Gabaliņš Andalūzijas. Bremen - Granada - Marbella - Ronda - Tanger - Londona (24.09. - 04.10.2009)

  • 12 min lasīšanai
  • 60 foto
Tad nu tā.. Esmu atkal klāt ar jaunu ceļojuma stāstu, un domāju, ka maniem draugiem noteikti nebūs pārsteigums, ka tas atkal ir par Spāniju! :) Kaut kas šajā zemē un kultūrā man ir tuvs.. Tagad ērti apsēžamies, ideālā gadījumā fonā uzliekam mūziku - mans jaunais atklājums te labi iederas: http://www.ottmarliebert.com/music/index.php Sākšu no sākuma.. 24.septembra rīts ir mazliet rudenīgs, taču ir silts. gaišs, kaut nedaudz līņā.. Un mēs esam ceļā uz VASARU! Lidojam ar Ryanair, pirmā pietura - Brēmene. Es tur esmu pirmo reizi, manai ceļa biedrenei Helēnai gan Brēmene nav sveša, ir jau apostīta iepriekš. Tad nu ļaujos viņas zināšanām. Ar 6-to tramvaju ātri vien (apmēram 15 min, biļete 2.20 EUR, pirkām gan tikai 1 virzienaa :) ) nokļūstam līdz Hauptbahnhoff - stacijai, kur atstājam savus čemoānus bagāžas glabātuvē (jo 3 stundas pirms lidojuma Ryanairs tos iechekot nelauj un Ryanair lidostaa diemzeel nav kur atstaat). Tā kā abus čemodānus iedabonam 1 skapītī - maksa tikai 5 EUR par abām. Varam sākt iepazīšanos ar Brēmeni, jo uz neko vairāk 3 h laikā neceram. Pie kartes tiekam tūrisma informāijas centrā tur pat stacijā un ejam meklēt slavenos Brēmenes muzikantus. Pilsēta iepriecina ar to, ka riteņbraucēji šeit ir visur un ar tādu infrastruktūru - es arī brauktu ar riteni, ja dzīvotu Brēmenē. Brīžiem pat gājējiem jāuzmanās, lai netīšām neuzkāptu uz velo celiņa ar intensīvu satiksmi.. ;) Tūrisma informācijas centra kartē ir jau iezīmēti nozīmīgākie apskates objekti un maršruts, bet mēs šoreiz to ignorējam.. Neilgā laikā atrodam slaveno statuju, kas mani pārsteidz ar savu izmēru - kaut biju brīdināta, ka maza un necila, tomēr biju gaidījusi ko līdzvērtīgāku Rīgas muzikantiem, Pastaigājam pa vecpilsētas ieliņām un, kad esam nolēmušas aiziet līdz ūdeņiem (Weser upei), lai tiktu pie smukajām bildēm, attopamies, ka esam jau gandrīz uz Wilhelm - Kaisen tilta.. Nākamais, ko meklējam - iespēja apēst kaut ko, kas nav burgers, sendwičs vai kas tamlīdzīgs. Atrodam bistro Nordsee kas gan nav īpaši lēts (2 dažadas zivs gabaliņi + rīsi ar dārzeņiem = 8.95 EUR), tomēr ēdiens ir OK un galvenais, ka silts! Ieteikt gan nevienam to neieteikšu un pati ar nākamreiz meklēšu ko citu.. ;) Pēc pusdienām ejam meklēt staciju un atkal saprotam, ka esam izgājušas cauri pilsētai (precīzāk - centram).. Par ko iesmejam, ka mūsu ātrumiem vajadzīga mazliet lielāka pilsēta.. Ar nelielu maldīšanos esam tikušas līdz stacijai un ar čemodāniem dodamies atpakaļ uz lidostu, lai pēc pāris stundām nosēstos Malagā. Malagas lidostā esam ap 19.00, uzzinam, ka uz pilsētas autoostu (Estacion de Autobuses) var nokļūt ar 19. autobusu (cik gan labi, ka visur un vienmēr ir kāds, kam pajautāt!! :) ). No lidostas tas atiet apmēram ik pēc pus stundas un biļetes cena ir 1.10 EUR (te nevar nepirkt, jo biļetes Spānijā pārdod un pārbauda autobusa vadītājs). Līdz autoostai braucam apmēram 30 min un esam tieši laikā, lai nokavēt autobusu uz Granadu plkst 20.00 :).. Nākamais autobuss 21.30 un tas mums dod iespēju tikt pie vakariņām netālu no stacijas esošajā ēstuvē - par Boloņas spagetti + Tinto Verano (vīns + Fanta + citrusaugļi + ledus = versija par Sangriju) samaksāju 14 EUR.. njaa.. lēti nav nemz.. :( tas nekas ka stacijas rajons.. un izsalkums neļauj gaidīt līdz Granadai. Autobuss uz Granadu beigu beigās atiet 22.00, un mēs mācamies pierast pie spāņu percizitātes.. Nogurums liek sevi manīt un gribas ātrāk tikt rezervētajā viesnīcā, bet neko darīt.. Biļete Malaga - Granada maksā 9.76 EUR un ceļā jāpavada 1.5 h. Pa ceļam spāņu kultūru un sadzīvi mazliet mums ļauj iepazīt pirekšā sēdošā māmiņa ar bērnu - šeit visas māmiņas, ko redzējām, mazos apčubina, samīļo un ļoti bieži vienkārši tāpat vien (arī uz ielas) dzied viņiem dziesmiņas! :) Arī šī. Mīļi. Un bērns tik sabiedrisks, ka labu laiku pavadam ar viņu sasmaidoties un spēlējoties.. jo ar spāņu valodas bēbju versiju man ir galīgi švaki.. :) Granadas autoostā ierodamies 23.30 un, izejot uz ielas, saprotam, ka laikam nav ko gaidīt autobusu - var neatnākt. Un mēs pat nezinam, kādu mums vajag. Laimīga sagadīšanās - 2 tikko iepazinušies studenti arī meklē taksi. Mums gan visiem ne gluži 1 virzienā, tomēr summu dalīt uz 4 ir patīkamāk nekā uz 2. Sēžam tik iekšā un līdz viesnīcai tiekam par 4 EUR katra. Dzīvojam Hotel Corona Granada **** (http://www.granadahotelcorona.com/) 2 naktis, 50 EUR par numuru/ par nakti, brokastis cenā iekļautas nav, par tām piemaksājam 9 EUR katra (1 brokastīs mūs nepieskaita = nemaksājam). Toties pieēdušās esam pus dienai noteikti, izvēle milzīga - sākot no maizītēm ar sieru, līdz omletēm un augļiem! Pirmajā vakarā nekas vairāk kā salds miegs mūs neinteresē, vēl jāņem vērā arī tas, ka man šis braucienas sākās kopā ar vīrusiņu no Latvijas.. ;) Kas atkāpties negribēja ne pa kam.. :( 25.09.2009. Rīts. Ap 8.00. Brokastis. Ērti apavi un lēnā garā dodamies iekarot Alhambru. Granadas centrs arī nav liels, ar kājām pa Reyes Catolicos un Cuesta Gomerez, pēc pus stundiņas pastaigas un Alhambras dārzu laistīsanas procedūras vērošanas esam klāt!! Mazliet baidamies no garajām tūristu rindām.. Taču velti - pie ieejas mums priekšā ir tikai kādi cilvēki 6-8, ātri tiekam pie biļetēm (12 EUR par Alhambra + Generalife apskati 1 pieaugušajam, stuentiem, bērniem un pensionāriem ir atlaides) un sākam klejojumiu pa skaistajiem pils dārziem un telpām... Laika mums daudz, jo pie Palacios Nazaries apskates varam tikt tikai 13.30 - ja grib ātrāk, tad iepriekš jāpērk biļete internetā (http://www.alhambra-patronato.es/index.php/Individual-tourism/198+M5d637b1e38d/0/ - ir vēl arī citi linki, bet šis norādīts brošūrā, ko atvedu no turienes). Par uh un ah nerakstīšu., Varu pateikt tikai to, ka ir ļoti ļoti skaisti!! Ir vērts to izbaudīt nesteidzoties un iespējams, ka vasaras vidus nav tas labakais laiks - mums karstums netraucēja un tāpēc redzējām visu, ko gribējām. Laika mums atliku likām, Palacios Nazaries apskati mazliet pagaidam baudot Tinto Verano par 2 EUR un patīkami neuzbāzīgu spāņu vīriešu uzmanību. Un tas viss pat ļoti piederas pie lietas!! Kad La Alhambra ir pieveikta, lēnā garā klīstam Granadas vecpilsētas virzienā un meklējam ko ēdamu.. Netīšām uzejam visai interesantu arābu tējnīcu Kasbah, kur nogaršojam paellu (ar to gan vinjiem probleemas, neiesaku, lai gan varbūt mana vārgā veselība šoreiz neņēma pretī neko svešu) un teeju - Marco Polo - interesanta sastaava teeja ar rumu - tā gan laba! (kopā 11 EUR, atkal ne leeti :) ). Pēc pasēdēsanas dodamies mazā klejojumā pa vecpilsētu, lai gan nogurums un vīruss vēl mani neliek mierā, tāpēc drīz atgriežamies viesnīcā ievilkt elpu. Vakaram plānojam Sacramonte rajoniņa apmeklējumu un flamenko baudīšanu, taču manas veselības dēļ, to atstājam nākamai reizei Granādā un pastaigājam vien pa naksnīgo vecpilsētu, precīzak - Centro rajoniņu ap katedrāli. Netīšām trāpam uz simfoniskā orķesra koncertu turpat vienā no laukumiem, kas ir tiešām iespaidīgs!! Un visapkārt varam vērot vietējos, kas devušies tapeo jeb klaiņošanā pa bāriem, dzērienu, sarunu un tapas (uzkodu) baudīšanā. Mēs izvēlamies jauku vasaras dārzu pie kādas vietējo labi apmeklētas ēstuves vienā no burvīgajiem laukumiņiem, kas te ir bez sava gala.. Ieēdam picas, kas šeit ir labas (diemžēl vēl nekur nav ēsta gardāka pica kā Rimini, bet tas ir cits ceļojums un Itālija) par 9.50 EUR. Pēc vakariņām lēnā garā dodamies uz viesnīcu, jo no rīta plānojam veikalu ķemmēšanu.. ;) Un tad jau arī klāt atvadas no Granadas. Uz autoostu (Estacion de Autobuses) mūs aizvizina 10. autobuss, par ko mums laipni pastāsta viesnīcas recepcijā. Tur pamatīgi nopriecājamies, ka 17.00 pastav tāda iespēja - nokļūt no Granadas uzreiz Marbellā (Granada - La Linea / Algeziras - ir maršruta nosaukums). Biļete līdz Marbellai = 14.59 EUR 1 personai, braucam kādas 2,5 h. 26.09. 2009. Marbella. Vakars. Tā kā zinĀm, ka Marbella ir maza (cik tad liela var būt viena kūrortpilsētiņa?? :) ), braši ņemam čemodānus un ejam meklēt viesnīcu, kam tepat kaut kur ir jābūt.. Pus stundas gājiens, ceļa prasīšana cilvēkiem, kam liekas, ka esam mazliet dīvainas.. :D un esam klāt.. Kad pēc tam stāstam, ka kājām atnācām no autoostas, visi smejas. Jo gabaliņš labs - cauri pilsētai no 1 malas līdz otrai! Dzīvojam viesnīcā (hotel apartamentos) Hotel El Faro Inn *** (http://www.hotelelfaroinn.com/, 240 EUR par 6 naktīm numurs 2 personām) un kas ir pats svarīgākais - mums ir pašām sava virtuve!! Tas nozīmē, ka pusdienas un vakariņas vairs nebūs tik dārgas. Numurs ir pat ļoti plašs salīdzinot ar iepriekš pieredzētiem, apkalpošana burvīga (1 puisis no recepcijas pat pamanījās ar mums iedraudzēties), brokastis.. hmmm.. var iztikt - sausās brokastis, maize, kruasāni, siers, pastēte, ievārījums - bundžiņās, kafija un sula no automāta.. Nu kaut kā tā.. 27.09.2009. Pirmais rīts Marbellā mums par nepatīkamu pārsteigumu (nu labi, labi, ziņās jau izpētījām, bet tomēr cerējām) ir apmācies, mazliet smidzina. Ir svētdiena, kas nozīmē, ka pat veikali ir slēgti. Dienu baudam lēnā garā - izguļamies, pabrokastojam, izstaigājamies gar pludmali, izpētam apkārtni, apstaigājam vecpilsētiņu (tiešām maza), atrodam vienīgo diennakts veikalu pilsētā (tas viņiem ir izcils retums), iepērkamies pusdienām un dodamies uz mājām. Šodien pusdienās cepta karbonāde ar dārzeņu salātiem. Klīstot no 1 pogrammas uz otru, vietējā televīzijā atrodam Corridas pārraidi no Granadas (tā notiek tikai svētdienās). Noskatamies. Un esam laimīgas, ka laika apstākļu dēļ Marbellā pasākums tika atcelts un mēs neskatamies to klātienē. Man laikam varāk jāiepazīstas ar šī pasākuma vēsturi, lai saprastu kas un kā, bet cīņa ir tiešām nežālīga un bullīšus beigās tiešām nogalina.. :( Vakars. Un nemiers. Laiks mazliet uzlabojies. Un nolemjam apmeklēt izslavēto Puerto Banus - slavenību un sabiedrības krējuma iecienītu kūrortu, ekskluzīvu veikalu un naktsklubu pilsētiņu. No Marbellas uz turieni (un atpakaļ) mūs ved pilsētas autobuss L 1, biļete = 1,15 EUR. Izstaigājam mazās ieliņas, apskatam cilvēkus :), skatolgus, jahtas un meklējam Lamburgini un Ferrari.. Diemžēl laikam sezona beigusies un maz no spožuma te var manīt.. Iespaidu esam guvušas un vismaz es saprotu, ka man tuvāki un interesantāki šķiet vietējo iedzīvotāju krodziņi un bāri ar dzīviem cilvēkiem. :) Bet - katram savs! 28.09.2009. Esam nolēmušas neizniekot dienu ne-sauļošanās laika apstākļu dēļ, pēc brokastīm esam ceļā uz Marbellas autoostu, lai aizvizinātos uz Rondu! 11.30 no autoostas, 5.35 EUR un 1.5 h brauciens. Pats brauciens vien ir ko vērts, jo viss ceļš ir pa serpentīniem, 1 pusē aiza, otrā stāva klints. Skati brīnišķīgi, taisni žēl, ka pa autobusa logu smukas bildes nesanāk.. Padalītos.. Rondas autoostā diemžēl tūrisma informācijas centra nav, tādēļ esam bez kartes un aizmaldamies pavisam ne vajadzīgajā virzienā. Mūs izglābj kartes, kas uz flīzēm uzzīmētas pilsētā pie nozīmīgiem objektiem. Esam iepazinušas arī Rondas dzīvojamos rajonus, privātmājas, daudzstāvenes. :) un varam doties uz vecpilsētu.. Laimīgi atrodam gan Rondas arēnu (ieejas biļete arēnā = 6 EUR pieaugušajam), izstaigājam, apskatam vietas, kas iespiedušās atmiņā pēc vakar redzētā korridas šova..Smiltīs asins pēdas, muzejā milzum daudz informācijas par korridas vēsturi. Gar pilsētas malu (burtiskā nozīmē, jo tā atrodas uz milzīgas klints) ejot baudam apkārt esošo panorāmu - kalnus, mājas, kokus un dārzus tālu lejā.. Nonākam līdz Puene Nuevo (jaunais tilts), kas ir slavens Rondas simbols. Iespaidīgi. Kaut kur tālu lejā saredzama maza upīte, kas laika gaitā klinti spējusi sadalīt 2 daļās. Otrā pilsētas daļā atrodam iespēju nokāpt lejā no klints, ko, protams, arī daram. Kaut kāpiens nav no vieglajiem, skati ir to vērti!! Iesaku! Un par baltu velti (pie tilta ir iespeja pa maksu apskatīt tiltu no apakšas, domāju, kas tur nebija taaadu skatu!)!! Kāpiens augšā ir vēl mazliet grūtāks.. un atgādina par to, ka laiks pusdienām un vietējā alus nogaršošanai. Tos arī atrodam kādā no baltās pilsētiņas mīlīgajiem laukumiem, tiekam pie nespāniskām, bet gardām vistas filejām ar salātiem, kartupeļiem frī un aliņa kopā par apmēram 10 EUR katra. Lēnā garā, meklējot skaistākos skatu punktus un bildes, izstaigājam vēl 1 daļu vecpilsētas. Skaisti! Tad atpakaļ uz autoostu, un uz Marbellu, mūsu mājām. Vakariņas gatavojam viesnīcā, pēc nelielas pļāpas ar recepcijas puisi noskaidrojam, ka laiks te šodien tomēr ir bijis skaists (pēc tam jau sapratām - līdz 12.00 nekad nevar zināt kāda būs diena), un ejam arī mēs uz kādu tapu netalu esošajā pievilcīgajā krodziņā, kur viesmīļa darbs ir bauda (ne apkalpošana, bet teātris ap galdiņu, un ne tikai mūsējo), par ko viņš izpelnās labu tēju. Kaut gan neesam spējīgas pievārēt atnesto uzkodu daudzumu, viss ir tiešām garšigs (tapas = 2 - 5 EUR atkarībā no izvēles)!! 29.09.2009. Rīts. Izskatās, ka saulīte ir par mums apžēlojusies. Pabrokastojam un aši uz pludmali. Par 5 EUR tiekam pie ļoti ērta guļamkrēsla (tālāk no centra = 3 EUR, uz dvielīša pie zemes - par velti, ko pēcāk citas dienas arī izmantojam). Ap 11.00 parādās mākoņi.. un mēs saskumstam, taču nemetam plinti kūmos jeb dvieli somā, šo to palasam un pacietība attaisnojas, jo pēc 12.00 mākoņi ir tikai virs kalniem un tur tie arī paliek. :) Pludmalē izturam līdz 15.00, jo kaut arī ir rudens, Marbellā temperatūra ir + 28 grādi pa dienu un + 25 vakarā. Viesnīcā pusdienās garneles :) ar salātiem, pēc tam dodamies iekarot shoping-centru La Canada.. Diezgan bezjēdzīgi beigās, jo preces un cenas pārsvarā tādas kā pie mums, vai arī - tik vasarīgas, ka nevaru pat iedomāties, kad un kur tādās doties (ja nu vienīgi vēlreiz uz Marbellu). 30 .09.2009. Apmācies rīts. Pirmā doma - braucam uz Gibraltāru, pēc brokastīm. Bet autobuss uz La Linea (no kuras ar kājām var tikt uz Gobraltāru) ir tikai 12.30, tāpēc izmantojam laiku un mazliet atpūšamies viena no otras, es izeju mazā photohuntā pa pludmali. Pēc stundas staigāšanas saprotu, ka cīņā - Gibraltārs pret Marbellas pludmali - uzvar pēdējā. Un mēs paliekam Marbellā. Gibraltāru brauksim skatīt citreiz. Šī ir diena pilnīgai un galīgai atpūtai. Saulītei, jūras šalkoņai, domām. Un beidzot es tieku pie saulrieta, jo visi iepriekšējiē pamanījās būt vai nu autobusā, veikalā vai kur citur. Šovakar gulēt ejam laicīgi, jo rīt jāceļas ļoti agri, jau 6.45 jābūt pilsētas centrā (līdz tam 15 min ar kājām), lai tiktu ekskursijā uz Tanger - vistuvāk Eiropai esošo Āfrikas pilsētu. 01.10.2009. Rīts. 6.25. Autobusa pietura. Gaidam. Autobusa nav. Autobusu, tikai uz Seviļu, gaida vēl kāda sieviete. Arī nav. Mūsējais kavē 30 min :) , viņa vēl paliek gaidot. Ceļš līdz Tarifai (ostas pilsēta Spānijā, no kurienes atiet prāmis) ir miegains. Gids Pedro - nenormāli runīgs, vārās spāniski (labi ka tā, jo vismaz skaisti izklausās) visu laiku. Mēs kavējam prāmi, taču viņš sarunā, ka to 10 min pietur ostā mūsu dēļ. Tā lūk Spanijā kārto lietas.. Prāmis Tarifa - Tanger, 22 km, kas ir starp šīm pilsētām, veic 35 minūtēs. Esam Marokā. Gids mūs ir instruējis par procedūrām ar pasēm, vīzām uut - tas viss ir nokārtots, mums nav jāuztraucas un pašiem nekas jādara. Tangerā mūs sagaida un tālak ekskursiju vada vietējais gids Hasans, kura angļu valoda ir mazliet labāka nekā Pedro, taču arī interesanta. No sākuma mēs tiekam izvadāti pa pilsētu ar autobusu, redzam spāņu, itāļu, beļgu, angļu un amerikāņu rajoniņus, jo šī pilsēta ir vēsturiski ir bijusi pārvaldībā ik pa laikam katrai no valstīm, lai nevienai nebūtu monopola tiesības uz kugojamiem ceļiem. Tad apskatam Šumahera rezidences vārtus, AAE šeiha rezidences vārtus un vēl citu slavenību īpašumu atrašanās vietas. Un nonākam līdz Atlantijas okeānam. Kamēr citi bildējas ar kamieļiem, mēs skrienam lejā pie okeāna. Pludmale skaista, smiltis smalkas, ūdens.. nu tāds., ne īsti silts.. Okeāns paliek okeāns.. Žigli atpakaļ autobusā un ekskursija turpinās. Mūs aizvizina līdz vecpilsētai (Kasba) un gids ar saviem pavadoņiem mūs gandrīz vai kolonnā aizved līdz pusdienošanas vietai kādā tūristu grupām ierīkotā restorānā. Tur tiekam cienāti ar zupu, jēra gaļu uz iesmiem un kuskusu ar vistas gaļu, saldajā - austrumu saldums un ļoti salda piparmētru tēja. Pusdienas norit vietējo muzikantu pavadījumā. Pēc tam mūs tādā pat kolonnā pa vecpilsētas mazajām ieliņām aizgādā līdz vienam suvenīru veikalam, kur noklausamies Marokas paklāju prezentāciju, pēc tam uz citu, kur tiekam iepazīstināti ar Marokas garšvielām, zalītēm, eļļām, protams, pārdošanas nolūkos. Ar to tad pa lielam mūsu ekskursija ir beigusies. Sakāpjam autobusā, pēc tam uz prāmja un no Tarifas atpakaļ mājās caur Alageciras pilsētu (ļoti industriāla), gar Gribraltāru un La Linea mūs nogādā Pedro. Manuprāt ekskursija 80 EUR vērta nebija gan, taču, ja ņem vērā, ka satiksme viņiem dārga, tad pašām braukt - tas pats vien sanāktu. Turklāt - mēs mazliet nobaidījāmies. Un nu jau man liekas, ka pareizi darījām, jo arābu kultūrai atbilstošā uzmācība tūristiem nekur nebija pazudusi. Iespējams savādāk būtu vienīgi, ja pa ielu ietu kāda vietējā pavadībā. Mājās esam ap 18.00, vakars brīvs. Mazliet atpūšamies un esam nobriedušas iepazīt Andalūzijas flamenko. Uzzinam par vietām, kur notiek dejas, viena no tām ir - Ana Maria, Plaza Santo Cristo, vecpilsētā. Esam laicīgi un rezervējam galdiņu. Mums tiek ierādītas vietas, atnesti dzērieni, gaidam māksliniekus. Saku godīgi - skatījos ar vaļā muti, ik pa laikam gribeejaas piepalīdzēt ritma sišanā ar plaukstām.. Tas bija fantasisks priekšnesums! Bildes diemžēl nav, jo fotoaparāts pat sporta režīmā nespēj tik ātras kustības piefiksēt.. :( Noteikti iesaku!! Un tas viss 1,5 h garumā par 25 EUR (summu gan mēs uzzinām tikai beigās, kad mums tikai atnests rēķins). Nākamajā diena atklājam, ka mākslinieki ir mūsu kaimiņi, dzīvo pretējā mājā un ir tie paši, kas vakaros taisa troksni un mēgina dejas. 02.10.2009, Dienu pavadam pie jūras. Viesnīcā sarunājam, ka kaut gan jāizčekojas mums 12os, viņi paglabās mūsu mantas un varēsim izmantot dušas velāk, lai sapostos ceļam. Ķeram saules staruscik spējam, lai pietiktu visai garajai Latvijas ziemai.. Nu labi - vismaz pāris nedēļām.. Uz lidostu no Marbellas iet tiešais autobuss un 16.30 mes jau sākam mājupceļu. :( Londona, Stanstedas lidosta. Mūs sagaida Helēnas radinieks un aizvizina līdz mūsu nākamajai nakšņošanas vietai - būsim ciemos. Pulkstens ir jau ap 24.00, tādēļ viss kas atlicis - līst migā. 03.10.2009. Rīts. Agri ceļamies, ātri sataisamies, lai uz centru tiktu ar mašīnu - pārējie brauc uz Wedding show, kur strādā izstāžu stendā un pārstāv savu kāzu kleitu salonu. Pasākums ir tiešām labi apmeklēts, briti precas (vai vismaz grib precēties) arī krīzes laikā. Tad nu mēs ar dabonam īso ieskatu britu kāzu tradīcijās. Esot diezgan garlaicīgi, ļoti standartizēti un visiem vienādi. Par kāzu kleitām, tortēm, rotām un ceļojumiem papriecājušās, dodamies ātrajā Londonas apskatē. Mazliet šopinga, līdz saprotam, ka tādā burzmā (ir sestdiena) neko sakarīgu neiegādāsim. Tad dodamies meklēt The Big Red Bus, atrodam ar, lecam iekšā un par 25 EUR iegūstam biļeti 2 dienām, tūrei, kugītim, 3 pastaigām ar gidu.. Mums ir tikai 1 diena un laika maz un ir auksts, bet šis ir ērtākais un ātrākais veids kā Londonā apskatīt galvenās lietas un vietas. Pa ceļam kādā pieturā izkāpjam, lai iekostu - tiekam pie pamatīgas porcijas britu tradicionālā Fish & Chips + salātiem par 9 EUR, lai drēgnajā rudens dienā autobusā nenosaltu pavisam, līdzi pa ceļam paņemam pa kafijai. Tā silda rokas vēl labu laiku.. Un brauciens var turpināties. Protams, ka neredzējām, ne pusi no tā, ko vajadzēja, bet nu man ir iespaids par Londonu, lai nākamreiz būtu vieglāk noorientēties. Mājās braucam ar metro (tā ka ir sestdiena, daļa līnijas slēgta un sanāk metro kombinēt ar autobusu, informācija pieejama metro stacijās). 04.10.2009. Rīts mierīgs, vēl šo to apbraukājam Londonā. Un tad - uz lidostu. Rīgā ielidojam 18.10, Ryanair, kā vienmēr, ir on time. Auksts, slapjš, drēgns Latvijas rudens. Šoreiz tiešām aklimatizācija skarba. Bildes albumā, atmiņas un sarakste ar jaunajiem paziņām tur, saulainajā zemē Spānijā, silda un atgādina par to, ka ir pasaulē vietas, kur saulīte spīd ilgāk un vairāk.. Lai mums būtu pēc kā ilgoties..


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais