Prakstiskais stāstiņš par Parīzi

  • 3 min lasīšanai
Šis apraksts nebūs par to, cik Eifeļa tornis ir iespaidīgs vai Elizejas lauki skaisti, bet gan par to, ko pati meklēju pirms šī ceļojuma - daudz maz prakstiski ieteikumi no manas puses, balstoties uz tikko gūto pieredzi Francijā. Tātad - pirms lidojuma nolēmām, ka neizmantosim taksometru pakalpojumus, bet gan sabiedrisko transportu, tādēļ netā atradu Parīzes metro karti (ierodoties gan sapratu, ka varēju tā nepūlēties, jo to mums tur deva gandrīz uz katra stūra :D). Ielidojot lidostā (cik saprotu Parīzē tādas ir 2, mēs nokļuvām CDG) sameklējām satiksmes informācijas centru, kas atradās tieši pie biļešu iegādes automātiem. Tajā noskaidrojām, ka mums visizdevīgāk būs pirkt biļeti 5 dienām, kas derīga visos Parīzes transportos visas 5 dienas. Turpat netālu atrodas kases, kurās biļetes varējām nopirkt, samaksājām nepilnus 50 eiro katrs. Uz 3 dienām šādu pašu biļeti varēja nopirkt par nepilniem 40 eiro. Pa ceļam uz metro no tūrisma informācijas centra paņēmām ļoti foršu karti, kurā parādīti visi ievērojamākie Parīzes objekti. Tālāk devāmies uz 3. terminālu (der arī 2), sekojot norādei - Paris by train. Līdz terminālam nokļuvām ar bezmaksas lidostas Shuttle train. No lidostas uz centru jebkurā gadījumā jāizmanto RER B, tālāk jau skatoties, kurā pieturā nepieciešams izkāpt. Mūsu viesnīca atradās Place de Italia, tādēļ pēc pāris pieturām vajadzēja pārsēsties uz 5. metro (M5). Rajons, kurā atradās mūsu viesnīca gan nebija no tiem patīkamākajiem - visapkārt ļoti daudz uzbāzīgu melnādaino vīriešu, kuri ik uz soļa piedāvā kaut ko iegādāties un ļoti daudz bezpajumtnieku, kas arī ļoti labi iemācījušies angļu valodu, lai paprasītu kādu eiro vai cigaretes :D Tā kā vēderi ik pa laikam skaļi atgādināja par sevi, aizgājām līdz McDonalds, lai kaut ko apēstu. Šeit viss vismaz 2x dārgāks kā Latvijā (piem., cheesburgers - 1.80 eiro). Tad, protams, tika nolemts, ka pirmais, kas jāredz ir Eifelis, tādēļ, izmantojot M6 tur arī ātri vien nokļuvām. Kopumā šis ceļojums izvērtās daudz lētāks, nekā sākumā bijām plānojuši, jo ES valstu pilsoņiem līdz 25 gadu vecumam ieeja 99% apskates vietās bija bez maksas! Vienīgā vieta, kur maksājām bija Eifelis (mums 9.90 eiro, 25+ gadīgiem 13 eiro). Kad bijām nobraukuši lejā, devāmies uz kādu simpātisku laukumiņu tieši pretī Eifelim, taču pa ceļam mūs apturēja 2 melnādainie vīrieši, lūdzot pastiept pirkstu. Uz tā veikli tika uzmaukti daudz krāsainu diedziņu un nepilnas minūtes laikā tikām pie "pilnīgi-nekāda-paskata" nopītām rokassprādzēm, kas mums izmaksāja 15 eiro :D Nosmējāmies par savu stulbumu un nosolījāmies uz tamlīdzīgiem tipiņiem vairs virsū neskatīties. Un kas vēl - turpat zem torņa un patiesībā gandrīz uz katra stūra var iegādāties mīlīgus atslēgas piekariņus Eifeļa izskatā. Visizdevīgākais variants, ko mēs redzējām un izmantojām bija 3gab. par 1 eiro. Sagaidījām, kad tornis sāk mirguļot, mazliet papriecājāmies un braucām atpakaļ uz viesnīcu. Nākamajā dienā kā pirmo vietu, kur braukt, izvēlējāmies Parīzes Dievmātes katedrāli, uz kuru tikām ar M7, kura pietura arī atradās mūsu Place de Italia. ja pareizi atceros tajā ieeja visiem bija bez maksas. No sākuma šaubījos vai mani ar maniem mini svārkiem tajā ielaidīs, taču ar to nekādas problēmas nebija. Pēc tam kājām aizgājām līdz Luvrai, taču kā izrādījās esam tur nokļuvuši vienīgajā dienā nedēļā, kad tā ir ciet (otrdiena). Taču pie Luvras ieraudzījām Grand Open Toure autobusu, kura darbības princips ir ļoti izdevīgs - kopā tiem ir 3 vai 4 dažādi maršruti (precīzi neatceros), kuri sevī ietver visus interesantākos objektus. Pie katra no tiem var izkāpt, izstaigāt, sagaidīt nākamo busu (kursē ar apm. 15 intervālu), atkal kāpt iekšā un braukt uz nākamo objektu. Samaksājām 29 eiro un visu dienu ar šiem busiem varējām braukāt. Vienīgais, kas jāpatur prātā, tie kursē līdz apm. 18.00. No sākuma ar to vnk braukājām, apskatot Parīzi un izkāpām pie kāda laukuma tieši pretī Triumfa arkai. Tai varēja piebraukt arī tuvāk, tomēr izvēlējāmies turp doties kājām. Uz ielas, pa kuru gājām līdz arkai atradās ļoti daudz dažādu vietu, kur paēst, kā arī daudz dažādi veikali. Arkā ieeja mums atkal bija bez maksas, vecumā 25+ maksa bija 9.90 eiro. Pēc Arkas atkal kāpām vienā no Open Toure busiem un aizbraucām līdz, kā es to saucu, Napaleona muzejam. Oriģinālais nosaukums tai vietai gan bija kkas saistībā ar Invalides. Liela, samērā grezna ēka, kurā noteikti jāiegriežas visiem, kam interesē vēsture un kara tēma. Tajā bija pilns ar dažādiem ieročiem, bruņām, utt. Kā arī, ja pareizi sapratām Napaleona zārks. Aaa, ieejas maksa 25+ - 8.50 eiro. Pēc tam atkal ar Open Toure busu apbraukājām Parīzi un izkāpām pieturā, kas bija vistuvāk mums vajadzīgajai metro stacijai. 3. dienā beidzot aizbraucām līdz Luvrai, kurā mums pietika ar 3h, taču cilvēkiem, kam par mākslu ir liela interese, tur noteikti ir ko darīt visu dienu. Ieejas maksu neatceros, bet noteikti nebija lielāka par 15 - 20 eiro. Mūsu mērķis tajā bija Mona Lisa un Venēra no Estrellas reklāmas, pa ceļam apskatot dažādas statujas, gleznas un atkal jau šo to no Napaleona tēmas. Aaa, ejot iekšā Luvrā, 2 melnādainie mums lūdza parakstīties par "mieru Āfrikā", uz ko mēs arī uzķērāmies un tādējādi atvadījāmies no vēl 15 eiro :D Pēc tam vienkārši bez jebkāda konkrēta mērķa staigājām pa Parīzi. Uzgājām vienu simpātisku turku ēstuvīti, kurā par 8eiro mūsu acu priekšā tika pagatavota garšīgākā un milzīgākā vistas girosa porcija, ko biju ēdusi. Kopumā par francūžiem varu teikt, ka nav gluži tā, ka viņi nerunā angliski, bet var redzēt, ka to dara ne labprāt. Visi ir (vai veiksmīgi izliekas) super aizņemti cilvēki, jo nepārtraukti kaut kur steidzas, pa ceļam cītīgi spaidot mobilos, lasot vai ēdot. Metro sistēma ir super elementāra un viegli saprotama. Metro kursē bieži, ne reizi nebija pārbāzti. Un jā, nakamo reizi veltīsim Disnejlendai ;)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais