Esti Kurrata and Suomi finland Perkele II -tjipa darijumu brauciens.

  • 4 min lasīšanai
Sestdiena, ap 19iem. Izdzeram pēdējo vodku un safasējam līdzi jomu. Jādodas uz Juglu, no turienes uz Valmieru. Šoreiz, kā par bēdām, neviens mums uz Rīgu pakaļā nebrauc. Nu neko. Pa ceļam paspējam nopirkt vēl pa vīnam un kratamies autobusā uz Valmieru. 21 Izrāpojam no autobusa, mašīna jau gaida. Kopā ar mums arī viens itālis šoreiz, Memo vārdā, topošais biznesa partneris. Statoilā nopērkam šo to dzeramu, es izšķīdinu mangaļu pudelē atlikušās joma paliekas, iznākums ir puslitra XTC XXL. Rezervei nopērkam 0,7l balzāmu. Noderēs.Dodamies Tallinas virzienā, viss baigi corši. Ap pusnakti. Maldamies pa Tallinu. Draņķība- viesnīca, kura iepriekš tika atzīta par labu esam, ir pilna. Pa telefonu sameklējam citu, tjipa dārgāka, bet visai patizla. Pornofilmas arī tizlas. iedzeram biški balzāma, joma mangalis ir beidzies jau sen. Vēl viena slikta ziņa- prāmis jau no rīta 7-os. Tas nozīmē, ka izgulēties neiznāks. Nāksies uz kuģa uzlāpīties. Jau sāku nožēlot, ka atlikušais joma grams vientuļš palika Rīgā, rīt no rīta visādā ziņā noderētu. Rezultātā sakožamies. Svētdiena, pus7 Braucam uz prāmi. Sūdīgi. Bišku vēlāk. Par laimi ātrā tupele gadijusies, laix arī coršs. sēžam uz pakaļējā klaja, malkojam taxfree iegādāto Henkell šampi (kurš mūs, starp citu, neizdzerts, pavada visu ceļojumu un savu kapu rod tikai pie Salacas atpakaļceļā). Sāk palikt kruta. Ieņirdzam par to, ka šampanieti no rīta dzer tikai aristoktāti un deģenerāti un turpat jau arī Helsinki klāt. Nobraucot no prāmja aizelšos no laimes par to, ka nepaņēmu līdz visu super XTC: robežkontrolē mūsu mašīnu izosta nejauki asti luncinošs narkotiku mopsis un, mana ziņkārīgā skata pavadīts aiztirinās bagažnieka virzienā (laikam pačurāt). ar atvieglotu smaidu piemiedzu aci nu jau tukšajai mangaļūdens pudelei. Iesnas viņiem visiem!! Pusdienlaix. Nepieturam Helsinkos, uzreiz dodamies uz Somijas- Krievijas robežas pusi. (Neliela atkāpe- mūsu brauciena mūrķis būtībā ir atrās ēdināšanas uzņēmumu izpēte, pēc somu parauga mēs tos taisīsim te. Šobrīd dodamies uz kaut kādu tur Lapenrantu, tur vairāki tādi ir. Iesim tur paēst, sabildēsim visu, paskatīsimies kā viņi strādā.) Un tā- priekšā ap 3 stundu brauciens, laimīgi nosmaidu par to, ka nav jāstūrē, un aizmiegu. Ap 16iem Ar visām dabasskatu baudīšanas un pīpēšanas pieturām atkuļamies vajadzīgajā miestā. Izskatās neslikti. Atrodam vienu no vajadzīgajiem uzņēmumiem, iegūstam vajadzīgos iespaidus, otru, mazāko, atrast nekādi nevaram. Jāpapēta katalogi un jāmēģina rīt, kā nekā, never tak vienā dienā ēst divreiz. Man par milzu prieku- mēs atrodamies vienā no somijas labākajām copes vietām. Sezona un laikapstākļi gan nav īstie, tomēr īstam Latvijas copmanim izmantot tādu neizdevību būtu tas pats, kas nepārgulēt ar Pamelu Andersoni, kaut intereses pēc. Nekādu īpašo izredžu gan nav, bet... Leģendārie foreļu ezeri, kā nekā. Nolemjam palikt kādā pieezeru kempingā un šovakar doties mēroties spēkiem ar somu plēsīgajām. (Vēl viena atkāpe, kas būtu jāņem vērā nēkamajam ceļotājam, īpaši ar copes un medību ievirzi. Somijas austrumos tūrisma informācija un apkalpošana vispār ir zemā līmenī, par spīti tam, ka vietas un kempingu iekārtojums ir kolosāls. Ja braucat uz copi, visu vajadzētu nodrošinat iepriekš, vēlams, lai kāds no jums runātu somiski. Pamatvaloda ir angļu un krievu. Lapenrantā mēs bijām nedēļas nogalē un pilsētas tūrisma info punkts nedēļas nogalēs nestrādāja (!!!), bet citā punktā ārpus pilsētas mēs ieguvām diezgan virspusēju informāciju. Kautkā atradām viena lielākā kempinga koordinātas, sazinājāmies pa telefonu, bet neviens neko skaidri nevarēja pateikt, gk valodas problēmu dēļ. No tā arī izrietēja tālākās nedienas. Tākā, Letiņu copmaņi- ja braucat forelēs uz Somijas austrumiem, visu sarunājiet iepriekš un tad trīs reizes pārbaudiet, citādi būs, kā mums) Ap 19iem Pamaldamies (skaistus dabas skatus pa ceļam baudot un darijumu jautājumus apspriežot) un beidzot nokļūstam kārotajā kempingā. Jā, blakus milzu ezers. Īpašu klinšu gan nav, bet ūdens dzidrs un auksts, gultne akmeņaina, gandrīz nav ūdensaugu. Jap, ziemeļu foreļezers. Žēl, ka laika maz. Viesturs atgriežas no reģistratūras un viss rādās, kā norunāts- Mums ir mājele ( viene no 100 kempingā esošajām), licenze un pēc stundas būšot laiva arī. Ir jau tākā par vēlu, bet ko padarīsi. 20 Mājele ir vienkārši kolosāla, es te gribētu palikt. Kamīnzāle, sauna, lieliskas guļamistabas, skats uz ezeru. Iebāžu ledusskapī balzāmu, ielieku saldēties ledu (tas vakarā, pēc saunas) un gaidu laivu. 21 Laivas nav. Tb- nav laivu atslēgu, laivas stāv ostā. Sēžu verandā ar glāzi un rupji lamājos. Sazvanamies ar reģistratūru- kāds neesot atnesis laivu atslēgas. Sola uz 9iem. Kautkāds ārprāts, īpaši, ja ir iegādāta spiningošanas licenze par 20 jevro. Mums iesaka pagaidām laimi izmēģināt no krasta, kas manī izsauc (tiesa gan, iekšēji) sašutuma vētru. Ezera kritums ir ārkārtīgi mazs, spininga metiena attālumā ūdens ir labi ja pusmetra dziļš. Tomēr ejam pamēģināt. Pie piestātnes ir drusku dziļāks, pamētājam. Kā jau gaidīts- nekā. Velk uz 22iem, kļūst skaidrs, ka laivu nedabūsim, vismaz ne šovakar. Ejam atpakaļ uz mājeli baudīt saunu, parunājamies ar krieviem, kas ar turpat atpūšas. Šie sīgas saķēruši, cep. Pēc mūsu nelaimju uzzināšanas šie apstiprina, ka te viss esot ''čerez žopu'' un atzinīgi norēcas par manām krievu žargona zināšanām. Pusnakts. Izbaudijis lielisku saunu, sēžu verandā ar kokteiļglāzi rokā un nostaļģiski raugos uz ezeru. Baltās naktis iedarbojas- vēl ir tikai krēsla un cope rit pilnā sparā. Vēlreiz nolamājos un dodos gulēt: sūda laiva apsolīta rīt 7-os. Pirmdiena, 6.30 Lecam kājās, apēdam pa jogurtam. Varbūt tomēr!!! Jā, sazvanamies- laiva ap 8-iem būšot. 8 Točna. Abi ar Welni sēžam laivā. Laiks līdz 12iem- pilnīgi bezcerīgi svešā ezerā. Vēlreiz pārliecinos par grunts īpatnībām, ūdensaugu nav, plēsīgās zivis dzidrā ūdens dēļ ķeramas ne tuvāk kā 0,5 km no krasta. Izšķiros par klasisko variantu- velcēšanu ar lielo Mep roteri lašu dzimtai un asariem un gumijzivi līdakām, cik iespējams, tālāk no laivas. Laiks ļoti slikts- saule, ne mākoņa. Produktīvā rīta cope nokavēta. Braukājam ap saliņām, skati skaisti. Rezultāts- pāris nenofiksētas copes un viens asaris uz mana mepa. To nobildējam un atlaižam. Pusdienlaix. Stājam krastā un turpinam ceļu. Iekšēji nozvēros te atgriesties un dabūt foreli. Ap 14iem Lapenrantā meklējam to uzņēmumu, kuru vakar neatradām, izrādās, tā vairs nav. Nu nekā. Braucam un Helsingiem. Ap17iem Ātri apskatam vēl vienu uzņēmumu un uz prāmi. Paspējam pēdējās 10 minūtēs. 18os Izdzeram pa alum uz prāmja, tad izlemjam, ka labaākais būtu taxfree nopirkt ko stiprāku. Jap. Nopērkam ar rezervi. Ap 21iem Ierāpojam Tallinā, Memo un Viesturs aiziet rīt, mēs apmetamies turpat pilskalnā un sūcam un kuģa nopirkto suslu. Tai pienāk gals un tur jau arī zvana Viesturs, jābrauc. Aizejam un autostāvvietu, bet tur ārdāsd kkādi matainie ar busu. Māj ar roku. Nu ko, ejam klāt. Šie tulīt mums pa holsteinam un prasa, vai mēs uz Metallicas konci. Prmā dzirdēšana. Jā, izrādās rīt. Hehee. Varētu tikt itkā, bet zb jau. Sagaidam Viesturu un laižam uz viesnīcu. Ap pusnakti. Trāpam kkādā viesnīcelē, izdzeram pēdējo balzāmu. Baigais pālis. Otrdiena, ap 11-iem Kautkā ar līkumiem braucam uz Latviju, pa ceļam (laikam) Parnu piestājam, aizejam uz pludmali. Ap 18iem Pamožos, pohas atkāpjas, esam Salacas krastā. Izkāpjam, uzpīpējam, apskatam upi un nolemjam, ka te, par spīti liegumam, jābrauc uz copi. Ap to pašu laiku kautkad. Braucam atpakaļ uz Rīgu. Viss zb. Secinājumi: Ceļošana nogurdina, iesaku neceļot. Izņēmums ir Somija foreļezeri, ja tur paliek vismaz nedēļu. Līdzi jāņem šnabis, jo tur ir makten daudz krievu, kas ar jums tādā gadijumā draudzēsies un pateiks copes vietas. Hehee!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais