Katra diena ir kā neaizmirstams ceļojums....

  • 1 min lasīšanai
Celojums, celojums…. Mana ikdiena, katra manis nodziivotaa diena ir kaa liels neaizmirstams celojums , ar atradumiem, zaudeejumiem, jaunaam izjuutaam, prieku un saapeem… Ir agrs riits, rassa, kaa manas asaras, rotaa kraashni zalojosho zaaliiti, katra veejaa liigojoshaa smilga sveicina mani ik riitu. Ir laiks doties celojumaa! Leenaam iztipinu aaraa, kur paveras neaizmirstams skats, taa ir sauliite, kura leenaam jau mostas, aiz dbebeshzili puukainaa maakonja. Esmu pateiciiga, ka varu Tevi atkal redzeet, kaa ikkatru jauno dieninju! Leeni pagriezu galvu, uz veejaa lidojoshaas lapinjas pusi…fuuu…esmu viena. Man neviens neseko..tas bija tikai veejsh…Leeni, leni tipinu uz priekshu..Kas tad nu?!?!? Kruumos kaut kas sakustas..vai vai…tas bija kaiminju Runcis, kursh meklee kaartejo medijumu…fuuu…man laimeejaas, nepamanija vins mani. Sapurinaajusies, dodos taalaak! Ui, kas tad nu?! Kaajinjas sajuut kautko divainu…brrr..auksts…Biju aizdomaajusies par melno kaiminja Runci, taapec nepamaniiju nedaudz nomaskeeto pelki. Nedaudz apzhaaaveejos lielajaa siena chupaa, ir laiks turpinaat iesakto celojumu. Nesteidzoties tipinu tik taalaak. Kas par nelabojamu troksni…vaiii…troksnis ausiis nelabojami griezh, meginu attaalinaaties..taa tacu mashiina! Troksnis pierimst, saakas skala knjadonja un daardonja..aaaaa…tur cilveeki skrien…es apstulbu, nespeju vairs paskriet! Viens pienaak man klaat un saaka kliegt. Vai es esmu tik varena, speeicigaa vai varbuut briesmiiga?! ( Pie sevis nodomaaju). Cilveeks kliedzot apalgaa balsii leenaam attalinaajaas no manis.. Vai tad jau vakars, ka tik dreegns un tumsh paliek?! Liels eenu maakonis virs manis.. klust tumshaaks un tumshaaks. Kur sprukt? Kur palikt? Pajumti jameklee, aatri traucos, cik manaam kaajinjaam speeks, lidz esmu prom no lielaa eenas maakonja, tik aatri paskatos saanjus, makonis leenaam attaalinaas, ar assu assu spaarnu veezieniem un asiem, asiem knaabjiem…Atvilkusi elpu, atpuutinaajusi mazaas kaajeles, varu doties taalaak Leenaam sauliite jau taisaas uz miega pusi, bet es veel eju un eju, turpinu savu celojumu…Koki , veeja pavadiijumaa dzied savas skanoshaas dziesminjas. Ziedi lutina mani ar savu smeldzosho aromaatu…Jaa, jaa, jaaaaa….tuulit jau buushu galaa, veel tikai mazdruscinj, mazulietinj! Arvien tuvaak un tuvaak. Jaa, redzu, redzu! Sirsninjai paiek tik silti…es esmu klaat. Ievilkdama lielu elpas vilcienu, saaku skrubinaat cieto maizes garozinju….!!! Ik katru jaunu dienu mans celojums atkaartojaas, ar lielaakiem un mazaakiem piedziivojumiem… Mans celojums ir galaa, esmu to paveikusi! Ar cienju, Peleekaa Peliite! … P.S. …Es nekad neesmu bijusi nekaadaa celojumaa aarpus latvijas, taapeec juutos kaa Peleekaa Pelite!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais