Cita Tenerife

11.10.2009
9 min lasīšanai
21 foto

Teikšu kā ir, pagājušajā gada 20. decembrī lidmašīnā uz Tenerifi es kāpu ar lielu prieku, bet bez taureņiem vēderā (tā kā man ļoti patīk ceļot, tad parasti taureņi ir). Taureņus vēderā man sagādā apziņa, ka tūlīt piedzīvošu kaut ko skaistu un nebijušu. Nebija šaubu, ka ceļojums būs skaists, bet pirms diviem gadiem jau bijām apmeklējuši citu Kanāriju salu, Grankanāriju, tāpēc likās, ka būs pārāk daudz deja vu sajūtas. Bet nē – guvām ļoti daudz jaunus iespaidus, ar nelielu deja vu efektu, bet ne defektu. Bet par visu pēc kārtas. Pērc šodien-brauc rīt (jeb kā Tenerifes karstākajā tūrisma sezonā aizbraukt nedēļas ceļojumā par 333 EUR no personas) Mēs neesam rūpīgi ceļojumu plānotāji (maigi sakot). Tā rezultātā kaut kad decembra sākumā attapāmies, ka Ziemassvētku atvaļinājums jau tūlīt klāt, bet mums nav sarūpēts ceļojums. Savā naivumā bijām iedomājušies, ka drusciņ pameklēsim, un atradīsim jauku un cenā draudzīgu ceļojumu uz Kubu, Dominikānu vai vēl kaut kur tālu, smuki un silti. Sak, jābūt taču kaut kādiem pēdējā brīža piedāvājumiem un tamlīdzīgi. Lielas bija mūsu sēras, kad ieraudzījām cenas, par kurām mierīgi var tikt pie Das Auto (viņš arī VW hipiju busiņš, tā ir mana sāpe un pagaidām nepiepildītais sapnis). Kā jau parasti šādās situācijas, piekopām taktiku, ka 99% problēmu atrisinās pašas no sevis, bet 1% vispār nav atrisināmas. Gaidīsim atvaļinājumu, un redzēsim, kas notiks. Un notika sekojošais – uzdūrāmies Neckermann (www.neckermann.be) pastāvīgajai akcijai: pērc šodien, brauc rīt: 7 naktis 3 zvaigžņu viesnīcā ar puspansiju un lidojums maksā 333 eiro no personas, 4 zvaigžņu all inclusive - 444 eiro. Nosacījumi: zini tikai, uz kuras valsts kuru reģionu brauc, bet viesnīcu ieraudzīsi galamērķī uz vietas. 19. decembra pēcpusdienā, 1. atvaļinājuma dienā iegājām Neckermann mājas lapā un ir – ceļojums 20. decembra vakarā uz Tenerifi par 333 eiro! Tas, ka nevaram iepriekš apskatīt viesnīcu, mūs it nemaz nemulsināja, viesnīcas mēs parasti izmantojam kā vietu, kur pārgulēt un ieiet dušā. Visādi baseini un tamlīdzīgas ekstras parasti paliek neizmantoti. Protamas, ir jauki dzīvot komfortā un skaistumā, bet ne par jebkuru cenu. Šitāds izdevīgs darījums ir jānosvin, ko arī izdarām un dodamies pie miera. 20. decembra dienas pirmo pusi pavadām mērenā stresā, jo diezgan daudz kas jāpaspēj izdarīt – sakrāmēt koferi (par drēbju mazgāšanu un žāvēšanu ar fēnu es nemaz nerunāju), aizbraukt līdz centram nopirkt ceļvedi pa Tenerifi, sakārtot māju, jo mūsu atgriešanās no Tenerifes dienā mums gaidāmi viesi. Beigās visu paspējam, un pat vēl sarakstām un nosūtām dažas Ziemassvētku kartiņas. Jau lidmašīnā panika turpinās: esot uz skrejceļa, rodas eksistenciālas dabas jautājums – vai mums vadītāja apliecības ir līdzi??? Somas ir plauktā virs sēdekļa un celties kājās un paskatīties vairs nedrīkst. Mēs nekad nevienā ceļojumā nepavadām viesnīcā vairāk kā 9 stundas, un tās pašas guļot, un arī organizētās ekskursijas neizmantojam. Ko mēs tur darīsim, ja nevarēsim izīrēt auto? Visu laiku, kamēr nodziest zīme “piesprādzēties”, plānojam, kā kukuļosim autonomas darbiniekus, lai ļauj mums izīrēt auto bez vadītāja apliecībām. Beigās izrādās, ka likuma pārkāpumi nebūs jāizdara, viena vadītāja apliecība ir līdzi (atvieglojuma nopūta). Kad visi stresi aiz muguras un priekšā 4 stundas lidojuma, varu pievērsties savam Tenerifes ceļvedim. Pirmā frāze mani sajūsmina: “Katru gadu Tenerifi apmeklē miljoniem cilvēku un lielākā daļa no viņiem paliek tur, kur tos pēc sagaidīšanas lidostā izlaiž tūrfirmas autobusi: all inclusive viesnīcu pludmalēs. Viņi nenojauš, ka jau dažu kilometru attālumā no savām viesnīcām un pārpildītajiem kūrortiem viņi ieraudzītu CITU, ĪSTU TENERIFI ar neskartu un varenu dabu, ar savu kultūru un vēsturi”. Jā, mēs brauksim meklēt Citu Tenerifi!!! Un man beidzot ir taureņi vēderā, bet ne dēļ turbulences. Parastā Tenerife. Pirms ķeros pie Citas Tenerifes, vēl nedaudz par parasto, jeb kā mums beidzās ar mūsu pārsteigumu – viesnīcu. Nu, tā arī bija, kā apmēram bijām iedomājušies – milzīga daudzstāvu celtne no 70-tajiem, nekāda estētiskā baudījuma ne no viesnīcas, ne apkārtnes. Nekādā gadījumā nebijām vīlušies, jo zinājām, uz ko ejam, un mums arī nav ne prasību, ne ambīciju pēc 5zvaigšņu kūrortiem. Kaut kur sirds dziļumos, protams, cerējām, ka mūsu 3 zvaigžņu puspansijas pārsteigums būs maza ģimenes viesnīciņa kaut kur tālu no kūrortiem, nevis monstrs klasiskais. Bet nu, kā bija tā bija, mums bija mūsu Paraiso Floral (Paradīzes Zieds laikam, vai kaut kā tā), kuru nekavējoties pārkristījām par Bulduru dārzkopību, jeb saīsināti – Bulduriem. Ja jūs plānojat lielu daļu laika pavadīt viesnīcā, tad labāk nevajag pirkt šādu “uz dullo” ceļojuma paketi. Ja ir vajadzīga tikai pieklājīga, tīra apmešanās vieta, tad droši varat tā darīt! No rīta mūsu Bulduri mums sagādāja vēl vienu pārsteigumu, šoreiz lielisku. Tā kā ieradāmies iepriekšējā vakarā pa tumsu, tad tikai no rīta ieraudzījām, ka no mūsu balkona ir burvīgs skats uz okeānu un tālumā esošo la Gomeras salu. Paēdam brokastis un dodamies uz tuvāko nomu, kur par 170 eiro uz nedēļu iznomājam baltu Seat (visos ceļojumos mūsu nomas mašīnas tiek pie vārdiem, Seats nekavējoties tika nosaukts par Gulbīti). Viss, beidzot Citas Tenerifes iepazīšana var sākties! Cita Tenerife – mans TOP 7 1) Ciemats Maska Pirmā vieta, kuru nolemjam apmeklēt, ir kalnu ciemats Maska. Tas atrodas augstu kalnos un ilgu laiku ir bijis izolēts no pasaules - ceļu uz turieni uzbūvēja tikai 1991.gadā. Ainavas gan pa ceļam, gan pašā Maskā vienkārši dievīgas! Bet vislabāk jutos vienā no ciema kafejnīciņām (Chez Arlette) - burvīga vietiņa: palmu pavēnī, ar ziediem un fantastiskiem skatiem uz kalniem. Apelsīnu sula un augļu salāti bija tik garšīgi, un apkārt tāds klusums, jo bijām pa vidu starp brokastu un pusdienu laiku, līdz ar to bijām vienīgie apmeklētāji. Turklāt tobrīd vēl nebija iestājies pieradums par silto laiku – no Briseles drēgnajiem +5 ierasties uz +25 – murrrr. Tā es tur varētu sēdēt kaut visu dienu, bet nē – mums ir tikai septiņas dienas, lai iepazītu Citu Tenerifi. 2) Garachico pilsētiņa – lavas baseini un Drago koks Nākamais 1. dienas pieturas punkts – Garachico pilsētiņa. Tur ir ļoti interesants dabas fenomens ar praktisku pielietojamību – sacietējusī lava okeāna krastos ir izveidojusi daudzus dabīgos okeāna ūdens baseinus. Lavas izveidotajos dabīgajos baseinos var peldēt - bet tikai tad, ja okeānā nav pārāk lieli viļņi. Ja ir lieli viļņi, tas tie šļācas pāri un sabango arī lavas baseinu mierīgos ūdeņus. Šajā vietā ir ap 15 tādu baseinu, starp tiem ir taciņas, pa kurām pārvietoties un izvēlēties sev tīkamāko vietiņu un nopeldēties. Vēl viena interesanta lieta, ko apskatīt šajā pilsētiņā - Drago koks, viens no salas simboliem. Nosaukums dots par godu koka tumši sarkanajai sulai, kas atgādinot pūķa asinis. Šis ir visvecākais Drago koks. Nav īsti skaidrs, cik tas ir vecs. Visi ir vienisprātis, ka tam ir vairāk par 500 gadiem, bet tieši cik - neviens nezin. Ir pat uzskats, ka tam ir 3000 gadu un tādā gadījumā tas ir ne tikai vecākais Drago koks, bet arī vecākais koks pasaulē vispār. 3) Punta de Teno – skaisto saulrietu vieta Dienas nobeigumā dodamies uz Punta de Teno, kas ir Tenerifes tālākā Rietumu vieta un kur esot ļoti skaisti saulrieti. Arī ceļš uz Punta de Teno ved pa ārkārtīgi skaistu ceļu augstu kalnos ar skatu uz okeānu. Sākumā gan apmulstam, jo ceļa sākumā ir kaut kādas zīmes, kas varētu nozīmēt, ka šeit nedrīkst iebraukt, bet tā kā mums garām pabrauc pāris mašīnas, tad mēs arī dodamies. Varbūt tās zīmes attiecas uz dienām ar sliktiem laikapstākļiem. Nonākot galā redzam, ka saulrietu skatīties gribas daudziem – cilvēku ir diezgan daudz un pat tiek filmēta kaut kāda filma – pārītis uz Vespas (ak!) braukalē pa ceļu šurpu turpu un viņus filmē. Gaidot saulrietu, klīstam gar krastu un bildējam kaktusus, makšķerniekus, mani, Vespu un visu pārējo. Galu galā pašā atbildīgākajā momentā saule nevis noriet dramatiski sarkana, bet pazūd dūmakā. Bet tas nekas, tāpat bija ļoti skaisti, un varam traukties mājās, uz Bulduriem, vakariņās. 4) Teide – sagatavošanās darbi galvaspilsētā Santa Cruz, pirmā tikšanās Anagas lauru koku mežos un kāpiens virsotnē Teide ir salas simbols, joprojām aktīvs vulkāns un Spānijas augstākais kalns. Teide ir 3718 m augsta, augšā var uzbraukt ar vagoniņu, bet pašā virsotnē var tikt tikai apmēram 150 cilvēki dienā un, lai to drīkstētu darīt, ir jāsaņem atļauja galvaspilsētā. Mēs pilnīgi noteikti gribējām tikt augšā, tādēļ devāmies uz galvaspilsētu Santa Cruz. Diezgan ātri tiekam galā ar atļaujas saņemšanu – lai to saņemtu, jādodas uz Teides nacionālā parka biroju ar pasi un pases kopiju, atļauja ir par brīvu. Stingrs onka jūs piereģistrēs un izsniegs atļauju, jums būs arī jāizvēlas diena un kāpšanas laiks. Tā ir laimes spēle, jo sliktos laikapstākļos Teidē braukt nevar un tad jūs savu atļauju varēsiet paturēt par piemiņu. Vēl nedaudz paklīstam pa Santa Cruz, interesanta pilsēta. Man ļoti patika tirgus apmeklējums, tur iegādājāmies ļoti garšīgus augļus, bet protams, var dabūt arī citus vietējos labumus. Pavisam netālu no Santa Cruz ir viena no dažām Tenerifes balto smilšu pludmalēm – Las Teresitas. Smiltis ir vestas no Āfrikas, jo dabīgo Tenerifes smilšu krāsa ir melna. Nopeldamies, un turpinām braucienu pa Anagas reģionu. Nolemjam vienkārši braukt, kur acis rāda, pēc iespējas tuvāk skatam uz okeānu. Anagas ceļi ir patiesi skaisti un daba - mežonīga. Iemaldāmies arī lauru koku džungļos - šādi senos laikos esot izskatījies Vidusjūras reģionā, bet tagad šīs aizvēsturiskās ainavas var redzēt tikai Kanāriju salās. Pamazām krēslo, visapkārt nav neviena cilvēka un ir gandrīz vai mistiska noskaņa – liekas, ka starp krēslainā meža ķeburainajiem kokiem tiešām pavīd kāds senā salas iedzīvotāja guančes tēls. Zinu jau zinu, tas viss dēļ manas pārāk bagātīgās iztēles un sliktās redzes. Paliek gandrīz tumšs un nolemjam griezties atpakaļ un doties mājās, uz Bulduriem. Kādu brīdi pabraucam, līdz ieraugām kaut ko Tādu, ka bez vārda runas nobraucam malā. Vienā vietā biezais mežs ir pašķīries, un tālumā, salas vidū pirmo reizi ieraugām Teidi. Tās varenais melnais stāvs spilgti izceļas uz ugunssarkano saulrieta debesu fona. Kādu brīdi vienkārši stāvam, kā apburti, jo skats ir elpu aizraujošs. Man šajā brīdī ir skaidrs: es Citu Tenerifi jau esmu atradusi, viss pārējais būs tikai pievienotā vērtība. Pēc mirkļa attopam, grābjam pēc fotoaparātiem un kamerām, lai iemūžinātu šo brīdi. Nākamajā dienā dodamies kāpt Teidē. Teide atrodas milzīga, 16 km liela krātera vidū. Visa teritorija veido Teides nacionālo parku. Tajā ir vērojamas neredzētas mēness ainavas, ne velti šeit ir filmēti Zvaigžņu kari. Gandrīz līdz pašai Teides augšai visi gribētāji tiek aizvizināti ar vagoniņu (25 EUR, apmēram stunda rindā). Bet pašā augšā var doties tikai ar pieminēto atļauju. Līdz virsotnei jākāpj ir tikai 200 metri pa smuku taciņu, bet mums tas prasa apmēram pusstundu - retinātajā gaisā katrs solis nāk ar grūtībām, jo pēc straujās pacelšanās organisms vēl nav pielāgojies jaunajiem apstākļiem. Kāpjot līdz virsotnei, jūtama ļoti stipra sēra smaka, un vietām ceļas stipri garaiņi – nav šaubu, ka vulkāns ir aktīvs. Tiekam līdz virsotnei, tur brīdis atpūtai. Ir skaista, skaidra diena un var redzēt arī citas Kanāriju salu arhipelāga salas. Es jums patiešām iesaku saņemt atļauju un doties virsotnē – varbūt skats arī īpaši nemainās, ja pakāpjas tos 200 metrus, bet man būtu trakoti žēl, ja būtu jāpaliek, skatoties uz virsotni no 200 metru attāluma. 5) Mākoņu upes Jau Grankanārijā izbrīnīja, cik zemu Kanāriju salās ir mākoņi – nav jāuzbrauc pat 2000 m augstumā, lai skatītos, kā pie kājām plūst mākoņu upes. Arī Tenerifē šādus skatus var novērot – visskaistāko mākoņu upi redzējām netālu no Teides un Observatorijas – nobraucām pa oranžu grants ceļu un vērojām mākoņu spēles. 6) La Orotava pilsētiņa un Casa de los Balcones La Orotava pati pa sevi ir ļoti skaista, ziedoša, apmeklēšanas vērta pilsētiņa. Bet tās galvenais lepnums ir Casa de Los Balkones – vecs tirgotāju nams, kas tagad ir atvērts apmeklētajiem. Ieplānojiet apmeklējumu pēcpusdienā, īsi pirms slēgšanas, tad būs noskrējuši lielākie tūristu pūļi un jūs izbaudīsiet šī nama neizstāstāmi labo atmosfēru, ko papildina krūmos dziedošo putnu čivināšana. Nekad nebūtu domājusi, ka mani tā spēs uzrunāt viens nams. 7) Guimar piramīdas Tās nav gluži tādas piramīdas, kādas nāk prātā, iedomājoties par Ēģiptes piramīdām. Tās ir lielas, kārtīgas apaļu akmentiņu būves. Interesanti, ka neviens par tām nav licies ne zinis līdz pat 90-tiem gadiem: stāv kaut kādas čupas - nu un? Mazums kas riņķī mētājas. Tad pavisam nejauši par šīm piramīdām uzzināja slavenais norvēģu zinātnieks un pasaules apceļotājs Tūrs Heierdāls - viņš nekavējoties pārcēlās uz Tenerifi, nodibināja šeit etnogrāfisko parku, piesaistīja sponsorus un sāka veikt pētījumus. Viņš paspēja pēdējā brīdī, jo vietējie jau bija sataisījušies šeit būvēt ceļus. Heierdāls uzskata, ka šīs piramīdas ir uzbūvējuši senie Tenerifes iemītnieki guančes. Izrakumi šajās piramīdās, kā arī pašas piramīdas ir ļoti līdzīgas Dienvidamerikā esošajām piramīdām un tur atrastajiem priekšmetiem. Šis fakts, kā arī paša Tūra Heierdāla veiktās ekspedīcijas ar primitīvajām laivām Ra, Ra II, Kon Tiki liek domāt, ka jau senās civilizācijas ir aktīvi ceļojušas pāri okeāniem un mācījušās viena no otras. Joprojām ir skeptiķi, kas uzskata, ka tās nav nekādas guanču piramīdas, bet vienkārši zemnieki, attīrot laukus, akmeņus ir sakrāvuši kaudzītēs. Tūrs Heierdāls to atspēko ar vairākiem argumentiem: 1) piramīdas ir būvētas nevis no akmeņiem, kas sastopami aramzemē, bet no lavas klučiem, kuri atrodas citviet salā, tātad akmeņi ir atnesti šurp ar nolūku; 2) kurš zemnieks nopūlētos akmeņus salikt tik perfektās konstrukcijās, noskaldot malējo akmeņu sānus, piramīdas augšā izveidojot ar smiltīm noklātu līdzenu laukumu un galvenais - gan piramīdu izvietojumu, gan to kāpnes precīzi pieskaņojot debess ķermeņu kustībai. Nezinu, kā tur īsti ir ar guanču piramīdām un zemniekiem, bet es izvēlos romantisko pieeju un ticēšu leģendai/versijai, ka senās pasaules iedzīvotāji bija tādi paši kosmopolīti un ceļotāji kā mēs. Nobeiguma vietā. Šīs nedēļas laikā paguvām apskatīt arī citas vietas – La Laguna pilsētiņu, salas ziemeļu piekrastes melnās pludmales, kuras iecienījuši sērfotāji, Los Gigantes klintis u.c. Arī ļoti lielo pērļu izstrādājumu veikalu Tenerife Pearl, no kura man atmiņai par Tenerifi tagad ir gredzentiņš ar pērli. Tikai pēdējā dienā beidzot atradām laiku apskatīt viesnīcas apkārtni, izrādījās, ka pavisam netālu ir skaista pludmale ar milzīgiem viļņiem. Tur arī pavadījām pēdējās stundas, gaidot autobusu uz lidostu, un pārdomājot negaidīti bagātos iespaidus, ko mums dāvāja Tenerife. Pašā pēdējā brīdī, pametot skatu atpakaļ, ieraugām pēdējo Tenerifes pārsteigumu mums – dubulto varavīksni. ¡Gracias por todo, Tenerife!

Cita Tenerife

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem