Pēterburgas Baltās naktis

  • 1 min lasīšanai
Visu gadu krāju naudu un beidzot, 14.jūnija vakarā kopā ar Impro un Cēsu skolotājiem kāpām firmas MelatLuks autobusā, lai dotos sagaidīt Pēterburgas baltās naktis. Uz Igaunijas Krievijas robežas jau sākās lietus. Braucam visu nakti, Igaunijā remontēja ceļus, un tāpēc braukšana nebija diez ko jauka. No rīta ap 9.00 jau bijam pie Pēterburgas, vesela stunda pagāja iebraucot pilsetā. Lietus joprojam lija. Diezgan drūmi. Tā ka Latvijā nebija iespējams samainīt naudu krievu rubļos, nopirku vismaz dolārus ar cerību samainīt tos Pēterburgā. Kā velāk izrādijās, tas bija veiksmīgs darījums. Ekskursija sakās ar 4 miljonu pilsētas apskatu. Joprojām lija lietus. Pēc tam ekskursija Ermitāžā. Pēterburgā es pirms tam biju pirms kādiem 33 gadiem, būdama skolniece, toreiz ta vēsture bija cita. Atcerējos, ka viena zālē bija burvīgas kleitas, bet šoreiz tās neatradu, toties mana kolēģe Vija tā reklamēja ēģiptiešu mūmijas, ka tas noteikti bija jaredz. Redzējām, protams, Katrīnas pili, Pēterhofu, Petropavlovskas cietoksni, Īzaka katedrāli, kurā vairs neatradās Fuko svārsts, toties tā pārsteidza ar savu greznību un stastījumu par celtniecību un mākslas darbu restaurēsanu. Īpaša action bija tiltu pacelšana. Gadījās, ka šajā diena tika svinēti izlaidumi. Aleksandra laukums pie Ermitāžas bija pilns ar motobraucējiem, kas rallijiem izmantoja iespaidīgos plašumus. Īsi pirms tilta pacelšanas līdzās mašīnām, kas neiēvero nekādus noteikumus, izņemot luksaforu, uz ielas parādījās tūkstošiem tīņu uz skrituļslidām, kas pēdējā brīdi mēginaja šķērsot tiltu. Pa upi sabrauca simtiem kuterīšu, kas turpat apgriezās pret tiltu un apstājās. Vietām tika izšauts arī salūts. Tad, kad tilts lēnām pacēlās, visi kuterīši devās tā virzienā. Parādījās arī lielie kuģi, kam šī tilta pacelšana tiešām bija domāta, tie ved saimniecības preces no Somu jūras līča uz Ladogas ezeru. Tā kā to visu varēja vislabāk vērot no salas, tad mums bija jāmanās atpakaļ krastā, lai nebūtu tur jāpaliek līdz pieciem rītā. Dzīvojām jaukā viesnīcā Karēlija. Lietus arī beidzās, jau pirmās dienas vakara spīdēja saulīte. Ļoti patika sirsnīgie krievu cilvēki, kas palīdzēja jebkurā laikā. Mums, latviešiem, būtu ko pamācīties. Pilsētā bijām trīs dienas, bet būtu gribējies vēl vairāk. Uz redzēšanos, Pēterburga!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais