Francijas rivjērā jeb tur, kur saule spīd siltāk un vairāk, debesis ir zilākas, ūdens jūrā ir dzidrāks un zāle ir...

  • 11 min lasīšanai
  • 52 foto
Francijas rivjērā jeb tur, kur saule spīd siltāk un vairāk, debesis ir zilākas, ūdens jūrā ir dzidrāks un zāle ir... Viss šeit uzskaitītais ir taisnība, tikai ar to zāli nav īpašī labi - zaļa tā ir tikai tur, kur laista 3x dienā. Ievads. Šovasar es ar ģimeni biju aizbraucis uz Nicu. Sākās tas tā – aprīļa sākumā tētis atnāk mājās un saka : „Mēs augusta vidū brauksim uz Nicu, es jau nopirku lidmašīnas biļetes un rezervēju viesnīcu.” 15. augusta vakarā, dienu pirms izbraukšanas notiek parastais pirmsceļojumu rituāls - nervoza staigāšana apkārt somām un strīdēšanās par krāmēšanas kārtību. Bet viss par brīnumu tiek sakrāmēts jau 5 stundu laikā, un pusnaktī jau var sākt gulēt. 1. diena. Otrdiena. Ierašanās. Nākamajā dienā es, sliktas pieredzes vadīts, uzvelku lidostā nepīkstošo un neaizdomīgo jostu. Tas tiešām darbojas, un drīz jau ejam gaidīt lidmašīnu. Pēc labākajām mūsu ceļošanas tradīcijām kaut kam ir jānoiet greizi, un, protams, izrādās, ka EasyJets kavēsies par stundu un ielidos Berlīnē ap 12.00. Tas nav labi, jo nākamā lidmašīna nu iznāk viegli nokavējama pat Aigaram Fadejevam, ja viņš izdomātu skriet. Tomēr pagūstam, un pēdējo 10 minūšu laikā. Tikai viens mīnuss - EasyJet izsēdina visus pasazierus lauka vidū, un pēc tam jāiet kāds kilometrs. Aptuveni 16.00 es izvelku fotoaparātu, kaut arī tas ir aizliegts. Vienkārši nevar nenobildēt - lidmašīna lido gar krastu, un ir redzamas visas labākās vietas - Monako, St-Jean-Cap-Ferrat (bagātnieku villu rajons) un Nica. Angļu promenāde (Promenade des Anglais) un pludmale tai blakus izskatās vienkārši lieliski. Gribas izsist to nolādēto logu un ielekt jūrā. Saprotamu iemeslu dēļ to nedaru, bet tikmēr lidmašīna jau ir nosēdusies. Visu laiku likās, ka mēs iekritīsim jūrā - lidlauks ir uzbērts. Drīz iekāpjam 23. busā un braucam uz jau iepriekš atrasto pieturu. Atkal kaut kas saiet grīstē - pēc nervoza manevra lielā soma apgāžas, un tikai vēlāk pamanām, ka no somas tek kaut kas balts. Laikam jau nelaimīgais Lāses piens. Ģimenes reakcija jau bija paredzama - mamma skatās ārā pa logu un izliekas, ka mūs nepazīst, tētis nervozi skatās apkārt un domā ko darīt, bet brālis ņirdz. Mēģinu mainīt somas pozu, bet tek tik un tā. Drīz izkāpjam pieturā Grosso CUM un ceram, ka nenāksies vairs satikt busa šoferi. Viesnīca gan ir dīvaina - nekādu uzrakstu, nekā. Labi, ka zinām adresi - Francijas iela 84. Apartaments ir labs - 4-vietīgs, TV, WC, duša, plīts, ledusskapis, microwawe, seifs. Un pats galvenais - tuvu centram. Vēl tajā vakarā pagūstam peldēties un pastaigāt pa vecpilsētu, bet par pludmali un pilsētu uzrakstīšu atsevišķi. 2. diena. Mont Boron un osta. "Šodien ārā saulains laiks.." dziedāja ODIS. Tik tiešām - saulains un karsts. Sākam jau pierast. Šodien ieplānots uzbraukt ar autobusu Baronu kalnā un iet lejā. Aizejam līdz tuvākajai 14. autobusa pieturai un lecam iekšā. Pēc kāda laika un dažiem ekstrēmiem līkumiem esam galā. Izmetam nelielu līkumu līdz cietoksnim - kādi 2 km - un ejam lejā, pa ceļam uzņemot dažas lieliskas bildes. Ejot gar ostu, uzvēdī patīkama jūras un mazāk patīkama beigtu zivju smaka. Soļojot ar jau sāpošajām kājām apkārt mazliet mazākam kalnam - Nicas pilskalnam (69m vjl) - ieraugam klintī izcirstu 2. pasaues kara memoriālu. Tas ir milzīgs, un atstāj patiešām lielu iespaidu. Pa pusei uzkāpjam arī pilskalnā, bet pietrūkst spēka. Tā nu lēnām visi 4 ejam uz māju pusi pie ēdiena un gultām. Pēc neilgas atpūtas ejam izlūkot vietējos veikalus, peldēt un uz vecpilsētu. 3. diena. Monako! Rīts ir mākoņains, bet silts. Šodien no rīta nesanāks peldēt, jo jābrauc uz Monako. Stacijā piebrauc zils, divstāvīgs vilciens - tāda kā električka, tikai gadus 30 jaunāks. Iekāpjam 2. klases vagonā un redzam, ka viss ir pilns. Šeit eksistē viens likums - apsēsties dabūs tas, kurš žiglāks. Pēc īsa laika esam Monako un izkāpjam. Stacija ir milzīga - kādu 1,5 km gara un izcirsta klintī. Ejam pa kādu no 3 izejām un iznākam tieši pie ostas, kur stāv daudzas no pasaules lielākajām un foršākajām jahtām. Pēc neliela kāpiena caur parku ejam uz tūrisma info kantori, kur var dabūt karti, kur ierakstīti visi galvenie publiskie esklatori un lifti. Tas ir visai labs izgudrojums, jo nav jākāpj ar kājām. Pēc tam aizejam uz kazino. Diemžēl tik agri strādā tikai automāti, bet mašīnas gan jau ir noliktas pie kazino. Šeit var atrast gandrīz visas ekskluzīvās firmas - Bugatti, Ferrari, Lamborghini, Bentley, Jaguar utt. Todien tur stāvēja Bugatti, pie kura visi fotografējās. Viens sīks bērns pat paguva nopirkstnospiedumot stiklus un virsbūvi. Pēc tam gājām augšā kalnā meklēt labu skatpunktu. To mēs neatradām, bet paguvam nejauši iekāpt Francijā. To ir viegli izdarīt - jāpāriet pāri ielai. Cerams, Valkā drīz būs līdzīgi. Nobraucam lejā ar liftu , apskatamies pludmali, japāņu dārzus un ejam ēst.Tas nesagādā lielas problēmas, jo 30 min attālumā ir Monako vienīgais hipermārkets - gigantiskais Carrefour. Tur pusdienas 4 cilvēkiem izmaksā neredzēti lēti - 6 eiro. Pie tam diezgan normāli - 10 kruasāni, 2 l apelsīnu sula, 4 maizītes ar jogurtu un zvaigžņu karu uzlīmēm. Nu man ir Hans Solo un Džar Džar Binkss!!! Pēc tam ejam apkārt kalnam (jau sāku pierast) atpakaļ uz centra pusi un kāpjam pilskalnā. Karali Albertu gan nesatiku, bet biju laikā uz sardzes maiņu. No pils laukuma gājām apkārt kalnam pa augšu un pa ceļam gadījās skaista katedrāle. Iegājām iekšā un apskatījām. Katedrāles tālākajā galā ir apglabāti ievērojamākie valdnieki, to skaitā Greisa un nesen mirušais Renjē III. Pie viņiem abiem arī visvairāk ziedu. Uzņemu Monako panorāmu un kāpju ar pārējiem lejā. Tā kā uz vilcienu ir jāgaida, tad pastaigājam pa vecpilsētu un atpūšamies. Atpakaļ piestājam ciematiņā Villefranche-Sur-Mer, kur uzņemta filma "Ronins". Nekā īpaša gan tur nav, tāpēc iemērcam kājas ūdenī un braucam uz Nicu. Aizmigt palīdz veselīgais nogurums, protams, pēc peldes. 4. diena. Vensa, pludmale un promenāde. Tūrisma info mums ieteica aizbraukt uz vietu ko sauc par Vence. Lieliskā sab. tr. kompānija Ligne d'Azur uz turieni ved par 1 eiro. Ir diezgan izdevīgi to izmantot, jo dažreiz tā var pat nobraukt 30 km. Lai nu kā, pa kalnu ceļu mūs tur aizveda in izsēdināja ārā tieši pie tūrisma info durvīm. Vecpilsēta ir ļoti interesanta, māju vidējais vecums, liekas, ir 600 gadi. Tur ir strūklakas, laukumi, baznīcas, šauras ieliņas - viss, kas vajadzīgs. Senais mūris ir pārbūvēts, un izcirsti logi. Vecpilsēta ir apaļa, un apkārt tai iet iela. Pilsēta jau jauka, bet ilgi tur nav ko darīt. Tā ap pusdienlaiku bijām mājās, paēdām un gājām uz pludmali. Pludmale. Pludmale Nicā ir 7,5 km gara, apmēram 1,5 km no tām ir privātās. Pludmale ir oļaina, vasaras mēnešos lielakoties visas pludmales ir pilnas, un atrast brīvu vietu ir grūti. Jūra ātri kļūst dziļa, 10 metrus no krasta jau ir krietni pāri galvai. Ūdens ir brīnišķīgā krāsā, tāpēc jau to vietu sauc par Cote d'Azur. Taču visai sāļš. Mans apartaments atradās ļoti tuvu jūrai - apm. 100m, ja ne vēl mazāk. Pa nakti uz oļiem var redzēt cilvēkus guļammaisos. Promenāde. Promenāde ir centrs visiem - tur sporto aktīvie cilvēki, un tur slaistas slinkākie. Tur braukā skrituļslidotāji, skeiteri, visā garumā iet veloceliņš (tiesa gan, ar ātruma ierobežojumu – 20km/h), uzstājas dažādi ielu mākslinieki (pie Maikla Džeksona katru dienu bija ap 100 skatītāju). Gaiss naktī ir ap +22°, tāpēc var mierīgi pastaigāties un nenosalt, tajā pašā laikā vērojot izgaismoto, naksnīgo pilsētu. 5. diena. Sestdiena. Kannas un Antibes. Atkal ejam kilometru uz staciju (it kā jau nav tālu, bet tādā karstumā, pie tam diezgan ātri) un braucam uz Kannām. Šoreiz jau zinam – jāskrien pirmajiem, lai dabūtu apsēsties, un tas izdodas. Pēc kāda laika jau esam Kannās un izkāpjam ārā stacijā netālu no ostas un centra. Aizejam visi četri līdz jūrai un apskatamies apkārtni. Pludmale ir salīdzinoši neliela un smilšaina, taču osta ir liela, un tur stāv tikai jahtas. Mazliet tālāk stāv EasyCruiseOne, bet tāds maziņš. Ir redzēti arī lielāki kuģi. Lielāku uzmanību piesaista jahtas. Izvēlamies iet pa molu, kur stāv vislielākās jahtas. Nu tādas, nelielas - vidēji 3 stāvi, ar diezgan lielu terasi un bagātu saimnieku. Turpat blakus stāv arī labas mašīnas. Līdz Monako līmenim gan nevelk, bet vienalga labas mašīnas. Pa ceļam redzam, kā spriežu, Kataras sultāna jahtu. Viss kā pienākas. Ir gan nosaukums arābiski, gan Kataras karogs, un blakus stāv Aston Martin ar aābu valodā rakstītu numuru (laikam Kataras). Šī jahta vēl izceļas ar to, ka ir labāk nospodrināta. Aizejam līdz galam un ieraugam lielu kruīza kuģi. Var izskaitīt kādus 15 stāvus. Es ieminos, ka tas verētu būt Queen Mary 2, bet neviens negrib ticēt. Saņemiet, neticīgie! Ir gan! Mana Olympus digitālais zoom to pierāda. Tiem, kas nezina – Queen Mary 2 ir pagaidām lielākais kruīza kuģis pasaulē. Ejot atpakaļ pa saules sakarsēto molu visi izcepamies un gribam braukt mājās. Taču tētis saka: „Ejam apskatīt vecpilsētu!” Cenšamies iestāstīt, ka Kannās tāda nav. Te nu bija – ir gan! Pie tam kalna galā. Pils muzejs par laimi ir ciet, un pārējo māju vairs nav daudz. No senākiem laikiem palicis mūris, kādu var redzēt Siguldā, un strūklaka ar dzeramo ūdeni. Visi kāri padzeramies un kāpjam lejā uz stacijas pusi. Jāatzīstas, ka esmu mazliet ķerts uz vilcieniem, un te nu... Bitīt matos. Mēs brauksim ar TGV (tas ir ātrvilciens). Pēc 8 minūtēm parasto 15 vietā jau esam Antibēs. TGV gan ir forša padarīšana – ātrs un ērts, tikai īsti nevar saprast, vai ar parasto biļeti drīkst braukt. Izskatās, ka daži ir braukuši no Parīzes. Antibes ir maza kūrortpilsēta ar lielu vēsturi. Vismaz liels ir tas, kas palicis no vēstures pāri. Vecpilsēta un mūris ap to ir vairākus kilometrus garš, tomēr mūris ir palicis tikai jūras pusē. Ātri vien izstaigājam šo pilsētiņu un meklējam staciju. Tā arī neatradām vietu, kur paēst par pieņemamu cenu. Tā nu visi pusbeigti aizejam un vēl pagūstam redzēt, kā aiziet nākamais TGV. Pēc 20 min pienāk 70-to gadu vilciens. Nicā izkāpjam jau trīsceturtdaļbeigti un totāli izsalkuši. Labi ka ir lifesavers Mc’Donalds. Pēc burgera ar ledusaukstu kolu jau var tikt mājās. Kad paēdam, tad rodas spēks aiziet peldēt, un no peldes rodas spēks uzkāpt kalnā. Gribam beidzot uzkāpt pilskalnā, bet tas uz nakti ir ciet. Neko darīt, jātusē pa vecpilsētu. Vecpilsēta un centrs. Vecpilsēta izvietojusies starp upi, pilskalnu un jūru tādā kā trijstūrī. Centrs ir mazliet nostāk no jūras, bet lielākoties tuvu vecpilsētai, un tā kā stiepjas prom no jūras pa divām galvenajām ielām. Šajos rajonos nepastāv jēdzieni darbadiena/brīvdiena. Neatkarīgi no dienas vienmēr ir pilns ar cilvēkiem. Centrā var nopirkt visu. Vecpilsētā lielākoties ir kafejnīcas un restorāni, pie labākajiem ir rinda. Galvenās ielas ir pilnas arī naktī, bet citās vietās pēc deviņiem jau ir neomulīgi. Piemēram, autoosta. Pēc astoņiem tā ir slēgta, un, ejot cauri, mums pienāca klāt viens melnais un klusām teica: „Ecstasy. Ecstasy.” Lieki teikt, ka ātri tināmies prom. Šodien kaut kur pazudis Džeksons. 6. diena. Svētdiena. Pilskalns, Eze un lietus. No rīta ir apmācies laiks, un velk uz lietu. Bet vēl nelīst, un tāpēc jākāpj kalnā. Ejot pa promenādi, pamanam tikai divus cilvēkus, kuri peldās. Nav jau brīnums, tikai kādi 20° un vējains. No pilskalna paveras labs skats uz apkārtni. Uzņemam dažas bildes, apskatamies uz romiešu laika drupām un kāpjam pa otru pusi lejā, jo jāpagūst uz autobusu. Autobuss uzved augšā Taisnības plato un drīz vien brauc atpakaļ. Ejam pa taku uz Eze village. Pa ceļam ir tuvākās apkārtnes augstākā vieta – Mont Bastide. Tur uzņemu panorāmas bildi un noķeru pārējos. Taka sāk iet uz leju, pie tam uz nepareizo pusi! Tā ejot esam tikuši līdz nobrukuma vietai, divreiz pārgājuši pāri tunelim, kas iet zem kalna un kādas 100 reizes nobijušies par savu dārgo dzīvību. Bet skats ir fantastisks! Eze ir vecs ciemats, kas ir kalnam kā visai dīvaina cepure. Noejam lejā, pārejam pāri upei, kuru var tikai dzirdēt un ieraugam muzeju. Svētdienās muzeji ir par brīvu. Tā nu pēc principa – ja pa haļavu, tad noteikti vajag – izskrienam cauri smaržu muzejam, kas mūs neinteresē un rāpjamies augšā kalnā uz ciematiņu. Ciemats ir ļooooti vecs, gandrīz visas mājas ir ap 800 gadu vecas. Drīz vien iela beidzas, un sākas kāpnes gandrīz pa visu pilsētu. Pašā pilsētas augšā ir pils, no kuras var redzēt apkārtni, bet, tā kā ieeja maksā 3 eiro, un galvenais princips ir „haļava ir laba”, tad.. Vārdu sakot, gribam jau iet lejā, bet uznāk šai vietai visai neraksturīgs gāziens. Pa ieliņām tek straumes, un pakāpieni veido ūdenskritumus. Esmu ticis sausā vietā, un labi ka tā. Citu cilvēku zandales veido kaut ko līdzīgu lēni applūstošām un grimstošām salām. Šodien pēc pārbraukšanas mājās vēl apēdam picu un brālim nopērk jaunu somu. Monako Carrefour veikals tomēr bija tīrāks. 7. diena. Valee du Var un kā dabūt sejā kaut ko sāļu. Deviņos ejam uz autobusa pieturu un braucam uz Varas (upes) ieleju. Šoferis gan izraisa aizdomas, jo izskatās pēc hipija. Kad tiekam uz kalnu ceļiem, izrādās, ka šoferis tomēr nav hipijs. Viņš ir metālists. Ceram, ka izdzīvosim. Džeks brauc ļoti dīvaini. Laikam viņš līdzi ģitārām groza stūri, un uz basiem spārda pedāļus. Tomēr tiekam līdz galam, un izrādās, ka esam kalnu ciematiņā, kura vietējā alternatīva varētu būt Murmastiene (mērot pēc panīkuma), bet lūdzu neuztvert to kā uzbraucienu Murmastienei, tas ir tikai salīdzinājums. Pārejam pāri upei, apēdam dažas vīģes no tuvējā koka un braucam ar to pašu autobusu atpakaļ. Vēl pagūstu ievērot, ka uz plakāta pie plakāta uz upes bija rakstīts kaut kas apmēram šāds : „Lūdzu nekāpt upes gultnē, HES mazliet tālāk var palaist milzu vilni.” Tikko aizbraucam mājās, paēdam un laižam beidzot sauļoties. Ūdens un viļņi. Kā jau teicu, ūdens ir sāļš un mēdz būt lieli viļņi. Lielākie, kad es peldējos, bija ap 2m. Ja nepagūst izlekt tādam cauri, tad ir sāpīgi. Vilnis plīšanas zonā nes līdzi akmeņus, un tad var gan palikt bez acs, gan palikt bez bērniem. Ja iepeld dziļāk, tad var puslīdz normāli papeldēt, bet var vairs netikt krastā. Mēģinot izpeldēt mani pat aiznesa metrus 10 iekšā privātajā pludmalē. 8. diena. Jau viss. Gandrīz viss. Paguļam dažas stundas pludmalē, to skaitā daži sarkanie, kas apdega vakar. Vēl nofotografējam ceļu līdz jūrai, un pēc tam jau jābrauc uz lidostu ar 23 autobusu. Cerams, ka nebūs tas piena šoferis. Nav, un tā laimīgi tiekam līdz lidostai. Drīz jau esam Berlīnē. Berlīnē ielidojam vakarā, un ap astoņiem esam BaxPax hostelī pašā labākajā rajonā – Kreicbergā. Vēl pagūstam aiziet nopirkt kebabus un turku minerālūdeni, kas izrādās ražots Čehijā. Tumsā jau paliek neomulīgi, un garām jau divreiz pabrauca īpaši bruņotais policijas busiņš. Labāk iet gulēt. 9. diena. Nu gan viss. Berlīnē nav nekā tāda īpaša ko izcelt, vienīgi atradām divas jaunas, vēl nezināmas vietas. Viena ir veca pilsētiņa (pareizāk sakot – pilsētas daļa) Spandau, kas tika pievienota Berlīnei tikai 1920. gadā, tapēc ir salīdzinoši mierīga un tūristīga. Tur pat ir 500 gadu vecs, labi uzturēts cietoksnis. Otra vieta ir iepirkšanās iela pie S/U-Bahn pieturas Charlottenburg/Wilemmsdorferplatz. Tur bija lēti (un labi) veikali, kā arī labi kebabi tikai pa 2,50 eiro. Tas tā, ja gadās ieskriet Berlīnē pa ceļam. Drīz esam TXL un mēģinam iechekoties. AirBaltic mani jau piečakarēja otro reizi. Laikam tizla sistēma viņiem – bet nepielec, ka ir divi Kārļi Venteri tai viņu sistēmai. Tētis jau sapriecājās, ka dabūs kompensāciju un varēs padzīvot lidostas viesnīcā uz AirBaltic rēķina. Šī iemesla dēļ EasyJet man pagaidām patīk labāk, arī apkalpe EasyJet bija draudzīgāka. Tālāk laikam vairs nav ko stāstīt. Nē, ir gan. Francijā sulu koncentrātus pārdod metāla kārbās, kas izskatās pēc bumbas. Tad nu cerrējām, ka būs interesanti, un mūs visus arestēs. Arī tas nesanāca, Francijā robežsargi kaut ko savā starpā pļāpāja, bet Berlīnē tikai apskatījās vēlreiz. Nu gan viss. Ieteikumi, ja izdomā braukt: • Nopelni vai nozodz naudu. • Par nozagto vai nopelnīto naudu nopērc sauļošanās krēmu. • Vēl nopērc Lonely Planet grāmatu Provence & Cote d’Azur. • Ja gribi peldēt vidusjūrā, tad paņem peldbrilles un peldbikses. • Ja nemāki peldēt, tad nelien jūrā, ja viļņi ir augstāki kā 30 cm. • Ja viļņi ir lielāki par tevi, tad labāk paej tālāk no jūras. • Ja negribi iztērēt visu nozagto vai nopelnīto naudu, tad iepērcies lielveikalos un gatavo ēst mājās. Sanāk vidēji 3x lētāk • Izmanto sabiedrisko transportu. • Nebrauc ar mašīnu. Tāpat nav kur atstāt. Ielu malās atstarpe starp noparkotajām mašīnām ir apm 1cm • Nebrauc ar riteni. Pārāk kalnains. • Nebrauc arī ar moci utt. Visticamāk, ka tevi drīz vien nobrauks. • Izvēlies Top Budget preces. • Ja pērc pupas vai kāpostus ar cīsiņiem, met cīsiņus ārā. • Garšīga ir desa Charizo. • Noteikti aizej uz tūrisma info biroju. Tur pateiks visu. • Paņem ērtus apavus, vislabāk – sandales. Tas staigāšanai. • Paņem arī peldčības. Akmeainas pludmales. • Izbraukā tuvāko apkārtni. • Valsts atbalsta vilcienus, tapēc ar vilcienu raukt ir lētāk un ātrāk • Pērc 10x braukšanas karti. Tas ir visizdevīgāk. • Kārtīgi nosauļojies. • Atpakaļceļā lēti iepērcies Berlīnē un apēd kādu kebabu. • Atved arī kaut ko man! • Kad atbrauc, pastāsti citiem un apraksti draugiem.lv • Nofočē labi daudz bildes. • Un galvenais – smaidi!!! Ja ir kāds jautājums - raksti vēstuli, IZŅEMOT "Iesaki kādu lētu/labu/superīgu viesnīcu Nicā/Kannās/Francijā" - sameklē to internetā!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais