Deserts - sniega čupa ar zemeņu zapti

  • 7 min lasīšanai
  • 57 foto
Pirmais, kas būtu jāzina, ceļojot uz šo tālo valsti - neceri tikt lidmašīnā, ja Tev nav atpakaļbiļetes vai vismaz biļete tuvāko trīsdesmit dienu laikā ārā no Singapūras. Imigrantus viņi nemīl (likumus gan..). Tā kā man ne tikai nebija biļete ārā no Singapūras (ja nav biļete atpakaļ, tad vajag vīzu), bet arī maksātājs par manu biļeti bija trešā persona, saskāros ar problēmām un lidmašīnā savā reisā (26.tajā augustā) netiku. Pēc lielas skaidrošanās, zvanīšanās un Singaporean Airlines bombardēšanas no visām iesaistītajām pusēm, es tieku pārcelta (bez maksas) uz reisu nākamajā dienā... Tad nu nākamajā dienā jeb 27.tajā augustā beidzot esmu tikusi cauri check-in un pat beigās arī lidmašīnā. Pirmo reizi braucu (lidoju) ar ko TĀĀDU! Varbūt citiem tas nav nešķiet nekas īpašs un ir jau piedzīvots, bet man tas viss bija pirmoreiz: Tik lielā lidmašīnā vēl nebiju lidojusi... arī biznesa un t.s. first klase ir krietni atšķirīgas un izskatās ļoti ērtas - ādas sēdeklis vienam un vēl visādi pribombasi. Es, protams, sēžu ekonomiskajā - teorētiski ar vēl diviem pasažieriem blakus, bet man paveicas un pa saviem trim sēdekļiem esmu viena - turklāt pie loga!! juhū! Tālāk seko pārsteigumi viens pēc otra. Pirmkārt, bez segas un spilvena man tiek iedots simpātisks maciņš ar aviokompānijas logo un mini zobbirstīti un zobu pastu iekš tā. Otrkārt, pirms maltītes tiek piedāvāti snaki riekstiņu izskatā un arī padzeramais - vīns, ūdens, sula, viskijs laikam arī.. Un tas viss bez maksas! [Un vēlāk jau manis pieminētā maltīte - viss garšīgs un mazās kastītēs (un man tā kā nedaudz par daudz), tad atkal snaki .. un tad no rīta brokastis.. ] Jutos kā krutākajā restorānā. Iesākumā izvēlējos glāzi sarkanvīna un sāku draudzēties ar ekrāniņu man priekšā, izskatījās, ka gandrīz 12 stundas, kas man jāpavada gaisā, nebūs nemaz tik garlaicīgas.. Ekrāniņš piedāvāja gan filmas, gan mūziku, gan valodas apguvi, gan arī sekot līdzi lidmašīnai kartē, un vēl, un vēl, un vēl... Lidojuma laikā noskatījos trīs filmas, divas Simpsonu sērijas, klausījos Depeche Mode un mācījos franču un vācu valodas. Mēģināju arī gulēt, jo pēc kādas vienas, varbūt divām lidojuma stundām, kad teorētiski pulkstenis bija ap pusčetriem dienā pēc Milānas laika, mums lika aiztaisīt logu "aizkarus;, tādējādi paziņojot, ka tagad ir nakts un mums jāguļ :D Gulēt gan man nekādi nesanāca, lai gan centos iestāstīt savam ķermenim, ka ir nakts. Ar varu jau nepiespiedīsi sevi aizmigt pusčetros vakarā.. Arī vēlāk man tas neizdevās, ko gan, ierodoties Singapūrā nožēloju, jo tad sāka nākt riktīgs lūziens virsū. Singapūrā jau rīts, bet mans pieradis ap šo laiku iet gulēt, jo Latvijā ap vieniem naktī tobrīd.. Ielidojot Singapūrā, atkal jau aizķeršanās.. Esmu aizpildījusi imigranta lapiņu, bet, redz, neesot norādīta vieta, kur es palikšu. Tad nu tieku aizsūtīta līdz telefona aparātam, ar kuru man pat izdodas piezvanīt (pēc trešā mēģinājuma) un adresi noskaidrot. Stāvot imigrantu rindā pie pasu kontroles, dzirdēju pa skaļruni savu vārdu (arī šis ar mani notiek pirmoreiz :D ). Es gan no tā, ko balss aparātā teica, izņemot savu vārdu un uzvārdu, neko citu nespēju lāgā uztvert sliktās skaņas kvalitātes dēļ.. un man, patiesību sakot, arī nemaz negribējās dzirdēt, kas nu atkal nav kārtībā.. Tā nu veiksmīgi šoreiz tieku cauri pasu kontrolei un eju meklēt savu čemodānu.. Protams, kamēr esmu nočakarējusies, mans čemodāns palicis viens pie attiecīgās slīdošās lentas ar numuru 38 vai 46 (kāda tam tagad nozīme?). Savācu un dodos ārā, īsti neticēdama, ka tiešām esmu tikusi un nekas vairs ar mani neatgadīsies.. Tālāk jau stāsts turpinās divatā.. laižam ar autobusu uz manām pagaidu mājām. Užas! Pirmais, ko saprotu, izejot ārā no lidostas telpām - ārā ir tik sasodīti grūti elpot un tik mitrs gaiss, ka mani mati momentā sapūkojas un izskatās pēc mačalkas.. Lidaparātā teica, ka Singapūrā ir ap 25iem grādiem (pusastoņos no rīta!).. Nu nez. Ja arī tā ir taisnība, tad pat tie divdesmit pieci nav diez ko viegli pārdzīvojami. Jāpierod. Cits nekas neatliek. Autobusā kratamies kādas minūtes četrdesmit, varbūt vairāk, un atšķirībā no āra, te pēc maksimums piecām minūtēm, sāk kļūt vēsi. Jūtu, ka man jau piemetušās pamatīgas iesnas no šī karsti - vēsi - karsti šeit.. Man nakts, tpfu - rīts, kad iebraucu, viss ir tādā miglā tīts, jo ķermenis nesaprot, kāpēc ir gaišs un kāpēc neviens neliek viņu gulēt.. Par mani arī iesmej, jo es cītīgi runājot/stāstot kaut ko, pēkšņi apraujos, ieplešu acis un iesaucos: "Palmas!!!" Biju tak vēl nesen samierinājusies ar domu, ka uz Singapūru lidmašīnā mani nelaidīs un pavisam piemirsu, ko es šajā valstī varu ieraudzīt.. Njāaa, tik lielas palmas un tik daudz es vēl savā mūžā nebiju redzējusi.. Un brīnījos arī par tiem visiem dīvainajiem tumši zaļajiem augiem ar milzīgām un biezām lapām. Ierodoties pagaidu mājās, vienīgais, ko vēos darīt, ir gulēt! Bet saprotu, ka man jāpierod pie šejienes pulksteņa, tāpēc turos... Bet .. vienā brīdī uz stundām četrām, piecām, mani atstāj vienu.. cenšos kaut ko draugos rakstīt, atbildēt uz vēstulēm, un saprotu, ka manas vēstules tiek rakstītas lūzienā un izklausās pēc slima dzērāja murgiem. Tāpēc metu mieru (atvainojos, ja kādam tika nosūtīta vēstule ar briesmīgi daudz kļūdām un nesakarīgu tekstu) un devos nedaudz atlaisties. Uz stundiņām divām.. Tā es vismaz domāju. Šķiet, ka arī modinātāju uzliku, bet beigās izrādījās, ka esmu uzlikusi pilnīgi nesaprotamu tā zvanīšanas laiku, noteikti ne tuvāku pāris stundu intervālā. Jā, un, protams, nogulēju visas aptuveni piecas stundas kā nosista, un pamostoties, nesaprazdama, kur atrodos un kas jādara.. Pašā vakarā izmetam līkumu līdz tuvākajai iestādei, kur var kaut ko apēst. Šķiet, ka šeit ēst ārpus mājas sanāk lētāk, nekā gatavot pašiem. Man vienīgi ir problēma, ka grūti ir saprast, kas no tā, kas redzams vitrīnās, ir ēdams un pēc kā garšo.. Pirmajā reizē priekšroku dodu rīsiem ar dārzeņiem, kas beigās ir pāris dārzeņu gabaliņi. Rīsi arī ir diezgan eļļaini un ar garšvielām pārbagāti. KĀ MAN PIETRŪKST KRĒJUMA! Naktī aizmiegu bez problēmām un guļu kā nosista, neskaitot brīžus, kad murgoju un dīdos, meklējot ērtāku pozu. Diezgan karsti, pat ar visu ieslēgto kondišku. ******* Kad te līst, tad ne pa jokam.. Lietus sezona šeit sākoties decembrī, bet kopš es atbraucu, līst katru otro dienu (pēc maniem aprēķiniem, šī ir mana piektā diena šeit). Lietu, šķiet, šeit nesagaida ar tādu nepatiku kā mūsu tēvzemītē, jo vismaz lietus laikā ir čutj vieglāk elpot un nav TIK karsts, kaut gan nevarētu arī teikt, ka ir vēsi.. Gluži vienkārši ir slapji.. Šodien ir lietus diena, bet es tāpat esmu ieslēgta mājās līdz astoņiem vakarā. Par pulksteņa laiku runājot - joprojām nespēju pierast... Šonakt centos aizmigt, nesanāca - cēlos un līdz četriem rītā nosēdēju internetā. Feini, jo jums tad ir vakars un lielākā daļa draugu onlainā.. Tā visa rezultātā šorīt atkal gulēju gandrīz līdz pusdienslaikam (jūs tikai tad sākat celties augšā - un tikai tie, kuriem uz darbiņu :D). Daži fakti par Singapūru: iedzīvotāju skaits: ~ 4,5 miljoni reliģija: budisti - 54%; musulmaņi - 15%, kristieši - 13% valoda: te ir četras oficiālās valodas: angļu, mandarīnu (ķīniešu), malajiešu un tamilu. Angļu gan te var sastapt vietējā izloksnē (t.s. singliešu) - kas ir angļu valoda, kurā tiek iepīti vārdi no citām valodām, galvenokārt, malajiešu .. Tūristiem saprast ceļazīmes, norādes, utt., nav problēmu, jo tas viss ir angļu valodā (parastajā ;)). Iedzīvotāji te ir dažnedažādākie - visu aziātu sajaukums - ķīnieši, japāņi, indieši, malaizieši, utt; Baltos cilvēkus te arī var sastapt, bet galvenokārt tikai centrā un jāsaka, ne tik daudz.. Pa šīm dienām saskaitīju kādas piecas blondīnes - visas centrā un tūristes, protams. Ir rajoni - piemēram Little India, kur uz tādām kā es, tumši indieši nekaunīgi skatās virsū un pēta - tā, ka kļūst neomulīgi. Tur es viena noteikti neietu. Un ir vietas (pats centrs), kur tas nav tik izteikti un var justies brīvāk.. Te gan, atšķirībā no tādas Itālijas, piemēram, puiši klāt nenāk, komplimentus pa gabalu nebļauj un nepiedāvā uzsaukt dzērienu. (Bet varbūt tas arī tāpēc, ka viena nestaigāju apkārt. :D :D) Šī ir ļoti bagāta, sakopta un tīra valsts - kas droši vien panākts ar lielajiem sodiem - pat par ūdens nenolaišanu WC sods var būt līdz pat 1000 Singapūras dolāriem (~ 500 eiro). Pat košļeņu košļāšana te ir aizliegta un tās arī te nevar iegādāties (tikai ar ārsta recepti un ārstnieciskās). Kāds man teica, ka nevarot arī ievest, bet es pamanījos ievest trīs paciņas - ārpus mājas gan neuzdrošinos tās košļāt.. Izrādās, ka pat ūdeni dzert sabiedriskajā transportā ir aizliegts (par ēšanu nemaz nerunājot). Es to, protams, nezināju, un ceļā no lidostas uz mājām, autobusā izdzēru 0.5 l ūdens pudelīti (neviens nepamanīja). Singapūra nav dārga valsts (iz)dzīvošanai - lielākās izmaksas ir par dzīvokļa īri. Ēdiens un apģērbs šeit ir pat ļoti lēts (ja vien nav īpaša vēlēšanās atrast ko dārgu). Ēdam lielākoties ārpus mājas, jo zem diviem latiem var ļoti labi paēst. Virtuve te ir visdažādākā - malaiziešu, ķīniešu, indiešu, indonēziešu.. Tiem, kuriem garšo gaļa, zivis un jūras veltes - te ir paradīze (ne man :D). Arī Makdonaldu un BurgerKingu te var atrast bez problēmām. Ar ēdienu man pagaidām ir problēmas.. Pat rīsi ar dārzeņiem te garšo citādāk, jo šeit viss ir garšvielām pārbagāts, par ko es neesmu sajūsmā. Pat mans iemīļotais karijs te ir milzīgā cieņā, tomēr garšo citādāk un kādu laiku to redzēt es negribu.. Gandrīz visas reizes, kad es no ēdiena esmu izvēlējusies kaut ko, par ko, manuprāt, zinu, kā tas garšos, esmu iegrābusies: piemēram, vien dien paņēmu desertu - bildītē zemenes ar ličijiem, bet manā šķīvī čupa ar samaltu ledu, kam pāri zemeņu zapte, kas garšo sintētiski + četri ličiji. Vispār desertos te ļoti iecienīts ir samalts ledus, kam piešpricēta kāda garša.. Karstā laikā ok un varbūt vienkārši jāpierod, bet ēdot kondicionētā telpā pēc šīs "sniega zupas" man uzmetās zosāda un zobi bija nosaluši. Tik daudz ledu es nekad savā mūžā nebiju apēdusi.. Vienīgais, ko šai sakarā varu atcerēties - bērnībā pāris nosūkātās lāstekas.. Nākamā vilšanās bija vakar - atkal jau saskāros ar problēmu, kad vēders burkšķ, bet es neko nesaprotu no viņu piedāvātajiem ēdieniem. Yes! Atrodu vietu, kur pats vari salikt sev šķīvī dažādas lietiņas - priecīga iekrāmēju pāris krabju nūjiņas, vienu cīsiņu, vārītu olu un dažus šampinjonus.. Žēl, ka krējumiņa nav, bet neko darīt.. Liels ir mans pārsteigums, kad pie kases tam visam virsū uzlej eļļainu ūdeni - lūk, jaunkundzīt, jums zupiņa.... grrrr... :@ Patiesībā viss, ko es rakstu par ēdienu, ir tikai mans individuālais skatījums uz šo tēmu - visi citi ir sajūsmā par šejienes kulinārijas brīnumiem. Es ne, jo man garšo prastie Latvijas ēdieni - kartupeļi, griķi, biezpiens... Un es ciest nevaru garneles, kas šeit ir lielā cieņā un nesalīdzināmi lielākas par LV sastopamajiem izmēriem lielveikalos. Augļi šeit ir ļoti lēti! Un arī svaigi spiestas sulas ir par kapeikām! Bet uzdzīves mīļotājiem Singapūrā gan nav, ko darīt - alkohols šeit ir ļoooti dārgs, turklāt laikapstākļi tādi, ka piedzersies ātri un diezin vai būs laba pašsajūta tādā karstumā streipuļot apkārt.. [Vēl jāpiebilst tas, ka esot šeit, kilogrami gribot, negribot kūst nost.. Kā tad citādāk, ja ēst tik daudz negribas, desertā sniegs un dzer visu dienu sulas par kapeikām..] + Singapūrieši ir reizēm līdz riebumam perfekti - pat ieejot slimnīcā (vienalga, vai esi kādam līdzi atnācis vai tāpat vēlies ambulancē iegūt kādu info), pie kakla pieliek aparātu, kas nosaka tava ķermeņa temperatūru. Ja viss ir ok, tev tiek uzlīmēta dzeltena apaļa uzlīme uz apģērba. Ja nav ok, tad - karantīna, draudziņ. Un es vēl gribēju suņuku ņemt līdzi...... Par suņiem runājot, te suņi it kā esot, par to liecina arī viena zīme, ko redzēju lielveikala durvīs - "No pets allowed", bet līdz šim es vēl nevienu suni te neesmu redzējusi. Vienu gan dzirdēju, bet tas jau neskaitās.. Runā, ka viņi tos ēdot? :D to be continued..


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais