Fragments no kapteiņa dienasgrāmatas

  • 1 min lasīšanai
ceļojums ar jahtu NIRVANA 26.04.2006. Beidzot klāt ir tā diena šajā sezonā, kad ar “Nirvanu” dodamies jūrā. Mūsu ceļš ved pie Hassana un uz Kekovas salu. Iegriežamies Karalosas līcī. Šo fantastisko vietu ļoti gribējās parādīt Tomam. Kad tuvojamies Hassana krodziņa piestātnei, Hassans atpazinis “Nirvanu” no priekiem pat palēcās. Pasūtījām pēc pusstundas lai pakaļ atbrauc motorlaiva un devāmies uz līcīša attālāko galu nostāties uz enkura. Hassans mūs sagaidīja kā senus draugus, ļoti sirsnīgi. Izvēlējāmies kādas zivis gribēsim lai viņš pagatavo un devāmies pastaigā pa tuvāko apkārtni. Uzvedu Tomu kalnā ar senajām Liķiešu civilizācijas drupām. Tie skati, kas šeit paveras ir jāizbauda pašam, neviens apraksts vai fotogrāfija tos nespēj attēlot. Kad Hassanam izstāstīju, ka “Privātajā dzīvē” ir arī fotogrāfija uz kuras redzams viņš, Hassans no priekiem pat uzdejoja. Tāpat viņš parādīja kurā vietā pie griestiem ir pielicis Latvijas karogu, to kuru pagājušogad viņam uzdāvināja Jānis. Pēc garšīgās maltītes devāmies atpakaļ uz jahtu, kur nosnaudāmies veselas četras stundas! Veselīgi :) 27.04.2006. Pie Hassana līcītī ir pinīga flauta. Viena no jahtām, kas stavēja blakus uz enkura, jau ir aizgājusi. Hassans no rīta kopā ar sievu jahtām izvadā svaigu maizīti, kā jau vienmēr. Iedodu viņam nokopēšanai žurnālu “Privātā dzīve”, kur ir arī viņa krodziņa piestātnes fotogrāfija. Paceļam enkuru un dodamies atpakaļ Finikes virzienā. Joprojām sajūsmina fantastiskā daba pie Kekovas salas. Neko skaistāku neesmu redzējis. Izejot no šauruma starp Kekovas salu un kontinetu, paceļam genua. Pūš līdz 7 mezgliem stiprs sāņvējš. Netālu no Finikes tas nolūzt, esam spiest darbināt motoru. Ejot Finikes ostā, no kalniem pūš līdz 20 mezglus stiprs vējš, bet jūrā vēja nebija! Konstatējam, ka genua vienā vietā vīle panākusi vaļā – rīt būs jānes pie Faika sašūt. Pa dienu abi ar Tomu esam krietni iesauļojušies. Ādas krāsa jau atkal paliek tumša. Vakariņas paēst bijām netālu no Finikes tirgus laukuma, tur kur ēst iet paši turki, nevis pie ostas, kur ēdienu gatavo vairāk orientējoties uz burātājiem, kas nebūt nav no Turcijas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais