São Paulo - Paraty - Rio De Janeiro - Nova Odessa (3. daļa)

  • 12 min lasīšanai
  • 20 foto
Nu ko, kāds laiciņš jau pagājis un jāsāk domas un pārdzīvojumus atkal uz papīra likt. Šoreiz rakstīšu par divām vietām uz kurām biju, nu vismaz par divām ievērības cienīgām vietām – Parati un Rio de Janeiro. Par São Paulo, iespējams vēlāk, jo ir jau arī par šo pilsētu, ko stāstīt un ne jau tikai to slikto :P Nu tā, nedēļas nogale atkal klāt, laikam 18. augusts, dodos uz Parati – zvejnieku ciematiņš starp São Paulo un Rio de Janeiro. Kā varēsiet aplūkot bildēs, ļoti skaista pilsēta. Kārtējo reizi varēju pārliecināties par to cik Brazīlija ir daudzveidīga. Bruģis, mūri ar vēsturi, superīgi cilvēki, saule, pludmales, suņi, suvenīri, laivas un, protams, - zvejnieki – laipni lūgti Parati, 4 h braucienā no Rio De Janeiro. Atceros, ka pirmoreizi par šo pilsētu dzirdēju no Discovery Channel, tāds sīks perdelis būdams, skatījos savu mīļāko kanālu un tur bija teikts, ka Parati ir laba alternatīva, trakajai, skaļajai, bīstamajai pilsētai Rio ;), tā tiešām ir, Parati ir vismaz 60 lielas un mazas salas tai apkārt ar pludmalēm un ticiet man arī saule tur spīd. Ideāla vieta atpūtai, ļoti kluss, cenas patīkamas, pilnīgs relax. Kluss gan tikai ziemas laikā, nu viņu ziemas laikā ;), tie paši 30 C vien ir. Pavadīju Parati nedēļas nogali, dienā, kad atbraucu ar autobusu no São Paulo, iegāju tūrisma birojā un tad sekoju kartes norādījumiem, pilsētiņa ļoti maziņa, visu var ļoti ātri apskatīt, nu tā apmēram pirmā diena galā. 6dien par pieciem latiem varēja doties ar laivu 5 h izbraucienā pa saliņām, pludmalēm, ar niršanas iespējām u.t.t., domāju, labs darījums. Atgriezos mazliet apdedzis, tā kā baigi reklamēties tajā vakarā negribējās, bet tomēr, tak daudz kas interesants apkārt...vakarā pilsēta ļoti dzīva, citi strādā pa dienu, citu pa nakti + vēl sabrauc viesi no apkārtējām pilsētām, ņā, diezgan pilns. Pilns ar restorāniem, suvenīrveikaliem, tūrisma firmām, cenas nu tā...mūsu līmenī, bet ja labi pameklē var atrast lētākas ieskrietuves, piemēram, pie manas viesnīcas varēja nopirkt burgeri pa 0.40 Ls, tomēr tak ēdiens. 7dien, neko īpašu nedarīju, vienkārši baudīju sauli, netālajā pludmalē, cienāju suņus ar cepumiem un spēlēju fūzi ar vietējiem, lielu kaunu Latvijai nenodarīju, bet nu nekāds Verpakovskis no manis nesanāca, varbūt karstums vainīgs. Daudz sevi nenoslogoju ar visādu staigāšanu, jo tāpat viss bija izstaigāts. 13:10 autobuss uz Rio... Izrakstos no viesnīcas, dodos uz autoostu, biļete kabatā, vēl pēdējo reizi sazvanos ar cilvēku, kas mani ir gatavs uzņemt un tad jau dodos. Brauciens ir ok, nekāda vaina, ierodos Rio, ir jau ap 6 vakarā un ārā tumšs, zvanu Glenam no autoostas, lai tad noskaidrotu, kā man pie viņa īsti tikt, braukt ar sabiedrisko, ar taksi, varbūt viņš brauc pakaļ...zavnu, nesavieno, domāju, ka daru kaut ko nepareizi, kaut kādā veidā saprotos ar autoostas darbinieku, rādu viņam, re telefona nr., it kā collect call, bet nevaru sazvanīt, beigās izrādījās, ka telefons nestrādā :), no cita mēģinu vēlreiz, viss notiek, Glens saka, lai tik ņemu taksi un miers, adresi zinu, domāts darīts. Man pilnas kabatas ar pierakstiem um dialogiem portugāļu valodā – Cik maksā brauciens uz Botafogo? Kur es varu atrast taksi? Aizvediet mani uz šo adresi! :)), skatos pilns ar takšiem ārā, dzelteni kā Ņujorkā ;), tūlītās jau domāju sasist bazaru ar taksistu, lapiņas jau izvilktas, pienāk takšu koordinātors vai kaut kas tāds un saka, ka man jāņem pirmais taksis, prasa uz kurieni man vajag, saku :”Botafogo”, ar nelielu izbrīnu sejā...5 sekundes vēlāk - man jau rokā papīrs ar galamērķi un cenu, divas sekundes vēlāk es jau sēžu taksī, logs vaļā, traucos uz Botafogo. Viss notika tik nenormāli ātri, ka es pat nepaspēju uz sekundi ielūkoties tajās savās lapiņās. Cena saprātīga, nedomāju, ka viņi mani apkāsa vai kaut kā tā, brauciens diezgan tāls, samaksāju 5 Ls. Savus pierakstus izmantoju taksī, teicu, ka esmu no Latvijas un mani sauc Ansis, īpaši dziļš dialogs mums neizdevās, mēs to abi ātri sapratām, tāpēc aizvērāmies, viņš brauca un es skatījos uz Kristu pa logu ;) Pēc pāris min, esmu galā, noskaitu piķi, tieku mājā iekšā, braucu augšā uz devīto stāvu, zvanu pie durvīm, atver durvis Glens (hospitalityclub biedrs), smaids, bļāvieni, cigarešu dūmi, viss uzreiz sejā – tur jau notiekās internacionāls tusiņš, pāris no Polijas, kas tur dzīvo jau nedēļu, meitene no Singapūras un kāds draugs no Salvadoras. Glens mani iepazīstina ar visiem un arī ātri nolasa lekciju par “basic rules” viņa mājā, tas ir pats interesantākais – pirmkārt, tas nēsot viņa dzīvoklis, bet gan “mūsu” dzīvoklis, tas nav viņa kompis, bet gan “mūsu” dators u.t.t., pēdējais, kas iziet no dzīvokļa, atstāj atslēgas lejā pie sarga, lai tad jebkurš, nākot mājās, var tikt iekšā ;), nu ļoti dāsni no viņa puses :)))) Lekcija galā, alus rokā, apsēžos, pārminam pāris vārdus kā mans ceļojums uz šejieni un tā, daudz laika nebija, jo uzreiz visi dodamies uz bāru dzert ;), saskandinot alus buņdžas, pirms došanās, man par pārsteigumu Glens saka : “Priekā!”, tad seko – Nazdarovje, kāds pasaka – Perestroika arī poļu variants neizpaliek un protams arī brazīliski :P, ok, varam doties. Bārs atrodas Gvanabaras līcī, skaists skats, no vienas puses Cukurgalva, no otras Jēzus Pestītājs, mazliet jau iereibis, nespēju noticēt, ka tomēr esmu šeit, nokļuvis galā, sveiks un vesels. Vakars paiet runājot par Latvijas vēsturi, kolhoziem, ceļošanu, Rio de Janeiro un tamlīdzīgi. Laicīgi dodamies uz majām, jo citiem jāstrādā ;), bet dzeršana tomēr turpinās, dzeram Caipirinha un vēl šo to. Vēl pirms likties uz auss, izeju uz balkona...man priekšā Corcovado kalns ar Jēzu – neticami...ZzZZz. Nākamais rīts, pirmdiena, pamostos – vēl dzīvoklī tikai poļi, bet šie arī pamet šo mitekli, jo dodas tālāk uz Salvadoru, kā jau biju informēts, darbadienās daudz palīdzēt man neviens nevarēs, jo jāstrādā, bet tas jau nekas, Lonely Planet rokā un varu doties, Rio!!!!!!!!!!!!!!! Pirmā diena – sākumā mēģināju izprast pilsētas uzbūvi, kur centrs, kur ziemļi, dienvidi, vispār kā orientēties. Par cik viss salīdzinoši tuvu no viņa mājas (+Rio ir daudz mazāka pilsēta par São Paulo, nu vismaz centrs), ir daudz vieglāk. Izlemts, ņemu riteni un dodos uz Sugarloaf – Cukurgalvu, no liela augstuma tak vieglāk būs saprast, kas ir kas ;), esmu klāt, pieķēdēju riteni, eju uz tramvajiņu, laikam bija 30 reāli jāsamaksā, laiks vienkārši ideāls, nu vienīgi gaiss varēja būt tīrāks. Pirmais posms – tieku pacelts uz Urkas kalnu, arī no viņa paverās lielisks skats uz Rio, pastaigāju riņķī labāka kadra meklējumos un tad jau dodos uz pašu augšu ;)))), bez variantiem, neaprakstāms skats – Copacabana, Jēzus, līcis, baudu nesteidzoties, tagad nožēloju, ka nebiju tur saulrietā, varēju tak vienkārši sēdēt līdz tam brīdim :( Ok, viss sabildēts, viss apskatīts, jābrauc lejā. Ritens par laimi vēl vietā ;), bet nu tāds galīgi izļurkāts, nebrīnos, gan jau viņa internacionālie viesi pacentušies (arī es tagad viens no viņiem), bet ne jau riteņa lauzējs ;) Pabraukāju apkārt mazliet pa rajonu, bet tas arī viss. Esmu mājās, plkst ap 18:30, bet esmu mājās pirmais, tagad atmosfēra pavisam cita – poļi ir prom, meitene no Singapūras guļ pie kāda cita, tā kā esam tikai divi, varam vairāk parunāt un tad beidzot tā labāk iepazīts. Kolosāls cilvēks, ko es tur varu teikt, tik atvērts, ļoti izpalīdzīgs, vienkārši pozitīvs cilvēks, kuram patīk iepazīt pasauli um tās iedzīvotājus, bet nu ne jau par viņu šis stāsts, tas tā. Otrdiena – laiks vēļoprojām ideāls, tas ir jāizmanto, man visu laiku tracināja tā sajūta, ka jāsteidzās, pēc iespējas ātrāk viss jāsabildē, lai vēlāk varu vienkārši atpūsties, iet uz pludmali, būt kā vietējais. Bet nu pareizi vien ir, eju ārā, pirmās dienas visur ar kameru, kas nozīmē – soma, kas galīgi nav patīkami. Ok, otrā diena, domāju pludmales vai Kristus, tajā dienā sanāca tikai pludmales, haha. Ko es varu teikt, ja São Paulo ir salīdzinoši netīrs, nu ok, netīrs, tad Rio...ļoti tīrs, gan ielas, gan pludmales, laikam jau tūristi vainīgi :P, hehe. Ierodos Leme, pludmale turpat kur slavenā Copacabana, respektīvi viņas sākums, bet skaitās atsevišķa, hhhmmm, nu nekas tak :))) – krekls nost, soma zem galvas, guļu ;), tā konkrēti pagulēt sanāk tikai kādas 20 min, vienkārši apkārt notiek tik daudz interesanta ;), īsumā, pludmale priekšs cariocas (vietējie iedzīvotāji) – trenažieru zāle, vieta kur mācīties, iepazīties, pelnīt naudu, protams, arī sauļoties un peldēties :)) Tas ir ko vērts, tev slāpsts, krēms beidzies, varbūt gribās jaunas saulesbrilles, varbūt vienkārši kafiju sagribējās?...nopirkt pludmalē var VISU. Es baudu šo atmosfēru, nesteidzos, sakodis lūpas skatos uz okeānu un spēcīgajiem vilņiem, kas padara galīgi slapjus 4 japāņu tūristus, kas ar saviem aparātiem nemitīgi visu bildē, haha...sakostām lūpām, jo redz, es tak visur ar kameru, vismaz sākumā, iet peldēties, atstājot somu, nu paldies – nē, varbūt citreiz. Piebilde – Rio ir ļoti droša pilsēta, ja tu esi kaut nedudz piesardzīgs, pilnīgi nekādu problēmu, biju Rio nedēļu, visu laiku izmantoju sabiedrisko transportu un biju dažādos rajonos, pie tam viens! Tā kā nav tik traki. Uzmetu acis ritenim, tas vēl vietā, ir arī laiks doties tālāk – Copacabana ir gara pludmale, precīzi nezinu cik km, bet nu ir ko iet, pag, ar kājām sanāca biki vairāk pa stundu no viena gala līdz otram, laikam kādi 6 km...šoreiz man ritens, tā kā biki savādāk. Līdzīgs tirgus kā pludmalē valda arī uz ietves, dvieļi, cepures, kokosrieksta ūdens...tik maksā un uz priekšu ;) Izminu cauri visam...skaisti, monitors uz ietves man rāda, ka ir 36 C, debesīs neviena mākonīša – Dievs esot radījis zemi 7 dienās, vai tiešām Rio tik radīta astotajā? Sāku tam ticēt :P Sīkumos neiedziļināšos, bet nu īsumā arī šī diena galā. Trešdiena klāt, atkal superīgākais laiks, zinot, ka nākamjā dienā sola lietu un tā līņāšot līdz pat nedēļas nogalei, laiku nevaru lieki tērēt, skaidrs, ka izvēle krīt pa labu Corcovado un slavenajai Jēzus Pestītāja statujai ;), bet kā uz turieni tikt? Zavu Glenam uz darbu, viņš pasaka, kurš autobuss jāņem :), tagad skaidrs, laižam? ;) Esmu busā, kādu h jau kratos, baigie sastrēgumi, jau sāku nedaudz uztraukties vai vispār īstajā busā (tā jūtos, jo nerunāju portugāliski), ar angleni te neizbraukt ;), drīz busā iekāpj divas meitenes ar Lonely Planet rokā – viss skaidrs, esmu pareizajā. Kad esam galā, statuju jau var redzēt, prikols, meitenes mani uzrunā autobusā, domādamas, ka es esmu vietējais ;), sasitam bazaru, saku, ka pats neko nerubīju un gribu redzētu Kristu, kāpjām ārā, neko nevar saprast, bet tad uzradās kāds onkulis baltā kreklā un piedāvā mums par 4 Ls, aizvest netikai uz Corcovado kalnu, bet arī uz to netālo, kas turpat blakus (biju dzirdējis, ka no viņa ir vislabākais skats uz pilsētu), tā arī bija :), es sākumā domāju – kas pa sviestu, bet meitenes, saka :”Neuztraucies, mēs par to lasījām, viss kārtībā, mūs neaplaupīs!”, ok, jātic vien ir. Protams, viss bija vienkārši ideāli, džeks mūs aizveda kā bija solījis, mums vēlāk pievienojās arī 5 francūži, šie bijuši Latvijā, esot ļoti paticis. Nu ok, mazliet novirzījos. Kāpju pa trepēm, sirds sāk pukstēt ātrāk, neticu, ka tūlīt redzēšu Viņu, bet varbūt vienkārši esmu sliktā formā :P, haha. Ok, esmu augšā...tur tas arī ir...neticami, vai es tiešām esmu šeit, gribās, lai kāds man iekniebj, pajautāt jau it kā būtu kam, bet nezinu kā, nekas... Rokas vēl nav nolaistas, tās joprojām plati atvērtas, svētot mūs visus, skaisti. Ko tur daudz stāstīt, to īstenībā nevar izstāstīt, tas ir jāredz katram pašam. Sabildēju visu, kas kustas un nē, dodos lejā, mūsu šoferīts jau gaida. Emocijām pārpilns tieku aizvests uz Copacabana pludmali, nu kuras tad ar kājām, eju uz mājām...šī diena galā, pietiek. Ceturtdiena, laika prognoze ir precīza, līst, bet tas nekas, nekāda baigā staigāšana apkārt gan man nesanāk, bet vakarā, atkal dodamies uz to bāru, kas atrodas līcī, tur notiekās sambas tusiņš ;), to nekādā gadījumā nedrīkst laist garām. Savācamies diezgan liels bars, viņa draugi un vēl daži ārzemnieki. Reāls tuss, ko es tur varu teikt, gupiņa cilvēku ar bungām, ģitārām un citiem sitamiem, tad taisa lielo troksni un visi klātesošie dzied it kā nebūtu rītdienas, tiešām – cilvēki bija kādi 400, bet likās, ka pilns Skonto stadions, Samba, tas ir kaut kas īpašs, atkal tas pašam jāredz un jādzird, jutu lielu enerģijas pieplūdumu ķermenī ;) Man tik ļoti patika, ka paliku līdz pašām beigām, pārējie jau mājās, tak jāstrādā ;), bet mājas tepat netālu un es jau apkārtni zinu, tā kā varu tusēt viens pats. Esmu totāli slapšs, laiks iet gulēt. Hei, piektdiena ir klāt, laiks tomēr skaidrojas, šodien tiek daudz kas apskatīts, visas atlikušās pludmales, Santa Taresa ar savu slaveno tramvajiņu, pie kura var pieķerties un braukt pa zaķi, hehe. Man mīļākā pludmale ir Ipanema, bez šaubām, ļoti skaista, no tās Copacabanas jau nekā tāda nav, vienkārši liela un plaša :P, īstenībā redzēju arī citas mazākas pludmalītes, kas bija pat vēl smukākas, bet nu tā no zināmajām – Ipanema, noteikti!! Ir dažas labas pludmales sērfotājiem, kaut gan, ja labs vējš, var labi sērfot gandrīz jebkur. Es aizrāvos ar “bodysurf”, jeb vienkārši ķēru vilņus ar savu ķermeni ;), vilnīši jau nav kā pie mums Bulduros vai Liepājā...vienu dienu biju iepeldējis diezgan patālu, kur tad tas vilnis tieši sāk veidoties, haha, Jums vajadzēja mani redzēt no malas, tiku mētāts un kults uz visām pusēm, labi, ka apakšā tikai smiltis, jo vienu dienu, diezgan spēcīgi vilnis manu galva ietrieca smiltīs, otreiz metu kūleņus zem ūdens un manai pēcpusei nepaveicās, bet kopumā super, pārsvārā vilņi mani tikai nesa uz priekšu, hehe. Santa Teresa, interesanta vieta, atrodas Rio centrā, ko viņi sauc par Lapa, tur tad arī visi tusiņi notiek un cilvēki parasti uz turieni dodas atpūsties un piedzerties ;) Dodamies uz tramvajiņu, samaksāju kādus 15 santīmus vai mazāk, īsti neatceros un dodos iekšā. Tūristu policija jau priekšā, patīkami ;), sākumā ļoti gribēju karāties ārā kā jau visi mazie Rio palaidņi, bet tad policists teica, lai rāpjos iekšā, nu tā es vismaz domāju :(, nācās paklausīt. Tramvajs sakustējās, uzreiz bija skaidrs, ka jāturās būs tā stingri, viss tik nenormāli kratās, bet baigais jautrais brauciens baigās sanāca. Santa Teresa tādā ziņā ir interesanta vieta, tāds kā mākslinieku, rakstnieku, vispār, tādu brīvdomātāju rajoniņš, skaistas mājas, parki, kārtējo reizi cita pilsēta pilsētā ;) Tramvaja galapunkts atrodas netālu no Jēzus statujas, līdz tai varat doties ar kājām, vai arī izmantot kādu vietējā palīdzību, par samaksu tiksiet aizvests uz augšu un atpakaļ, mēs ar Glenu un viņa draugu Andre gan vienkārši devāmies atpakaļ uz sākumu. Pēc brauciena ierāvām aliņu kādā bārā, sāka jau krēslot, bet mēs vēl mazliet uzkavējāmies Lapa, skaista vieta, it īpaši laukums zem tramvaja tilta, slavena vieta. Principā piektdiena jau galā, bet viss notiek, kamēr esmu Santa Teresa sazvanos ar Dāvi (vēl viens tautiets, izrādās pa Rio apkārt blandās), sarakstijāmies caur draugiem, nu ko, jāsatiekas, beigās viņš piekāpa pie Glena un mēs atkal visi varējām aprunāties, kas un kā, beidzot dzimtajā mēlē :P. Interesants fakts, ka Dāvis dzīvoja vienā hostelī Leblon pludmalē, kurā mitinājās viens spānis, kurš ir Glena draugs un bija ciemā pie mums iepriekšējā dienā, ņā, tā pasaulīte ir tiešām maza ;) Nu tas tā... Pēdējā diena Rio...sestdiena, kā tad vislabāk nobeigt šo trako nedēļu, bet protams, ka ar lielākās sambas skolas - Mangueiras apmeklējumu :) Visi ir kā uzvilkti, esam kādi cilvēki 8, norunāts satikties pie Glena ap 22:00 vakarā, tad ar diviem takšiem laist uz turieni, skola atrodas pie Maracanã stadiona, bikiņ ir gabaliņš. Ļoti gribējās ņemt līdz fotoaparātu, bet tad it kā tas rajons esot reālākā chuhņa :), tāpēc raustījos, ņemt aparātu līdzi, tas nozīmē ņemt arī somu, kas galīgi nav foši, dodoties uz sambas skolu, kārtīgi izdejoties...bet neko, tomēr ņēmu, ļoti gribējās to sabildēt, tagad, protams, nenožēloju. Nu oki...esam taksī, es dalu taksi ar Dāvi, vienu amerikānieti un meiteni no Polijas. Esam galā pirmie, Glens ar pārējiem piebrauc mazliet vēlāk. Piebraukt ar taksi nav nekas labs, uzreiz visiem skaidrs, kas tie tādi :), trīs puišeļi apkārt mašīnai, visiem atver durvis, es palieku mašīnā un norēķinos ar taksistu, loģiski, ka mazais puišelis redz, ka man ir nauda, tāpēc iedodu viņam vienu reālu, lai aizkavētu sev skaidrošanos ;), viņš bija apmierināts. Neko, stāvam visi, es mazliet šokā, man likās pilnīgs geto, bet ko darīt, fakts, ka nēsāju savu somu uz vēdera pusi, mani nedarīja mierīgāku, tak skaidrs, ka man tur kaut kas dārgs iekšā, bet varbūt es atkal pārspīlēju...paranoja. Piebrauc Glens ar pārējiem, šie vēl grib ieraut pa aliņam, Dāvis ar Andre iet iepirkties ;), mēs nopērkam ieejas biļetes – 2 Ls, rupji rēķinot ;), turpinam stāvēt, nezinu kāpēc, bet tusējām ārā kādu labu laiciņu, laikam jau nav kur steigties. Runājos ar polieti, nabaga Dāvis, mazie puišeļi kā traki uz viņu, es tiešām nerubos kāpēc man neviens nesējās klāt :), nav jau tā, ka tā būtu baigā problēma, vienkārši man besī, ka viņi visu laiku kaut ko prasa, bet es neko nevaru atbildēt, tikai kaut ko stulbu angliski, vai elementāri portugāliksi, protams, pats vainīgs, bet tā jau prikols ar viņiem ;) Nu tad beidzot dodamies iekšā...pašā sākumā jau tāds nerubons, kas te īsti notiek un tā, bet jau no pirmajām sekundēm samba sāk pārņemt vadību pār tavām kājām, dejo visi…Sākumā blandamies apkārt, izostam visus kaktus, kas un kā, pēc kādām 20 min, esam atradaši savu vietiņu, tur tad visvairāk tusējam. Jau pirmajās minūtēs iesaistamies apļa dancī apkārt visai zālei, protams, mēs ar Dāvi tikai kaut ko nesakarīgi bļaujam, bet uzturam garu. Skola ir priekš visiem – lieliem, maziem, baltiem, melniem, dzeltaniem, minoritātēm, šeit, tam nav nekādas nozīmes, visi slapji kratās un bauda sambas ritmus. Tas ir kaut kas neaprakstāms, it īpaši, kad puiši ar sitamajiem, vispār viss orķestris atrodas tādā kā balkonā, sāk sist lielās bungas, sāc ieiet transā, es piemēram biju totāli pārguris, bet nez no kurienes man bija reāla enerģija parādijusies. Tā ir īstā Brazil, tas ir tas, ko viņi dara, tā ir viņu kaisle...Pierodu pie apkārtnes un saprotu, ka nekā bīstama te nav, droši velku aparātu ārā un sāku bliest un bija ko...kā redzēsiet bildēs :P, haha, mana mīļākā, mana princesīte, mazā meitenīte, nezinu, viņai labi, ja kādi gadi 10, bet šī jau ieguvis titulu ;), dejoja mana objektīva priekšā kā traka, bucha viņai ;), netālu no mums atradās geju tuss, tas arī bija labais, tie dejoja kā nenormāli, vienam it īpaši patika bildēties, šis tas labs arī sanāca. Īsumā, es nevaru to izstāstīt, tas ir jāpiedzīvo, tā mēs tur visi dejojām totāli slapji līdz plkst 5ciem rītā, vēl pirms prom iešanas, nodejojām pēdējo kolektīvo apļa gājienu ar šīs skolas karogiem rokās, gājiens bija kādas minūtes 20...viss, vairs spēka nav...ņemam taksi līdz Lapai, tad ar kaut kādu vecu grabažu aizkratos līdz Botafogo, atvados no Dāvja un amerikānietes, guļu... Nākošajā dienā, dodos atpakaļ uz São Paulo....PALDIES par uzmanību ;))) Turpinājums sekos...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais