Rīga- Tartu- Rīga...

  • 4 min lasīšanai
Jau kopš aprīļa zināju, ka no 30.- 2. Jūlijam ar kori braukšu uz Tartu, uz studentu dziesmu un deju svētkiem. Nu bija pienācis ilgi gaidītais brauciens! Bija 29. Jūnija vakars, kad sāku domāt kas man jāņem līdzi. Pati galvenā, protams, bija pase. 30. Jūnijā no rīta sāku kārtot somu. Kad viss jau bija salikts, likās, ka kaut ko esmu aizmirsusi, taču paskatoties sarakstā it kā viss bija ielikts. Bet šī doma man visu laiku nelika mieru. Tikai tad, kad jau biju Tartu sapratu, ka esmu aizmirsusi fotoaparātu! Pulksten 16:30 sākās pulcēšanās pie Dailes teātra Rīgā. No manis neatkarīgu apstākļu dēļ no mājām Salaspilī izbraucu 15:45. Rīgā iebraucu apmēram 16: 20. Ļoti centos, lai paspētu laikā. Apmēram 16:50 jau sēdēju autobusā, ar kuru devāmies uz Tartu. Tā sākās mans ceļš uz Igauniju. Tajā brīdī garastāvoklis nebija no labajiem. No karstās saules un steigas sāpēja galva. Tā es sapīkusi braucu un vēroju skatu pa logu. Centos pagulēt, bet tas lāgā negribēja izdoties. Igaunijas robežu šķērsojām bez problēmām. Robežsargs tikai apskatīja pases un deva atļauju doties tālāk. Ap 22:00 iebraucām Tartu. Autobuss aizveda mūs līdz apmešanās vietai. Pirmā doma bija, ka ļoti gribās ēst. Zinājām, ka mums pienākas vakariņas, jo par tām bijām samaksājuši jau iepriekš. Taču tad mums paziņoja, ka vakariņas mēs diez vai dabūsim, jo vakariņu laiks bija no 18:00 līdz 21: 00. Tomēr savas vakariņas mēs dabūjām. Pēc garā ceļa tās bija īsti laikā! Paēduši vakariņas jau labākā omā devāmies uz naktsmītni. Bija paredzēts, ka gulēsim hallē, bet mums par pārsteigumu tika ierādīta milzīga telts. Tā ar starpsienām bija sadalīta atsevišķās telpās. Katrā telpā gulēja ap 40 cilvēku. Tā mēs šajā telpā atradām katrs sev vietiņu. Izklājām guļammaisus- tā atzīmējot, ka šī vieta ir aizņemta. Tad devāmies apskatīt pilsētu. No pilsētas centra dzīvojām apmēram pusstundas gājiena garumā. Šajā dienā 23:00 bija paredzēta svētku atklāšana. To nolēmām noskatīties. Runāja pats Rītels un pilsētas mēre. Vēl redzējām uguns šovu. Kopumā tas bija ļoti iespaidīgs. Beigās vēl bija uguņošana. Jutos nogurusi. Tāpēc devos uz naktsmītnes vietu. Ar kora biedrēm nedaudz paspēlējām kārtis. Tad man uznāca liels miegs domāju, ka ātri aizmigšu, bet es biju kļūdījusies. Bija tik auksts, ka es nespēju aizmigt. Daži bija aizgājuši uz pilsētu izbaudīt nakts dzīvi. Šajā brīdī es nožēloju, ka arī to neizdarīju. Nožēloju arī to, ka nebiju paņēmusi līdzi biezo džemperi un vilnas zeķes… Kādu laiciņu salusi nolēmu, ka jāiet pastaigāties. Izejot ārā no telts secināju, ka teltī ir aukstāks nekā ārā! Ārā bija uzslieta viena telts, kurā skanēja mūzika un daudzi tur dejoja. Aizgāju līdz turienei, nedaudz izkustējos, taču sapratu, ka šī mūzika nav priekš manis. Novēroju skaistu saullēktu. Tiešām iespaidīgs… Saule lēnām, lēnām pacēlās virs apvāršņa. Skaisti… Žēl, ka man nebija līdzi fotoaparāta… Drīz no pilsētas atgriezās tie, kas bija aizgājuši. Tad visi kopā gājām gulēt. Tas varēja būt apmēram ap pieciem no rīta. Ap deviņiem bija jāceļas uz brokastīm. Nedaudz iestiprinājušies gājām apskatīt situāciju ar dušām un izlietnēm. Tās bija zem skaidras debess. Dušas bija izveidotas no plēves. Pie izlietnēm bija vērojams interesants skats- pie vienas izlietnes kāds mazgāja kājās, otrā izlietnē mazgāja galvu, bet trešajā izlietnē zobus. Pie izlietnēm gandrīz vienmēr bija rinda. Siltais ūdens bija tikai dušās. Kad bijām sagaidījuši savu kārtu pie izlietnēm un mazliet sakopušies devāmies meklēt veikalu. To atradām diezgan tuvu mūsu mītnes vietai. Līdzīgs mūsu “Super neto”. Iepirkām nedaudz „pārtiku” vakaram. Vēl nedaudz atpūtāmies un drīz jau klāt bija pusdienas. Apēduši pusdienās dienišķos kartupeļus devāmies uz mēģinājumu lielajā estrādē. Kopumā mēģinājums ilga četras stundas. Bija nežēlīgi karsti, bet tomēr jautri. Visi nedaudz apbrūninājāmies. Dažiem iesauļojās saulesbrilles. Man visvairāk iedega deguns. Tāds brūns, brūns… Pēc mēģinājuma vakariņas- atkal jau kartupeļi… Aizgājām vēl uz pilsētu. Atradām vienu universālveikalu. Kad tajā iegājām skaļrunī jau ziņoja, ka veikalu pēc 15 minūtēm slēgs. Ātri apskatījām tā piedāvājumu. Šādus tādus niekus arī nopirkām. Tad atgriezāmies nakts mītnē. Doma par gulēt iešanu pat prātā nenāca atceroties iepriekšējās nakts aukstumu. Organizatori dalībniekiem par prieku bija sarīkojuši burziņu. Īpaši prātīgi no viņu puses tas nebija, jo nākamajā dienā deviņos no rīta bija paredzēts mēģinājums… Bet tajā brīdī tas nešķita būtiski… Riktīgi izdejojusies ap pieciem aizdevos gulēt. Beidzot man bija silti. Pusastoņos zvanīja modinātājs. Apkārt visi tādi pusaizmiguši rosījās, lai dotos uz brokastīm. Brokastīs dienišķā putra. Kārtējais izlietņu un dušu apmeklējums, un uz mēģinājumu! Mazliet pāri deviņiem ieradāmies estrādē. Visi tādi pusaizmiguši miegaini lēnām devās uz skatuvi. Mikrofonā kāds kliedza: “Tarapites, tarapites!” ar stipru igauņu akcentu. Taču tas nevienu sevišķi neietekmēja. Beidzot daudzmaz visi bija ieradušies un mēģinājums varēja sākties. Starp vienu un otru mēģinājumu bija vienas stundas starp laiks. Kura laikā mēs devāmies pļavās plūkt puķes vainadziņam. Jo tas bija obligāts pie tērpa. Izbridusies un ar nātru sadzeltām kājām vainadziņu tomēr dabūju gatavu. Protams, pusstunda no mēģinājuma tomēr bija nokavēta. Taču nolēmām tik un tā uz to doties. Kad tur aizgājām izrādījās, ka viss bija iekavējies un mēģinājums nemaz vēl nebija sācies! Pēc mēģinājuma ašas pusdienas un pošanās lielajam notikumam. Pulkstens 15 bija paredzēts gājiens un pēc tam koncerts estrādē. Kā jau tautu meitai man bija divas bizes ar sarkanām lentēm un vainadziņš, kurš līdz gājiena beigām jau karājās man kaklā… Gājienā dziedājām dziesmas, bijām izdomājuši savu saukli. Mums bija jāizskatās laimīgiem un smaidīgiem un reizē jācenšas nenolauzt kakls ejot uz augstpapēžu kurpēm pa bruģi. Īstenībā es arī biju laimīga. Tikai jutos ļoti nogurusi… Koncerts bija iespaidīgs. Es pirmo reizi piedalījos tādā pasākumā. Man ļoti patika un bija nedaudz žēl, ka tas beidzās. Bija žēl, ka visas dziesmas tik ātri jau izdziedātas… Gribējās vēl mazliet. Taču tajā pašā laikā divas praktiski negulētās naktis lika sevi manīt. Sāku jau sapņot par savu mīļo gultiņu… Taču vēl bija priekšā mājupceļš. Svētdien ap 24:00 izbraucām no Tartu. Pa ceļam autobusā mēģināju gulēt. Taču visu laiku bija neērti, tad likās, ka ir auksti. Kaut cik jau pagulēju arī… Ap 4:30 iebraucām Rīgā. Tad apmēram līdz 6: 00 sēdēju Lauvas namā un dzēru kafiju, gaidīju, kad varēšu tikt mājās. Kad beidzot tiku gulēt nogulēju daudz, daudz stundu… Biju ļoti, ļoti nogurusi, taču neizsakāmi priecīga un piepildīta!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais