Meksika jeb atvērti jaunām garšām. Daļa 5.

  • 1 min lasīšanai
Daļa 5. Atpakaļ. Atpakaļ tāpēc, ka Mehiko, paceļam uz Amsterdamu, uz mājām Latvijā, pie sniega un Februāra temperatūras. Mehiko saskārāmies ar vairāk pa nedēļu aizmirsto steigu, smogu un troksni. Lai lieki netērētu spēkus, no autoostas paņēmām taksi un jau pēc 30 min zvanījām pie Džonatana durvīm, Džonatans bija mūsu pēdējais namatēvs Meksikā, dzīvo kopā ar mammu, lielā ģimenes namā, netālu no Gvadelupes bazilikas. Pārsteigums bija tas, ka ģimenes vecākā paaudze – Džonatana mamma – runāja lieliskā angļu valodā. Un otrs pārsteigums – viesistabā vēl stāvēja Ziemassvētku egle. Mamma ilgus gadus strādājusi Meksikas nacionālajā avio kompānijā “Mexicana”, arī Džonatans tur gandrīz sācis strādāt, tagad abi ir bezdarbnieki un gaida, kad apstiprinās jaunā darbā, Džonatns nesen ir bijis uz interviju kādā tūrisma aģentūrā (vēlāk uzzināju, ka abi ar mammu ir sākuši strādāt uz kruīza kuģa). Pēdējā vakarā Meksikā tik vien spējām kā aizvilkties līdz Gvadelupes bazilikai (laukumā, kurā ir bazilika, slejas 2 dievnami. Vecā un jaunā, vecā šobrīd grimst, pilsēta un ticīgie to glābj) un pēc bazilikas atvelkamies mājās, kur Džonatana mamma ir uzvārījusi mums zupu. Pēdējā diena Meksikā paiet ar pilnīgu sajūtu, ka cietais disks ir pilns. Tomēr ir apziņa, ka diena jāpiepilda, agrā rītā dodamies uz pilsētas centru, kur iesēšamies sarkanajā “Turibuss”, lai iegūtu pilsētas kopbildi, īpaši kājas nekustinot. Ieguvām kopā ar mazu diendusu un pēc izkāpšanas no “Turibuss” steidzāmies uz pēdējo pieturas punktu Mehiko – Frīdas Kallo muzeju. Muzeju atrast nebija viegli, bet tas bija tā vērts, aura, krāsas, Frīdas un Diego stāsts un muzeja darbinieki, kas delikāti sargā nama agrāko iemītnieku mieru. Jāsaka, ka tas bija ideālākais punkts ceļojumam pa Meksiku. Kārtīgs punkts uz I un tagad droši, ātri, bez skumjām var doties uz lidostu, caur Džonatana mājām, kuru iemītnieki jau ir sākuši satraukties, kur mēs tik ilgi kavējamies. Ap 20iem vakarā iekāpjam lidmašīnā uz Amsterdamu, lidostā temperatūra ir + 23 C, starp citu, pazaudēto mantu birojā tā arī savu mobilo neatradu, ja neminēju iepriekš, tad, ilidojot Mehiko, lidostā atstāju mobilo telefonu, sev par mierinājumu saku, ka meklēju, un ja tā padomā, sen jau domāju “a kāpēc man tie visi vecie numuri pakaļ velkas”. Meksika savā ziņā izdzēsa bagāžu, kas pakaļ velkas, atbrīvoja cieto disku un piepildīja ar lieliskām atmiņām, piedzīvojumiem, atziņām un iedvesmu. Piemēram, audzēt tomātus. Bet Amsterdamā abas Zanes bija dārzeņi, saguruši un nosaluši. Tomēr laimīgi dārzeņi! Maršruts: Mexico City – Cancun – Playa del Carmen – Cancun – Chichen Itza (piramīdas) – Merida – Uxmal (piramīdas) – Campeche – Champoton – Palenque (piramīdas “the best”) - S.Cristobal de las Casas – rančo pie Teopisca - San Juan Chamula – Tuxtla Gutierrez – Juchitan de Zaragoza – Oaxaca – Monte Alban – Puebla – Mexico City


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais