7 dienas Paradīzē. Tenerife.

18.11.2009
7 min lasīšanai
87 foto

Jau ilgāku laiku doma par ‘’siltajām zemēm’’ nelika mieru. Palmas, saule, eksotika, silts okeāna ūdens... mmm...sapnis. Bet reiz pienāca diena, kad sapnis tika pārvērsts īstenībā. Devos uz Budget Travel ofisu, lai apjautātos par biļešu cenu utt. Jāpiebilst, ka visa man interesējošā informācija jau tika vākta labu laiku. Mājās kaudzītē krājās žurnāli no dažādiem ceļojumu birojiem, internets izskatīts krustu šķērsu, un beigu beigās abi ar vīru nonācām pie secinājuma, ka mūsu sapņu sala būs Tenerife. ...Tā nu iegājām jau minētajā Budget Travel birojā. Kur saņēmām info, ka uz mums interesējošo laiku, oktobra sākumu(toreiz bij augusts) biļetes uz diviem izmaksās 995 eur. Mājās aizejot drusku pakasiju aiz auss un izdomāju, ka lētāk un interesantāk laikam jau pašiem visu sakombinēt un nopirkt. Tā nu sāku ar Ryanair biļetēm. Atradu uz 23.septembri pa 345 eur abiem turp atpakaļ un pirku nost. Tad rezervēju viesnīcu. Saucās Bungalow Barranco, pašā Playa de Las Americas centrā. Tāpat caur netu iegādājāmies ceļojuma apdrošināšanu un transportu, kas mūs nogādātu no/uz lidostu. Gala rezultāts – 650 eur vērts ceļojums uz abiem. 300 lētāk kā caur ceļojuma aģentūru. Beidzot pienāca aizbraukšanas diena. Bērni palika pie auklītes. Ceļojums par godu mūsu kāzu gadadienai varēja sākties. Jau 4 no rīta bijām Dublinas lidostā. Laiks pavēss un es drebinājos savā plānajā jaciņā. Gandrīz visi ceļotāji bija ģērbušies tādi- nu jau vairāk gatavi Tenerifei ,ne drēgnajai Dublinai. Lidojums sākās laikā, bet es visu lidojuma laiku nevarēju beigt drebināties...brrrr...vēsi...Mazliet sildīja pilota teiktie vārdi, ka Tenerifē patreiz +22 grādi, tas 6 no rīta. Lidmašīna piezemējās Reina Sofia , dienvidu puses lidostā. Atvērās durvis un izkāpjot no lidaparāta pēkšņi mani drebuļi mitējās kā ar roku atņemti. Tenerife mūs sagaidīja ar siltu, pat mazliet tveicējošu vēja dvesmu. O, jā, smaidi atplauka visu sejās, tik maz vajaga, lai sasildītu gan miesu gan dvēseli!  Lidostā mūs sagaidīja laipna sieviete, mūsu šoferis, kas pusstundā aizgādāja līdz viesnīcai. Tur rezervēto 280 eur vietā mums nez kāpēc uzstādija rēķinu 346 eur, bet tas ātri atrisinājās, jo uz viņas galdā liktās rēķina lapas uzmetu pa virsu savējo i-neta izdruku ar ciparu 280, kas arī guva virsroku.:D Tālāk jau problēmu vairs nebija. Numuriņš bija ļoti jauks- 2stāvīgs ar vītņu trepēm, jauku virtuvīti(rezervējām viesnīcu bez ēdināšanas, jo diez vai gribētu pēc saraksta celties un ēst) un jauku balkoniņu ar skatu uz pilsētu un okeānu tālumā. Pirmo dienu pavadijām iepazīstot apkārtni, vietējos lielveikalus un iepazīstoties ar vietējiem latviešiem- ar jaukiem krodziņa Gorans No1 īpašniekiem Ivetu un Aivaru, kurus apciemojām katru vakaru arī tā svarīgā iemesla dēļ kā gardum gardās vakariņas, un tāpat arī ar Māri, kas palīdzēja izlemt un iegādāties biļetes uz visām mums interesējošajām vietām. Bijām traki pārguruši un ap 1 naktī kā iekritu gultā, tā nepamodos naktī ne reizi ne no karstuma(visu nakti balkona durvis stāvēja vaļā), ne no skaļās mūzikas, kas ir neatņemama sastāvdaļa katru nakti saules sildītajā salā. Otrā diena. Pirmais pasākums- Eiropā lielākā ūdensatrakciju parka Siam Park apmeklējums. Pēc 10 min brauciena ar autobusu( kā vēlāk izrādās ar kājām tikpat neilgs laiciņš būtu ejams) esam klāt. Visa diena aizskrēja kā nebijusi izbaudot braucienus pa karsta ūdens tvaikā šņācošam trubām, relaksējoties braucienā pa mākslīgo upi, kas brīžam met burbuļus, brīžam ieved pazemē, kur virs galvas ūdens ar zivīm... Upes krasti gleznaini skaisti-palmām, ziediem, zaļumiem klāti... Mans favorīts atrakcijās laikam paliek mākslīgā lagūna ar baltum baltām smiltīm un okeānu, kurš ik pa brīdim izmet pa cunami vilnim. O, jā, jautrības netrūkst, skatoties, kā virsū gāžas milzu vilnis ar brēcošiem un spiedzošiem ļautiņiem viļņa virsotnē..Ha ha! Vīram favorīts un neaizmirstams piedzīvojums laikam jau paliks brauciens pa trubu no Kamikadzes torņa..Es neesmu no bailīgajām, bet šo braucienu atturējos izbaudīt. Nemaz nezinu, kas mani atturēja- vai uzraksts ar brīdinājumu, ka asinsvadu un sirds slimniekiem šī atrakcija ir Tabu, jeb bailes nonākt līdz lejai bez peldkostīma :D. Katrā gadījumā vīrs to paveica. Brauciens pa gandrīz vertikālo reni savas 5stāvu mājas augstumā un turpinājums pa trubu zem ūdens tika mēģināts nofotografēt sporta režīmā, bet ar visu to redzama tikai balta ūdens bulta, kas aizšaujas manuprāt ar savu 100 km/h... Piebildīšu, ka ļautiņi, kas uzsāka braucienu pieklājīgās peldbiksēs, pa trubas otru galu tika izsviesti baseinā ar kaut ko stringveidīgu :D. Ik pa laikam smērējām viens otru ar pašu stiprāko saules aizsargkrēmu, bet visa diena saulē pie ūdens darija savu. Uz vakarpusi jau bijā pieklājīgi iedeguši. Un vakarā pa ielām staigājot uzmācīgie ‘’Guchi un Armani’’ saulesbriļļu tirgoņi mums vairs nemēģināja par katru cenu iesmērēt savu ‘’oriģinālo’’ produkciju, kā tas bija pirmajā vakarā, kad mūsu ‘’svaigi iebraukušo’’ statusu nodeva pabālās miesas. Trešā diena. Loro Parks! Ilgi gaidītā ekskursija. Pēc pusotras stundas brauciena ar autobusu, kas nezināmu iemeslu dēļ nokavējās 40 minūtes , esam klāt. Laiks dots tikai 5 stundas...Maz... Nu neko darīt, ņemam rokā bukletus ar dzīvnieku šovu laikiem, ko nedrīkst nokavēt, un dodamie džungļos. Viss ir ļoti skaisti un sajūtas īpašas un saviļņojošas. Uzkāpjam pa kokos iekārtām džungļu laipām tuvu koku galotnēm. Pagriežu galvu un blakus ieraugu tupam papagaili, kas galvu piešķiebis pēta manu izbrīnīto seju. Paskatos visapkārt- pilni zari ar brīvi lidojošiem krāsainiem papagaiļiem! Interesanti bija pie saules mīļotājiem dzīvniekiem-papagaiļiem, gorillām, tīģeriem, sastapt pingvīnu koloniju uz ledus gabaliem, virs kuriem krīt sniega pārslas... Tāpat interesanti bija iziet cauri tunelim, pa kuru peld haizivis...Noteikti gribu pieminēt visus 4 dzīvnieku šovus, ko apmeklējām. Papagaiļu šovs ar gudriem un smieklīgiem putnu izgājieniem paliek otrajā vietā. Pirmo vietu neapšaubāmi ieņem delfīnu, vaļu un jūras lauvu šovs. Tik aizkustinošu, saviļņojošu un superīgu dzīvnieku izrādi redzēju pirmo reizi mūžā! Smieklu vētra pāršalca visu parku ik pa brīdim. Tās sajūtas vēl šodien sirdi silda! Nopirkām arī disku, kas nu ir mūsu bērnu iemīļotais skatāmgabals. Vēl viena diena pavadīta no sirds! Ceturtā diena. Sestdienas rīts. Un mēs kāpjam uz katamarāna klāja, lai dotos izbraucienā okeānā delfīnus un vaļus skatīties. Tos tur arī sastopam. Vaļi laiski guļ, spuru virs ūdens izbāzuši, kamēr delfīni draiski līkumo kuģītim pa priekšu . Vēlāk piestājam gleznainā klinšu ieskautā līcītī izpeldētie s dzidri zilzaļā ūdenī. Tiklīdz ielecu ūdenī, mutē tiek neparasti sāļš ūdens...pēee... Tik sāļš, ka sāļums no mutes ilgi nepazūd. Un tik sāļš, ka laiski noguļoties uz muguras var gulēt pavisam mierīgi, pat nepakustinot roku vai kāju un tā ar peldi pa ūdens virsu, jo tik sāļā ūdenī laikam nemaz nogrimt nevar! Atpakaļbraucienā izbaudam kuģīša apkalpes uzsaukto vīnu. Saule virs galvas, patīkams vējiņš no okeāna, jauka kompānija un glāze vīna...Paradīze... Jau ceturto dienu no vietas... Piektā diena. Esam noīrējuši auto uz dienu. Dosimies apciemot augstāko Spānijas punktu-vulkānu ‘’Teide’’. Ceļš ir šaurs un ļoti līkumains. Serpentīni, serpentīni! Ceļš vijas augšup, augšup un augšup. Gar ceļa malām kraujas, un apmalīšu vietām nav nemaz, un kur ir, tur-simboliskas. Gar ceļa malām aug priedes ar milzu čiekuriem un ik pa brīdim dzirdam skaļus paukšķus, kas liek palikt tramīgiem. Kādā ielokā piestājam un atklājam paukšķa vaininiekus-lielus, lielus čiekurus. Divi tiek saņemti ciet, mūsu bērniem par prieku, un varam doties tālāk. Jeb pareizāk jāsaka-augstāk?... Gaiss jo augstāk jo vēsāks un galva ar drusku reibst. Kā ar lidmašīņu paceļoties. Beidzot esam tikuši līdz pacēlājam. Braucam augšā un velkam no mugursomas laukā ziemas apģērbu, jo netā izlasīju, ka augšā gaiss mēdz būt ap 0. Mums ir silti. Redzu ne mazums cilvēkus, kas uzbraukuši augšā gumijas iešļūcenēs, šortos un maikās. Ak, nabaga cilvēki... Uzkāpjam pa šauru taciņu ,kas vijas starp lavas izdedžiem cik augstu taka ļauj. Sniega gan nav, kā bija cerēts, bet gaiss ir gana auksts. Augšā pilnīgs klusums, auksts un spiedīgs gaiss un mākoņi gabalu zem mums. Pirmo reizi mūžā esmu tik augstu kājiniekos. Sajūta lieliska. Diemžēl netikām līdz pašai augšai, jo tur, kā izrādās, bija vajadzīga īpaša atļauja, par kuru nebija ne jausmas. Bet uzkāpām jau gana augstu. Tā vien gribējās uzsaukt –heheeiii, uz paklausīties vai atbalsosies tik spokainā gaisotnē, bet nesaņēmos, jo nebijām tur vienīgie un noskaņa ar bija tāda kā svētvietā- ar bijību pret dabas varenību... No kalna virsotnes pamanijām kalnu, kas izskatijās gluži kā Marss, līdzeni apaļš, ar dzeltenu gludu virsmu un zilas debesis virs tā. Dodamies tālāk apciemot arī to. Šis brauciens bija ļoti interesants. Asas sarkanas klintis, kraujas, līdzenumi kā tuksnesī... Tādi nereāli skati...Tur esot filmēta daļa no filmas ‘’Zvaigžņu kari’’. Braucam tālāk, mājup ceļš paredzēts pa otru salas pusi caur Las Teresitas pludmali, kur uzvestas smiltis no Sahāras tuksneša. Braucam un pēkšņi iebraucam mākonī. Tur nu tas guļ-tepat uz ceļa... Atveru logu, jo gribu pasmaržot pēc kā smaržo mākonis. Vīrs par mani smejas. Man liekas, ka mākonis smaržo pēc mitriem putekļiem . Pamazām ceļš noved mūs lejā un aizved uz pludmali. Tur nopeldamies un laiski guļot smiltīs sagaidam saulrietu. Saule neparasti ātri aizslīd aiz palmu un klinšu galotnēm. Vēl viena diena pagājusi. Vakars un daļa nakts aizrit jau pieminētajā latviešu krodziņā, un klejojot pa ielām, kas izgaismotas kā pa Ziemassvētkiem un skaļas mūzikas pilnas... Sestā diena. Šodien paredzams izbrauciens krodziņa īpašnieces Ivetas sabiedrībā. Ceļa mērķis Masca ciems, pa ceļam apmeklējot arī Los Gigantes klintis, ka pāŗsteidz ar savu gigantismu, kā jau nosaukums liek saprast. Apskatam arī pūķa koku un tiekam pie iespējas izbaudīt peldi lagūnā, klinšu ieskautos līčos, kur viļņi bargi sitas pret klintsakmeņiem. Pa ceļam iebraucam aiz ceļa zīmes, kas brīdina par ceļu, kā nelietojamu iespējamu klintsnogruvumu dēļ. Bet adrenalīns liek braukt tai garām. Piestājam vietā, kur klintis tālu, tālu zem kājām iestiepjas okeānā. Turpat klints ailē ielikts krusts un ziedi. Varbūt kāds te pēdējo savu dzīves mirkli aizvadījis... Nemiers un adrenalīns mani urda, tādēļ arī es pārkāpju pāri nelielajam nožogojumam un klintij pieplakusi noraugos kā viļņi bango dziļi lejā... Dodamies tālāk. Ceļa gals. Bāka. Klintis un smiltis tumši brūnas. Neviena zaļuma un karstums nežēlīgs. Uzņēmām dažus foto kā pierādījumu un atmiņai, ka te bijām un braucam tālāk. Un te nu sākas tādi serpentīni, ka dažs bez vemšanas neiztiekot. Mums tas nedraud, jūtamies ļoti labi. Serpentīni aizved uz Masca ciemu. Nelielu ciematiņu gleznainā vietā, klinšu ielokā. Super! Ko citu lai saku... Brīžam liekas, ka valodā par maz īpašības vārdu, nevar aprakstīt izjusto, redzēto... Šis ciemats ir bijis leģendārais pirātu ciems. Tur, vēl pēc pāris stundu kāpiena pa stāvām klinšu takām pirāti reiz nokāpuši līdz okeānam, lai dotos savos ‘’darbos’’. Ciematiņā nobaudīju gardāko kafiju savā mūžā, kur bija kondensētais piens, kafija un liķieris. Gribējās nomēģināt arī vietējo kandžu, kas esot ļoti garda, bet atturējos. Atturēja atpakaļceļš ar trakajiem serpentīniem :D Pašā vakarā iebraucam zvejnieku ciematiņa restorānā okeāna krastā nobaudīt zivju ēdienus. Mmmm, cik gardi... Saule tieši noriet okeānā, kas maltītei piedod īpašu noskaņu... Septītā diena. Pēdējā diena Tenerifē. Jau rīt jādodas uz lidostu no rīta, tādēļ nolemjam pēdējo dienu veltīt atpūtai pie okeāna un bezmērķīgai klaiņošanai pa pilsētu. To arī daram. Atpūšamies un izbaudam saulīti, kas ar saviem +28 lutinājusi mūs katru dienu... Ir mazliet skumji, ka skaistais piedzīvojums beigsies. Bet te arī apņemamies, ka noteikti te atgriezīsimiess kopā ar bērniem. Vēl mums ir vietas, ko vēlamies redzēt, kam nesanāca laika...Ir vietas, kas aicina atgriezties tur vēlreiz... Vakarā pasēžam uz sava balkoniņa ar glāzi karstvīna. Izstaigājam visas nu jau iemīļotās vietas. Aizbraukšanas diena. Ko nu te daudz. Lidmašīna atraujas no zemes. Paliec sveika Tenerife! Tu jau zini, ka mēs atgriezīsimies!

7 dienas Paradīzē. Tenerife.

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem