Četri saulrieti Parīzē

  • 3 min lasīšanai
Uz Parīzi bijām divatā ar manu desmit gadus veco ceļabiedru. Kad gatavojos braucienam, man radās virkne jautājumu, uz kuriem meklēju atbildes Draugu ceļojumu aprakstos, bet ne visas atradu. Tāpēc zem nosaukuma-četri saulrieti Parīzē, piedāvāju savu skatījumu. Bez lirikas. Kā jau citi ir rakstījuši AirBaltic ielido terminālāN1, no kura uz Parīzi ar vilcienu( RER zilo) neaizbrukt .Ar lidostas bezmaksas vilcienu ir jādodas uz Terminālu 2 vai Terminālu 3( pilnīgi vienalga), no kuriem atiet vilciens uz pilsētu. Vilcieni( RERi) atšķiras vien ar to, ka viens iet līdz Gare du Nord bez pieturām, bet otrs ar. Gare du Nord un Gare d’East ir tādi stacijas rajoni-ja salīdzina ar Rīgu( stacijas un Abrenes iela).Mums tur bija viesnīca. Tas ir lētu veikalu un nēģeru rajons. Bet, protams, ka arī viesnīca nebija dārga. Pirmais saulriets bija Eifeļa tornī. Ja vien ārā nav vairāk kā +30, un it īpaši pievakarē, tad vajag paņemt jaku līdzi. Uzbraukt līdz pašai augšai maksā 13 Eur pieaugušajam.No jūnija vidus līdz augusta beigām torņa darba laiks ir no 9.00-0.30.Bet, ja gribās nestaāvēt rindās, tad jānāk no paša rīta, jo vakarā rindas ir, arī vēlu. Bijām nopirkuši transporta biļeti 5 dienām par 48 Eur. No tā 17 Eur ir lidosta turp un atpakaļ. Pārējo jānobrauc metro, vai arī jāapmeklē vietas, kurās šī biļetes dod atlaides-Triumfa arkā( parasti 9 Eur, bet ar Paris Visit karti 7 Eur), ar kuģīti pa Sēnu 25%,Disnejlendā 20% u.t.t-tas ir uzskaitīts bukletā, ko teorētiski iedod kopā ar transporta karti. Bērniem karte ir par puscenu .Neskaitīju metro braucienus, tāpēc nevaru pateikt, vai karte atmaksājās līdz santīmam, bet ērtība bija liela, jo spietojām metro iekšā un ārā kā bites. Mūsu mērķis bija ieskatīties dažādajos Parīzes rajonos, lai, ja ne sajustu to „garšu”, tad vismaz „apostītu”. Informācija augļu saldējumu cienītājiem-aiz Parīze Dievmātes katedrāles, pārejot pāri Pont St Louis ir kafejnīca, kurā vasarā arī ārpusē tirgo lielisku sorbetu. Manā skatījumā-labāko no Parīzē testētajiem. Ja gribas ēst daudz, bet pa veikala cenu, tad var aizbraukt uz Botāniskā dārza kvartālu, kur ap 10.00 uz Rue Mouffetard veras vaļā ielas tirgus. Stapr citiem veikaliņiem tur ir specializētais saldēto produktu veikals, kurā ir milzīga saldējumu un sorbetu izvēle lielākos iepakojumos.Bez tam veikalā ir neliela Francijā ražoto saldumu izvēle( globalizācijas laikā šādas lietas atrast nav viegli). Otrais saulriets bija Triumfa arkā.Tiešām jauks skats paveras-gan uz to pašu slaveno Eifeli, gan uz 12 ielām, kas atiet no laukuma, kurā atrodas arka, gan uz tālumā vīdošā La Defense biznesa centrā būvēto arku un debesskrāpjiem. Par vienu dienu, kuru biju spiesta pavadīt Disnejlendā nerakstīšu. Man nepatika, bet zinu, ka būtu daudz oponentu, kas ir sajūsmā par iespēju piedzīvot citā vārdā nosauktos „amerikāņu kalniņus”. Teikšu vien kā topošais osteopāts- traucoties ar lieliem rāvieniem un lielu ātrumu, plus vēl ar galvu uz leju, mūsu ķermenis iegūst satricinājumu, kas pārvadās uz visām ķermeņa struktūrām, līdzīgi kā autoavārijas laikā. Bet tas nu tā. Taisnība ir tiem, kas saka, ka viss, kas sagādā prieku ir vai nu amorāls, kaitīgs veselībai vai padara mūs resnus... Vienu lietu gan gribēju teikt-ja labi pastaigā pa parka nostūriem, tas var atrast dzeramā ūdens strūklakas, un nav jāpērk ūdens par 2,5 Eur par 0,5l. Disnejlendas negatīvo iespaidu kompensēja, jau pieminētā biznesa rajona La Defense apskate. Par 10 Eur var uzbraukt arī šajā arkā, bet man jau sāka apnikt maksāt par iespēju nokļūt vairāk kā 200m virs zemes. Toties labā ziņa ieprkties cienītājiem-tieši pie lielās arkas ir lielveikals 2 stāvos( līdzīgi kā, piemēram , Olimpija vai Alfa). Mūsu trešais saulriets bija pie Luvras, jo Monmartrā jau bijām bijuši dienas laikā . Bet , nenoliedzami, ka raudzīties no Monmartras kalna uz saulrietu būtu bijis aizraujoši. Lai drusku to kompensētu, izmantojām panorāmas ratu, kas ir uzstādīts pie Luvras un baudījām rietošo sauli tur. Pēdējā dienā centāmies vismaz iebāzt degunu tajos Parīzes rajonos, kurus par tādiem uzskata mazais Zvaigznes ABC izdotais kabatas ceļvedis .Ejot pa, manas sajūtas neuzrunājošo Invalīdu rajonu, uzdūrāmies kādam mazam outletu veikalam ar šmotkām. Speciāli uz to varbūt, ka nav vērts doties, bet , ja nu blakus esat-71 av Bosquet. Pēdējo saulrietu gribējām redzēt Parīzes Dievmātes katedrāles tornī, bet izrādās, ka līdz 22.00 tas ir atvērts brīvdienās.( iespējams, ka pēc tūrisma sezonas arī tad nē, jo normālais darbalaiks bija līdz 18.00) Tas arī būtu viss par saulrietiem. Mazs komentārs kādam aprakstam un tā komentāriem par ceļu uz lidostu. Gare du Nord nebūt nav galapunkts vilcienam, kas iet uz CDG lidostu. Lai neiznāktu aizbraukt uz nepareizo atzarojumu, ir vērts palasīt uz tablo rakstīto, jo tā nu īsti nav, ka vilcieni bez kādas sistēmas brauc pa to ceļu, kur iepatīkas, par to pat neziņojot.To biežums ir katras 15-20 min( vismaz uz airBaltic izlidošanas laiku). Cerēt, ka ir vērts iepirkties Taxfree veikalā lidostā, nevajag. Tas ir viens, dārgs un bez izvēles. Un tualeti arī ir vērts izmantot pirms mantu pārbaudes, jo izlidošanas uzgaidāmajā zālē tualetes nav, bet airBaltics mēdz kavēties pa stundu( mūsu gadījumā gan turp, gan atpakaļceļā). Ja nu kāds dodas uz Parīzi līdz 10 septembrim, tad ir vērts painteresēties kurā dienās Versaļā 21.30 ir strūklaku uz gaismas izrādes. Tā kā reiz jau būs jāpaņem līdzi „gaujas laivinieks”un jādodas uz Parīzi baudīt muzeji, tad arī Versaļu atstāju nākamajai reizei. Bet runā, ka tā esot tā vērta, lai to redzētu............


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais