Madride divās dienās

  • 6 min lasīšanai
Pāris dienas Madridē. Pirmo reizi radusies iespēja brīvprātīgi obligāti doties komandējumā uz Spāniju, Madridi. Šādai iespējai par godu nolēmu ierasties divas dienas ātrāk, lai apskatītu pilsētu. Spānijas kolēģis man rezervēja vietu jauniešu hostelī San Fermin, jo minēju, ka nevaru atļauties neko dārgu vai pat vidēju. Tā nu man ir istaba ar 8 gultām (četras divstāvīgas gultas un manējā ir 6. gulta, apakšā). Lai arī pa nakti istabā guļ vēl trīs meitenes bez manis, viena otrai netraucējam. Toties cena – oho cik draudzīga – pa divām naktīm 28 EUR, pie tam klāt ir brokastis (tās gan nav pašas bagātākās, bet nu pietiek) un bezmaksas WiFi. Bez maksas var izmantot virtuvi (tajā pieejami gan grāpeļi, gan pannas, trauki, kā arī elektriskā plīts un ledusskapis). Par papildus 2 EUR var dabūt slēdzamu skapīti īpaši vērtīgām mantām. Un personāls runā angliski un ir ļoti laipni un atsaucīgi. Tā nu nopirku avio biļetes (nākamajā dienā AirBaltic uztaisīja akciju un biļetes bija lētākas  ). Es, protams, neiedomājos apskatīties ar kādām avio kompānijām esmu saistījusies. Un no tā man būs mācīties turpmāk. Tātad turp lidoju no Rīgas uz Minheni un tad tālāk uz Madridi. Izrādās esmu izvēlējusies otro lidojumu ar Lufthansu, kas nozīmē, ka Rīgā jūs piereģistrē tikai braucienam līdz Minhenei, tad atkal jāreģistrējas. Bagāža, gan tiek reģistrēta uzreiz uz Madridi. Bet otra reģistrēšanās notiek citā terminālā. Tā kā Rīgā lidmašīna aizkavējās pa 10 min, tad nu ko kājas nes, noskaidroju, kur man jāreģistrējas un 5 min pirms iekāpšanas lidmašīnā to biju paspējusi izdarīt un tad arī otrs reiss aizkavējās, bet jau par 30 min.. Bet nu es laimīgi paspēju uz to. Tātad man starpā starp lidojumiem bija paredzēta 1h un 25 min, knapi paspēju. Tāpēc iesaku tomēr ņemt starpā lielāku laika sprīdi. (Atpakaļ gan lidoju caur Kopenhāgenu un tur esmu atstājusi tikai 40 min starpā, baidos, ka nepaspēšu  ). Nonākot Madridē, devos uz metro. Visur ir norādes un nevar nomaldīties. Man jābrauc ar 8., tad jāpārsēžas 10., tad 3. un tad būšu klāt stacijā San Fermin-Orcasur. Biļete maksā 2 EUR un metro orientēties izrādījās ārkārtīgi viegli. (Tagad pasmiesimies – veicot pirmo metro maiņu (uz 10. līniju), skatos, tuvojas metro, kuram priekšā cipars 7. Tātad nav mans, vai ne?, jo man taču vajag 10. līniju. Nepareizi – pa 10. līnijas eju kursē tikai 10. līnijas metro un nākamais atnāca ar skaitli priekšā 8. Labi, ka sapratu tik ātri un negaidīju līdz atbrauks nr. 10., toties varēju gardi par sevi pasmieties). Iepriekš Internetā biju apskatījusies ielu, uz kuras atrodas hostelis un tāpēc bija ļoti viegli orientēties – tikai taisni uz priekšu. Tātad vakars klāt, ar +33 grādiem pēc Celsija. 1. diena Madridē (23. maijs). Kolēģis mana atsūtīja ļoti labu ceļvedi par Madridi (no Frommer kolekcijas). Tajā var izvēlēties 1, 2 un 3 dienu maršrutus pa Madrides centru, kā arī 2, 3 stundu maršrutus. Ir aprakstīti visi objekti, ir ieteikumi. Izvēlējos 1 dienas maršrutu, ar nelielām izmaiņām, jo ļoti gribēju apmeklēt slavenos parkus. Tātad ar metro (maksā 1EUR) nokļuvu līdz vajadzīgam sākuma punktam un sāku savu dienu ar botāniskā dārza apmeklējumu (studentiem ieeja 1 EUR, tikai jāuzrāda ISIC). Mazliet neveicās ar laika apstākļiem, jo pēc lielā karstuma naktī bija brangs negaiss un vēl visu dienu ik pa laikam lija lietus un bija kādi +16 grādi. Tad nu kādu 1,5 stundu pavadīju Botāniskajā dārzā, pētot pārsvarā palmas, sukulentus un vīnogas un citus eksotiskos augus, jo pavasara ziedi bija noziedējuši, bet vasaras puķes vēl neziedēja. Tad devos uz blakus esošo Retiro parku. Milzīgs! Ar daudzām skulptūrām, strūklakām, cilvēkiem un ļoti skaistu rožu dārzu. Labāk paņemt informācijas centrā karti, jo pat ar visu karti nomaldījos, bet vismaz var atrast ceļu atpakaļ, kad saproti kur esi un kas ir tā skulptūra, kurai pirmajai uzduries virsū, tad saproti uz kuru pusi ej. Jo takas iet krustu, šķērsu. Turpat parkā arī pusdienoju. Biju no brokastīm paņēmusi līdzi ievārījuma maizīti (pusi no bagetes), man pietika, vīrieša cilvēkam noteikti grūtāk, bet parkā pieejamas nelielas ēstuves. Tad devos apskatīt slaveno Prado muzeju, bet iekšā negāju, jo izlasīju savā ceļvedī, ka svētdienas rītos tas ir par brīvu, tā kā domāju iet tur rīt. Bet nu tur gan cilvēku jūra. Tad devos uz Congreso de Diputados. Ejot garām lielai strūklakai Neptūns, kas tiešām ir milzīga un skaista. Deputatu nams izskatās cēli, īpaši lauvu skulptūras, kas ārpusē smuki sēž. Man bija izdrukāta karte no ceļveža, bet tomēr nopirku pilnīgāku, jo ceļveža kartē nav ierakstītas mazās ieliņas un grūti orientēties. Tad vienkārši pablandījos pa mazām, tūristu pilnām ielām, nopirku savām meitām konfektes, ko pārvest, un tradicionālos vēdeklīšus (6 EUR par 4 vēdekļiem, var dabūt arī dārgākus). Pa ceļam nogāju gar Casa Museo de Lope de Vega, kas ceļvedī minēts kā, iespējams, mazākais muzejs, toties 16 gs. celtne, te gan tādas ir daudz un ir ko pamielot acis. Tad uz Puerta del Sol. Paliels laukums, kas tiek salīdzināts ar Times Skvēru, kaut gan to neesmu redzējusi. Slavenā skulptūra – lācis ar zemeņu koku (kāpēc zemeņu koks, nezinu). Tur redzēju, kā vietējie policisti apcietina kādus jaunus cilvēkus – sievieti un vīrieti, uzliekot roku dzelžus (izskatījās gan pēc tūristiem). Un tas lika aizdomāties arī par drošību. Jo ejot garām kādai viesnīcai, dzirdēju, ka kāda tūriste šveicaram pie durvīm saka, ka tikko viņai nozagta soma, kurā bijuši iekšā dokumenti un nauda.... Ciešāk padusē iespiežu savu somu un lieki neplivinos ar karti. Pablandos pa laukuma sānieliņām. Tad ceļoju uz Plaza Mayor, kas ir laukums kā iekšpagalms. Daudz vasaras kafejnīcu, mākslinieku, kuri jūs uzzīmēs vai varēsiet nopirkt kādu Spānijai raksturīgu zīmējumu. Starp citu, visās šajās vietās patrulē policija. Tiešām liekas, ka viņi ir visur. Tad dodos uz Plaza del Cordon, apmaldos un tā arī šo vietu neatrodu, toties pa ceļam ir ko skatīties uz visām pusēm. Dodos atpakaļ uz Plaza Mayor, lai dotos no turienes uz Plaza de Oriente. Un šeit nonāku arī pie celtnes Palacio Real, kur notiek Spānijas karaļa oficiālās ceremonijas. Cilvēku rinda pie tās ir tiiik gara, ka nolemju nestāvēt. Toties blakus atrodas dārzs, ar krūmu labirintiem, skaistu ūdenstilpni un milzīgām magnolijām. Šeit jāatpūtina kājas, jo ceļā jau pavadīts krietns laiks. Tālāk dodos uz Plaza de Espana un šeit tad ir slavenais Dons Kihots ar savu pavadoni un citas statujas. Bet nu tā kā jau ir ap sešiem vakarā un esmu nogurusi no lielās staigāšanas, dodos turpat uz metro un uz hosteli. 2. diena Tā kā brīvais laiks man ir tikai līdz 15:30, tad jau 10 dodos no hosteļa prom uz pilsētas centru. Diemžēl nesarunāju, ka varētu atstāt koferi hostelī, bet stiepju to līdzi. Bet, paldies Dievam, koferis nav liels. Tātad vispirms ar metro dodos uz līdz pieturai La Latina. Tur tuvumā jābūt iecienītajam svētdienas tirgum Rastro. Un to tiešām nav grūti atrast, tikko esi noorientējies, kur atrodies pats. Un tirgus ir ielas garumā, pilns ar ļaudīm – pārdevējiem, pircējiem. Nopirkt var visu ko – sākot no vēdekļiem un paštaisītām rotaļlietām līdz daudz nopietnākām lietām. Tā kā jau biju nopirkusi dāvaniņas, tad tikai skatījos apkārt. Un jāsaka, ka man negribējās daudz virināt somiņu, jo cilvēku tiešām daudz un nezini, kāpēc kāds gar tevi noiet ciešāk... Tālāk devos centra virzienā uz Plaza de Mayor. Cilvēku daudzums šeit neatšķīrās no tā, ko redzēju sestdien. Tomēr šoreiz cītīgi apgāju tam apkārt, lai papriecētu acis. Tālāk devos uz Puerta del Sol virzienā, lai atrastu tūristu autobusu Madrid Vision, kas veic apskates tūres pa pilsētu. Tam ir divas līnijas – 1. līnija (sarkana) ir vēsturiskā, bet 2. līnija (zila) – modernā Madride. Biļete uz dienu maksā 17 EUR. Vietas, kur var nopirkt biļetes palaist garām nevar, jo ir izlikti lieli plakāti, kā arī biļetes var nopirkt autobusā. Kad biļete nopirkta, tieši autobuss piestāj, 1. līnija. Somu atstāju apakšējā stāvā, pati dodos augšā, lai sajustos kā kabrioletā. Bet nosēdēju tur tikai līdz nākamajai pieturai, jo bija auksts vējš un man nebija īsti nekā siltāka ko uzģērbt, tāpēc devos lejā uz salonu. Autobusā, kā jau šāda tipa autobusos parasts, var izvēlēties kādā valodā vēlies klausīties gidu. Tad nu braucu skatīties atkal visas vēsturiskās vietas, kaut daudzas no tām iepriekšējā dienā biju apmeklējusi jau ar kājām. Šoreiz klāt nāca Plaza de la Independencia, Estacion de Atocha un jau daudzas iepriekš apmeklētās. Tūre ilgst apmēram stundu, mazliet ilgāk varbūt. Pie Museo del Prada mainu līnijas. Otrās līnijas autobusi gan piestāj mazliet citā vietā un diemžēl norādes nav, bet var pajautāt kādam. Tad nu modernā tūre. Braucam garām dažādiem muzejiem – arheoloģijas, dabas zinātņu, Esculturas. Šajās pieturās var izkāpt, lai muzejus redzētu arī no iekšpuses. Zīmīga vieta bija RealMadrid stadions, pie kura autobusā iekāpa laimīgu, čalojošu vīriešu bariņš.  Autobuss brauc garām un ir iespēja izkāpt pie lielajiem tirdzniecības centriem. Pati nebiju, nevaru izstāstīt kā bija. Jo šoreiz bija mērķis – tiešām apskatīt pilsētu. Kad autobuss atgriežas pilsētas centrā, no tā kāpju ārā, lai vēl mazliet pamielotu sirdi un acis ar Madrides krāšņumu, jo tagad mans ceļš ved uz 60 km attālo Patones de Arriba – mazs, sens ciematiņš kalnos ar 12 iedzīvotājiem, 13 restorāniem un veikalu. Toties skats pa viesu nama logu tāds, ka elpa aizraujas. Bet par to, varbūt citā reizē.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais