Tātad, šis būs solītais pielikums par ceļojuma praktisko pusi.
Vispirms man jāpiezīmē, ka šo ceļojumu man uzdāvināja meita un viņas draugs, zinot, ka nav citas dāvanas, ko es tik ļoti ilgotos.
Mēs lidojām vispirms uz Zviedriju ( Skavstu), tad Londonu, no tās uz Dubrovniku. Skavsta bija tāpēc, ka tā iznāca lētāk - lidot no Zviedrijas uz Londonu, nekā no Rīgas. Mums nācās pavadīt vēsu nakti uz cietiem kafejnīcas krēsliem, jo pie mīksta dīvāniņa tiek tikai pirms lidojuma, izejot drošības kontroli. Lidot iznāk lētāk, ja ņem tikai rokas bagāžu. Jāatceras par šķidrumu trauciņiem plastikāta maisiņos un pieļaujamo svaru( bagāžai, protams). Skavstas lidosta pārsteidz ar nemājīgumu un dārdzību. Par karsta ūdens krūzīti jums pieprasīs no 0,70 Ls līdz 1 Ls, atkarībā no kafejnīcas, kur to gribēsiet dabūt. Darījām ne visai glīti - vienu krūzīti pirkām, pārējās .... aizņēmāmies. Pieredzējuši "skavstisti" ņem līdz vārāmo krūzi, spirāli un arī guļammaisu, lai naktī nav jāsalst.
Nākamais pārbaudījums - pārbrauciens no vienas lidostas uz otru Londonā. Tas ilgst 3 stundas un maksā 30 mārciņas turp un atpakaļ. Viena nelaime - briti ir traki uz visādiem noteikumiem. Piemēram: autobusā tiekat tikai tad, ja jums ir biļete. Tātad, to jāpasūta iepriekš. To var - internetā. Vislabāk, ja var izvairīties no šī pārbrauciena, īpaši, ja lidojat kā mēs - tālāk ar citu aviokompāniju, kurai nav nekādu saistību attiecībā uz to, ja jūsu iepriekšējais reiss kavēsies un jūs nepagūsiet uz plānoto lidojumu. Ir iepējams " trāpīt" uz akcijas lidojumiem ar Air Baltic ( kādi Ls30) un nonākt tieši Gatvikā, no kurienes Easyjet jūs nogādās Dubrovnikā.
Dalmācija ir Horvātijas dārgais gals. Jārēķinās, ka šeit viss būs 2X dārgāks kā Istras pussalā. Bet, šīs vietas ir nesalīdzināmi skaistākas. Vislabākais laiks braucienam - maijs, septembris, oktobra pirmā nedēļa. Vasarā ir ļoti karsts - līdz + 40 un vairāk. Ņemiet vērā, ka visu laiku nāksies kāpelēt augšā un lejā... Karstumā tas nav viegli. Mitekli iespējams noīrēt internetā. Jo tuvāk vecpilsētai, jo dārgāk. Nav ne vainas Nuncijatai( 15 eiro par nakti), kur dzīvojām mēs - līdz vecpilsētai 20 min. gājiens. Turp - lieliski, atpakaļ.... jākāpj daudz un stāvu. Protams,var braukt ar autobusu, bet tas ir padārgi - 0,80 Ls.( šī cena, ja pērkat biļetes kioskā, ja pie šofera - dārgāk). Pārtika lielveikalā maksā līdzīgi kā pie mums. Gaļa un siers dārgāki. Dārzeņi tirgū - apmēram tāpat. Maizi labāk pirkt mazajās beķerejās, jo tur tā būs garšīgāka ( 0, 60 Ls). Horvātijas naudas vienība - kuna
( cauna), sīknauda lipa ( liepa). 10 kunas - 1Ls.
Ļoti labi iepirkties tirgū, tikai ne vecpilsētā, bet gan iepretīm jaunajai ostai. Ja mazliet patirgosities, cena tiks nolaista.
Vīns ir labs , pat tas, kas nav dārgs. Dingačs (manuprāt, labākais) maksā no 100 līdz 200 kunām pudelē. Lētais Ribar - kādas 13-15 kunas ( ļoti garšīgs). Dubrovnikas dāmu dzēriens no senseniem laikiem - rožu liķieris, to var iegādāties daudzās suvenīrbodēs ( dārgs). Tad ir vēl visvisādas rakijas - vīnogu, riekstu, visādu augļu. Ja dzīvosiet privātā viesu mājā, saimnieki cienās ar to ļoti vēlīgi.
Dalmācijas virtuve ir visumā tāda kā visām Vidusjūras tautām: jūras veltes, dažādi rizoto, daudz dārzeņu un zaļumu. Pusdienas vecpilsētas restorānā izmaksās kādus Ls15 ( ļoti labas pusdienas no vairākiem ēdieniem), austeres - 1 Ls gabalā. Restorānu cenas citur pilsētā atšķiras ļoti maz. Ļoti dārgs ir alus, ja to dzer kafejnīcā vai restorānā: 0,20l pudelīte- 20 kunas ( t.i. 2 Ls), veikalā tumšais " Tomislav" ( salds un biezs!) - tikai 6 kunas.
Sazināties ir viegli, jo horvāti ( īpaši tie, kas darbojas tūrisma industrijā) ļoti labi runā svešvalodās. Bez angļu ļoti izplatīta arī vācu un itāļu valoda. Ja saprot krieviski, var ļoti labi saprast par ko ir runa. Tikai runāt krieviski gan neiesaku. Nekas briesmīgs nebūs, nost neviens nesitīs, vienkārši simpātijas neiegūsiet. Uzreiz sajutīsiet atsalumu. Krievi - serbu labākie draugi un aizstāvji, arī ieroču piegādātāji, to visi labi atceras.
Iemācieties pāris vārdu - labdien ( Dobar dan), uz veselību ( na zdrave), labu nakti ( laku noč), paldies ( hvala), lūdzu ( molim), piedodiet ( oprostite) un jūs redzēsiet, kā atplauks smaids tā otra cilvēka sejā. Jāzin: horvāti bučojas ( skaļi un sirsnīgi, nevis tikai savaigojas kā stīvie franči)uz abiem vaigiem.
Mēs vienmēr ceļojumā dabūjam to ko gribam. Ja ejam ar sirsnību un vēlamies to pretīm, tad arī saņemam. Nevar gaidīt atsaucību, ja ierodies svešā zemē un neko nezini. Ir jāizdara mājas darbs - kaut ko palasi par šo zemi, tās vēsturi, tradīcijām... Mūsdienās tā nav problēma.
Mani šī zeme pieņēma kā savējo. Es tai cenšos atmaksāt ar mīlestību - ļoti patiesu un neviltotu.
Sirsnīgs paldies visiem, kas lasīja manas piezīmes un skatījās albūmu. Esmu tik ļoti gandarīta, ka Horvātijai ir daudz patiesu draugu Latvijā! Hvala!
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais