Lieldienas Ukrainā jeb ko darīt bijušjā padomijā.

  • 1 min lasīšanai
  • 31 foto
Stāsts ir par Lieldienām Ukrainā, tās nepakļāvīgajā rajonā, kurš vēsturiski nedaudz līdzinās mūsu Latvijas gaitām, Aizkarpatu apgabalam, kas robežojas ar Poliju un Slovākiju. Valoda ir īsts mikslis ar poļu, ukraiņu un slovāku vārdiem. Papir ir papīrs, cuker ir cukurs. Grūtāk man bija izprast starpību naraz un zaraz. Līdz 1939.gadam bija Austro-Ungārijas pakļautībā (jāpielabo, vēsturiski pareizie notikumi Arno komentārā). Bet tad to iedalīja PSRS tāpat kā Latviju. Tik daudz par vēsturi. Bet stāsts ir par mūsdienā. Šis nelielais rajons pilns piedzīvojumu. Kalni ar ezeriem un burvīgā upju ielejām. Sineviras ezers, kur jaunkundze slīcināja savas ilgas pēc mīļotā. Izas ciems, pīto grozu, šūpuļkrēslu un citādu radījumu pasaule. Beregovas un Vinogradovas ielejas, kur audzē dārzeņus. Visapkārt siltumnīcas, kuru atvērtie vēdināšanas logi pavērsti pret sauli, kā tauriņu spārni. Un vīnogulāju pasaule. 20 gadu atpakaļ tie tika izcirsti, tā teikt sausais likums. Tagad pakalnos rindojas vīnogulāji. Un pašā sirdī Užgoroda. Skaistās vecpilsētas sirdī mājo muzeji, starp kuriem ievērojamākais - brīvdabas muzejs. Nelielā teritorijā pārvestas vēsturiski īstas Aizkarpatu apgabala rajonu sētas ar dzīvojamām mājām, saimniecības ēkām un arodu piederumiem. Tas notika 2009.gada aprīlī. Tālāk fotogrāfiju aprakstos.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais