Sērausis, Žurcis, Captain CJ, Uzaciņš un citi, jeb Pērnais Eirotroips 2. daļa

  • 9 min lasīšanai
  • 19 foto
Otrā daļa. 23.05 – 24.05 Toms. Sapakojam mantas, kā izrādās esam nakšņojuši blakus pansionātam un kapsētai. Ņemot vērā, ka mēs nedrīkstam iet 2x pa vienu ceļu (tipa neatgriežamies), tad izlemjam līdz centram doties pa citiem ceļiem, līdz ar to arī apskatot vairāk šo vietu. Izstaigājam tirgus rajonu, kur visi, protams, tirgo sparģeļus, taču no izlejamā alus ne smakas. 12:20 jau esam tikuši līdz piestātnei, un jau 12:43 kuģītis piedāvā vest uz kautkurieni Šveicē. Izlemjam ar šo gan vēl nebraukt, jo acīs iekrīt skatu tornis uz ezera. Uzkāpām - safočījāmies – nokāpām. Smuki un turpinājumā pa kuģīša biļetēm samakšājuši 18 Eiro, 13:02 dosimies uz Konstanci. Līdz braucienam atlikušās 20 minūtes izmantojam, lai tuvējā lielveikalā iegādātu kolu un lētos Vācu bundžu aliņus. Tiekam uz kuģa un iekārtojamies aizmugurē pie borta, lai labāks skats. Garīgais uz 10! Dziedam un fočējamies. Pēc biki vairāk kā 30 min. Esam Konstancē, vel gan Vācijai piederošajā daļā. Ļoti skaista vieta, forša vecpilsēta. Nopērkam superīgās brilles un lakatus. Garīgais jau uz 20!(no desmit ballēm). Tādā garā izejam kādus 20 m ārpus pilsētas un aiz Šveices robežpunkta sākam stopēt. 30 minūšu laikā piestāj Štefija un aizved mūs 12 km gar ezeru uz Steckburn. Vieta smuka, taču, lai tiktu tālāk, nācās ilgi kāpt gar ceļu kalnā, līdz atradām pieturu, kur stopēt tālāk. Izdzeram pirmo bundžas alu – dranķis. Arī šeit aptuveni pēc pusstundas nostopējās vācietis, kurš aizved mūs tālāk, kā pats brauc – aizved līdz Frauenfeldai! Te sākas ārprāts un no 20 garīgais lēnām krītas līdz -10! Izejam cauri visam ciemam. Sākas nākamais, izejam arī tam cauri. Uz Isilkonas robežas stopējam ilgi, jo ilgi. (pareizāk būtu – mēs mēs ik pa laikam ejot stājāmies un stopējām, kas kopā dod ļoti ilgi..) Beidzot, pirms 21:00 nostopējam busiņu(minīvenu). Iekšā riktīgi lādzīgs vecis – Valentīns, kurš piedāvāja mums braukt pie viņa uz bērnunamu – sākumā mēs: „Nē, nē.”, bet kad šamējais minēja par siltu dušu – mēs uzreiz starā un piekritām. Aizbraucām – bērnunams, kā hostelis ar lielu iekšpagalmu, pļavu, kur arī uzcēlām telti. Pēc kārtas izgājām dušu. Atstājām telefonus un fočiku lādēties. Pirms gulētiešanas dzērām otru bundžu alu, un vedām svarīgas sarunas par un ap meičām. No rīta cēlāmies pus8ņos, jo sīkie vācās uz skolu un mēs negribējām vieni palikt. Tas arī viss. Kopsavilkums – Šveicieši bailīgi lohi, valsts smuka. 24.05 – 25.05 Uģis. 25.05. – Esmu fantastiski skaistā vietā, pie kalnu ezera Šveices pierobežā netālu no Francijas. 1000 m augstumā vietā, kur cilvēcīga piekļūšana tikai ar laivu, skan muzons, blakus ugunskurs. Laiks arī padevies. Nu labi, stāstu par vakardienu, kura sākās labi, ar ne visai turpinājumu un perfektām beigām. 24.05 – Ap pus9 esam Vinterthūras centrā, pēc zīmēm un kartes mēģinam noteikt pareizo ceļu uz Cīrihi. Ņemot palīgā manu kompasu, nu jau soļojam, nepieciešamajā virzienā. Benzīntankā iegādājam ūdeni, maizi - tādas arī bija mūsu brokastis. Šveices franki palikuši gaužām maz (0.90), tamdēļ neko nopietnu pa šo naudu nopirkt vis nesanāk, tad nu arī neko nepērkam un zem tilta paēnī stopējam uzbrauktuvē uz bāņa. Pēc 20 minūšu gaidīšanas čalīts mazā mazdiņā piestāj, salienam mašīnā - mēs, arī somas. Braucam gan ne pārāk tālu taču nu esam jau Cīrihē. Turpinājums gan garlaicīgs ~ 1,5 stopējam autobuspieturā līdz, beidzot, piestāj Antišveicis – Šveicietis, kuram nepatīk Šveicieši. Riktīgi sakarīgs, lai arī ieved mūs pašā Cīrihes centrā pie centrālstacijas, kur sākās muļāšanās, pārvērtējuši savas spējas un nenovērtējot Cīrihes izmērus soļojām uz pilsētas nomali. Sanāca ilgi iet. Sākumā vēl ok, centrs, smukas mājas, iebridām kārtīgā utenī, nedaudz kārtīgāks bet principā taka latgalīte, atšķirība vien tā ka katrs no mājām sanes ko nevajag, un placī pārdod. Kādus 4 km sekojām zīmēm, paspējām notiesāt pēdējo paiku - Čehu maizi ar majonēzi/kečupu, izdzert atlikušo ūdeni.. Svarīgi, ka humora izjūta vel saglabājusies, lai arī pārsvarā iznāca tāds melnais humors apsmejot Šveiciešus. Un nepieciešamības gadījumā garstāvokli uzlabo arī mašīnu nolamāšana. Galu galā izlemjam stopēt vel padaudz iekš pilsētas, autobusa pieturā, taču nu jau uz ceļa Bernes virzienā. Nobalsota tiek Blondīne ar savu čali, braucot netālu, taču mums der.. ka tik ārā no pilsētas. Šajā neilgajā ~ 10 minūšu braucienā Blondā paspēj izcelties ar neatkārtojamu spriedumu.. ja mēs esam no LV, tad esam uz šejieni caur Zviedriju braukuši. :D Ģeniāli! Tikām izlaisti ar ne tai pateicīgajā vietā, uz nobrauktuves no bāņa. (Nē, mēs neesam nepateicīgi, vnk tādas tās situācijas ir stopējot..) Taka nācās nedaudz pastaigāties.. gar bāni. Bikiņ ekstrēmi laikam bija, taču tuvu bortam turoties, nedrošības sajūta neradās. VIrzoties Rietumdienvidrietumu virzienā manam, nobraucamo ceļu, kuram priekšā gan sēta, kurai veikli pārrāpušies pāri esam lokālas nozīmes ceļu krustojumā. Šeit arī turpinam īkšķošanu. Lēnā garā nostaigājuši līdz tuvējam ciematam, nostopējam Bremzi-muzonfanātu. Onka braucot uz Bāzeli, pa ceļam vel iebraucot mājās Bādenē. Braucot lika visādus vecos labos gabalus un klāstīja ka šim esot 2500 CD mājās.. Tā lēnā garā tiekam izvizināti līdz tankam pie ceļa uz Berni, jo līdz Bāzelei braukt mums taka nav pa ceļam. Izveidojam glītu uzrakstu BERN un izbrautuvē uz autostrādes ķeram mašīnas. Neilgi un nostopēts IzPūris ar kura gādību drīz vien jau esam kārtējā benzīna uzpildes stacijā, nu jau Bernes tiešā tuvumā. Un tagad sākas līdz šim ceļojuma labākā daļa. Piestāj Captain CJ - riktīgs Šveices Kalnietis.. mati līdz pusmugurai, varenbārdains, džipam piekabe ar laivu, ceļā uz kalnu ezeru pie Francijas robežas. Plus vel izskan piedāvājums doties kopā līdz ezeram un tur patusēt kopā ar viņa kolēģiem. Protams piekrītam. Ceļā vel iebraucam pēc aliņiem, taču pa nelaimi Šveicē pie autobāņiem nepārdod pat alu! Tai vietā iepērkam maizi, cepamdesas un ceļu turpinām Neilgi pirms galamērķa, privātā benzīntankā, tiekam arī pie kārotajiem aliem.. tād smuk bundžiņ ar enkuru uz krūtīm. Jāpiebilst, ka Toma soma, ik pa laikam, pamazām plīst, cerams, ka līdz Andorai izturēs.. Somas gan bijām atstājuši piekabes laivā, zem klajas debess, tamdēļ Šveices lietus tās nedaudz samitrina, taču nav mirstamā kaite un drīz jau piezemējamies brīnumjaukā vietā pie ezera – Lac de Joux. Ezers atrodas ~ 1000 m augstumā un savdabīgs ar to, ka upes šai ezerā vienīgi ietek, taču neiztek. Skaidrojums bija ka pa klinšu plaisām ezera dibenā ūdens aizplūst pazemē. Nikni.. Jau ceļā skati superiespaidīgi, vel pieplusojot netālo zibeņošanu, perfekti! Pie ezera pāraujam drēbes un laivās dodamies uz ezera otri krastu, kur nolūkota vieta nakšņošanai. Kas ieradušies pirmie jau iekūruši ugunskuru, nojume uzslieta un mūzika pieskandina gandrīz kā visu ieleju. Ierodamies, uzceļam telti un nu kolektīvi braucam pēc malkas.. Es, Toms, Captain CJ, Gimli ar sievu, Niks un Uzaciņš. Ar laivu traucoties caur kalnu dzestro gaisu, supernereāli forši.. aliņš, smiekli un stāsti caur vēju. Netālajā zemes ragā savākušiem malku un atgriežamies nometnē, lai mūzikas pavadībā ceptu desas, un baudītu tradicionālo Šveiciešu mājas sidru. Super! Ap pus12tiem dodamies pie miera, bet nu dēļ šāda pasākuma ir vērts ne tikai Cīrihei cauri izstaigāt! Pamostamies pēc 8njiem, CJ, devies uz restorānu, cepam brokastu desas, jautrojamies ar superīgo suni Džambo, laiks uz 10! Šodien varbūt līdz Andorai? 25.05 – 26.05 Toms. No rīta riktīgi atpūtāmies, Uģis paspēja nopeldēties(ieskriet, iemesties un izskriet no ūdens). Daudz Džambo bildes sataisīju. Sapakojām somas, pa tumbām uzbliezām LV mūziku. Pēc neilga laika atgriezās CJ, patusējām un ap 12:00 atvadījāmis, lai dotos tālāk ceļā. Sakrāvušies laivā devāmies uz ezera otru galu. Tuvojoties krastam ezers jau laicīgi top sekls, tamdēļ piebraukuši ~ 10 m no krasta, kur dziļum mēraparāts ziņo par 0,5 m dziļumu, un tuvumā neesot normālai piestātnei domājām aizbrist krastā. Uģis kāpa pirmais un piezemējoties iegrima dūņās/smiltis vēl savus 20 cm. Izvilkām viņu atpakaļ laivā un braucām uz piestātni kādus 200 m atpakaļ. Tur arī atvadījāmies. Viena no retajām lietām, ko nedaudz nožēloju ir ka šai brīdī atteicos no iespējas bez maksas izbraukt ar ūdensslēpēm, bet nu paspēšu.. /Uģis/ Nu bijām Šveices kalnu ciematiņos, jāpiebilst, ka satiksme tā nav pārāk dzīva. Tād nu kādu pusotru stundu, pa ceļam mēģinot stopēt soļojām caur Jura kalnu grēdas ielejai. Skaisti, tas gan. Nostopējās francūzis, ar nenosakāmas markas sarkanu mašīnu. Šis izrādijās , šķiet kā rallija piekritējs, katrā ziņā pa šaurajiem kalnu ceļiem uz 160 km/h 15 minūšu laikā nogādā mūs jau Francijā (La Cure). Noskaidrojām tālāko ceļu un pēc pusstundas nostopējām Frančkrabi, kurš pat mācēja pa Anglisko, un kalnu grēdas brīnumjaukos skatus vērodami braucām pa vietu, kur pa labi klints a pa kreisi var ilgi krist lejā. :) Ar šī kunga gādību nokļūstam St Laurent ciematā, kur beidzot sastapām arī atvērtu veikalu. Tas iepriecināja, jo kopš rīta neko nebijām lāga ēduši un dzēruši. Taču arī šis kā šķiet veikals izrādījās maza bizē beķereja, kura par brīnumu vaļā svētdienā, kad pārejās iestādes slēgtas. Ļoti gribējās dzert, nekā dzerama nebija un neizskaidrojamu iemeslu dēļ nopirkām divus lielus bizē + bageti. Grauzdami vel sausākos bizē izstaigājām līdz ciema galam, kur stopējām tālāk. Še pēc neilga laika piestāja Narkomāns, kurš visu ceļu raustīja roku, kasīja galvu un vārijās. Neskatoties uz to ka pēc stāstītā pagājušo nakti negulējis un rijis entās tabletes, likās lādzīgs, varbūt dēļ francūžiem nedabīgi labās Angļu valodas. Aizveda tālu, un pietam vel pie maķīša izlaida, kur beidzot kārtīgi padzērāmies. Remdējuši slāpes tuvējā pieturā nostopējām Spalvausi, kurš nogādāja līdz bāņa maksas punktam. No šejienes nevajadzētu būt problēmām ātri vien nokļūt līdz Lionai. Izlēmām stopēt uzreiz aiz maksas punkta, taču mūsu plānu izjauca žandarms, kurš franciski paskaidroja, ka stopēt drīkst tikai pirms maksas punkta. It kā tas pats jau ir un klausijām bez iebildumiem. Nostopēts jauns franču pāris, arī ar labu Angļu valodu, taka sākām jau apšaubīt stāstus, ka Francijā nerunā Angliski. Izlaisti, pirms Lionas maksas punktā caur krūmiem pamanam vīdam kārtējo McDonalds. Caur krūmiem, pār sētai, iekožam un tikpat ātri atpakaļ, lai uz Lionas apvedceļa turpinātu ķert mašīnas. Kādas 20 min stopējam un piestāj tipisks francūzis, iespējams, Režisors. Apveda mūs apkārt Lionai un pie šosejas uz Sentetjēnu atvadijās... Te sākas čakars, jo bij jau pusastoņi. Gājām un stopējām, gājām un stopējām. Galīgi nevaicās – nogājām normālu gabalu un nekur nebijām tikuši. Pastarpai viens pīīī busiņš piestāja, pagaidīja kamēr mēs pieskrējām un aizbrauca. Ar sačakarētu garīgo plus manu radu sabaidīti, kāpām pa ceļu tuvējā kalnā, kur galu galā atradām piemērotu vietu, it kā privātmāju pagalmā, taču bija jau pavisam vēls un neviens mums neko. Naktī ārprātīgi plosījās vējš – gandrīz kā norāva teltij jumtu. Rēcīgi bij tas, ka sabaidīti par bandītiem gulējām ar telts stieņiem pa rokai :D No rīta 6:30 cēlāmies un ripojām no kalna lejā stopēt. 26.05 – 27.05 Uģis. Novēlušies lejā no kalna, uzbrauktuvē uz bāni stopējam. Izteikts mašīnu vairākums gan dodas Lionas virzienā, droška uz darbu. Taču vel agrs(7:00) taka nolemjam pastaigāties a kājām pa ceļu paralēli bānim. Ceļš izrādās ļoti līkumots, kalnains, satiksme minimāla, tādejādi paši savas nepacieības dēļ dabūjām piekust, jo nosoļojām kādus 7 km, līdz kā Dieva dāvana mums pat vairs necerot te kādu nostopēt, pati piestāja Francūziete Smaidīgā, kura savā mazajā mašīnītē mūs nogādā tuvākājā uzbrauktuvē uz bāni. Neilgi pēcāk ar citas Franču kundzes gādību esam pie lielveikala jau aiz Sentetjēnas pie ceļa uz Klermontu. Veikalā iepirkušies tupinām stopējienu... Šodien laikam sieviešu diena, jo arī trešajā nostopētajā mašīnā pie stūres Sieviete – Kristiete. Uzzinot mūsu plānus tikt uz Spāniju, apvaicājas vai tik mēs nedodamies uz Santjāgo de Kompostellu, diemžēl tad man vel nebija nemazākās nojausmas, kas ir Svētā Jēkaba ceļš, tamdēļ tā īsti nesapratām, ko viņa prasa. :) Pirms pagrieziena uz Roannu, atpūtas zonā iepērkam Francijas karti, padzeram kafiju, ieturamies. Nedaudz gan līņā taču stopējam tālāk un drīz jau pavisam vecā busā klabot un grabot traucamies Klermontas virzienā. Pie stūres šādam busam atbilstošs franču pensionārs, kurš visu ceļu daudz un dikti stāsta visko Franciski, nekas, ka mēs nesaprotam, toties visiem ir jautri, jo mēs tik smejamies vietās, kur šķiet būtu jāsmejas. Galu galā saprotam, ka šoferis ir pieredzējis automehāniķis un kolekcionē, restaurē vecās franču mašīnas. Novērtējam Francijas skaisto dabu un daudzos vulkānus, kā šoferis skaidroja. Šoferim vairumā jaucoties un strīdoties ar savu GPS aparātu, galu galā esam nokļuvuši nedaudz zem Klermontas uz A75 šosejas. Mašīnu maz.., doma jau iet tālāk, taču ar pēdējās cerības stopējienu paveicas. Šis šoferis un arī nākamie divi paved ~ 20 km, Angliski ne vārda taka tāds klusais periods līdz esam pie kārtējās uzbrauktuves. Lietus mitējies, zāle vel gan mitra, zem koka uz izklātiem matračiem ieturamies ar desmaizēm.. ceļš turpinās. Mašīnu neesamība, liek atkal, ne pārāk, gudri, soļot gar bāni, šoreiz gan pa zāli, aiz borta. Ejam tālumā redzamā benzīntanka virzienā.. lienot tiltiem pa augšu un apakšu virzāmies uz priekšu. Te piebrauc franču ceļu drošībnieki.. un liek kāpt pāri sētai pie govīm, jo te atrasties aizliegts. Mūsu lūgums pavest līdz benzīntankam netiek uzklausīts, pēc dusmīgas skatienu apmaiņas lamājoties, rāpjamies pār divmetrīgo žogu. Nedaudz vieglāk ap sirdi kļūst pamanot asfaltētu ceļu, kur arī dodamies. Satiksme reizi pusstundā, un nestājās pat šie retie mobīļi. Satiekot pretīm nākošo aitu baru sasveicināmies ar saimnieku un dodamies lejā ielejā. Bānis pa milzu tiltu aizved pavisam citā virzienā, taka nav saprašana, kur nonāksim taču soļojam vien, skati gan iespaidīgi, kalna strauti un senas mājas, ir ok. Nedaudz pirms 8njiem vakarā esam Massiac, piekusuši, jo nostaigāti 8 kalnaini km, taču priecīgi. Veikali, gan jau ciet, tā kā nopriecājamies, atraduši privāto tanku, kur iepērkam čipsus, kolu un cepumus (nekas prātīgāks tur nepārdevās).. Turpinājumā dodamies uzmeklēt piemērotu naktsmītni un drīz vien smukā pļaviņā starp privātmājām top mūsu privātā telts. Notiesājam čipsus ar skumbriju tomātu mērcē. Miegs. No rīta esam labi izgulējušies, pat bez ierastā pirmsmiega aliņa. Naktī daudz lijis. Taisamis ceļam. Turpinājums vēlāk... braaleens.blogspot.com


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais