Kā es braucu audiencē pie Fidela!

  • 8 min lasīšanai
Visam manam ceļojumam ir priekšvēsture. Pagājušajā gadā(2005) biju Krētā. Divas nedēļas atpūtos, un sapratu, ka lielākā daļa Latviešu brauc tikai uz nedēļu, bet man atvaļinājums uz divām un lai atslēgtos no darbiem un ļautu atpūsties arī pelēkajām šūniņām esmu sapratis, ka 10 dienas tas ir minimums, kas vizmas man ir nepieciešams. Nu, lūk, biju jau notusējis nedēļu, un pavadīju es savu kompāniju un paliku viens. (Uz pāris stundām jo tajā pašā vakarā iepazinos ar jauno pāri, kuri bija devušies kāzu ceļojumā) Es tak nebūšu es ja neiepazīšos ar jaunu kompāniju, draugus vienmēr atrodu ātri. Tā, lūk, es jau pēc divām dienām braucot kārtējā ekskursijā ievēroju Jautru Latviešu kompāniju(piecus), vārds pa vārdam un jauni draugi rokās, bet saprotu, ka es tāds iesācējs vien esmu jo lielākā daļa no viņiem jau ir apceļojuši vai pus pasauli. Tā vārds pa vārdam kur ir būts un gribas aizbraukt. Mani jau visu laiku vilina eksotiskas valstis uz kurieni dodas mazākums, kur nav čarteru un tā, starp citu, izmetu, ka vēlos braukt uz ...........(par to būs atsevišķi stāsti oktobra beigās, biļetes jau nopirktas) Ieintriģēju es vienu čali no kompānijas un secinājām, ka laiki jau saplānoti un nāksies atlikt braucienu uz ........... rudenī, lai pagarinātu sev vasaru, kas man atliek, meklēt citu braucienu. Pēc atgriešanās no Krētas trīs dienas tiek pavadītas internetā, strādāt negribas, pēc atvaļinājuma depresija, un tiek skatītas valstis, uz kurām es gribētu aizbraukt. (tas jau bija oktobra sākums) līdz Ziemassvētkiem skaidrības vēl nebija, uz kurieni es varētu doties viens, lai būtu droši ceļot (biju salasījies par Latīņamerikas bandītiem) un beigās tika izlemts par labu Kubai, drošākā valsts tai pus okeānam. Janvārī jau skaidri zināju, gribu doties uz Kubu. Vesela nedēļa pagāja, kamēr es ar meilu starpniecību sarakstījos ar entajām tūrisma aģentūrām, lai noskaidrotu labāko piedāvājumu, visas viņas piedāvāja Tez Tur un tā, ka biju dzirdējis diezgan daudz negatīvā sapratu, ka jāņem individuālais brauciens, bet no KĀ? Pieredze maza, pakonsultēties nav ar ko, un nez no kurienes izpeldēja tūrisma aģentūra (Rai Tūrs) kas ar meilu rakstīšanu īpaši neaizrāvās un uzreiz aicināja pie sevis. Domāts darīts, sarunāju randiņu un jau pēc trīs dienām sēžu krēslā, dzeru tēju un apspriežam kas un ko es gribu. Negribot, bet es tiku pārliecināts, pat tika ieteikts nomainīt viesnīcu no trīs zvaigžņu uz četru (par ko vēlāk es biju stāvā sajūsmā) Sākumā es pat palūdzu bungalo, bet meitenes no aģentūras atrunāja, sak katru dienu dosies ekskursijās vai tupēsi pludmalē, kam tev bungalo, ņem standart rum un būs OK, piekrītu, bet ar nosacījumu, ka man būs ar vannu un terasi. Terasi neapsolīja, bet vannu 100% būs. Biju jau nosapņojis, kā es sēžu uz terases, dzeru rumu un kūpinu cigāru (katalogā bija vai vanna, vai duša) Vai nu vai man nepatīk, gribas konkrēti un es jau zināju, ka man gribas istabiņu ar vannu. Viesnīca ar all inclusiv un pēc stundas es jau esmu visu sarunājis. Līgumu sarunāts noslēgt pēc tam kad tiks pasūtītas biļetes un es zināšu cik tas man maksās, pēc sutkas jau biļete ir pasūtīta un maksā lētāk nekā es varēju atras internetā, bez vārda runas tiek pārskaitīta pirmā iemaksa par biļetēm. Brauciens paredzēts marta beigās. Tā es lēnām, janvārī veicu pirmo iemaksu, kaut gan līguma nav, bet uzticos, viesnīca tiek pirkta caur Krievijas Tur operatoru ar kuru Rai Turam ir veiksmīga sadarbība, un bija pat variants lidot caur Krieviju, bet meitenes paskaitīja, tas iznāks dārgāk un vislabākais ir lidot caur Amsterdamu. Nu sanāca tā, ka lidoju es caur Amsterdamu, bet viesnīca un Tur operātors no Krievijas ar savu pārstāvi uz vietas, nu nav mana angļu valoda tik spīdoša kā gribētos. :) Tika izlemts, ka dzīvošu Varadero un no turienes tad arī došos ekskursijās. Tā nemanot pienāk februāris, tiek veikta otrā iemaksa (pēdējā) sazvanu BTA, lai nopirktu apdrošināšanu, tiek nokaulēta cena, lai nebūtu jāmaksā dubults tarifs. Un marta sakumā es dodos uz Rai Turs, kur mani jau gaida 10 dienu atvaļinājums (ar pārlidojumiem sanāca ~13 dienas) lai izņemtu savas biļetes, vaučerus un noslēgtu līgumu. Pusotra nedēļa līdz braucienam, murgs, kaut kas tāds nekad nav bijis. Saņemot uz rokas biļetes es pats vēl neticēju, ka došos uz Kubu. Vairs tikai pusotra nedēļa, bet vēl jāpaspēj nokārtot sīkos darbus: jānopērk Kubas karte, (grāmatu jau biju paspējis nopirkt janvārī) sakrāmēt čemodānu, darbā paspēt izdarīt visus darbiņus, lai ar mierīgu sirdsapziņu var doties divu nedēļu atvaļinājumā, jāsamaina nauda, jāpieslēdz starptautiskais pieslēgums un galu galā transports uz lidostu. Tā, lūk, darbā skrienot šīs pusotra nedēļa paiet nemanot, vēl jānosūta kaudze meilu, lai draugi vismaz zina, ka gandrīz divas nedēļas nebūšu sazvanāms (atvaļinājuma laikā vienmēr lieku pāradresāciju uz darba tel., lai netraucē) un ja kas, lai raksta SMS. Kā vienmēr čemodāns tiek kārtots pēdējā brīdi, bet nez kāpēc man to izdevās sakrāmēt ļoti ātri. Vakarā tiek sazvanīts pazīstams Taksists, lai atgādinātu par to, ka no rīta 5:00 satiekamies pie mana darba. Vēl pat palika trīs stundiņas ko pagulēt. 14. marts. 14. martā četros kā štiks augša, rīta kafija un čemodāns ar mugursomu tiek iekrautas mašīnā. Līdz darbam 15 min. kur mani jau gaida taksis, viss operatīvi tiek pārkrauts taksī un te pat nevar bez če-pē, Nevaru aizslēgt mašīnu, kaut kas ar pulti, noņēmos minūtes piecas līdz nospļāvos atdevu atslēgas sargam un rakstu kolēģim SMS. Ar nemierīgu sirdi, bet visu laiku sevi mierinot, kam tavs autiņš vajadzīgs: nevienam. Tā nu es jau pirms sešiem esmu Lidostā lai 6:45 dotos ar KLM uz Amsterdamu. Čemodāns tiek nodots un piereģistrēt līdz pašai Kubai-Varadero. Amsterdamā nebūs jālauza galva, mugursomā visnepieciešamākais, lai veiksmīgi pavadītu 23 stundu ilgu pārlidojumu!(Murgs) Pēc pusotras stundas (jāparstelē pūlkstenis +1) esmu Amsterdamā lai pēc četrām stundām sēstos iekša Martinair Boingā un pēc 11 stundām būtu Kubā. Ļoti nepatīk lidot jo projektētāji acīm redzami bija liliputi, kājām vietas nav un nākas sēdēt ļoti stulbā pozā. Tas jau bija zināms pēc reģistrācijas - vietas sūdīgas. Lai nevajadzētu sevi mocīt, tiek pieņemts lēmums Amsterdamā iegādāties miega zāles. Divas stundas līdz izlidošanai: sāku lietot zāles, pirms kāpšanas lidmašīnā man jau ir noskaņojums un vēlēšanās pagulēt. Kad jau lidmašīna ir uzņēmusi kursu es ar lielāko prieku eju gulēt. Mazs gulēts, nīkšana lidostā arī nav no patīkamākajām. Pēc brītiņa pamostoties konstatēju, ka esam jau 5 st. ceļā, par ko mūs informē monitori. Saprotu, ka nepieciešams pieņemt nākošo miega zaļu devu, tukšā dūša daudz nedrīkst, lai nepārforsētu! Talkā tiek aicināts stjuarts un jautājums atrisināts, pēc stundas es jau šņācu. Pamodos jau kad lidmašīna sāka nolaisties, redzu Kubas ugunis, bet netipiskas tās, nav tādas kā Eiropā, savādākas, bālākas! Atkal jastellē pulkstenis šoreiz jau -6 stundas. Tikai, kad lidmašīna ir apstājusies saprotu, ka es neko nēsmu ēdis jau 24 st. (abas ēdienreizes tika nogulētas) un ir vēlme kaut ko apēst, vienīgais kas ir pie rokas ir divi āboli: kuri ar steigu ir jālikvidē, to arī izdaru un vēlāk sapratu, lēmums bija pareizs. Pārtikas produktus Kubā ievest aizliegts. Vienu meiteni kratīja veselu stundu, pie viņas čemodānā atrada desas līkumiņu, acīm redzami bija salasījusies nepareizās grāmatas. Lidosta kā lidosta, bez šika un tāda vienkārša. Ejot cauri pasu kontrolei, kubietei, kura tur sēdēja, laikam zināja kas ir Latvia un bez kaut kādas aizķeršanās tiku jau lielā zālē (angāra tipa) kur nācās stundu gaidīt čemodānu. Līdz ko gribēju atstāt zāli, mani apturēja kāda balss, ar nesaprotošu un pārmetumiem savilktu sejas izteiksmi pagriezos par 180 un prasu: kas par lietu! Ieraudzījusi manu sejas izteiksmi dāma pārdomāja un palaida, ko viņa gribēja tā arī nesapratu! Pirmkārt jau biju pārguris, ēst gribējās, pīpēt vēl vairāk, gulēt (pēc Latvijas laika ap četriem rītā) garīgā nav, mazākais pieskāriens un es uzsprāgšu. Izvilkos no lidostas un neredzu savas firmas pārstāvi. Pilns ar autobusiem, bet zinu, man pretī ir jābūt taksim (tas jau tika apmaksāts Rīgā) Nācās nobļauties, lai vizmas kaut kā pievērstu uzmanību. Pieskrēja viens maza auguma vīriņš, sak jaunais cilvēk, mums nāksies uzgaidīt, būšot vēl viens braucējs uz to pašu viesnīcu. Kas man atlika es turpat tāds pus samiegojies pie lidostas ieejas apsēdos uz čemodāna, uzpīpēju (viens darbiņš izdarīts) un sāku vērot, un grimt pārdomās par smago pārlidojumu. Ārā silts, spīd liels, apaļš mēnesis, (kaut kā tā neapzināti, bet visos manos braucienos es esmu redzējis pilnmēnesi) bet smarža: tā mani pārsteidza: (Jūs, ko jau padomājāt, :) ) Benzīna un gāzes apvienojums kopā. Nu ļoti nepatīkama, nodomāju, pie viņiem pat benzīns smaržo savādāk, utt. līdz manas domas pārtrauca mazais melnais vīriņš, kas pienāca, paņēma manu čemodānu un mugursomu, salādēja visu mašīnā un es izmantoju iespēju, lai ērti iekārtojos uz aizmugurējā beņķa. Izbraucot no lidostas nepatīkamo smaršu nomainīja jau krietni patīkamāka - svaigs vakara vējš kurš pūta no Atlantijas okeāna. Baudīju braucienu, caur tumsu centos saskatīt un saprast kāda ir daba, bet mēnesgaismā vienīgais kas krita acīs ir Palmas. Varadero kā kūrortpilsēta atrodas uz pusalas un iebraucot pilsētā nekas neliecināja, ka šis ir tas izslavētais kurorts. Mājas viena par otru noplukušākas, starp šādiem graustiem pavīd pa kādai viesnīcai(** un ***), ielas izgaismotas vāji, gaismas stabi ir ļoti reti, ielas tukšas, mašīnas nebrauc, cilvēkus neredz, kaut gan ir tikai pēc desmitiem vakarā. Vienu brīdi pat pārņēma neomulības sajūta. Mana viesnīca atradās tālāk no centra, vietā kur viena aiz otras ir viesnīcas, viena par otru glaunāka. Mana izvēle krita par labu IBEROSTAR viesnīcai BELLA COSTA, četras zvaigznītes. Seši stāvi, trīs korpusi. Pa ceļam jau darbības plāns izstrādāts, jāpiereģistrējas un ar steigu vajag kaut ko apēst. Jo tuvāk viesnīcai, jo vēlme pēc sātīgām vakariņām lielāka. Tā ap pulksten 22:30 taksis pieripoja pie viesnīcas, klāt piesteidz somu vīrs, paņem manas mantas un jāiet reģistrēties(otrs darbiņš izdarīts). Viss notiek ļoti ātri, man pat neko nevajag aizpildīt, tiek izsniegta aploksne, uz kuras ir mans uzvārds, istabiņas Nr. 702, nodomāju: baigi glauni, dzīvošu pēdējā stāvā un labajā stūrī rakstīts SOL Y SON RUSIA. Somu vīrs paņēmis manas mantas un ejot pa priekšu, rāda man ceļu. Šeit jau kurais pārsteigums un neizpratne, tieku izvests no centrālās ēkas un līkumojot starp vairākām ēkām, nokļūstam līdz manam numuriņam, manas somas tiek noliktas pie istabiņas durvīm. Kamēr piņķerējos ar aploksni dzirdu kā šņāc Atlantijas okeāns un saprotu, ka okeāns tepat-blakus. Beidzot veru vaļa istabiņu, saslēdzu gaismas un saprotu, ka šis nu nekādi nevelk uz STANDART RUM: priekštelpa-dzīvojamā istaba, guļamistaba ar gultu, kuras izmēri stipri pārsniedz standarta gultas izmērus, garderobe un vannas istaba ar vannu. :) terase :) Par kādiem nopelniem? :) (to es sapratu tikai pēc trīs dienām) Lai varētu mierīgi iet gulēt, jāizdara trešais darbiņš: vakariņas. Nebija laika prātot, jāiet meklēt vakariņas. Aizvilkos uz centrālo ēku un pašam nemanot atrados pie restorāna durvīm, veru vaļa un eju iekšā. Bet te atkal pārsteigums: neviena cilvēka,(viesnīca, ka izslaucīta) vakariņu laiks jau cauri, divi viesmīļi raujas melnās miesās, ieraugot mani abi saskatās, bet es neko, ņemu tik zupas šķīvi un leju sev zupiņu - vēl karsta, apsēžos un lēnām sāku ēst, te pēkšņi viesmīļi sāk kaut ko iebilst un grib pateikt, ka Finish, mierīgi pagriezos pret viņiem un skaidrā Latviešu valodā saku: Es gribu ēst! Tie nabadziņi pat nedaudz atsprāga atpakaļ, saskatījās un saprata, bezcerīgi. Es bez steigas paēdu zupiņu, nedaudz cūkgaļu ar salātiņiem. Ar katru nākamo kumosiņu lēnām paradās sāta sajūta un dzīve pat sāk likties skaista. Tā bez steigas, ēdot, plānoju ko darīt rīt. Skaidrs ir viens: neko nedarīsim, izpētīsim apkārtni, atpūtīsimies un tad domāsim, kur, kad un kā. Pēc vakariņām atgriežos istabiņā un daudz nedomājot liekos gulēt, esmu pārguris, tik gara diennakts: 30 stundas man bija pirmo reizi dzīvē. Kā teikt: rīts gudrāks par vakaru! Turpinājums sekos... Lūgums nespriediet pēc ievada un esiet pacietīgi gaidot nākamo turpinājumu. (Visi tomēr strādājam) Gribu savu stāstijumu pabeigt tādu kādu esmu viņu iecerējis. Ja kāds zin, kā pievienot bildes, bušu pateicīgs par padomu! Paldies


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais