakos subtropiskajos un veelaak arii tropiskajos muzjamezjos/djungljos. Saakumaa likaas iespaiigi-milziigi koki, liaanas, palmas u.c interesanti augi, bet jo vairaak redzeejaam, jo pierastaak tas likaas, kameer beigaas vispaar vairs nebija interese to redzeet. Pabijaam dazjaados dziivnieku/putnu/taurenju parkos. Dziivnieku pasaule ir tiiri iespaidiiga. Redzeejaam dabaa daudzus vieteejos dziivniekus- kjengurus, papagailjus, platknaabi, vienu koalu. Koalas dabaa ir gruuti atrast un ieveerot. To vairs nav iipashi daudz, bet mums paveicaas. Vinji apm. 20 stundas diennaktii gulj, paareejaas eed un eed tikai un vieniigi eikaliptu lapas. Veel parkos redzeejaam krokodiilus, emu, dingo u.c. Bijaam arii krokodiilu fermaa, kur simtiem mazu krokodiiliishu tuseejas pa sausu baseinu un rij vistu galvas, viens otram raapodami paari. Bija iespeeja arii pataustiit krokodiiliishus, vinju aada ir baigi maigaa. Vieteejos dziivniekus arii dabuujaam pagarshot- krokodiilu, kjenguru, emu, kamieli, dublju krabi, vieteejaas juuras veltes. Vienu nakti mees pavadiijaam pie pavecaaka paara, kam piedereeja savs dziivnieku parks. Vinji piedaavaaja arii nakshnjoshanu savaa maajaa, kas bija interesanti, jo mees peekshnji nebijaam vienkaarshi parka apmekleetaaji, bet gan saimnieku viesi, taapeec mums iipasha uzmaniiba, piem., viinu glaaze vakaraa ar saimniekiem un diviem vinju paliigiem-jaunieshiem no Anglijas, kas savdabiigi apceljo Austraaliju. (Vinji uzteikushi savas darbavietas, lai 7 meeneshus celjotu pa Austraaliju, bet, lai ietaupiitu naudu, straadaa dazjaadaas vietaas uz iisu laiku kaa paliigi par eedienu un gultas vietu. Naudu par to nesanjem.) Turpat apkaart buuros seezj kakaduu papagailji, viens no tiem var pateikt dazjus vaardus, piem., Hello darling. Tur ir arii akvaarijs ar 3 vienu gadu veciem krokodiiliishiem. Nedomaaju, ka shai vecumaa vinji ir tik mazinji-kaadus 30 cm gari. Mees paarvietojaamies ziemelju virzienaa (no Brisbane uz Cairns) gar austrumu krastu, bet vienu dienu noleemaam pabraukt vairaak uz kontinenta vidieni. Meegjinaajaam atrast vienu nacionaalo parku. Nobraucaam ap 40 km pa grantainu, shauru celju ar daudziem kalninjiem un paaris upiiteem, kas to burtiski shkjeersoja (lietus perioadaa shis celjs vispaar ir sleegts) un goviim, kas kliist gar malu vai pa celju, tad neiztureeju un gaaju pie vieteejaa kovboja prasiit, vai mees kaadreiz liidz tam parkam tiksim. Izraadiijaas, ka normaali tuuristi braucot pavisam no citas puses, bet mees varot arii tikt pa sho. Tad mees veel paciiniijaamie, lai tiktu liidz kalna virsotnei, bet kad celjsh likaas par staavu un liikumainu un tuvojaas vakars, kaa arii smidzinaaja lietus, tad atmetaam visam ar roku, braucaam atpakalj. Dareks mazliet baidiijaas, ja saaks liit, tad upiitees saskries daudz uudens un mees vairs taam netiksim paari. Es gan par to smeejos, bet veelaak noskaidroju, ka nemaz nevajagot iipashi daudz lietus, lai taa notiktu. Nu ko, vismaz redzeejaam kaa izskataas Austraalijas sarkanaa, kruumainaa, kalnainaa daba taalaak no krasta. Tur arii redzeejaam tos briivos kjengurus, vienu gandriiz nobraucaam-muljkjis izleca mashiinai tieshi priekshaa uz celja. Kad brauc pa shoseju, gar malu var redzeet ljoti daudz sabrauktu kjenguru. Kad nonaacaam muusu galapunktaa- tropiskajaa pilseetaa Cairns, bija kljuvis jau krietni siltaaks- ap 25-28 graadiem. Peedeejaas dienas gan bija maakonjainas, tomeer ne tik daudz, lai pavisam nomaaktu sauliiti. Maakonji muus arii mazliet paglaaba no karstuma. Sheit manas briivdienas beidzaas, saakaas konference. Dareks tikmeer atpuutaas, klainjoja pa pilseetu, sauljojaas. Austraalijaa ir forshas pludmales, bet ne pashaas pilseetaas. Tad jaadodas taalaak. Vislabaakaas smilshu pludmales tomeer ir uz daudzajaam salaam, kur ir forshi, mazi, klintiis ieskauti, liiciishi. Viena diena pa vidu konferencei ir briiva. Tajaa dodamies ar kugjiiti uz Lielo koraalju rifu joslu, lai panjurkotu ar trubinju zobos. Tas bija fantastiski!!!! Taa deelj vien bija veerts braukt uz Austraaliju, jo tur bija taada sajuuta, ka tu peldi pa akvaariju ar visaam taam kraasainajaam zivtinjaam, kas ir redzeetas akvaarijos vai pa TV. Redzeejaam arii vienu milziigu zivi, kura ir tiiri miermiiliiga un leenaam peldeeja mums turpat blakus. Haizivis var sastapt tikai piee aareejaas rifu malas, jo vinjaam nepatiik peldeet starp rifiem, tur ir paaraak shaurs. Zjeel, ka mums shim pasaakumam bija tikai viena diena. Visu laiku domaaju, ka ar to pietiks, bet vareeja tomeer veel. Ilgi gan uztureeties uudenii nevareejaam, jo nosalaam ar visu teerpu. It kaa uudens temp. bija ap 22-24 graadi, bet ja tur pluncjaajas stundu, tad juut aukstumu liidz pashiem kaulinjiem. Konferencee mees ar koleegji izstaadiijaam savu plakaatu ar muusu peetiijumu. Bija patiikami redzeet, ka cilveeki to lasa, nepaiet vienkaarshi garaam. Satiku tur arii paaris cilveekus, ar kuriem iepazinos konferencee pirms diviem gadiem. Nu shis raksts gan sanaaca garsh, lai gan nemaz visu neaprakstiiju. Iespaidu ir daudz. Aaa, gandriiz piemirsu piemineet, ka, protams, redzeejaam arii vieteejos aborigeenus. Bijaam vienaa vinju “parkaa”, kur bija iespeeja uzzinaat sho to no vinju veestures un tradiicijaam, redzeet dejas un paklausiities, kaa speelee vinju instrumentu-didjerido. Tas ir veidots no eikalipta zara, kuram termiiti izeedushi vidu. Tad tas tiek apstraadaats un apgleznots. Es pat nenotureejos un arii sev taadu iegaadaajos. Maaciishos speeleet. Nemaz nav tik gruuti, ja iemaacaas vienlaiciigi vilkt pa degunu iekshaa gaisu un puust gaisu instrumentaa. Visaa visumaa, brauciens bija jauks, beidzot sapnis piepildiits, tomeer, ja godiigi, tad Amerikaa redzeeju iespaidiigaakus dabas skatus. Tas gan laikam taapeec, ka mees redzeejaam tikai mazu Austraalijas daljinu- austrumziemelju piekrasti. Rietumos esot daudz mezjoniigaaka daba. Dereetu kaadreiz arii aizbraukt tur. Beigaas pievienoju vienu no aborigeenu legjendaam anglju valodaa. Shii legjenda ir par vienu no kalnu grupaam, kas atrodas citaadi liidzenaa vietaa. (vienaa no bildeem var redzeet legjendaa mineetos kalnus ar vaardiem): Legend of the Glass House Mountains [i]Tibrogargan, the father, and Beerwah, the mother, had many children ¬Coonowrin (the eldest), Beerburrum, the Tunbubudla twins, Coochin, Ngungun, Tibberoowuccum, Miketeebumulgrai and Elimbah. According to the story there was also Round who was fat and small, and Wild Horse (presumably Saddleback) who was always straying to paddle in the sea. One day, when Tibrogargan was gazing out to sea, he noticed a great rising of the waters. Hurrying off to gather his younger children in order to flee to the safety of the mountains to the west, he called out to Coonowrin to help his mother who was again with child. Looking back to see how Coonowrin was assisting Beerwah, Tibrogargan was greatly angered to see him running off alone. He pursued Coonowrin and, raining his club, struck the latter such a mighty blow that it dislocaled Coonowrin's neck. He has not been able to straighten it since. When the floods had subsided and the lamily had returned to the plains, the other children teased Coonowrin about his crooked neck. Feeling ashamed, Coonowrin went to Tibrogargan and asked his forgiveness: but filled with shame at his son's cowardice, Tibrogargan could do nothing but weep copious tears. Trickling along the ground they formed a stream which flowed into the sea. Then Coonowrin went to his brothers and sisters and they also wept at the shame of their brother's cowardice. The lamentations of Coonowrin's parents and of his brothers and sisters at his disgrace explain the presence today of the numerous small streams to the sea. Tibrogargan asked Coonowrin why he had deserted Beerwah; Coonowrin replied that as Beerwah was the biggest of them all she should be able to take care of herseIf. He did not know that Beerwah was again pregnant, which was the reason for her great size. Tibrogargan turned his back on Coonowrin and vowed that he would never look at him again. Even today, Tibrogargan gazes out to sea and never looks round at Coonowrin, who hangs his head and cries, his tears running off to the sea. His mother, Beerwah, is still heavy with child as it takes a very long time to give birth to a mountain.

Pirmais celjojums uz Down Under

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem