Koper

  • 1 min lasīšanai
Ceļojums uz mazo piejūras pilsētiņu Koperu sākās 20. augustā. Mēs - 4 jaunieši no Latvijas - devāmies uz jauniešu apmaiņu šajā pilsētā. Patiesībā, es ne uz ko daudz necerēju, jo līdz šim ir pabūts visādās pasaules vietās un nemaz nelikās, ka mani ar kaut ko varētu pārsteigt, bet es kļūdījos... :) Jau izkāpjot no lidmašīnas Ļubļanā, mūs pārsteidza lielais karstums, bet arī tas bija patīkams pārsteigums pēc lietainajām un vējainajām dienām Latvijā. Pašiem arī vajadzēja atrast sabiedriskos transportus, kā nokļūt līdz Koperai un, lai nokļūtu no Ļubļanas lidostai līdz Koperai par biļeti samaksāju 13 eiro, kas, manuprāt, nemaz nav daudz, ja ņem vērā, ka tie ir kādi 130-140 km. Vilciens, kā jau Eiropā - kluss un ērts. Pa tām pāris stundām vilcienā paspēju arī nosalt, bet kolīdz izkāpu uz perona, sajūta bija kā saunā! Koperā pavadījām 8 dienas, bet, par cik, mums bija obligāts dienas plāns, kā jau jauniešu apmaiņās tas ir ierasts, tad nevarēja visu dienu staigāt kur vien acis rāda, bet brīvais laiks bija pietiekoši, lai visu izpētītu. Šī pilsēta man vienmēr paliks atmiņā ar savām Malki Ulički (mazās ieliņas), kuras ir tik cieši blakus, ka, ja brokastīs pietrūkst, piemēram kafija, tik pieklauvē pie blakusmājas lodziņa un problēma tiks atrisināta! Un kas vēl ir interesanti - pa šīm neprātīgi mazajām ieliņām arī mašīnas braukā. Katru dienu gājām peldēties, jo karstums bija neprātīgs.. dienā līdz pat 37 - 40 grādiem un gaiss - ļoti mitrs. Mēs - latvieši- izveidojām savu tradīciju - katru nakti doties uz pludmali un izpeldēties. Tā iemesla dēļ arī saaukstejos, jo divas dienas bija pamainījies vēja virziens un ūdens bija (khmm) auksts!!! Bet bija tā vērts!Tradīcija tomēr paliek tradīcija... Es, kā latviete, ar vārdu pludmale saprotu - jūru un smiltis... Tagad es zinu, ka ir savādākas pludmales. Tur cilvēki noklāj savu dvielīti uz betona un sauļojās. Koperā pludmalē nav smilšu, tur ir tikai akmeņi - lieli vai mazi. Adrijas jūra ir arīdzan ļoti ļoti sāļa. Ja nezinātu, ka tā ir jūra, es domātu, ka tas patiesībā ir ezers, jo krasts ir visai nosacīts jēdziens - vari ielekt bomba style jau no paša krasta, nav jāiet vairāki simti metri, lai sasniegtu tādu ūdens līmeni, lai peldētos! Prieks, ka apmaiņa norisinājās tieši tajā nedēļā, jo mums bija iespēja piedalīties ikgadējā ielu festivālā. Prezentējām arī Latviju un atsauksmes bija ļoti labas! Mūsu konfektes "Gotiņa",kā arī šokolāde "Laima" garšoja visiem! Bet vislabākās atsauksmes izpelnījās Lāču rupjmaize ar medu, to novērtēja ikviens! Čehi gan mēģināja mums ieskaidrot, ka esam "nokopējuši" "Gotiņas", jo tas patiesībā ir viņu ražojums.. Var jau būt, bet viņi bija saveduši čipšus, kā arī Nestle šokolādi :)) Kad pagājušo nedēļ atgriezos mājās, es nemanot jau meklēju lētākos veidus, kā atgriezties šajā pilsētā. Tā ir tik ļoti jauka, labsirdīga, vienkārša, bet tajā pašā laikā - tik īpaša vieta. Slovēņi gan teica, ka tā īsti nav Slovēnija, bet drīzāk gan Itālija. Lai nu kā tur ir, vēsture, arhitektūra, cilvēki ir darījuši savu... Vieta, kur es atgriezīšos!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais