Kā es braucu audiencē pie Fidela! II

  • 3 min lasīšanai
15. marts. Lai vai cik es biju noguris, bet rīti man sanāca divi: pamodos kaut kad naktī: melna tumsa, cik pulkstenis nezinu, kāpt ārā no gultas negribas – slinkums. Padomājis pāris minūtes sapratu: vēsi. Pagriezos uz otriem sāniem un cik ātri pamodos atkal aizmigu. Nākošajā reizē jau pamodos no tā, ka saulīte ļoti silda – spīd tieši logā un man pat palika karsti! Piecēlies, sapratu, ka brokastis ir nogulētas, pulkstenis jau rādija vienpadsmito stundu. (vēlāk gan izrādījās, ka esmu kļūdījies) Piecēlos salauzts, biju nogulējis gandrīz divpadsmit stundas, aši rīta duša, kas atsvaidzināja un bija taisni tas ko ārsts parakstījis un jāiet lūkot kur tad es esmu apmeties. Gāju laukā uz terases un sapratu, ka mans namiņš ir pavisam blakus pludmalei metri 50, taisni pretī man bija smuki iekops zāliens - golfa laukums, ap stūri redzu pludmali. Sapratu, ka jāiet lūkot pludmale, uzģērbis šortus un t-kreklu aizgāju uz pludmali. Bija diezgan vējains, un sapratu, ka gulēt pludmalē vēl par agru būs vēsi, jāiet lūkot pati viesnīca un vispār sevi parādīt un citus apskatīt! Un vēl man obligāti ir jānopērk īsts Kubas cigārs un jāpaņem rums, jārealizē savs sapnis, kad ar baudu sēžot terasē tiek nesteidzīgi kūpināts cigārs un rums. Centrālā ēka atradās nostāk no pludmales, pietiekoši liels baseins, lielas palmas un kokosrieksti! Vienreizēji. Centrālajā ēkā tiek atrasts cigāru veikals un droši spēros iekšā, bet pārsteidza, ka cigāri atrodas atsevišķā istaba ar visu no tām izrietošām sekām: temperatūra un mitrums. Sapratušas manu vēlmi tiek piedāvāti cigāri, tik daudz šķirņu es vēl nebiju redzējis. Izvēlējies diezgan labu un dārgu cigāru steidzu uz savu istabiņu, lai varētu nobaudīt kāds tad ir ĪSTS KUBAS cigārs un rums, kuru iesaka baudīt nesteidzoties. Apsēdos uz terases un pēc visiem priekšrakstiem, vispirms izbaudu cigāra smaršu: spēcīgi rūgtena, pēc piemirkuša siena, kaut kur atgādina Latvijas lauku kūtiņu. Nu katrā ziņā pērkot Rīgā cigārus šādu smaršu viņos nejutu! Pēc tam lēnām, pusotru stundu baudīju cigāru, rumu, rakstīju SMS un priecājos, ka man ir izdevies realizēt savu sapni. Sajutu tādu kā laimes sajūtu un sapratu kaut vai šāda cigāra dēļ ir vērts aizbraukt uz Kubu. Un pie kājas ko saka apkārtējie es esmu šeit, suņi rej karavāna iet tālāk. Tā nemanot pienāca pusdienas un devos ar domu nobaudīt to ko sauc par Kubas virtuvi! Viss kā lielākā daļu viesnīcas: zviedru galds, izvēlies ko vēlies un tad nu acis met uz to kas man nav pazīstams vai vizmas izskatās savādāk. Jebkurā vietā svarīgi ir nobaudīt zupas (Nu nav viņas tādas kā Zupu restorānā) biezupa no pupiņām un liellopu gaļas, jāpiezīmē, ka zupā sāls pietika. Pirmais ko ievēroju ir risi ar pupiņām, mazas kā mūsu zirņi, ņemam. Gaļas izvēle milzīga, cūkgaļa, liellopu, vistas. Lielā izvēlē ir jūras veltes, salāti nu tādi paši kā pie mums. Atsevišķi sagriezti svaigi gurķi, tomāti, paprika, nekā īpaša. Rīsi ar pupiņām man pie sirds neiet – pliekani, bez garžas, gaļa arī praktiski bez garšvielām. Nekas neatliek kā spiest uz salātiem un gaļu. Teikšu godīgi, nekā īpaša, bet ir svaigi spiestas sulas, augļi pietiekamā izvēlē: greipfrūti, apelsīni un banāni. Pēc pusdienām, atgriežoties istabiņā man atstāta informācija no tur operatora, ka viesnīcā viņš būs tikai rit. Ko darīt rīt, būs vēl viena diena jāpavada viesnīcā. Nekas neatliek kā doties uz pludmali un ļauties saules peldēm. Temperatūra +26, pavēsi. Pēcpusdiena tiek pavadīta pludmalē, vakarpusē tiek apstaigāti mazie veikaliņi, jāapskata kādas cenas, kādi suvenīri, ko lai aizved mājās, kā pirmos iegādājos CD, cena svārstās no 8.00 – 15.00 CUCi, ir ļoti skaisti izstrādājumi no koka: beisbola nūjas, mašīnas. Domino kauliņi, kuri izgatavoti no ciedra. Pirmo reizi mūžā redzēju domino kauliņus 9/9. T-krekli ar Čegivari un Fidelu, standarts tūristiem, krekliņu cenas svārstās no 10.00-15.00 CUCiem. Vislabāk ir pirkt ārpus viesnīcas cenas var būt lētākas, ļoti daudz izstrādājumu no ādas. pirmais priekštats par suvenīriem ir un ko nopirkt arī jau apmēram zinu. Staigājot uzduros pastkartiņu veikalam tiek nolemts, ka jāuzraksta pastkartiņas. Tiek nopirkta paliela kaudzīte un cenšos katram kaut ko uzrakstīt, cerībā, ka adresāti saņems kartiņas. Netiek aizmirsti arī kolēģi. Kartiņas ir divu veidu, vienas, kurām klāt jāpiepērk marka (0.50 CUCi) otras kurām markas nav vajadzīgas. Kartiņas nav dārgas (nevienu neredzēju dārgāku par 0.5 CUCiem) sēžu viesnīcas vestibilā un rakstu, kā bija kā nebija, kurš sāka sarunu neatceros, bet satiku MČS ģenerāli no Krievijas, nosauļojies jau mels (es domāju gan, trīs nedēļas pavadīt Kubā) un uzsākām sarunu, man ļoti interesēja ko ir vērts apskatīt. Ieteikumu bija tik daudz, ka sapratu: MAN NAV tik daudz LAIKA, jāpārdomā, ko es gribu apskatīt. Viņš pa trim nedēļām bija diezgan daudz redzējis: pabija pat GUANTANAMO (apmēram 1000 km no Varadero) Saruna mūsu ieilga un sarunājām, ka sarunu turpināsim rīt, jo lēnām, bet otrā diena gāja uz beigām. Vēl tikai vakariņas, pāris kokteiļi un vienpadsmitos (Latvijā jau 5:00) es jau biju pamatīgi pārguris. Drausmīgi nāca miegs, tomēr diezgan spēcīgi izjutu laika maiņu. Ļoti nogurdinoša diena, kaut arī neko īpašu nedarīju, bet atklājas, ka organisms saprot, nu nav kaut kas kārtībā. 24:00 (pēc Latvijas laika sešos no rīta) devos pie miera! Turpinājums sekos....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais