Maroka – plānošana, gatavošanās un vispārējā informācija I

  • 13 min lasīšanai
  • 281 foto
Izlēmu uzrakstīt arī savu aprakstu šim portālam par ceļojumu uz Maroku, jo te biju tik daudz salasījies nepareizas informācijas, ka tā iespaidā pat nopirku konfektes Marokāņu bērniem un bez maz jau biju gatavs atdot savas liekās drēbes. Drēbes tiešām izdevās iemainīt, bet par to nedaudz vēlāk, jo tā nebija veco drēbju iemainīšana, bet tāda nestandarta situācija. Raksts nebūs domāts tiem, kas brauc atpūsties un pagulēt saulītē, bet gan tiem, kas grib kaut ko redzēt par salīdzinoši nelielām naudiņām. Kopā ceļojums uz divām personām ar visiem suvenīriem, dzīvošanu, ēšanu, ceļa izdevumiem utt., sanāca ap 700Ls. Bet tik lēti iespējams daudziem nesanāks izceļot, ja būs maza ceļošanas pieredze un vēlēsies augstākas klases viesnīcas. Ceļojums bija 2007. gada pavasarī, tādēļ daži dati varētu būt novecojuši, bet pamatprincipi gan jau būs saglabājušies. Apraksts būs vairākās daļās (beigās skatieties romiešu ciparus), lai tik ātri nenogurdinātu. Bija doma aizbraukt uz kādu valsti, kur vēl neesam bijuši un tā kā parādījās easyJet lētie lidojumi uz Maroku (šobrīd jau atkal vairs nav), kuru jau sen gribējām apmeklēt, tad ilgi nebija jādomā un uz kārtējo akciju iegādājāmies biļetes par 124 EUR turp un atpakaļ ar 2 pārsēšanām (Rīga-Berlīne-Madride-Kasablanka un atpakaļ Marakeša-Madride-Berlīne-Rīga). Lai ceļojums būtu daudzmaz veiksmīgs (ja negrib visu laiku pavadīt kādā pludmalē), tad nopietnākais darbs pirms došanās ceļā, ir sastādīt maršrutu. Es parasti sarakstu vienā dokumentā tos objektus, ko gribu redzēt konkrētajā valstī un tad tos objektus izvietoju braukšanas secībā pēc kartes – lai nav šurpu turpu pa valsti jābraukā vairākas reizes. Vispārēju informāciju par Maroku atradīsiet kādā ceļvedī vai vislabāk ieteiktu iegādāties Lonely Planet. Es to iegādājos internetā, bet tā kā viņa bija iznākusi 2007. gada janvārī, tad pasūtot tieši tajā pašā mēnesī, man nespēja piegādāt 5 dienu laikā. Pagāja vairāk nekā mēnesis un uz maniem jautājumiem pa e-pastu un iebildumiem, ka martā man to grāmatu vairs nevajadzēs, viņi atsūtīja atvainošanās vēstuli un kodu, kas ļauj man nākošo grāmatu iegādāties ar atlaidi. Jāņa Rozes grāmatnīcā iegādājos arī Rough Guide, bet kad salīdzinājām abas grāmatas, tad tomēr labāka likās Lonely Planet. Kartes bija saprotamākas, bet pēc tam secināju, ka viņi tāpat kartes nemāk zīmēt un es ar roku būtu labāk sazīmējis ;-). Bet vismaz ir kādi pieturas punkti un ir pēc kā orientēties. Izlasīju gandrīz visu pieejamo informāciju latviešu valodā par Maroku. Laba informācija bija arī krievu, angļu un vācu valodā. To gan jau paši atradīsiet. Tātad, pats galvenais jebkurā ceļojumā (ja paši plānojat) ir atrast vērtīgākos apskates objektus. Padalīšos dažos sava ilgā ceļotāja pieredzes knifos. Pirmkārt sarakstu visus UNESCO mantojumā iekļautos objektus, kurus atrodu pēc viņu kartes: http://whc.unesco.org/pg.cfm?cid=31 Cik ir novērots, tad praktiski visi objekti ir daudzmaz ievērības cienīgi, lai tos apmeklētu. Pēc tam var arī kaut ko no saraksta izsvītrot, ja tas galīgi neinteresē vai nav pa ceļam. Tad es apskatos kāda tūrisma operatora piedāvāto maršrutu un apskates objektus. Teiksim Impro maršrutus var ņemt kā papildinājumu savam sarakstam. Praktiski ar to vajadzētu pietikt lai redzētu labāko no konkrētās valsts, bet tā kā mans hobijs vai otrais amats ir fotogrāfs, tad pievēršu uzmanību arī skaistiem dabas skatiem fotogrāfijās no konkrētās valsts. Tos ir ļoti grūti atrast un cik pieredze rāda, tad laba metode ir skatīties kādos foto portālos, kas ir par konkrēto valsti un ja kaut kas iepatīkas, tad mēģināt atrast kur tas ir. Tādēļ vislabākais ir meklēt tādos fotoportālos, kur ir atslēgvārdi pie fotogrāfijām un kur savus darbus publicē profesionāļi. Šo metodi es reti izmantoju, bet ja galīgi nav ko skatīties, tad pameklēju arī šādi apskates objektus un kas valstī ir ievērības cienīgs. Tas ir plānošanas laikā ļoti noderīgi, bet kad būsiet uz vietas, tad var paskatīties arī kādas pastkartītes, jo tur arī tiek izmantoti labākie skati un apskates objekti no konkrētās valsts. Principā tad jau uz vietas vēl pārplānosiet savus apskates objektus, vadoties pēc laika un iespējām. Ja paliek laiks, tad var pameklēt tajā pašā Lonely Planet grāmatā kas apkārtnē ir ievērības cienīgs. Protams, izlasiet arī ceļojumu aprakstus (kaut vai tepat draugos) un pameklējiet papildus informāciju par ieteiktajiem objektiem. Nauda Aprēķins parasti bija vienkāršs 10 dirhami (MAD) = ~1 EUR. Naudu mainiet Latvijā uz EUR, jo tos var pa ceļam Eiropā tērēt un ar maiņu nav problēmas. Lidostā ir visaugstākais kurss, tādēļ, ka ievest un izvest naudu nevar, kas dod viņiem labas iespējas pelnīt uz šo maiņu. Labākais mainīt pēc tam lielāko naudas summu kādā bankā. Visas operācijas Marokā tiek fiksētas viņu "datu bāzē" un tiek prasīta pase, apmešanās vieta, profesija utt. Tādēļ vēlams pasi vienmēr nēsāt līdzi un zināt kādas viesnīcas nosaukumu. Ar karti norēķināties kaut kur ir grūti, bet bankomāti ir lielajās pilsētās un dažos var pat izņemt naudu. Bankas strādā līdz 15:45 (ja pareizi atceros vai pat vēl agrāk slēdzās ciet). Tādēļ naudas maiņu uz vakaru neatstājat. Kaulēšanās Te draugos lasīju par kaulēšanos un ka tas ir neizturami utt. Uzskatu, ka kaulēšanās ir domāta tūristiem un ja jūs vēlaties kaulēties, tad Marokāņi jūs kārtīgi "apkaulēs" ;-). Visu 3 nedēļas garo ceļojuma laiku ne reizi nenācās kaulēties, pat pērkot suvenīrus. Un ja domājat, ka esmu pārmaksājis par visu, tad smagi maldieties. Jau pašā sākumā atklāju viltīgu kaulēšanās "apiešanas" mehānismu un tas strādāja 95% gadījumu. Iespējams Marakešā tas īpaši nestrādātu, jo man tā pilsēta likās "sabojāta" un ne visai patika, bet par to vēlāk. Ja kaut ko vēlaties pirkt vai aizbraukt ar taksi, tad vienkārši ņemat to un naudu iedodat rokā, lai marokānis pats paņem cik viņam par to vajag. Viņiem ir musulmaņu ticība un pats viņš nekad neņems vairāk nekā vajag, jo tā jau būs zagšana. Bet ja jūs pats dosiet tik cik viņš prasīs, tad tā nebūs zagšana, jo jūs jau pats iedevāt. Tādēļ par visu ceļojumu uz divām personām, 3 nedēļām, ar visu lidojumu, dzīvošanu Eiropā un suvenīriem, iztērējām ap 700Ls. Dārgākais bija dzīvošana Eiropā ;-). Bet mierīgi varat rēķināt vēl klāt kaut ko pie izdevumiem, jo diez vai jums izdosies tik lēti un optimāli izbraukt šo maršrutu 3 nedēļās. Ja brauksiet 2 nedēļas, tad, protams, izdevumi varētu būt arī mazāki. Impro cena uz vienu cilvēku ir 750Ls par 3 mazāku maršrutu un uz 3 reizes īsāku laiku. Tādēļ ja vēlaties dzīvot ne pašās lētākajās viesnīcās, ēst restorānos, pirkt daudz suvenīrus utt., tad mierīgi to visu var reizināt ar 2. Un varbūt mums vienkārši paveicās ar to kaulēšanos, jo visās vietās kur it kā vajadzēja kaulēties, mums nosauca pieņemamu cenu un nebija jēgas/interese kaulēties. Laikam neizskatījāmies pēc bagātiem vāciešiem ;-). Vēl viens labs ieteikums ir: iet pie ne visai izskatīgiem marokāņiem. Piemēram, vecākiem, ar izkritušiem zobiem, vienu šķību aci utt. No viņiem nav jābaidās un viņi parasti par savu pakalpojumu paprasīs mazāku naudas summu nekā koptie un ar želeju sasmērējušies. Mums Fesā bija jāizmanto gida pakalpojums un es teikšu, ka vienkārši paveicās, jo puisis ar vienu aci par parasto tūristu cenu mūs aizveda ne tikai uz ādas ģērētavām, bet arī uz superīgāko skatu torni, kur varēja pārskatīt visu pilsētu. Tāpat arī citās vietās šī tendence bija vērojama. Bet ja jums patiksies tikai augstākais komforts, sterila apkārtne un tamlīdzīgi, tad par to attiecīgi arī būs jāmaksā. No vietējiem nav jābaidās un visi par žuļikiem nav jāuzskata. Vienīgais vajadzētu uzmanīties no tādiem, kas piedāvā jums savus pakalpojumus, kas jums nemaz neinteresē, piemēram, gids pilsētā. Viegli ir izdzīvot Marokā bez kaulēšanās arī tādēļ, ka parasti kaulējas tikai par ne ikdienas precēm (suvenīriem un tamlīdzīgi), bet par pārtiku neviens nekaulējas. Arī kaut kādi standarta pakalpojumi ir bez kaulēšanās (transports, interneta kafejnīca, viesnīca utt.). Tādēļ vēlreiz saku, ka kaulēšanās ir domāta tūristiem un tas būs tikai muļķīgi, ja jūs par pārtiku sāksiet kaulēties. Runājām par šo tēmu ar vienu vietējo un teicām, ka Ēģiptē arī par pārtiku jākaulējas un šis bija dikti izbrīnīts, bet laikam nenoticēja, ka tā vispār var būt, jo tas musulmaņu ticībā nav pieņemami. Ja interesē suvenīri un gribas kaut ko interesantu aizvest uz mājām, tad ir veikali vai tirdzniecības vietas, kur ir arī fiksētās cenas un tās ir ļoti pieņemamas. Nopirkām 20 reizes lētāk krelles nekā tika nosaukta sākuma cena pie gandrīz jebkura marokāņa tirgoņa uz tās ielas (200 dirhami). Tātad, ja lasāt, ka nokaulēt var 50%, tad tā tas parasti nav. To zina arī marokāņi un tādēļ sākuma cena ir uzskrūvēta ne tikai divas reizes, bet vismaz 3 vai kā mūsu gadījumā 30 reizes. Fiksētā cena, protams, nav arī tā zemākā iespējamā. Reizēm pat nav vērts sākt kaulēties, ja redzat, ka sākuma cena ir 20 reizes augstāka par standarta. Vēl ieteikums ir veikt suvenīru pirkumus ārpus tūristu rajoniem. Marakeša būtu pēdējā vieta kur veikt šādus pirkumus, kaut gan tur ir visvairāk šo tirgoņu. Veselība Par potēšanos neko nezinu, bet varbūt ja gribat būt 100% droši, tad pret to hepatītu var sapotēties. Var paņemt kādas zāles pret vēdera caureju. Bijām tuksnesī un vietējais Berbers ēdienu taisīja ar nemazgātām rokām, kā rezultātā es laikam par daudz saēdos vecas olas un vēders tos mikrobus nespēja pārstrādāt. Sanāca 2 dienas ieturēt diētu. Tā lieliski palīdz, ja jums ir caureja. Vienkārši neko neēdat un dzerat tikai ūdeni. Principā pēc vienas dienas man jau viss bija kārtībā, bet otro dienu diētu ieturēju drošībai. Satikām šveiciešu meitenes un tās bija 2 nedēļas noslimojušas ar kaut ko (tai skaitā ar vēdera kaiti). Teica, ka no zemenēm, bet no pieredzes saku, ka visu var ēst, tikai neēdiet daudz un tad jau vēders to pārstrādās. Labi, ja ēdat svaigos sīpolus, kas bieži tiek izmantoti tajās maizītes un citā pārtikā – tas lieliski dezinficē mikrobus. No savas restorāna darba pieredzes ieteiktu neēst tādās šikās un dārgās vietās, kur neviens neēd. Parasti tādās vietās pārtika siltumā ātri sabojājas un jums ir lielākas iespējas ar kaut ko saslimt, kaut arī samaksāsiet lielu naudu un viss izskatīsies ļoti tīrs. Labāk ēdat netīrās vietās, kur ēd vietējie, piemēram, medīnās tās maizītes ir viens no visdrošākajiem un lētākajiem pārtikas veidiem. Pirmajā dienā par tunča maizīti ar salātiem samaksājām 15 santīmus. Tik lēti un tīri labi es vēl nebiju ēdis. Vēlāk mēs gandrīz tikai tā arī ēdām, kas bija gan lēti, gan garšīgi. Makdonaldu neieteiktu, jo tur ēd vietējie biezie (uzvalciņos tādi), kas viņiem skaitās ļoti prestižs restorāns. Mums tas īsti nelikās adekvāts cenai un tur arī neēdām. Labāk tad jau izbaudīt vietējo virtuvi, kas nav peļama. Ja domājat sauļoties, tad vēl var paņemt kādu pretapdeguma krējumu. Apģērbs Noteikti paņemat līdzi kaut ko siltāku, ja braucat martā vai agrāk, jo tur nav tik karsti kā Ēģiptē vai citviet Āfrikā. Tur viss ir salīdzinoši eiropeiski un kalnos pat sastopams sniegs, kur ziemā iespējams slēpot. Vecus apģērbus varat līdzi iemainīšanai neņemt, ja nu vienīgais tādus, ko pēc tam var izsviest. Kaut ko jau var arī uz vietas nopirkt. Sievietēm pārāk atkailinātus apģērbus arī nevajadzētu, ja negribat pārāk piesaistīt vīriešu uzmanību. Ļoti noderīgs būs kāds lakats, ja domājat doties tuksnesī, jo uz vietas tūristiem tos galvas apsējus tirgo par salīdzinoši lielām naudiņām (vismaz mums tur 7Ls par kaut kādu parastu lupatu likās daudz). Vēl līdzi var paņemt mazo guļammaisu, ja nu galīgi gultas veļa neapmierinās. Bet mums pat vissliktākajās viesnīcās likās viss kārtībā. Transports Marokā ar transportu nav problēmas, tas nozīmē, ka var dabūt visu ko vēlaties, pat izīrēt mašīnu, ja dikti vajag. Bet to es neieteiktu, jo pēc maniem aprēķiniem sanāca lētāk paņemt taksi un tas tad lai izvadā visur kur vajag. Benzīna cena salīdzinot ar citām valstīm Āfrikā ir ļoti augsta un tādēļ maksā gandrīz tikpat cik pie mums (akcīzes nodokli tagad būtiski paaugstināja un uz tā tad arī ir starpība). Piemēram, Ēģiptē kādu laiku atpakaļ dīzeļdegviela litrā nemaksāja vairāk par 10 santīmiem un tādēļ transports tur ir lētāks. Marokā vislētākais pārvietošanās līdzeklis ir sabiedriskie autobusi, kas dažiem liekas briesmīgi, bet man ļoti patika. It kā visi iesaka tūristiem CTM (nedaudz dārgāks autobuss un lielās pilsētās iet pat no citas autoostas), jo tur esot kondicionieris. Bet es neieteiktu, jo tā jūs neizbaudīsiet vietējo kolorītu un kultūru. Tomēr ja būsiet vasaras vidū, tad jau droši vien gribēsies vēsumu un nekādi piedzīvojumi nebūs prātā – tad arī var izvēlēties to CTM. Pēc tam cenas ziņā es pat nezinu kas ir izdevīgāk, jo Grand Taxi reizēm pat ir izdevīgāk nekā autobuss, jo nav jāmaksā par bagāžu. Bet tas ir tikai ļoti retos gadījumos. Vilciens ir viens no komfortablākajiem pārvietošanās līdzekļiem un arī maksā visdārgāk. Ai, nē! Visdārgāk sanāks Grand Taxi ja ņemsiet to viens pats vai arī ja īrēsiet savu mašīnu. Ir divu veidu taksometri Grand Taxi (lieli veci Mersedesi, kuros brauc pa 6 pasažieriem) un Petit Taxi (tādi maziņi taksīši, kas skraida pa pilsētu). Parasti šiem taksometriem ir katram sava stāvvieta. Par autobusa, vilciena un pat Grand Taxi cenām nav jākaulējas. Vismaz mums ne reizi nepaprasīja vairāk nekā bija reāli jāmaksā pārējiem braucējiem. Var gadīties, ja ņemat individuāli Grand Taxi, tad gan var pakaulēties ja ir vēlēšanās, jo tas jau skaitās tūristu pasākums. Vienreiz sanāca ar kaut kādu biznesmeni saķerties, kas organizēja vietējiem transportu no vienas pilsētas uz otru. Tāds visai ekstrēms pasākums, jo tur braucēji karājās ārā pat pa aizmugurējām durvīm, jo vietas visiem nepietika (bija autobusu streiks, bet cilvēkiem vajadzēja pārvietoties). Toreiz biznesmenis mums nosauca vienu cenu kas būs jāmaksā par mūsu transportēšanu no vienas pilsētas uz otru, bet pusceļā lika pārsēsties Grand Taxi un gribēja vairāk paprasīt naudiņas. Nācās viņam atteikt un samaksāt par pusceļu, bet pārējo atdevām Grand Taxi šoferītim, kas beigās baigi sakarīgais izrādījās un aizveda mūs nākošajā dienā vēl tālāk uz interesantu vietu par kuru vēlāk uzrakstīšu (viņš kaut kā pa pus valsti bija pārvietojies un to es īsti neizpratu). Toties ar Petit Taxi var sanākt dažādi un ja nav skaitītājs, tad izmantojat to metodi, kad viņš pats paņem cik par braucienu vajag vai arī var uzjautāt cik maksās aizbraukšana līdz kādai konkrētai vietai. Praktiski vairāk par 20 viņu naudiņām nevajadzētu būt (kas ir ~2EUR). Ir gan tādas tūristu vietas, kur šie Petit Taxi stāv un gaida "biezos makus", bet tādās vietās cenšaties neņemt. Viena tāda vieta ir Marakešā pie Jardin Majorelle. Tur gan var kaulēties, bet mēs aizgājām ar kājām, jo tur nav tālu līdz vecpilsētai un pa ceļam atradām normālo vietējo tirgu ar garšīgiem banāniem, apelsīniem un zemenēm ;-). Autobusam un Grand Taxi ir iespējas divos veidos maksāt un nebaidieties, kad jums kāds kreiss vīruks prasīs naudu par braucienu. Tas parasti ir menedžeris, jo tālākiem braucieniem taksisti paši neņem naudu (pārāk lielas summas tad ir apkārt jāvadā) un to izdara viņa menedžeris. Šie menedžeri parasti staigā un lielā ātrumā bļauj vairākas pilsētas, uz kurām viņš piedāvā aizbraukt. Grand Taxi parasti ātrāk prom nebrauc, iekams nav savākti visi 6 pasažieri, tādēļ viņiem nav noteikta braukšanas grafika atšķirībā no vilcieniem un autobusiem. Par bagāžu parasti nav jāmaksā, izņemot lielos pārbraucienus, piemēram, pāri kalniem. Aptuvenās izmaksas ir 1 dirhams par 1-2km atkarībā no attāluma un citiem aspektiem. Tātad, ja jābrauc 15km, tad būs jāmaksā ap 10 dirhamiem. Autobusiem ir autoostas kases un ja gadījumā nepaspējat tur nopirkt biļetes, tad to var izdarīt autobusā pie menedžera. Ja jums ir bagāža, tad parasti par bagāžu vajadzēs piemaksāt kādas 5 vai 10 viņu naudiņas un tās savāks menedžera palīgs. Ar autobusiem mums ne reizi nebija starpgadījumu izņemot to, ka viņi izdomāja streikot un vienreiz pārdeva biļetes uz tādu pilsētu, kur autobuss nemaz nekursē ;-). Toties viss bija godīgi un par to naudu mēs ļoti lēti nokļuvām līdz tai pilsētai, bet par to vairāk lasiet tālākajās ceļojuma piezīmēs. Dokumenti Tagad ES ar Maroku ir bezvīzu režīms. Marokāņi gan netiek uz ES tā vienkārši, bet mēs varam mierīgi uz turieni braukt bez vīzām un uzturēties līdz 90 dienām. Iebraucot jāaizpilda deklarācija (tāds balts papīrītis, kuru cilvēki ņems un pildīs lidostās). It kā ir jādeklarē arī aparatūra, piemēram, foto tehnika, jo ja izbraucot ārā jūs to neuzrādīsiet, tad uzskatīs, ka to esat pārdevuši un ir jāmaksā 100% nodoklis. Tātad ja pazaudēsiet fotoaparātu, tad varēsiet vēlreiz par viņu samaksāt. Man tas likās stulbi un tādēļ pie iebraukšanas nedeklarēju savu ap 3000Ls vērto foto tehniku. Jo nozaudēšanas gadījumā man tāda summa nebūs ko samaksāt uzreiz. Padomāju, ja mani pārbaudīs un prasīs deklarēt, tad tēlošu nezinīti un vajadzības gadījumā deklarēšu arī savu foto tehniku. Varbūt ja to tehniku nozagtu, tad es varētu pierādīt, ka esmu pie ievešanas to deklarējis. Toties ko man tas dos? Viņi taču man neatmaksās nozagtās fototehnikas vērtību. Un tā kā tā ir musulmaņu valsts, tad daudz par zagšanu neuztraucos. It kā lielajās pilsētās, it īpaši Marakešā, jābūt uzmanīgiem no kabatas zagļiem. Bet tā par zagšanu visā ceļojuma laikā īpaši neuztraucos. Kā jau minēju, tad Maroka, manuprāt, ir viena no drošākajām valstīm. Viesnīca Tā kā Marokā otra valsts valoda ir franču, tad viesnīcas bieži tiek dēvētas par Auberge. Nesezonā ar viesnīcām īpašu problēmu nav, izņemot Essaouira un varbūt vēl kādu tūristu pilsētu, piemēram, Marakešu. Tātad iepriekš viesnīcas rezervējiet tikai tajās vietās, kur tūristu varētu būt vairāk nekā pilsēta spēj uzņemt. Mums visā brauciena laikā tikai divas pilsētas radīja nelielas problēmas ar viesnīcām. Essaouira bijām noskatījuši lētu viesnīcu jūras krastā, bet tā izrādījās pilna. Tā kā mums pa ceļam kāds žigls marokānis nāca līdzi un piedāvāja istabiņu par tādu pašu cenu, tad izdomājām aiziet paskatīties viņa variantu. Jāiet gan bija ātri, tā lai nepamanām kādā ūķī viņš mūs ieveda, bet beigās sanāca ekskluzīvākais numuriņš par 125 dirhamiem kāds vien mums visā braucienā bija. Lētāko divvietīgo numuriņu dabūjām Todra Gorge par 60 dirhamiem. Dārgākais numuriņš liekas bija Rabatā par 180 dirhamiem. Pirms ieradāmies, Marakešā jau bijām gudrāki, un uzzvanījām no vietējās telefona būdiņas uz noskatīto viesnīcu Lonely Planet un rezervējām istabiņu. Izrādījās arī tā viesnīca bija pilna. Tā, ka ja negribat riskēt, tad diezgan lēti var zvanīt no vietējiem telefona automātiem. Vienīgais ar angļu valodu ir grūtības un uz pirkstiem parādīt viesnīcniekiem nav iespējams, bet nekas nav tāds, ko nevarētu izdarīt un sarunāt. Visas viesnīcas izvēlējāmies no mūsu uzticamā ceļveža Lonely Planet, izņemot Essaouira, kur apmetāmies vietējā marokāņa kotedžā un ne reizi nenožēlojām (tātad var arī tādu variantu ņemt). Daudzmaz pēc apraksta var saprast vai ir labs vai nav. Gandrīz vienmēr ņēmām lētāko variantu un nebija tā, ka galīgi nevar gulēt. Vienmēr ņēmām viesnīcas bez ēdināšanas, jo viesnīcās pārtika var sastāvēties/sabojāties sakarā ar to, ka maz ēdāju. Īsti arī tajās lētajās viesnīcās neredzējām, ka kādi vietējie ēstu. Vienā viesnīcā gan mums bez maz piespiedu kārtā nācās ņemt numuriņu ar ēdināšanu. Bet tur bija laba tā ēdināšana, jo viņi uzreiz pa dienu paprasīja ko mēs ēdīsim un tad viņi vakariņās to visu jau bija iepirkuši un tad arī pagatavoja. Ja izvēlēsities dārgākās viesnīcas, kur cauri iet tūristu grupas, tad tur iespējams būs savādāk. Lētākajās viesnīcās iespējams neērtas liksies Berberu tualetes bez tualetes papīra. Tādēļ kādu rulli noteikti iepērciet jau Eiropā un vediet visur līdzi. Paši viņi tām vajadzībām izmanto turpat nolikto spainīti ar ūdeni. Tuksnesī gan man nav jausmas ko viņi izmantoja, bet ūdeni noteikti nē ;-). Viesnīcās pa numuriņu cenām praktiski arī nav jākaulējas, bet reizēm var kaut ko sarunāt. Mēs īpaši necentāmies, bet tur kur cena būtiski atšķīrās no ceļveža, tur mēs jautājām un parasti kaut ko sarunājām. Dažās pilsētās būs arī tā, ka privātie piedāvās palikt pa nakti viņu naktsmītnēs (tipa viesnīcās). Viņu bizness nav legāls, jo viņi nemaksā kaut kādu tur tūrisma nodokli un līdz ar to var dabūt labāku numuriņu par labāku cenu. Mums spiestā kārtā tā sanāca Essaouira. Visu sarunājām un beigās tam marokānim bija mums jāiedod vizītkarte ar adresi, lai to viesnīcu varam atrast. Bet viņš pazuda uzreiz pēc naudas saņemšanas un tā mēs viņu abas dienas vispār vairs neredzējām. Arī atslēgu atstājām virtuvē pirms prom došanās un tādēļ jutāmies pilnīgi vieni privātā piecstāvu viesnīcā. Mierīgi pārvietojāmies no pirmā stāva līdz pēdējam un mums atļāva arī tusēt pa jumtu, kur pavērās plašs skats pāri pilsētai. Pat citus tūristus īpaši neredzējām savā viesnīcā. Ja kādam ir vēlme gulēt teltīs, tad ārpus pilsētas to it kā var darīt, bet domāju, tas neatmaksāsies to telti staipīt pa muguru un tie ~100 dirhami (10 EUR) uz diviem nav nemaz tik daudz ;-). Turpinājumu par pašu ceļojumu lasiet nākošajos aprakstos (skatīt romiešu ciparus beigās). Kasablanka, El Jadid, Rabata II http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7684


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais