Latviešu aborigēna piedzīvojumi Ķengurzemē

  • 18 min lasīšanai
  • 202 foto
Nolēmu uzrakstīt dažas rindas par Austrālijas braucienu, kā gāja un lai citi neuzkāpj uz tiem pašiem grābekļiem uz kuriem es. Par braucienu uz Austrāliju domāju vairākus gadus, bet, dažādu iemeslu dēļ, to atliku. Vai nu uzradās citi maršruti, jeb gaidiju, kad cena nokritīs zemāka, jo Austrālijas tūres nav nekādas lētās. Pirmām kārtām vajadzēja dabūt vīzu, jo visiem gribētajiem to neizsniedz. Augusta sākumā aizgāju ar sevis uzrakstīto ceļojuma plānu uz tūrfirmu un pēc mēneša pusotra viss bij gatavs (vīza, viesnicas, ekskursijas, transfēri, aviobiļetes). 11.11 - Ceļojums sākās ar 2,5 stundu lidojumu līdz Frankfurtei no kuras tālāk 12 stundas līdz Singapūrai. Ielidojot Singapūrā jau varēja sajust jaungada tuvošanos.Lidosta bij izgreznota ar eglīšu mantiņām un skaistām spīdīgām virtenēm.Priekša vēl bij 7st. Lidojums līdz Melburnai. 13.11. - Melburna. Melburnā ielidoju 6.25. Ārā liekas diezgan pavēss - +20. Domāju būs siltāks un tā arī bija, bet vēlāk - pa dienu termometra stabiņš uzkāpa līdz +27. Pie sagaidītājiem sameklēju cilvēku ar savu uzvārdu, kas aizveda mani uz viesnīcu. Uztaisu „Check in” un eju gulēt, jo lidojums tomēr ir nogurdinošs (kopumā 22st.). Pēc piecām stundām jau esmu ielās un cenšos saplūst ar kosmopolītiskās Melburnas iedzīvotājiem. Dzīvoju centrā, netālu no Modernās mākslas muzeja un tilta pāri upei. Pa ielu gar muzeju katras 15 minūtes kursē skaists veclaicīgs tramvajs, kurš ir kā pilsētas vizītkarte un attēlots visās atklātnītēs ar pilsētas skatiem. Vairākas stundas staigāju ar atvērtu muti pa pilsētas galvenajām ielām, līdz sajūtos izsalcis. Jāaiziet kaut ko iekost! Austrālijas virtuve praktiski neatsķiras no amerikāņu, ja neskaita ķenguru un krokodīlu gaļu. Visur bija Mac Donald, Hesburgers, Hungry Jacks, Hungry Jones. Pa ielām staigāja ļautiņi labos uzvalkos ar hamburgeriem un citiem sū*** rokās. Ja gribi paēst normālā restorānā, jāšķiras no kādiem 30-50$. Alternatīvu atradu uz Swanston street. Šeit bija pārstāvētas Itāļu, Indiešu, Malaiziešu, Taizemes, Ķīnas un citu pasaules valstu virtuves. Pasūtu ceturtdaļu lielas picas, 2 Spring rolls ar dārzeņiem, 2 Dim sims ar gaļu + svaigu mango sulu-viss kopā-7$. Paēdis dodos tālāk pētīt pilsētu un vazāties pa suvenīru veikaliem. Pievakarē ieeju kaut kāda tirzniecības centra juvelierizstrādājumu veikaliņā Jeeba Jewellery. Pārdevēja uzreiz jautā: - How are you, where you from? Saku, ka no Latvijas, Rīgas. Pēkšņi pārdevēja man atbild lauzītā latviešu valodā: - Labdien! Kā labi klājās? Vai patīk Australijā? Sarunas laikā uzzinu, ka viņa pati ir vietējā, bet vīrs latvietis no Talsiem, kurš tad viņu arī iemācijis drusku latviski. Mazliet aprunājies, dodos atpakaļ uz viesnīcu gulēt. 14.11. - Ceļos 6.40, jo 7.40 sakās ekskursijas brauciens pa Lielo okeāna ceļu līdz Apollo Bay pilsetiņai, kur atrodas slavenie klinšu veidojumi - 12 Apustuļi. Sēžu „reception”, ir jau 7.40, bet vēl neviena nav. Ienāca doma pajautāt meitenēm recepcijā, kas par lietu. Izradās vaučerī rakstīts, ka autobuss atiet 7.40 no tās pašas Swanston street, kas atrodas divu kvartālu attālumā. Cik braukāju pa pasauli, nekur neesmu piedzīvojis, ka, lai tiktu uz ekskursiju, būtu kaut kur jāiet. Visās valstīs parasti tev iebrauc pakaļ. Paldies meitenēm no „reception”. Viņas piezvanija uz turfirmu, lai mani pagaida un izsauca man taxi. Brauciena laikā ceļš veda gar okeāna krastu ar ļoti skaistām pludmalēm, bet atsevišķos posmos bija līkumots, kā čūska. Šoferis tā dancināja autobusu, ka man pāris reizes gandrīz parāva uz korķi. Kam ir jūras slimība, labāk paņemt līdzi maisiņus! Galā esam ap 13:00. Izkāpjot no autobusa, uzreiz dodos uz helikopteru laukumiņu. Paņemu „heli” ar pilotu. Paceļamies, fočēju. Uztaisu 5-6 kadrus un fotoaparātā parādās uzraksts „Battery low”. Izvelku no kabatas papildus baterijas - tās arī „low”, kaut arī visu nakti lādējās. Nav jau pirmā reize, kad tā notiek. Dienvidāfrikā aizbraucot uz safari, arī bij „low”. Sāku psihot un sevi lamāt... idiots, kroplis, tizlenis. Pilots blakus sēdeklī rāda paceltu īkšķi un smaidīdams saka: - Yes, yes, very nice, very beautiful! Laikam domāja, ka slavēju skaistos apkārtnes skatus. Tad mēs nolaižamies lejā un es skrienu meklēt kiosku, kur var nopirkt baterejas. Izrādās ir viens kiosks, pēc 10 km. Jautri!!! Satieku cilvēkus no sava busa prasu, vai kādam nav liekas baterejas. Nav! Beigās pienāca kāds kanādiešu pāris un izrādijās, ka viņiem ir lieks akumulatoru komplekts, kuru tie laipni man aizdeva. Paķēru to un skrēju ar skopumu fočēt. Dzīvajā protams viss izskatijās daudz iespaidīgāk, nekā bildēs redzētais. Šie akmens klintsgabali okeānā tiešām izskatijās, kā apustuļi, kas stāv un klusu skaita pie sevis savas lūgsnas. Diemžēl to ir vairs tikai kādi septiņi, jo okeāna ūdens katru dienu sitoties pret tiem nograuž kādu milimetru. Nosaukums gan palicis tas pats vecais - 12 Apustuļi. Esmu ļoti priecīgs, ka tos redzēju, jo nevar zināt cik vēl ilgi tie tur stāvēs. Netālu no Apustuļiem atrodas arī apskates vērts klints veidojums London bridge. 15.11. - No rīta Melburnas apskates ekskursija. Īstenībā nekā sevišķa. Sākumā aizveda uz Karalisko botānisko dārzu, kas izrādijās parasta siltumnīca ar pāris desmit šķirnēm puķu. Vēlāk uz Atmiņu svetnīcu, kas bija piemiņas centrs kaut kādiem zaldātiem. 16.25 - lidojums Melburna-Adelaida. Ielidoju pēc sešiem. Jau sāk satumst. Izejot uz ielas liekas, ka piedalies kādā vesterna filmā. Divstāvīgas mājeles ar koka balkoniņiem. Bāros sēž vietējie un apspriež sev svarīgas lietas. Garlaicība! Aizeju uz internetzāli pasēžu 20 minūtes Draugos un eju gulēt. Skats mainijās no rīta, kad piecēlies sapratu, ka pats dzīvoju kaut kādā kloākā, kaut arī viesnica laba 4 zvaigznītes. Visas izklaides, shop centri un restorāni atrādās trīs kvartālus tālāk. 16.11. - Ceļos agri, 5.30 sākas ekskursijas brauciens cauri Flerjē pussalai līdz Džērvisa ragam, no kura tālāk ar prāmi līdz Ķenguru salai. Aizbraucam līdz prāmim. No sākuma iekšā sadzen vietējo autiņus ar pārtiku, vistām u.c. lietām, jo sala ir dabas rezervāts un viss javed iekšā. Pēc tam rinda tūristiem. Jābrauc kaut kur 40min. Stāvu uz prāmja augšējā klāja. Vējiņš pūš, forši! Aizdomājies, blenžu zilganzaļajā ūdenī, no kura pēkšņi izlec delfīnu bariņš un rotaļājoties, sāk riņķot gar prāmi. Kamēr ieslēdzu fotoaparātu tie jau ir prom. Pirmā pietura uz salas ir jūras lauvu kolonija skaistajā Roņu līcī. Zeltainajā pludmalē guļ ap diviem desmitiem zvēru un neliekas ne zinis gar garām tekalējošiem tūristiem. Mazie ronēni dauzās savā starpā, pa laikam saņemot pa kādam uzbrēcienam no vecākajiem, kas sildās saulē pirms lēkšanas okeānā pēc kārtējās zivju devas. Otrā pietura ir pie eikaliptu audzes, kuru zaros snauž sakaifojušās koalas. Arī tām esam vienaldzīgi. Pafočējam un braucam tālāk. Prasu vietējiem, kur tad Ķenguru salā paši ķenguri? Šie atbild, ka kaut kur guļ, jo esot karsts. Trešā pietura ir klintis Ramarkable Rocks. Uz tāda, kā pakalna okeāna krastā guļ divi milzīgi akmens bluķi, kuri izskatās it kā kāds šeit būtu pastrādājis ar asfalta bori. Gids pastāsta, ka akmeņi ir vairāki miljoni gadu veci un vainīgs ir okeāna spēks un ūdens. Ar to salas apmeklējums beidzas, braucam prom. Te pēkšņi vecās angļu kundzītes sāk brēkt: - Look, look! Paveros aiz loga, pļaviņā grauž zālīti divi lieli ķenguri. Šoferis nodod pa bremzēm un mēs ejam fočēt. Viens ķengurs ielec krūmos, bet otrs neliekās ne zinis. Pieejam tam pavisam tuvu. Forši! Atpakaļ viesnicā esmu ap 23:00. 17.11 - Pieceļos, pabrokastoju, uztaisu „Check out”. Priekšā divi lidojumi: Adelaida-Alice Springs, Alice Springs-Ayers Rock. Ayers Rock ielidoju 14:40. Izkāpjot no lidmašīnas, sajūta tāda it kā esi nokļuvis pirtī. Ārā +39! Vakarā paredzeta saulrieta vērošana pie Uluru klints. Autobuss apstājas pretim pašai Uluru. Apkārt vēl kādi 20 autobusi. Izkāpjot, katram iedod krēsliņu un parāda galdiņu, pie kura var dabūt riekstiņus un divu veidu vīnu par „free”. Saulrietā Uluru ar tūristiem izskatās pēc pukstošas milzu sirds, kurai piesūkušās kādas 500 dēles un uzņem tās enerģiju. Enerģiju uzņēma kā nu kurš. Redzēju dažus vācu pensionārus, kas streipuļoja pakaļ kādai desmitajai glāzei vīna. Apkārt skatu laukumiņam nostiepts striķis. Visi protams piesēdušies pie paša striķa un rij. Nofočēties Uluru fonā nesanāk, jo visur kadrā lien gremojoši purni. Aiz striķa arī kāpt nevar - sods. Tizli, bet visus šos skatus tu aizmirsti, līdzko paskaties uz Uluru. Iestājas tāds iekšējs miers un eiforija. Sēdi un kaifo! 18.11. - Jāceļas ap 3.40, jo 4.20 izbraucam vērot saullēktu virs Uluru. Kad esam galā, sākas viss no jauna... Kresliņi turpat pie barjeras, rijamais arī visiem līdzi. Rij - ko nu kurš: korejieši - nūdeļu zupas, amīši - hamburgerus, vācieši - līdzpaņemtās štrūdeles ar siermaizēm. Domāju, ka vajadzēja man arī paņemt līdzi zirņus ar speķi, būtu pilns komplekts. Atstāju savu maisiņu ar akumulātoriem un atslēgām uz krēsliņa pie gremotājiem un eju uz priekšu kādus 1,5 km. Neviena nav. Forši! Safočēju, safilmēju un eju atpakaļ. Pa to laiku rijēji ir prom. Nav ne mana autobusa, ne maisiņa. Garām brauc pēdējais buss, kuru stopēju un jautāju, kur visi palikuši. Izrādās aizbraukuši uz tualeti... Pareizi, nu bet kur tad vēl! (N.B! Ja kāds brauks šurp, iesaku braukt uz Uluru atsevišķi no tūristiem) Tālāk ir ekskursijas gājiens ap Uluru un aborigēnu centra apmeklējums. Aborigēnu centrs bija tāds, kā ieapaļšs māla sienu tunelis ar salmu jumtu. Sienas apgleznotas ar aborigēnu zīmējumiem. Uz auduma gabala rāda dokumentālo filmu par aborigēnu rituāliem. Centrā gan neredzēju nevienu aborigēnu. Tie arī laikam guļ tāpat, kā ķenguri - karsts taču. Bet, ja nopietni runā, viss tas izskatijās pēc labi nostrādāta biznesplāna, no kura visvairāk saņem kāds pārbarojies baltais vepris Sidnejas Hiltonā nevis aborigēni. 13.30 - braucu prom. Sagaidu savu autobusu uz Alise Springs. Jābrauc kādas 5 stundas ar divām pieturām. Pirmā pietura ir skats uz Galda kalnu. Veidojums izskatās tāds pats kā Uluru, tikai lielāks un ar līdzenu virsu. Otrā pietura ir kafeinīca divu stundu braucienā no galapunkta. Pati Alice Springs pilsēta un tās apkārtne ir lielākais aborigēnu apdzīvotais rajons Austrālijā un to sajūtu, izkāpis no autobusa. Pie kafejnicas, zem nojumes sēž aborigēnu ģimene apmēram desmit cilvēku. Pieeju klāt un lūdzu, vai nevar viņus nofočēt. Var - 20$. Saku, ka man mēnesi jāstrādā lai dabūtu divdesmit... došu desmit! Šie apspriežās un saka Okey. Nofočēju tēvu ar sīko uz rokām, tad parējos. Šie sāk klaigāt un klāt ar rokām ciet seju. Izrādās, ka desmit dollāru par vienu foto. Paspēju uztaisīt vēl pāris. No galda pieceļas mutere, pieiet pie sīkās, ko fočēju un sāk kaut ko murminot burties tai gar seju. Laikam noņēma lāstu, ko uzliku fočējot. Ieeju kafūzī pasūtu divus spring rolls, kafiju un sēžu. Te ienāk viens aborigēns pālī un sāk runāt savā valodā ar baltajiem pārdevējiem. Tie protams nesaprot. Pēc minūtes ienāk cits, tas saprot angliski un saka, ka tas pirmais prasot, lai iedod šmigu uz parādu. Viņš dzīvojot tur priekšā aiz tiem diviem kalniem pa kreisi un, kad būs nauda, atdošot. Pārdevēji noņirdzās un izdzen pirmo ārā. Pirms iešanas ārā, ieslēdzu kameru. Aborigēni, to pamanot, sāk kliegt un māt man ar kulakiem. Iekāpu autobusā un filmēju caur logu. Alisspringsā esmu ap 19:00. Domāju jāaiziet uz pilsētu. Recepcijā saka, ka iet kājām ir bīstami - jāsauc taxi, jo apkārt staigā piedzērušies aborigēni un varot uzbrukt. Neliekos ne zinis, eju tāpat. Jāiet pusstunda. Tumšs. Pa ceļam mētājas tukšas alkohola pudeles un lielveikala iepirkumu ratiņi. Garām paiet trīs aborigēni pālī, kas smird, kā mūsu bomži. Bet varbūt arī trakāk! Pilsētā tas pats skats. Uz ielas sēž aborigēni - visi pālī un tirgo savus zīmējumus. Divi sakaujas dēļ pēdējā smēķa. Apkārt tukšas pudeles. Skumjš skats. Iedams atpakaļ, aizdomājos, kāpēc viņi tā dzer? Varbūt alkoholisms ir iedzimts? Bet varbūt nevar pieņemt to, ka kaut kādi nobarojušies baltie cūkas uzrok viņu zemi un izsūc no tās visus labumus? 19.11. - Uzceļos agri, lai aizietu uz pilsētu pafočēt. Aborigēni sēž skaidrā, bet dusmīgāki... laikam pohas. Mēģinu nofočēt vienu grupiņu. Te pieskrien man klāt viena vecene, iebliež pa muguru ar minerālūdens pudeli un saka: - What are you looking at, stupid white animal? (Ko lūri, stulbais baltais dzīvnieks?) Pārējie māj ar kulakiem. Atvainojos, izslēdzu kameru un eju prom. Vienīgais skaistais šajā pilsētiņā bij tas, ka, ejot uz viesnīcu, visapkārt lidinājās skaisti papagailīši. Vieni zaļi ar melnām galviņām, citi sarkanrozā - ar lielām sekstītēm. Apkār ziedēja magnolijas. Pulkstens 11.25 - lidojums Alice Springs-Darvin. Pēc divām stundām esmu Darvinā. Pilsētiņa tīra. Aborigēni arī citi. Visi solīdi ģērbti, laipni un smaida. Braukā ar labiem autiņiem. Izvazājos pa iepirkumu centriem un galvenajām ielām. Viesnīcā atgriežos agrāk, jo no rīta agri jāceļas. 20.11. - Ceļos 5.40, jo 6.15 izbraucu divu dienu tūrē pa Kakadu nacionālo parku, kas slavens ar putnu daudzveidību un krokodīliem. Parkā esam ap 10:00. Pirmā pietura ir pie Billabong upes. Visus sasēdina lielā laivā, izbraucam. Gar upes krastiem tiešām daudz dažādu putnu: dzērves, lieli stārķi un citi, kam pat nezinu nosaukumu. Arī aligatoru pa pilnam. Ieraugam vienu milzīgu guļam krastā. Kad braucam tuvāk, tā šis atver rīkli un sāk rēkt. Rēkšanas laikā, sākas ļoti stiprs lietus - pirmais pa desmit dienām kopš esmu šeit, bet tas beidzas pēc 7-8 minūtēm, kopā ar krokodila rēkšanu. Prātā ieskrēja doma, ka varbūt tas ir reinkarnējies aborigēnu vadonis, kas grib, lai mēs ātrāk aizvāktu savas baltās pakaļas no viņa zemes. Nākamā pietura ir pie Nourangī klintīm, kur aplūkojama aborigēnu māksla. Šie zīmējumi ir apmēram 2500 gadus veci. Vakarā nakšņojam parka viesnicā. Pa teritoriju lēkā ķenguri, staigā savvaļas zosu bari, lidinās papagaiļi. Paņemu fočiku un eju pie ķenguriem. Tie pārbīstās un ieskrien mežā. Kā nekā - savvaļas zvēri. 21.11. - Ceļos 6.00. Domāju, jāaiziet vēl pie ķenguriem. Paņemu līdzi diētiskos musli batoniņus. Izeju ārā, skatos sēž trīs gabali. Viens samīžās un aizbēg. Nolaužu batoniņu, pametu ķenguriem. Izrādās tiem garšo! Šie pielec tuvāk, bet es sēžu un fočēju. Te dzirdu aiz muguras kāds nobļaujas: - Don,t feed animals! (Dzīvniekus nebarot!) Pagriežos skatos stāv viesnicas darbiniece. Saku šai, ka es jau nevienu te nebaroju un ka pats esmu dzīvnieks. Sēžu vienkārši šeit zem krūma un ēdu savas brokastis. Viņa jautā: - Bet kas tas tāds? - norādot uz ķenguru. Es atbildu, ka tas ir mans mazais brālis Džonijs un viņš arī grib ēst. Darbiniece pasmaida, pakrata ar pirkstu un aiziet. Tikmēr ķengurs ir prom un klāt ir mans buss. Pirmā pietura ir pie Austrumaligātoru upes, kur atkal pētam krokodilus. Tālāk apskatām Ubiru klintis, kas ir divu miljonu gadus vecas milzīgas upes gultne, un apmeklējam Bovalī centru. No parka izbraucam 16:30 un 19:00 esam atpakaļ Darvinā. 22.11. - Līdz 12:00 brīvs laiks, kas paiet, staigājot pa pilsētu. 14:45-17:30 - lidojums Darvina-Kernsa. Ielidojot pilsētā, jau sāk krēslot. Viss, izņemot restorānus un dažus pārtikas veikalus, jau slēgts. Aizeju pasēdēt viesnicas bārā. Paņemu kokteili, skatos pie blakus galdiņa sēž trīs aborigēni. Visi normāli ģērbti, dzer alu. Pieeju klāt prasu vai nevar piesēst. - Jā sēdi vien, brāl! - šie saka. Uzlieku džekiem vēl pa alam, sēžam pļāpājam. Izrādās, paši viņi ir fermeri no Austrālijas ziemeļiem. Audzē aitas, kazas, vistas un dzīvo bušā, mazā ciematiņā ap 200 cilvēku. Izstāstu viņiem par tiem citiem aborigēniem pālī, parādu fočenes. Šie tādus nav redzējuši,sēž un ņirdz. Uz atvadām uztaisam kopējo bildi. 23.11. - Pēc brokastīm jābūt „reception”, jo 9:00 sākas pilnas dienas ekskursija ar ātrgaitas katamarānu Great Adventures pa Austrālijas lielo barjerrifu, kas slavens ar saviem korraļu rifiem un zemūdens pasauli. Kuteris lielā ātrumā traucas pa ūdeni kādu 1,5 stundu, tad apstājas un visi pāriet uz dreifējošu, drusku mazāku, tādu kā baržu. Uz tās var nodarboties ar niršanu, vai vienkārši peldēt ar trubiņu un masku. Katru pusstundu atiet zemūdene gar barjerrifu, no kuras var vērot skaistos zemūdens dārzus un krāsainos zivju barus. Ja kāds vēlas, var izbraukt okeānā ar laivu, jeb apskatīt rifu no helihoptera lidojuma. Uz klāja arī tiek piedāvātas pusdienas Zviedru galda veidā. Piekrāmēju pilnu šķīvi ar salātiem un garnelēm un apsēžos pie borta. Ēdot, pamanu ūdenī trīs-četras ap 50cm lielas sarkanbrūnas zivis. Pametu tām maizes gabalu, kurš tiek aprīts pussekundē. Garneļu galvas tās ķer, pat izlekdamas no ūdens, un nu jau tās zivis ir nevis trīs, bet piecdesmit trīs. Smuki! Visvairāk gan par šo nodarbi priecājās netālu peldošo japāņu tūristu grupiņa. Piepedējuši klāt pie zivīm, tie jutās kā septītajās debesīs. Spaidija zemūdens fotoaparātus, spiedza un smējās vicinot savas plastmasas pleznas. Pats arī sāku smieties, skatoties uz tiem. Diemžēl, šos priekus izbojāja kuģa apkalpes vīri, kas pienāca pie manis un uzbrēca, ja tulīt neizbeigšot, tad pats pārlidošu pār bortu. Diena pagāja ņemoties pa ūdeni. Atpakaļ pilsētā esmu ap 18:00. Pastaigāju pa veikaliem,ēstuvēm un eju gulēt. 24.11. - 12:25 - lidojums Kernsa-Brisbena un tālāk ar minibusiņu līdz Gold Coast, kas ir lielākais Austrālijas kūrorts. Galā esmu ap 17:00. No viesnīcas 19. stāva loga paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu ar debesskrāpjiem un lielisko okeāna pludmali. Uz šeieni pārsvarā brauc atpūsties jaunatne no visas Austrālijas, kā arī ASV, Kanādas un Āzijas valstīm. Visa publika pārsvarā ir no 15-35 gadiem. Pensionārus uz ielām nemana, jo tiem laikam te par skaļu. Ielas pilnas ar diskozālēm, klubiem un citām izklaides vietām. Uz hosteļu balkoniem skaļi savas uzvaras pār viļņiem svin sērferi. 25.11. - Ceļos 6:40. Šodien esmu ieplānojis braucienu uz Austrālijas slavenākā krokodilu mednieka Stīva Irvina zooloģisko dārzu - Crocodile Hunters Australia Zoo. Galā esmu ap 10:00. Parkā pārsvarā ir pārstāvēti Austrālijas dzīvnieki. 10:30 sākas priekšnesumi ar krokodilu, čūsku, lapsu, koalu un putnu piedalīšanos, kas iet līdz 15.30. Pulkstens 16:30 parku slēdz. Tiem, kas nevēlas skatīt visus priekšnesumus ir iespēja nofotagrāfēties ar koalu, vai samontēt bildi uz kuras būsi tu un Stīvs. Izvēlos abus divus. No sākuma eju pie koalām. Jānostājas pie sienas ar fototapeti un jāsaliek rokas vidukļa rajonā ar plaukstām uz augšu.Tad pienāk zoo darbiniece un iesēdina tev rokās koalu, kas apliek tev ķepiņas ap kaklu un pukšķ kā mazs ezītis. Ja „paveiksies”, kā man, tad no koalas var saņemt mazu, brūnu, siltu „dāvaniņu” plaukstā. Lāčuks bij tik foršš, ka negribējās laist to vaļā, bet nācās to darīt, jo aiz manis stāvēja vēl kādi desmit cilvēki, kas arī gribēja ,,dāvaniņas”. Tālāk eju fočēties ar Stīvu. Nostājies pie zaļas sienas. Jāizvēlas viena no piedāvātajām pozām, jānostājās tā un kadrs gatavs. Nākošais mans gāiens ir uz ķenguru aleju. Ieejot pa vārtiņiem, redzu, ka pļaviņā ir kādi 20 lieli ķenguri. Vieni guļ ēnā, citi lēkā šurp turp. Pieeju klāt, paglaudu, apsēžos blakus. Tie nekur nebēg, dažs vēl paceļ zodu, lai pakasa kaklu. Ķenguri izskatās pārkarsuši saulē, tāpēc uzleju tiem virsū līdzpaņemto minerālūdeni. Izrādās šie grib dzert. Pielec klāt, paceļ galviņas uz augšu un prasa, kā mazi suņuki. Pielieku pudeli vienam pie mutes, tas sāk kāri dzert, ātri kustinādams mazu rozā mēlīti. Kad pudele bija cauri, izrādijās, ka esmu palaidis garām vairākus priekšnesumus. Pēc ķenguriem eju pie koalām. Tās parasti guļ un atdzīvojas tikai tad, kad atnes ēst. Svaigu eikaliptu lapu smaržu tās sajūt jau pa gabalu un sāk rāpot pa kokiem un ostīt gaisu. Pēc koalām apmeklēju vombatus, dingo un, protams, krokodilus. Lielākā daļa no tiem arī guļ, jo ir karsts. Bet varbūt tie tikai skumst pēc Stīva? Parkā ir arī divi suvenīru veikali, kuros pārdod dažādas lietas ar Stīva Irvina un Australia Zoo logotipiem. Par piemiņu iegādājos tajos dažas lietiņas. Pēdējas, ko apskatu ir piemiņas siena Stīvam. Uz tās karājas visi viņa zaļganbrūnie krekli, kas no vienas vietas ir aprakstīti ar pateicībām un līdzjūtībām sievai Terijai no visām pasaules valstīm. Atpakaļ pilsētā esmu ap 18:00. 26.11. - No rīta aizeju uz Observatori Deck ēku, no kuras 77. stāva paveras iespaidīgs skats uz pilsētu. Pārējā diena paiet, staigājot pa pilsētas ielām un pludmalēm. Par Latviju šeit Austrālijā gan neviens praktiski nav dzirdējis. Lielākā daļa, kam saku, ka esmu no Latvijas pārprasa vai Latrija? Latija? Lavija vai vēl kaut kā... Ir tikai daži izņēmumi. Viens gadijās arī šodien. Iedams no Surfers Paradise pludmales uz centru, ieeju veikaliņā, kur pārdod T-kreklus un liek dažādus zīmējumus uz tiem. Pārdevējs jautā, nokurienes esmu. Saku, ka no Latvijas. Viņš atbild: - Oh yes, I know. Latvia is hockey country!!!(O, jā, es zinu. Latvija ir hokeja zeme) Zin, kas ir Artūrs Irbe. Izrādās, ka pats viņš ir kanādietis un Austrālijā dzīvo, kad Kanādā ir auksts. Man bija prieks, ka mums ir kaut kas ar ko mūs var atpazīt citās zemēs. 27.11. - Pulkstens 12.15 - lidojums Brisben-Sidney. Lidmašīnai esot virs pilsētas, no loga jau var saskatīt Sidnejas operas baltos jumtus. Saņemot bagāžu, brīnos, kāpēc mani neviens nesagaida. Apnīk gaidīt, apstaigāju visus terminālus, bet neviens neko nezin. Uz vaučera rakstīts kaut kādas ielas nosaukums. Garāmejot, ieeju vienā transporta firmā, pajautāt, kas par lietu. Tur sastopu vēl vienu Latvijas pazinēju. Stāv vīrs ap sešdesmit un jautā, ko man vajag. Izdzirdējis, ka esmu tūrists no Latvijas viņš pats paņem manu vaučeru un sazvana tranzītfirmu pie kuras pasūtiju transfēru. Tur saka, ka šoferis nokavējis, bet es jau esot aizgājis. Vīrs man saka: - Nesatraucies es tevi aizvedīšu. Braucot, viņš izstāsta, ka viņa draugs ir latvietis, kas emigrējis no Latvijas 1962 gadā, būdams vēl bērns ar vecākiem. Draugs daudz par to ir stāstijis. Galā esam pēc 30min. Mana viesnica atrodas Bondi beach - pludmalē, kas ir Sidnejas lielākais kūrorts pēc lieluma kā mūsu Vecāķi. Tikai Vecāķos nevar redzēt tik skaistus skatus. Arī viļņi Bondi pludmalē ir iespadīgāki. 28.11. - Ap 7:00 atbrauc pakaļ minibuss, lai aizvestu uz centru, kur 8:00 sākas ekskursija pa Sidneju. Sēžu busā, gaidu brauciena sākumu. Te autobusā iekāpj divas sievietes un saka viena otrai latviski: - Silvija sēžam tur tālāk! Domāju, ka sāk rēgoties. Pagriežu galvu un saku, ka tepat jau arī ir brīvs. Šīs arī atskatās. Apsēžamies blakus. Uzzinu, ka Santa un Silvija ir no Jelgavas un atbraukušas paciemoties pie radiem Melburnā. Kopā ar viņām ekskursijās biji arī nākamajā dienā. Ekskursijas laikā apskatām Sidnejas labākās vietas un pludmales. Velāk paredzēts izbrauciens ar jahtu pa Sidnejas ostu. Autobuss piestāj arī Bondi pludmalē, kur dzīvoju. Izkāpju no busa ārā, pafočēt sērferus. Nemanot, paiet atvēlētās 20 minūtes. Pagriežu galvu un tālumā redzu neskaidras sava busa kontūras. Tas ir prom! Braucu uz centru un skrienu uz piestātni, kur paredzēts izbrauciens pa ostu. Tur es dzirdu: - Sorry, it’s gone! Meitene birojā laipni saka, ka man gadijies pats stingrākais vadītājs, kas nekad nevienu negaida, bet, ja es vēlos, ar kuģīti var izbraukt citu dienu. Nekas cits neatlika, kā pavazāties pa pilsētas centru un vēlāk doties uz viesnīcu. 29.11. - Agri no rīta sākas brauciens uz nacionālo parku Blue Mountain - Zilie kalni. Sākumā brokastojam pļaviņā, kur atpūšas ķenguru ģimenīte. Parkā redzamas neskartas klintis un kalni, kas visi nosēti ar necaurejamiem eikaliptu mežiem. No tiem, kā gaišzila dūmaka, paceļas eikaliptu eļļas izgarojumi. No tā arī cēlies parka nosaukums. Visā parkā gaiss stipri smaržo pēc eikaliptiem, dūc cikādes. Apskatām Trīs māsu klintis, kur gids izstāsta leģendu par tām. Atpakaļceļā apmeklējam zvēru parku, kurā ir daudz ķenguru, koalu un citu Austrālijas dzīvnieku. Ieraugu valabiju ķengura mammu ar mazuli somā. Nolemju to pabarot ar maizi, ko paņēmu līdzi no pusdienām. Maize tai garšo, bet mazulis baidās līst ārā, jo vēl ir pavisam mazs, pliks un bez spalvas. Šad tad mazais tomēr izbāž galvu ārā, bet, kad ierauga mani, tā ir atpakaļ somā. Ķenguri šai parkā gan bija citas sugas, nekā pie Stīva. Daudz lielāki, pelēkā krāsā un ne tik draudzīgi. Pienākot tiem klāt, viņi leca prom, vai sprausloja. Vairākas reizes TV kanālā Animal Planet biju redzējis, kā tie ar pakaļķepām atštaukā tūristus, tadēļ liku tos mierā. Pilsētā atpakaļ esam ap 18:00. 30.11. - Pulkstens 12:30 sākas izbrauciens ar jahtu pa Sidnejas ostu, kuru nokavēju aizvakar. Uz klāja tiek piedāvātas arī pusdienas no jūras veltēm, kas iekļautas biļetes cenā. Galdi vai lūst no garnelēm, lieliem okeāna krabjiem, austerēm, laša un citām zivīm. Īsta gardežu paradīze. Sēžot pie galda var noklausīties gida stāsu par Sidnejas pilsētu, Operu, ostas tiltu un citiem apskates vērtiem objektiem pilsētā. Ja nevēlaties klausīties, dodieties augšā uz klāja, kur nestedzoties, varat malkot kafiju un vērot pilsētas panorāmu. Visi labākie skati uz Sidnejas pilsētu un Operu, kas attēloti visās atklātnēs ir skatāmi tieši šīs ekskursijas laikā. Uz klāja ir ne tikai tūristi, bet arī daudz sidnejiešu, kuru vidū šis atpūtas veids ir ļoti iecienīts. Kāda biroja darbinieki svin kolēģa dzimšanas dienu, citi vienkārši atpūšās ar bērniem. Ekskursija beidzas ap 15:00. Pārējā dienas daļa paiet staigājot pa pilsētu. 01.12 - Šodien esmu nolēmis apskatīt lielo Sidnejas akvāriju, par kuru lasiju vairākos rakstiņos internetā. Šeit var apskatīt okeāna radības, kas dzīvo Austrālijas ūdeņos. Akvārijos, no kuriem daži pat sasniedza dzīvojamās iztabas izmērus, varēja redzēt zivis, bruņurupučus, ūdens čūskas, gan arī Austrālijas mazos pingvīnus. Pats iespaidīgākais bija akvārijs-tunelis pirmajā stāvā. Ieejot tajā, tu jūties, kā okeāna vidū. Virs galvas peldēja haizivis, lielie okeāna skati, milzīgi bruņurupuči un citas zivis. Dažas no tām bija pat motorlaivas lielumā. Lai pastiprinātu iespaidus, akvārijā skanēja piemērota, mazliet kosmiska mūzika, jo daži tā iemītnieki tiešām atgādināja citplanētiešus. Pēc akvārija dodos pa mūzikas ierakstu veikaliem, meklēt tādu austrālijas izpildītāju, kā Mark Sholtez un David Campbell ierakstus. Kempbela disku atrodu uzreiz, bet Šolteza CD - tikai izbraukājot kādus trīs-četrus veikalus. Šos mūziķus iesaku paklausīties visiem, kam patīk tādi izpildītāji, kā Michael Buble, Russell Watson, Dean Martin. Pa pilsētu staigāju līdz 21:00. Tālāk braucu uz savu apmesšanās vietu Bondi Beach, kur pavakariņoju singapūriešu restorāniņā, kas piedāvā jūras veltes un dodos gulēt. 2.12. - Ceļos agrāk, jo šodien ir mana pēdējā diena paradīzē. Pulkstens divos man būs pakaļ šoferis, kas aizvedīs uz lidostu. Aizbraucu uz centru, kur veicu sev tīkamu shopping terapiju. Jāiegādājās daži suvenīri, gan sev, gan radiem un draugiem. Būdams dažādās pasaules valstīs, vienmēr cenšos atvest sev kādu lietiņu atmiņai par valsti, kur esmu pabijis. Arī šoreiz nopērku dažas: bumerangu, aborigēnu zīmējumus un mazu plīša koalas lācīti. Pulkstens 13:00 esmu atpakaļ viesnīcā. Sakrāmēju somas un ap trijiem esmu lidostā. Izstāvot rindu pie reģistrācijas, sākās īstā ,,jautrība”. Lidostas darbinieks, kas pieņēma somas paziņoja, ka mana bagāža ir par 14kg smagāka, nekā atļauts, un par katru kilogramu ir jāpiemaksā 57$. Kopā 800 dolāri!!! Kurš tad gribēs maksāt, jo vairāk, ja koferī pārsvarā ir tikai suvenīri un citi krāmi, kuru vērtība diez vai pārsniedz 500$. Saku viņam, ka man beidzās nauda, lai palaiž tāpat. Viņš nepiekāpjās un atbild, ka tādi ir noteikumi un lai lieku, kur gribu tos 14kg. Bet, ja es ļoti vēlos, varu tos nosūtīt pa pastu, kura kantoris atrodas 30 metrus tālāk. Sabāžu savus krāmus plastmasas maisos un eju uz Post Office, kur jau stāv tādi paši 10 lohi, kā es un pako savas mantiņas. Iedams uz Pastu, pa kreisi ieraudziju tualeti un radās laba doma. Iegāju iekšā un kautkādīgi sastūķēju savus liekos 14kg rokas bagāžas koferī. Nogaidiju kādas piecas minūtes un devos uz iekāpšanu. Neviens šo faktu pat nepiefiksēja, jo nevienam vietējam nekas tāds neienāktu pat prātā. Ja jāmaksā, tad maksā. Ir 17:00. Sēžu lidmašinā. Priekšā 22 stundu atpakaļceļš. Labi, ka katram ir savs televizors ar pulti, kurā vari izvēlēties ko skatīties. Tiek piedāvātas ap 30 mākslas un dokumentālās filmas visiem vecumiem un visām gaumēm. Ja tās nepatīk, vari pēc izvēles vienkārši klausīties sev tīkamu mūziku. 3.12. - Ap 12:00 nolaižos Rīgas lidostā. Saņemu bagāžu, izeju ārā un uzreiz sajūtu, ka esmu dzimtenē. Blakus takšu pieturai stāv krievs ar zelta zobiem un spļaudīdams saulespuķu sēklas saka savai sievai: - Maša, bļ***, gģe moji sigareti? Uz ko tā viņam atbild - Pošol na h***, sam išči! Skatoties šajā ,,idillē”, uzreiz gribejās pieiet pie kases un paņemt biļeti jebkurā virzienā. P.S. Šeit būs dažas Austrālijas cenas. Varbūt kādam noderēs. Lētākās cigaretes - 13$ paciņa Stiprais alkohols - 30$-60$ pudele Brauciens autobusā apm. 10km - 3.70$ Pusdienas restorānā - 25$-50$ Pusdienas pie aziātiem - 5$-10$ Audio CD - 20-30$


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais