Gotlandes ceļojums

23.12.2010
4 min lasīšanai
13 foto

Gotlande, kur gribas atgriezties Sala tepat netālu Sala ar simts dievnamiem, no kuriem tikai pāris ir jaunāki par 14. gadsimtu, ar fantastisku dabu un laipniem cilvēkiem ir Gotlande, Zviedrijas lielākā sala. Ceļojums uz Gotlandi bija sens mans sapnis, kurš īstenojās šī gada augustā, kad devos turp atvaļinājumā kopā ar dažiem saviem draugiem. Gotlande atrodas tepat kaimiņos Latvijai. No Kurzemes krasta līdz Gotlandei ir tikai 150 kilometru. Salīdzinājumam- tuvākā Zviedrijas sauszeme ir 100 kilometru attālumā. Diemžēl latviešiem šis attālums ir labi zināms ne tikai no „Jumpravas” dziesmiņas „Peldētājs” - „Es peldēju no Ventspils uz Visbiju…”, bet arī no daudzām drūmām vēstures lappusēm. Otrā pasaules kara beigās latvieši mazās zvejnieku laiviņās no Kurzemes devās Zviedrijas virzienā, vispirms nonākot Gotlandē un gūstot tur patvērumu. Nelielajā Slītes ostā atrodas piemineklis latviešu bēgļiem – ostas piekrastē uz mūžiem novietota zvejnieku laiva ar piemiņas plāksni. Mūsdienās, lai nonāktu Gotlandē, gan jāmēro garāks ceļa gabals. Ja nav rīcībā speciāla kuģīša vai lidaparāta, tad vispirms ar prāmi jādodas uz Stokholmu, jāpārbrauc uz nākošo ostu Ninashamnu (Nynäshamn) un no turienes trīs stundas jākuģo līdz Visbijai, Gotlandes galvaspilsētai. Senāk uz Visbiju lidoja latviešu airbaltic, bet nu šī līnija atcelta. Cels diviem cilvēkiem B klases kajīte un uz Gotlandes kuģa vislētākajā klase, un līdzi ņemot mašīnu, izmaksā ap 100latiem. ( pērkot laicīgi un ar atlaižu karti) Un kad esi nonācis salā, tad jūties kā citā pasaule - senās ēkas un daba atšķiras no tuvās Latvijas vai Zviedrijas, un pat cilvēki nereti runā savā īpašā dialektā - gotlandiešu mēlē. Un tad var labi saprast, kādēļ gribas teikt – „Tur palika Zviedrija un nu mēs esam Gotlandē”. Bet pa ceļam uz Gotlandi der iegriezties Stokholmas arheoloģijas muzejā. Gandrīz vai puse no tajā redzamajiem eksponātiem nāk no Gotlandes un tas apliecina - šī ir īpaša teritorija, kas glabāja un vēl joprojām glabā neskaitāmas vēstures, kultūras un dabas bagātības. Baznīcas ik uz stūra Gotlandē ir atrodami ceļu krustojumi, kuros nostājoties, var saskatīt četrus dievnamus, katru savā debess pusē. Un dievnami nav mazi un necili- nebūt nē! Milzu ēkas gotiskā vai romāņu stilā. Gotlandiešiem reiz ir bijusi degsme un līdzekļi, lai celtu milzīgus dievnamus! Baznīcas šeit ir neparastas, tās liek izbrīnīties, iegrimt vēsturē, un pasmaidīt. Kari te nav pāri gājuši un tādēļ gan baznīcās, gan godlandiešu mājās ir atrodami daudzi seni priekšmeti. Tās liek labestīgi pasmaidīt – jo sirsnīga ir viduslaiku māksla, aizkustinoši ir amatnieku mēģinājumi celt milzu ēkas ( tas nekas, ka reizēm ir sanācis mazliet šķībi vai līki, prasmes pietrūkušas) un sienu gleznojumi baznīcās atgādina bērnu zīmējumus ar vaska krītiņiem. Baznīcās ieejot var arī mazliet nobīties, jo nereti uz augšu paveroties kolonnu noslēgumā sastopies ar kāda dīvaina zvēra acu skatu un garu izbāztu mēli. Salā bijuši arī daudzi klosteri, tā, piemēram, vienu no tiem saucas Roma. Ja Gotlandē pa ceļa malām lēkā trusīši, tad arī tie ir atgādinājumi par klostera dzīvi, jo trusīšu senči reiz izbēguši no klosteriem. Kristietība Gotlandē atnesis Norvēģu karalis Olafs un no Gotlandes tā ceļoja tālāk. Ļoti iespējams, arī Latvijas pirmie bīskapi Meinards un Alberts ceļojot uz Latviju vispirms pabija Gotlandē, jo tas bija tradicionāli – ceļojot no Vācijas vispirms apstāties Gotlandē. Gotlande viduslaikos bija daudzu tirdzniecības ceļu krustpunkts un arī gotlandieši paši nesēdēja mājās, bet kuģoja pa visu pasauli. Gotlandieši bija arī veikli amatnieki, darinot arī skaistas rotaslietas, piemēram, stikla pērlītes un tās tirgojot visā pasaule, arī kaimiņiem latviešiem. Jauks suvenīrs ir Gotlandes muzejā nopērkamās pērlītes, no kurām pats vēlāk vari savērt sev tīkamu rotaslietu. Latviešu kaimiņi To, ka Gotlande un Kurzeme un visa Latvija ir kaimiņi, apliecina daudzas lietas. Kurzemē ir atrastas gotlandiešu apmetnes, un Gotlandē ir atrasts kurzemnieku sievietes apbedījums. Cita versija- tā tomēr ir gotlandiete, bet rotas viņai atvestas kā laupījums no Kurzemes. Rotas un saktiņas Gotlandē ir tik līdzīgas latviešu tautastērpos sastopamajām. Daudzi vietvārdi Gotlandē skan ļoti latviski un arī latviešu valodā ir ne viens vien vārds, kas pārņemts no gotlandiešu mēles. ( Piemēram „bute” gotlandiešu valodā ir „butte”. Interesants ir stāsts par Gotlandes krustu - krusts un aplis ap to, kas simbolizē sauli. Šis krusts Gotlandē bijis pazīstams jau pagānu laikos un pēc tam kristietība to pārņēma. Salā gotlandiešu krusts redzams namu pagalmos, baznīcās, uz namu jumtiem. Un šis krusts - „riņķa krusts” ir izplatīts arī Latvijā dažādos novados. Savukārt uz Gotlandes karogiem ir redzams jērs ar krusta zīmi – Jēzus Kristus simbols, un arī šis jērs ir īpašs, jo tas ir vietējais Gotlandes jērs ar līkiem ragiem. Akmeņi un ganības Taču uz Gotlandi jābrauc arī citu iemeslu dēļ, ne tikai dēļ baznīcām. Te vairākās vietās uz salas ir sastopami „rauki” – neparasti akmens veidojumi. Gotlande reiz bijusi tropiska sala un tagad par to liecina šīs neparastās fosiliskas klintis. Gotlandē, lai arī tik tuvu Latvijai, ir atšķirīga augu valsts, te sastopami augi, kādi nav Latvijā, vai gandrīz nav, piemēram, zilās avenes, smilšu ogas, savvaļas orhidejas. Īpaša ir Fårö sala. Tajā ganās aitas, aploki seko viens otram, ganu būdiņas klāj salma un sienu jumti un kadiķi aug pavisam plakani tuvu zemei, garākiem tiem neļauj izaugt vēji, kas skrien pāri salai un aitu kārās mēles. Senāk mašīnām braucot cauri aplokiem bijis jāapstājas pie katriem vārtiņiem, jāattaisa tie un atkal jāaiztaisa, bet tagad žogu starpās ir ierīkotas redeles, kuras aitiņas baidās šķērsot. Salas galvaspilsēta Visbija ir UNESCO kultūras mantojums- viduslaiku pilsēta ar pilnībā saglabājušos apļa mūri. Pirmo reizi uz pilsētu dodamies lai iepirktos lielveikalā un tas ir tik pārsteidzoši- turpat netālu no veikala slejas pilsētas mūris un torņi kā no pasaku grāmatas! Arī Gotlandes virtuve ir īpaša. Varbūt tādēļ, ka gotlandieši apceļojuši eksotiskas zemes un bijuši lieli tirgotāji blakus biežu un sīpolu zupām ēdienkartē ir arī tāds neparasts ēdiens kā safrāna pankūkas, kas ir rīsu sacepums ar safrāna garšvielu. Muzejā var nopirkt arī vietējās zupas, paciņā ir zupas sausais maisījums, un uz tās uzrakstīta recepte. Interesanti ir arī pastaigāt pa vietējiem veikaliem. Lai arī mūsu maciņiem nav patīkamas produktu cenas, kas Zviedrijā vidēji ir augstākas nekā Latvijā, tomēr ir interesanti pavērot, kāda šeit ir produktu izvēle, jo tā krietni atšķiras no Latvijā nopērkamajiem. Piemēram, sieri Gotlandē un vispār Zviedrijā ir nopērkami milzīgos „ģimenei draudzīgos” izmēros. Daudz ir pusfabrikātu, daudz vietējo meža bagātību, piemēram, brūkleņu ievārījumi milzu traukos. Jauki ir tas, ka katrā veikalā ir īpašs plaukts, kurā atrodami vietējie Gotlandes ražojumi – eļļas, ievārījumi, tēja utt. Tāpat nopērkami arī dažādi izstrādājumi no aitu vilnas un rotaļlietas - aitiņas un eži. Ezis ir Gotlandes ” nacionālais dzīvnieks”. Jau pēc pāris dienām uz salas kļūst saprotams apgalvojums, ka „Gotlande ir vieta, kur atbrauc pirmoreiz un tad brauc atkal un atkal”. Šī ir sala, kur atklājumi ir atrodami ik uz soļa un kur noteikti jāatgriežas. Daži fakti par Gotlandi Galvaspilsēta Visbija 57004 iedzīvotāji 176 kilometrus gara, 52 kilometri platākajā vietā Tuvākais punkts Zviedrijas cietzemē ir Vestervika 100 kilometru attālumā Gotlandes dzīvnieks – ezis Zivs – bute Arī Andra manfelde bijusi Gotlandē vairāk lasiet: http://andramanfelde.posterous.com

Gotlandes ceļojums

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem