Sarunas ar Dievu

  • 1 min lasīšanai
... arī še nebūs nekas iz tādām lietām, ka pēcāk var vai pusgada staigāt, ik pa brīdim sev roku pie krūtīm piesizdams, sakot - lūk - es tur biju! ... vieta būs koši lielai daļai zināma, taču mana klusā cerība ir tā, ka kaut vienam lasītājam tā izrādītos patīkams atklājums. Krimulda - tātad. Tā pate baltā baznīca, kas Raganas - Turaidas ceļa malā. Baznīca, kuras pagrabos esot Kaupo apglabāts, baznīca, kas tiek uzskatīta par vienu četrām vecākajām Latvijā (protams - laika gaitā daudzkārt izskatu mainījuse), baznīca... ... bet ne jau par to. Īstais košums ir tāds, ka tur iekšā var tikt ikkurā diennakts stundā. Iekurt kādas sveces, pasēdēt. Ja gadās nokļūt ziemas svētdienas pievakarē, krāsnē vēl būs dievkalpojuma siltums. Parunāties ar Dievu. Visaugstāko, kas tai brīdī diezin vai ir piesaistīts kādai konfesijai, kādai ticībai un kādam konkrētam vārdam. Un šajā sarunā tev nebūs jākaunas, kas esi par kodu aizdomājies, ar mūnistiem vīnu dzēris, ar krišnaītiem rīsus ēdis vai ar pagāniem pāri uguņam lēcis. Sarunā, kur viss ir vienojošs, izprotošs, bet ne šķelošs... ... sarunā, kur nekas nav uzspēlēts, jo sev jau nekā nenospēlēsi... ... un tad ir jāaizver durvis un jādodas atpakaļ...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais