Hurghada gides acīm...

  • 3 min lasīšanai
  • 19 foto
Jo vairāk cilvēku slavē, jo vairāk viņam rodas sajūta, ka tiešām viņš ir šīs uzslavas vērts un tad raksti vairojas kā sēnes pēc lietus... tā es par sevi ironizēju, tomēr ceru, ka kāds labums tomēr būs un ierodoties Hurghadā būsiet zinošāki... Iesākas ekskursija pēcpusdienā, kompānija man neliela – tik 12 cilvēku. Sakāpjam mikroautobusā un es nopētu sejas – šur tur pa sarkanam degunam, saulesbriļļu pēdām, bet visi smaidīgi. Tas man patīk šai ekskursijā – cilvēki ir smaidīgi un apmierināti, jo guļavas ir izgulējušies, agrie putniņi jau atzīmējušies pludmalē, īsāk sakot visi atpūtušies. Braucam lēnām cauri vienam no centriem: SAKKALA, tad nu uzsākam spēli: paskatieties pa labi – te ir DUTY FREE, pa kreisi – te ir Ēģiptes valsts skola, te iesaku pīt bizītes – būs lētāk, kā viesnīcā, te labākā kafija (puslitra krūzēs – lielo krūžu mīļotājiem) utt., parādu, kur jāiet, lai nonāktu NEW MARINE (jaunā ostā .. kad ieslēgts vakara apgaismojums, tur ir īpaši skaisti, apskatot jahtas ir sajūta, ka krīze šo vietu ir apgājusi ar lielu līkumu). Turpinām ceļu cauri Hurghadas sirdij – vietai no kuras šis kūrorts izauga, nedaudz realitātes un skarbās dzīves īstenības. Te sāku stāstīt par cilvēku ikdienu, ar ko tie nodarbojas un kādēļ mājām visi logi ciet tā, ka ne saules stariņš neiespīd. Nonākam līdz vietai, kur restaurē jahtas. Kad pastāstu, ka jahtas ir "roku darbs", dažu sejās parādās šaubas, vai vajadzēja ņemt ekskursijas uz Giftūnas salu un daivingu. Tāpēc arī pastāstu, par stingrām pārbaudēm, lai cilvēkiem mierīga sirds – te viss ir nopietni, Sarkanā jūra tomēr ir viena no vējainākajām, attiecīgi vizināt tūristus uz nepārbaudītām jahtām nevienam neļaus... nu vismaz oficiālām kompānijām, nē. Turpinām ceļu jau cauri ēģiptiešu "guļam rajonam", kur dzīves līmenis ir nedaudz labāks un top skaidrs – ka tik traki jau nemaz nav, jo ir arī salīdzinoši normālas mājas. Tās gan atšķiras no Latvijā redzamām, tādēļ pievēršu uzmanību ūdens tvertnēm, balkoniem un jumtiem. Pa ceļam redzam skolniekus, pastāstu par izglītību. Sieviešu ielās vēl nav – par karstu.. par tām stāstīšu, kad atgriezīsimies. Dodamies uzzināt ar ko tad īpašas ir austrumu smaržu eļļās un esencēs, tālāk apskatām medicīnisko eļļu fabriku, jo smaržas ir labas, bet veselība mums viena un ja nu iegādāties, tad labāk vietā, kura uz to ir kvalificējusies. Zāles tak ar mēs pērkam aptiekā, ne lielveikalā. Pati ar sev pasūtu 1 litru ķimeņu eļļas – jāaizsūta mammai. Smaržīgi un saeļļoti atgriežamies EL DAHAR (vecajā centrā), pēcpusdienā tur interesantāk – neliela krēsla pietušē neglīto, sievietes ir iznākušas uz ielām, vīrieši sēž savās kafejnīcās... viss tik krāsaini, ka raibs gar acīm. Pievēršu uzmanību kā atšķirt precētu sievieti no neprecētas un dodamies uz Koptu baznīcu... vai pareizāk sakot uz Koptu pagaidu baznīcu. Izstāstu par šo reliģiju, tās noteikumiem, līdzību un atšķirību no Pareizticīgajiem. Turpinām ar "Balto mošeju", par senāko to nenosauksi – tik nedaudz vairāk kā pirms 40 gadiem celta, bet skaistākā gan. Te nu izpaužos cik spēju un stāstu daudz un dikti par Islāmu, muslimiem, reliģijas noteikumiem un reālo dzīvi. Īpaši uzsveru par lielo atšķirību starp kūrorta dzīvi un Ēģipti, jo tās atšķiras kā melnus pret baltu. Man tiešām ļoti gribas panākt, lai cilvēki atdala šīs divas Ēģiptes un izprot, ka tur, kur nav tūrisma un tā ievazātās "netīrības" (netīrība ir domāta vairāk pārnestā, ne tiešā nozīmē), tur valda pavisam cita dzīve un uzskati. Pie zivju restorāna piebremzējam, lai tie, kuri vēlas zinātu, kur pēc tam atgriezties un dodamies tālāk uz vienu no vietējām kafejnīcām – iedzert svaigi spiestās sulas un uzpīpēt ūdens pīpi. Zinu, ka citas kompānijas apstājas šai zivju restorānā un paēd vakariņas, bet es izlēmu savādāk. Uz restorānu var katrs pats aiziet, bet tipiskā ēģiptiešu kafejnīcā ne visi iegriezīsies ... tādēļ arī tāda izvēle. Sasēžam aplī un es dodu iespēju jautāt man par visu, kas vēl nav pastāstīts, šis brīdis man patīk visvairāk, jo katram ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu un saņemt uz to atbildi, pajokot un parunāt par valstiskām un nedaudz privātām situācijām Ēģiptē un ne tikai. Ar lielu grupu gan tā neizdotos, bet man tik divpadsmit tūristu, tāpēc sanāk visai draudzīga pasēdēšana. Kad jautājumi uzdoti un atbildes saņemtas dodamies tālāk – izbrauksim vēlreiz cauri SAKKALA un uz jauno centru, lai cilvēki var saorientēties, kur viņu viesnīca un kur kas atrodas, lai atgrieztos jau citu vakaru paši uz savu roku. Pa ceļam vēl tik parādu, kur atrodas veikaliņš, kurā vietējie pērk saldumus (50 m aiz tūristiem domātā krāšņā saldumu veikala, kur cenas 2 – 3 reizes lielākas) un uz jauno promenādi. Ir jau vakara krēsla tāpēc tā izskatās krāšņa un vilinoša, ceru, ka tūristi arī šeit atgriezīsies citu vakaru, lai pastaigātos un izbaudītu atmosfēru šai pusē. Visbeidzot piestājam pie viena no suvenīru centriem, kur cenas ir fiksētas un izpaliek daudziem tik netīkamā tirgošanās un kaulēšanās. Ieskrienu un nopērku sev ar vienu jaunu dvieli, pēc tam atvados no tūristiem. Sarunājam laiku, kad viņi atgriezīsies busiņā un tas tos nogādās atpakaļ uz viesnīcu uz vakariņām. Varbūt es tik sev tā iestāstu, bet man gribas domāt, ka pēc šīs ekskursijas tūristi atcerēsies, ka arī Hurghada var būt dažāda, ne visi muslimi ir teroristi un ne visi ēģiptieši – uzbāzīgi pārdevēji.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais