No Bulgārijas uz Ungāriju 3

  • 3 min lasīšanai
Saulainā un siltā sestdienas, 17. septembra, rītā ar draugu Vasko dodamies uz Sremski Karlovciem. Vasko ir tulks (viņš pārvalda piecas valodas un mācās vēl divas)un, tāpat kā es, mīl ceļot. Ceļot tādā izpratnē, ka mēs paši organizējam savus braucienus, neizmantojam aģentūru pakalpojumus un apmeklējam arī vietas, kur nav daudz organizētā tūrisma. Vienā no autobusu pieturām sagaidām autobusu uz Sremski Karlovciem, kas atrodas tikai pārdesmit minūšu brauciena attālumā. Pa ceļam var redzēt vīnogulājus, šeit ari taisa tādu slavenu vīnu kā Karlovci tovajn, nāk prātā arī ungāru tokajietis. Vispirms aizejam līdz Donavai, turpat atrodas arī restorāns un laivu piestātne. Donavā šeit ir nedaudz zaļgans un silts ūdens, tomēr nepeldamies, bet sēžam uz laipas un izbaudām mierīgo upes plūdumu. Sremski Karlovci ir maza un burvīga pilsēta ar daudzām baroka celtnēm, baznīcām un skolām. Ja pareizi atceros, tieši šeit 1699. gadā tika noslēgts miera līgums starp Austrijas Hābsburgiem un Otomāņu impēriju. Kara laikā Otomāņu pulki spēja pat aplenkt Vīni, tomēr tālāk vācu, ungāru, serbu, poļu pulki atkaroja zemes Donavas ielejā un Sremski Karlovci kļuva par vietu, kur attīstījās serbu kultūra, māksla un valoda, jāpiebilst, ka tiešām ciešā saziņā ar Centrāleiropu. Vasko mani iepazīstina ar Sremski Karlovcu ievērojāmākajām celtnēm - Pareizticīgo katedrāli, Romas katoļu baznīcu. Lidz šai dienai Serbu Pareizticīgo baznīcas Patriarhs ir arī (Sremski) Karlovcu bīskaps. Pilsēta ir mājvieta pirmajai serbu ģimnāzijai (dibināta 1791. gadā)- licejam un gramatikas skolai. Pec tam Sremski Karlovcos nodibināja arī Pareizticīgo semināru, kas ir otrs vecākais Pareizticīgo seminārs pasaulē (vecākais ir Ukrainas galvaspilsētā Kijivā - ukraiņu val.). Sremski Karlovci ir arī pirmā Vojvodinas galvaspilsēta, te ir vairāki pieminekļi izcilajiem garīgās un laicīgās izglītības aizsācējiem. Te ir arī piemineklis Krievijas Baltās kustības vadonim ģeneŗālim Vrangelim, kurš ar savu štābu te bija apmeties 1920-ajos gados, tepat atradās arī Krievijas Pareizticīgās baznīcas ārpus Krievijas Svētā Sinode. Pilsētas centrālajā laukumā atrodas četru Lauvu strūklaka, iecienīta jaunlaulāto un bērnu vieta. Vietējā leģenda vēsta, ka tas, kurš padzersies ūdeni no strūklakas, šeit atgriezīsies un apprecēsies. Sarodas arī tūristu grupas, pārsvarā vācieši, ari latviešu grupas, kas apmeklē basketbola sacensības. Paejot augstāk pa Sremsku Karlovcu ielām, tālumā var redzēt Fruška Goras pakalnus, tur ir ne tikai vīna dārzi un dabas parks, bet arī daudzi pareizticīgo klosteri. Pusdienlaikā dodamies atpakaļ uz Novi Sadu un nobaudām bureku - garšīgu, sātīgu plātsmaizi ar gaļas, siera vai kādu citu pildījumu. Pēc tam dodamies aplūkot Petrovaradinas cietoksni, kuru sauc arī par Donavas Gibraltāru (atceros, ka Luksemburgas cietoksni sauc par Ziemeļu Gibraltāru). Sākotnēji te bijis ķeltu cietoksnis, vēlāk te gājuši pāri daudzi iekarotāji. Cietoksni sāka būvēt septiņpadsmitā gadsimta beigās, tas bija lielais pagrieziena punkts šī apvidus vēsturē. Slavenais franču fortifikācijas un nocietinājumu būves lielmeistars Vobāns pielika savu roku Petrovaradinas izbūvē, ierīkojot sarežģītu un grūti ieņemamu nocietinājumu ar kilometriem garām pazemes ejām, pie cietokšņa Savojas princis Eižens sakāva milzīgu turku armiju. Ieeja cietoksnī ir par brīvu, jāmaksā tikai par atsevišķu ekspozīciju aplūkošanu. Pēdējos piecus gadus te notiek lielais mūzikas festivāls EXIT, kuru noteikti būs pamanījuši arī MTV skatītāji, festivālu sāka vietējais students. Tagad ir arī parādijušies protesti pret milzīgā festivāla norisi cietokšņa teritorijā, sastopam parakstu vācējus, kuri vāc parakstus cietokšņa piekājē esošo vēsturisko kvartālu atjaunošanai. No cietokšņa var arī baudīt skatus uz Donavu un dažādām Novi Sadas daļām, var redzēt vecpilsētu, apstādījumus, naftas pārstrādes rūpnīcas torņus un blokmājas. Vasko pastāsta, ka pēc pāris nedēļām paredzēta Brīvības tilta (vanšu tilts pār Donavu) atklāšana, kas uzlabos satiksmi pilsētā. Ar Vasko daudz runājam par Serbijas pagātni un šodienu. Vasko stāsta par melnkalniešu ietekmi valstī, par Tito laikiem, kad pēc nikna konflikta ar Staļinu Dienvidslāvija nokļuva Dzelzs priekškara rietumu pusē, kas nodrošināja brīvākas un pārtikušākas sabiedrības izveidošanos nekā Padomju armijas okupētajās un militarizētajās Austrumu-Varšavas bloka valstīs. Tagad vērojams, ka Belgradā Jauno gadu brauc sagaidīt desmitiem tūkstošiem slovēņu un horvātu, Serbija pūlas atgūties pēc autoritārā diktatora Slobo valdīšanas. Jāpiemin, ka Vasko iecienītākā radio stacija ir B-92, kam bija nozīmīga loma Slobo gāšanā. Uzzinu daudz interesantu faktu, dalāmies ceļojumu iespaidos. Tad jau ir pienācis laiks doties uz SPENS, Latvijas-Spānijas spēli. Pastāstu serbu žurnālistiem par saviem jaukajiem iespaidiem Novi Sadā un tās apkārtnē. Spēle izvēršas spraiga un rezultatīva, spāņo komanda ir ļoti spēcīga, tās sastāvā, NBA superzvaigznes Gazola prombūtnē (bet arī viņš ir Serbijā), izceļas Navarro un Garbahosa (Garbahosa spēlē ar īpatnēju sejas masku), bet Latvija sīkstio cīnās un spēles pamatlaika pēdējā sekundē Sandis Valters ar precīzu trīspunktnieku izlīdzina rezultātu. Gavilē latvieši, priecājas serbi. Sākas papildlaiks un sīvā cīņā Latvijai nākas atzīt spēcīgās Spānijas pārākumu, tomēr ir gandarījums par kvalitātīvo spēli. Neko darīt, dzeru VodaVoda, ēdu saldējumu un gaidu nākamo spēli Serbija - Izraēla. Līdz trešās ceturtdaļas vidum sīkstie izraēlieši neļauj atrauties, rezultāts ir neizšķirts, līdz... tribīnēs arvien skaļāk skan slavenā līdzjūtēju himna "Marš na Drinu" (Maršs uz Drinu, serbu armijas panākums Pirmajā Pasaules karā cīņā ar Austrijas-Ungārijas armiju, tagad slavena sporta himna), nākamajās piecās minūtēs izraēlieši negūst ne punkta un serbi panāk izrāvienu 20:0, izšķirot spēles iznākumu. Prieks ir liels, vecpilsētā notiek popkoncerts un valda svētku noskaņojums!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais