Komerciālā Sentosa

  • 4 min lasīšanai
Sentosa - tas ir VĀRDS, dēļ kura cenas tiek nepamatoti uzskrūvētas. Paši viņi ļoti lepojas ar šo, par kūrortsalu izveidoto Singapūras daļu, kuru ik gadu apmeklē ap četriem miljoniem tūristu. 2010.tajā te būšot atvērts milzīgs shoping centrs, daudz viesnīcu un izklaides iespēju - tai skaitā atrakciju parks ar amerikāņu kalniņiem utml. veidojumiem. Patlaban tajā vietā vēl pamatīgi būvējas, bet var nojaust, ka tas viss būs līdz riebumam komerciāls un fantastiski dārgs. Tiem, kas nav bijuši, piemēram, Malaizijas, Filipīnu vai citās nedaudz klusākās, ne tik komerciālās saliņās, kas nav nemaz tik tālu no Singapūras, Sentosa šķiet kā paradīze zemes virsū. Vieta, kas obligāti jāapmeklē.. Man Sentosa, lai arī tīri jauka, šķiet PĀRĀK komerciāla un mākslīga. Tas viss, protams, lai piesaistītu tūristus. Turklāt pludmale un ūdens nav diez cik tīri - vietām gan uz zemes, gan ūdenī mētājas tukšas coca-colas bundžiņas, saldumu papīri vai tml. Tomēr.. ja jāizvēlas - pavadīt karstu, saulainu dienu starp pilsētas debesskrāpjiem vai pludmalē peldoties fantastiski siltā ūdenī (kurš nekad nekļūst vēss), es izvēlos otro variantu, pat ja necik tālu no peldvietas ir redzami milzīgi kuģi. Galu galā - tas ir tepat un ļoti ērti aizkļūt - jāiesēžas tikai metro violetajā līnijā (jeb North East Line) virzienā uz Harbour Front, kurā tad arī jākāpj ārā. Izkāpjot atrodies palielā stacijā, un vienīgais, kas atliek - sekot norādēm Sentosa express, kas atiet no stacijas paša augšējā stāva. Šim vilcieniņam gan neder transporta karte - par 3 SGD (=1.5 EUR) ir jāiegādājas speciālos Sentosa ticket (vai tml) automātos dzeltena kartiņa, ar uzrakstu Sentosa, kura ir derīga turp un atpakaļceļam. Brauciens uz Sentosu ilgst kādas divas minūtes (divas pieturas), kuru laikā nedabiski laipna sievietes balss slavē Sentosu un stāsta par to, kas vēl top.. (Jāpiebilst, ka Singapūrā nav īpaši daudz iespēju nopeldēties (brīvā dabā) - tikai jau minētā Sentosa un vēl East cost parks, kas esot vēl netīrāks par Sentosu.. Jā, un protams, baseini, baseini, baseini..) Jāatzīstas, ka šmaucos un uz salu tiku par brīvu - ar īpašu Sentosa islander karti, ko mums ar draugu atstāja vācietis Alex, kurš pats nu jau ir atpakaļ savā dzimtenē. Karte dod kaut kādas atlaides un arī iekļūšanu salā par brīvu. Uz tās gan ir vācieša bilde, kurš nemaz nav līdzīgs man (Sentosā mans vārds ir Aleksandrs Baumanis :D ). Man gan nav ne jausmas, kur viņš tādu karti izracis, bet zinu vienu - ja mani pieķers, nepatikšanas garantētas (tas rakstīts kartes aizmugurē..). Dzīvā šalle uz kakla jeb bikses pilnas Atpūtas iespēju šajā salā ir pietiekami - vari gluži vienkārši gulšņāt pludmalē kokospalmu ēnā, peldēties kāda pludmales bāra baseinā vai gulšņāt pludmales zviļņos, no kuriem daži izskatās kā superērtas gultas ar jumtiņu virs galvas), apmeklēt delfīnu šovu, arī citu dzīvnieku šovus, pētīt zemūdens pasauli (underwater World) un tauriņus (Buterfly park), izīrēt velosipēdu vai skrituļslidas, braukt ar tādu kā 'pacēlāju' (cable car) un skatīties uz salu no augšas, ja paveicas - nofotogrāfēties kopā ar papagaili, milzīgu čūsku.. un vēl un vēl un vēl.. Vakar bija mana otrā reize šajā salā un pagaidām es to apmeklēju tikai, lai izplunčātos siltajā ūdenī un pabarotu savu ādu ar D vitamīnu. Es gan joprojām netieku vaļā no sajūtas, ka peldoties varu sastapties ar kādu NO (nezināmu objektu), nav jau Baltijas jūra galu galā.. Bet pagaidām tie ir bijuši tikai zāļu kušķi, daži peldoši atkritumi, un bruņurupucītis, kas varbūt bija tikai manu baiļu un iedomu auglis, jo apstāties un pētīt + vēl mēģināt pieskarties es neuzdrošinājos (ātri peldēju uz krastu). Vakar man pievienojās Shee Lee (tie, kas neatceras vai nelasa manus aprakstus - mana ķīniešu "pagaidu māsa", pie kuras šeit dzīvojamies.) Viņa gan par sauli sajūsmā nebija (arī par ūdeni ne - nepeldēja) un gulēja ēnā ar visām drēbēm (tāpat nedaudz apdega), bet viņai vismaz nebija līdzi lietussarga, kā daudziem, kuri nez kāpēc nāk uz pludmali, ja tik ļoti baidās no saules, ka ne mirkli nešķiras no sava lietus(saules)sarga, pat bradājot pa ūdeni.. Atcerējos pirmo reizi salā, kad ar draugu uztrāpījām kaut kāda šova beigām, kur nabaga filipīniešu meitenei atnesa milzīgu čūsku, kas ieņēma ērtu pozu viņai ap kaklu.. Jēziņ! Toreiz, to visu redzot, nodomāju, ka, ja mani šitā pārsteigtu, es laikam bikses piečurātu (ne jau aiz laimes). Šoreiz aizvilku savu ķīniešu draudzeni uz vietu, kur notika šovs, pirms tam paspējot nofotografēties ar papagaili - ko tādu es, protams, piedzīvoju pirmo reizi, un nemaz prātā neienāca, ka divdesmit minūtes vēlāk piedzīvošu ko tādu, ar ko salīdzinot, papagailis uz manas rokas, tāds sīkums vien būs.. Apsēdāmies netālu no skatuvītes ar domu - pagaidīsim, notiks kaut kas šodien vai ne. Cilvēki saradās aizvien vairāk un jā, notika gan. Sākās šovs ar daudziem eksotiskiem dzīvnieciņiem - papagaili, kurš mācēja skaitīt un teikt Bai bai (iespējams, tas pats, ar ko fotografējāmies, iespējams, cits, jo izskatās viņi vienādi), pērtiķi, kurš rādīja rozā dibenu un raudāja, kad viņam māja un teica Bai-bai, ērgli un vēl kādu ērgļveidīgo un... jā.. Tad vadītājs pajautāja, kurš vēlas pieteikties un palīdzēt viņam paturēt nākamo viņa draugu - vairāk kā 20 kg smaga dzīvnieciņa izskatā.. Pabarot papagailīti vai ļaut ērglim nosēsties uz manas rokas, mani neizvēlējās, kaut arī cēlu roku, bet šoreiz .. kaut arī mana roka bija tikai nedaudz puspacelta (jo man bija aizdomas, ka tas vairāk kā 20 kg smagais draudziņš varētu būt lielā čūska), vadītājs momentā pieskrēja pie manis sakot: - We have PERFECT volunteer here! Are you 100 percent sure that you want to do it? uz ko es atbildēju nedroši kratot galvu horizontāli un klusi sakot: - Nooouuuu.. bet ātri gan es attapos un pateicu: - Ok, i can do this! Vadītājs momentā paķēra manu roku, uzvilka uz skatuvītes.. Vismaz piecreiz viņš pārjautāja, kā pareizi izrunā manu vārdu un no kurienes es esmu. Beigās es biju Ilza from Europ (Latvija bija par sarežģītu viņam). Aha, manas aizdomas apstiprinājās - no kastes, kas atradās kaut kur starp skatītāju rindām, tika izvilkta tā pati milzīgā čūska, ko iepriekšējā reizē redzēju, un nesta.. MAN.. Jēziņ! Viss notika tik ātri, ka nepaspēju attapties un milzenis bija jau man uz pleciem.. Okei, bildes dēļ esmu gatava pat čūsku turēt - būs, ko atcerēties.. Mana ķīniešu draudzene baidījās vairāk par mani un visu atpakaļceļu atkārtoja, cik es esmu brave un ka viņai ir paniskas bailes no čūskām.. .... vairāk bilžu šeit: http://www.facebook.com/album.php?aid=112236&id=613243704&l=44a9b2cd8b Nākamais stāstiņš par Malaizijas burvību, manas bailes vs augstums, un vēl šo, to..


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais