Ceļā

Jānis Grinfelds 10.12.2009 4 min lasīšanai 75 foto

Ideja par ceļojumu uz Malaiziju dzima čekojot ekonomiskai situācijai piemērotākās iespējas nokļūt pēc iespējas tālāk Āzijā vai citā kontinentā. Un tā, skatot Londonas lidostu piedāvājumu, atradu vilinošu lētās lidsabiedrības Asia Air piedāvājumu lidojumam no Stanstedas uz Kuala Lumpuru (KL). Lidojuma izmaksas bija uz pusi mazākas kā piemēram ar Finair no Helsinkiem uz Bangkoku. Āķis bija lūpā un skatot tālāk , par tik pat draudzīgām cenām bija iespējams no KL nokļūt Austrālijā. Tas jau bija nopietni. Lēmuma pieņemšana neprasīja daudz laika un arī nebija iespējams, jo redzēju, ka lidojuma iespējas pa šādām cenām pamazām sarūk.

Un tā 8.augustā internetā nopērku divas biļetes abos virzienos maršrutā Rīga – Londona – KL – Perta, kas ir Rietumu Austrālijas štata galvaspilsēta un ir nošķirtākā lielpilsēta uz Zemes. Ceļojumu paredzēts sākt 8. novembrī un atgrizties mājās 24. novembrī. Bet tālāk par Malaiziju.

Malaizijā pavadām nedēļu un ceļojumu sākam ar Dienvidķīnas jūru jo pēc mitrā un nemīlīgā Latvijas novembra gribās ātrāk nokļūt vasarā ar sauli un ūdens temperatūru jūrā vismaz 30 C. Izvēlos Port Diksonu, kas ir līdzīga mūsu Jūrmalai gan lieluma, gan attāluma ziņā attiecībā pret valsts galvaspilsētu. No KL lidostas turp braucam ar taxi un 75 km brauciens mums izmaksā aptuveni Ls 16. Taksists ir runīgs un zinošs. Uzzinām , ka tādu vārdu kā krīze viņi nepazīst, ka bezdarbs ir ap 7%, ka jūras šaurums starp Malaiziju un Indonēzijas Sumatras salu ir viens no noslogotākajiem pasaulē un, ka pa to ik dienas izbrauc ap 400 kuģi. Viņš zin ari kur tāda Latvija atrodas un ari par mūsu vēsturi ir priekšstats. Pirmajā dienā tropu sauli neesam pienācīgi novērtējuši jo pēc pārgājiena gar jūras krastu un peldes atsevišķas ķermeņa daļas maina ziemeļnieciski balto krāsu uz izteiksmīgi sārtu. Šeit uzturamies tikai dienu jo laika ir maz , bet jāredz daudz.

Melaka ir nākošā pieturvieta. Ari uz to braucam ar taxi - 70 km pa līdzīgām naudiņām.Šo vēsturisko ostas pilsētu, kuru 300 gadus atpakaļ cēluši ķīnieši, pēc tam valdījuši portugāļi, iesaku iekļaut savos ceļojumos visiem Malaizijas apceļotājiem. Vecpilsēta ir bagāta ar ķīniešu tempļiem un ari šodien Ķīnas elpa šeit nav zudusi. Ne velti mūsu un Ķīnas premjerministra ceļi krustojās pie viena no šiem tempļiem, kad premjers bija atbraucis uz šo 150 km attālo pilsētu no KL savas vizītes ietvaros. Tā, mums pašiem negribot ,bijām nokļuvuši notikumu epicentrā. Šeit vēļ var uzkāpt 6. gadsimta kristiešu baznīcas kalnā no kura var skatīt skaistu saulrietu, sakatīt daudzās galerijas un veikaliņus. Melakā ir daudz iespēju baudīt malajiešu virtuvi un vienkārši izjust šās pilsētas auru kāda nav KL vai kādā citā pilsētā. Tūristiem šeit piedāvā ari velo taxi pakalpojumus un izbraucienus ar kuģīšiem. Tūristus interesējošā pilsētas daļa ir kompakta un to var izstaigāt kājām. Vakarā ir jūtams, ka Malaizija ir musulmaniskā zeme - lielākā daļa krodziņu ir slēgti un rosība ielās pierimst. No rīta starp 6 - 8 izejot pafotografēt, redzama citāda pilsēta - visos tās dārzos un pakalnos vingro, soļo, muzikas pavadījumā dejo ne tikai ķinieši, bet ari musulmaņi un hindi. Cilvēkos ir labvēlība un viņi aicina ari mani piedalīties...

Nākošā dienā 12. novembrī ar sabiedrisko starppilsētu busu braucam uz KL. Autobusu satiksme Malaizijā ir augstā līmenī un cenas ir pievilcīgas. Brauciens līdz KL maksā Ls 2. Tik pat labu var teikt par ceļiem. Starppilsētu ceļi ir kā bāņi Eiropā. KL mūsu viesnīca ir hotel Citin. Tās atrašanās vieta ir pateicīga- blakus Paduraja busu termināls, metro stacija, China town un līdz slavenajam Petronas dvīņu tornim arī, ja vēlēšanas, var aiziet ar kājām. Šo viesnīcu varu ieteikt ari citiem. KL mums ir divas dienas un pagūstam skatīt vispirms Petronas torņus, kas ir amerikāņa un brazīlieša arhitektu meistardarbs, ko realizējuši japāņi un dienvidkorejieši 2,5 gadu laikā un to atklāja 1998. gadā. Izstāvam ari rindu un skatām KL no slavenā Petronas tiltiņa. Skats ir tā vērts. ubraucam arī KL tornī. Šeit 275 metru augstumā KL ir mums zem kājām. Ceļojums nav pilnīgs bez Batu alas hinduistu tempļa apmeklējuma. Lidz tam var nokļūt no metro gala stacijas 15 min. braucot ar taxi. 272 pakāpieni , kuri jāpārvar lai nokļūtu alā un templī, ir tā vērti. Augšā hindu priesteris dod svētību un to apstiprina ar krāsas punktu pierē, piebilsdams, ka tā ir stipra zīme. Vēlos lai tā būtu, lai atpakaļceļā lidmašīna no Austrālijas nekavētos un ar nepilnām 4 stundām pietiktu lai KL izietu robežu, saņemtu bagāžu un iečekotos uz Londonas lidmašīnu.KL vēl aizbraucam uz 50 km attālo Getingu, kas 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa apvieno Lasvegasu un Disnejlendu un ir malajiešu iecienīta nedēļas nogales pavadīšanas vietu. Apskatām mazās Indijas kvartālu un dzeram masala tēju. tēja laba un sajūta kā Indijā.

Ir pienācis mūsu ceļojuma pirmās daļas pēdējais posms – miljons gadu vecie lietusmeži Taman Nagara nacionālais parks. Nokļūšana – ar ekspress busu līdz Jelantut aptuveni 200 km no KL, tad 3 st ar laivu un mērķis sasniegts. Brauciens ir tā vērts, jo maz uz planētas ir vietu, kur skatīt šādus lietusmežus, tumsai iestājoties klausīties zvēru un putnu balsu dažādību un visbeidzot iet pa virvju taku 40 metru augstumā. Lai ari novembris ir mēnesis, kad Malaizijā sākas lietus sezona, laiks ir mums labvēlīgs un lietusmežā lietu piedzīvojam tikai pašā vakarā un kas būtu lietusmežs bez lietus...Labus vārdus ir pelnījusi ari viesu māja Traveler home ar tās saimniekiem un visu personālu. Mājā bijām vienīgie ciemiņi, brokastis un vakariņas bija lieliskas. Ari šo vietu varu ieteikt neskatoties uz to, ka tā atradās apm 2 km no upes un visām aktivitātēm. Ar busiņu mūs aizveda un atveda un problēmu nebija. Nākošā, jau 16. novembra rītā jau ar tūrfirmas busiņu braucam uz Jerantut un tālāk ar ekspress busu uz KL. Taman nagaras gida vārdi ir piepildījušies, kad viņš pareģoja nākošā dienā lietu. Kā nekā viņš prot orangutānu valodu. KL ir samākusies un rasina silts tropu lietus. Mums vēl ir pusdiena laiks pastaigām pa KL, lai ap astoņiem vakarā no metro stacijas KL central sēstos ekspress vilcienā, kas 80 km līdz lidostai veic nieka 29 minūtēs. Un atkal mūs pārsteidz Malaizijas attīstība. Jā šī dienvidāzijas valsts ir tālu tikusi gan tehnikā, gan kultūrā gan cilvēcīgās attiecībās un pēdējās mūs sajūsmināja ne mazāk. Visi sastaptie cilvēki bija izpalīdzīgi un laipni. To visvairāk izjutām metro, kad vaicājām pareizo virzienu. Un tā pēc spraigas, bet iespaidiem bagātas nedēļas atkal esam KL lidostas LCC terminālā un čekojamies lidojumam uz citu, vēl neatklātu kontinentu. Rīt būs jauna diena, būs jauni iespaidi un mūsu ceļš turpinās.