Viva Cuba!

  • 2 min lasīšanai
  • 21 foto
Kā doties uz Kubu jau te ļaudis ir aprakstījuši, tādēļ neatkātošos. Uz Kubu gribēju jau kādus trīs gadus. Tad kompānija pajuka, tad vēl kas. Taču draugu iedvesmoti beidzot arī es ar vīru maija sākumā devāmies Kubu lūkoties. Apzināti paņēmām viss iekļauts viesnīcu Coyo Coco salā un trīs naktis Havannā. Uz nedēļu, manuprāt, nav vērts braukt, jo nevar paspēt apskatīt visu un vēl okeānu pabaudīt. Tie, kas prot spāņu valodu un ir piedzīvojuma kāres pilni, noteikti vajag braukāt apkārt un iepazīties ar vietējiem pie viņiem nakšņojot. Vietējie ir atsaucīgi un tā kā nabadzība sit augstu vilni, par zināmu samaksu ātri atradīsiet naktsmājas un draugus. Esam dzimuši padomju laikā un stāsti par dzīvi tajos laikos ir pietiekami labi atmiņā, līdz ar to tāds liels šoks ierodoties Havannā mums nebija. Žēl, ka Havanna ir diezgan nolaista u tikai nesen iekļauta tās vecpilsēta UNESCO mantojumā. Havanu var apskatīt aptuveni divās dienās nolīgstot par kādiem 10LVL uz 4h taksistu, kas visu pastāstīs un izvadās. Tūristu un vietējā valūta atšķiras 1:25, vēlams pirms kur doties ar taksi noskaidrot, cik kas maksā, lai netiktu piekrāpti. Iesaku Tropicana show, kas Havannā ir kādus 80gadus, ļoti krāšņs, dzirkstošs kabarē. Tas nav lēti un ir domāts tūristiem, bet tas ir tā vērts! Santa Clara –Che pilsēta, jāredz kāds Che kubiešiem ir varonis. Bet citādi Che bildi atradīsiet daudz mājās, ko braucot garām var redzēt, līdzīgi kā mums kādreiz Ļeņins. Auto īre ir dārgāka kā Eiropā kādi 45LVL par dienu. Benzīns maksāja ap 52santīmiem, kas tiek ievests no Venecuēlas. Ja notiek negadījums, apdrošināšana strādā tikai izsaucot policiju, kas runā spāņu valodā. Ceļi ir vidēji, bet mazpilsētas tādas bedres, ka viss ritenis paliek bedrē. Un auto nomas kompānijā noskaidrojiet vietējo zīmju nozīmē, lai zinātu, ka trīsstūra zīmē, kas mums nozīmē dodiet ceļu, Kubā trīsstūrī ierakstot vārdu PARE, nozīmē STOP. Kubā nav daudz mašīnu un tevi nerespektē, lai paietu malā no ceļa, un tas ļoti nogurdina. Jāatzīst, ka vienalga ir tā vērts, lai redzētu vietējo dzīvi, kolorītu starp Havanu, kūrortu un mazpilsētām. Tūrisma nozare ir otra lielākā naudas devēja Kubai, un kā saprotiet viss pieder valstij –viesnīcas, gidi, suvenīru veikali. Dzīvojot Coyo Coco arī īrējām auto, lai apceļotu otru Kubas pusi, bet pēc nogurdinošā ceļa, kad nevar normāli pabraukt, jo uz ceļa cilvēki, suņi, aitas, sāk parādīties vēlme izmantot viesnīcas piedāvātās ekskursijas. Tās ar nav sliktas, bet ja izdodas sadraudzēties par zināmu samaksu ar viesnīcas personālu, visu var dabūt lētāk. Nav jāstāsta, ka pārtika tur ir uz taloniem, un maizi nemaz nevar tūrists nopirkt, bet papaiju, mango, citronus ceļa malā var sarunāt par 1LVL kilogramā, kamēr vidējais atalgojums ārpus pilsētām ir 6LVL mēnesī. Viesnīcā, bez Havanna Club plūdiem, svaigi spiestu mango, papaijas, apelsīnu sulu var dabūt tik cik lien. Kubā izdzēru visa mūža kokosa sulas devu, bet nekad jau nesaki nekad. Taču tagad no Pina Colada neatteiktos. Es ieteiktu aktīvo ogli paņemt līdzi –tā noderēs, jo es kādus piecus iepakojumus iztukšoju. Mēs vietējās ēstuvēs neiegājām, jo redzot attieksmi, es negribēju riskēt ar savu vēderu vēl vairāk Pirms brauciet, jāizpēta, kad Kubā ir lietus sezona, jo tas neesot forši, bet tā saule ir no rīta līdz vakaram, un okeānā +27C. Un pie ūdens +35C ir pilnīgi OK. Un izdomājiet, ko gribat redzēt, lai atliktu laiks pagulēt saulītē un priecāties, ka ēna nav. Kāds nesen jautāja, vai mēs brauktu vēl? Neskatoties uz sociālismu, cilvēkiem, kas uz tevi pilsētās skatās, kā uz Dievu, es varu teikt –jā!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais