Spontānais ceļojums

  • 3 min lasīšanai
Vasarā pavadīju burvīgas 2 nedēļas Spānijas dienvidos Costa del Sol pludmalē. Aizbraucam ar draugu pie viņa māsas ciemos (viņa tur dzīvo un strādā). Āfrikas krasts atradas diezgan tuvu, tādeļ vienu vakaru pavisam spontāni izdomājam ka jabrauc uz uz turieni. Inga (drauga māsa) diezgan labi pārvalda spāņu valodu, tādēļ nebija problēmu Isā laikā uzzināt, no kurienes atiet prāmis un kā tur nokļūt. Izvēlējāmies braukt uz Tanžīru. Ieprieksejā vakarā noirējam mašīnu un agri no rīta devamies ceļā. Mašīnu atstājam ostā tas mums izmaksāja 15 eiro. Mums piedāvāja divus variantus: braukt, kā tūristu grupa(biļete bija lētāk) vai paši par sevi. Mes izvēlējāmies pirmo variantu, cerēdami mazliet ietaupīt. Uz prāmja vajadzēja aizpildit anketu, norādit pases datus, profesiju, tad tā lapiņa kopā ar pasi jadod policistam, kas pasē iespiez zīmogu. Sākas ceļojums. Brauca dažādi cilvēki skaneja dažādas valodas, bet galvenokārt arābu tad franču, spāņu. Braucam apmēram 2 stundas, ļoti šūpoja- nevarēju normāli nostāvet kajās un metās nelabi. Beidzot krasts, atkal sekoja pases kontrole. Pie izeja mūs sagaidīja gids, kurš ātri izstāstīja par to, kur iesim, ko darīsim. Pats pirmais, kur mēs devamies bija vecpilsēta (medina). Arā bija karsts, mēs gajam pa šuram ieliņam, kas bija diezgan netīras. Māju lodziņi nenormāli maziņi, sienas gaišas, bet arī netīras. Pa ceļam visu laiku atradas kāds vietējais, kurš gāja līdzi un piedāvāja kaut ko nopirkt vai vienkārši prasīja naudu. Vietējie iedzīvotāju apgērbs: vīriši-baltas garas tunikas, sievietes-diezgan tumšas drēbes, obligati piesegta galva(dažam ari seja). Arābiem ir uzskats, ka sieviete ir vīrieš ēna, tādēļ viņai jābut tumšās drēbēbēs. Apskates gaitā gids mus veda arī pa maziem veikaliņiem, kur bija roku austie paklāji, rotas lietas, trauki, drēbes. Pārdevēji uzreiz sāka piedāvāt savu preci, piedevam par nenormāli augstu cenu. Gids mums ieteica kaulēties, jo tas arābiem ļoti patīkot, mēs tā arī darijam. Cenu tik tišam varēja nosist par 50-70%, tas likās aizraujoši, priecājāmies par saviem panākumiem un gribējas vēl! Mēs tā arī nesapratam, kāpēc gids mus ieveda gaļas tirgū... Tādu skatu un smaržu ir grūti iedomāties, ja to neizbauda... Izkārta asiņaina gaļa, kurai virsū spīd saule, lidinās mušas. Grīdā pa vidu notekcaurule, kur lej nesaprotamas krāsas ūdeni apkārt mētājas pārtikas atkritumi. Un Smaka ir tāda..... Īstsās šusmas! Tas bija ekstrēmi! Tālāk izmetam vēl vienu apli pa šaurajam ieliņam. Gids visu laiku piedāvāja iegriezties kādā veikaliņā; tas jau sāka apnikt un likties aizdomīgi. Somiņas ar Ingu turējām cieši pie sevis un pašas Normundam (manam draugam) pie rokas. (bija dzirdētas baumas, ka jaunas tūristes mēdz arī pazust) Tā kā mēs nopirkam tūristi biļetes, mums pienācas bezmaksas pusdienas arābu gaumē. Viņiem tas, laikam, skaitas labs restorāns. Salīdzinot ar citam ēstuvēm, ko redzējam pa ceļam, te bija labi. Bet ja es ieraudzīti tādu ieskrietuvi Latvijā, pat domas nebūtu iet iekšā. Pāēdam zupiņu (negaršoja) kaut ko nesaprotamu, līdzīgu bulkai, kas pildīta ar rīsiem(garšoja) un KUS KUS- nacionālais ēdiens (Rīsi ar vistas gaļu)- garšoja. Ēdiens bija bezmaksas, par ūdeni gan samaksājam 7 eiro. Apkalpošana gan nebija laba. Radas iespaids, ka no mums grib pēc iespējas ātrak atvadīties. Bija piektdiena, tādeļ tur visi devas uz mošejām. Varēja dzirdēt raksturīgas reliģiskas dziesmas. Mūsu ekskursija ar gidu gāja uz beigām, viņš mums parādija ceļu uz pludmali paprasīja naudu un pazuda. Ka jau es iepriekš minēju, ceļojumā devāmies spontāni. man pat galvā neienāca padomāt par apģērbu-tik ļoti biju aizrauta ar gaidāmo ceļojumu. Izejot no medinas mēs apjēdzam dzīves realitāti. Tur sievietēm nav pieņemts staigāt mini svārciņos un topiņā. Sievietes(vetējās) uz mums skatījas ar naida pilnām acīm, vīrieši - kā suns uz gaļas gabalu. Sajūta bija šusmīga. Iegājam maza veikaliņā un tikai tad sapratam, ka mūs veikli apčakarēja. Auskari, par kuriem medinā prasija 15 eiro un es nokaulēju līdz 6 eiro, šeit maksā tikai 2 eiro. Sapratam arī kāpēc gids tik aktīvi vadāja mūs pa veikaliem(lai mēs atstātu vairāk naudiņas) Veismīgi izstrādāta tūristu mānīšanas sistēma. Vienīgais labums neko daudz nenopirkam. Bijam vĪlušies. Laika vēl bija daudz, nolēmam doties uz pludmali. Pa ceļam vietējie iedzīvotaji ieteica mums vākties tur, no kurienes atbraucam....Ļoti laipni! Pludmalē bija ļoti daudz vīriēšu, visi peldējas, spēlēja. Nedaudzas sievietes sēdēja smiltīs ar visu apgērbu. 2 vi 3 peldējas, bet biksēs un krekliņā.... Nevienas nebija bikīnī. Mes arī nolēmam neprovocet vietējos, tādēļ pat nevilkam nost drēbes. Jasaka, ka vietējie iedzīvotāji naidīgi noskaņoti pret iebraucējiem. Radas sajūta, ja mēs pastaigātos vienatnē vai vakarā, mus tur mierīgi novāktu vai pārdotu verdzībā. Pienāca laiks doties mājās. Tikai ostā es mierīgi varēju uzelpot un justies pus līdz droši. Kopumā man ļoti patika,pavisam savādāka kultūra, cilvēki. Saņēmu pamatīgu adrenalīna devu!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais