Hamburga - Šverina - Buga 2009

21.08.2009
7 min lasīšanai
109 foto

Ceļojuma laiks: 10. - 12. jūlijs 2009 Ceļotāju skaits: 3 meitenes Ceļojuma mērķis: Šverina ar pieturas vietu Hamburga Pēc ilgām pārdomām, kur braukt, ar ko braukt, izlemjam par labu Hamburgai un Šverinai, kur no aprīļa līdz oktobrim norisinās izstāde BUGA - 2009, ainavu arhitektūras izstāde. Izstāde periodiski norisinās te vienā, te otrā Vācijas pilsētā, reizi trijos gados. Hamburga mūs sagaida ar lietainu laiku un +16 grādiem pēc Celsija, esam izbrīnītas par šādiem laika apstākļiem jūlijā. Taču nosacīti sliktais laiks nespēj mūs atturēt no pilsētas apskates un braukšanas uz 100 km attālo Šverinu. Hamburga ļoti liela pilsēta: ~755 km² (aptuveni 100 daļa no Latvijas) un iedzīvotāju skaits 2,26 miljoni. Pilsētai ir sava vēsture, kas aizsākusies jau 12. gadsimtā. Hamburga kopā ar Lībeku izveido savienību, ko tad var uzskatīt par Hanzas savienības pirmsākumu. Hamburgā ir otra lielākā osta Eiropā aiz Roterdamas. 1. diena. No Rīgas izlidojam 7.05. Hamburgā ierodamies jau 7.40. Pulkstenis ir jāgriež par stundu atpakaļ. Pēc pusstundas ilgas braukšanas ar S bāni esam Hamburgas galvenajā stacijā. Ar somām pa visu lietu ejam meklēt savu viesnīcu (pilsētas centrā) Aachenerhof *** st. Georg štrāsē, drusku aizmaldamies, jo meklētā ieliņa ir ļoti maza. Pēc kādas pusstundas meklēšanas esam viesnīcā salijušas un nedaudz nosalušas. Ir ap 9.00 no rīta. Numuriņu mums sola tikai ap 12.00, esam pārsteigtas. Nekas cits neatliek kā nodot savas somas recepcijā un doties dzīvē, meklēt brokastu vietu, ko arī drīz atrodam. Pēc kārtīgām brokastīm: maizēm, sieriem, desām, un kafijas, esam gatavas doties skatīt pilsētu. Ēdot esam arī izžāvējušas mitro apģērbu un arī lietus ir mitējies. Pēc 4 - 5 stundu pilsētas apskates, nolemjam iet palūkot, vai viesnīcas numuriņš jau ir sakārtots. Apkalpojošais personāls viesnīcā pēc tautības turki: veikli un laipni cilvēciņi, ierāda mums trīsvietīgu apartamentu. Esam laimīgas, ka varam drusku atlaisties gultās. Pēc kādas stundas, esam nedaudz atpūtušās, kaut arī kājas diez ko vairs negrib klausīt, ejam atkal uz pilsētas centra pusi, meklējam vietiņu, kur uzēst vakariņas. Apstaigājam dažādus iestādījumus, vietām ir pārāk lielas cenas, citur mums nepatīk pati vieta, kad daudz maz esam atradušas ēstuvi un tā ir pa prātam visām trijām, pasūtam picu, salātus un zupu. Lietus joprojām periodiski pastiprinās un rimst, ēdot kā reiz lietus ir diezgan spēcīgs, bez plēves mētelīšiem neiztikt. Esam iestiprinājušās un dodamies uz Planten un blomen parku, lielāko Japānas dārzu Eiropā, kas atrodas blakus Botāniskajam dārzam. Iveta ir lasījusi, ka šajā parkā vakaros ap 21.00 ir izgaismotu strūklaku šovs (bezmaksas), protams, ka gribam to redzēt. Izstaigājam gan botānisko dārzu, gan Japāņu dārzu krustu šķērsu, joprojām smidzina lietus, cilvēku nav, viss ir tukšs un kluss, ir tāda sajūta, ka lielajā pilsētā esam vienas pašas, par to daudz neskumstam, jo kā piebilst abas meitenes: būs labas fotogrāfijas, cilvēki nelīdīs kadrā un lietus laikā fotogrāfijas ir dzidras un bez saules gaismēnu kontrastiem. Staigājam pa šiem dārziem apmēram 3 – 4 stundas, gaidot strūklaku šovu, tā kā cilvēku daudzums parkā nepalielinās, saprotam, ka nekāda šova nebūs, žēl... Dodamies uz viesnīcu, lai atpūstos un rītdien dotos uz Šverinu, būs atkal daudz jāstaigā. 2. diena. Ceļamies ap 7.00 no rīta. Mums nav nekur īpaši jāsteidzas, jo mūs negaida ne grupas vadītājs, ne iepriekš sarunāts transports, šie apstākļi runā par labu individuālajiem braucieniem, tomēr savs labums ir arī grupu ekskursijām. Rīta tualete, brokastis un aidā uz staciju pirkt biļetes uz Šverinu (sauktu arī par Ziemeļu Florenci), kas atrodas aptuveni 100 km uz D-Austrumiem Rostokas virzienā. Stacijā esam pēc 9.00 un mēģinām saprast, ar kuru vilcienu jābrauc, kur un kā pērkamas biļetes, izvēlamies braukt ar vilcienu, kurš nestājas mazajās pieturās līdz ar to biļete maksā drusku dārgāk (~ 25 eiro), un ir numurētas sēdvietas. Tā nu gadās, ka pie biļešu pirkšanas esam automātā saspiedušas pogas un nu sēžam kur nu katrai ir iedalīts numurs, respektīvi atsevišķi. Vilciens brauc līgani, klusi, atrašanās vagonā ir patiesi patīkama, kontrolieris laipni pārbauda biļetes. Pēc aptuveni stundas esam Šverinas stacijā. Nu ko, izpētam cikos tiksim atpakaļ uz Hamburgu, paskatāmies kartē, ka Šverina tāda maziņa pilsētiņa vien ir, un dodamies izstādes virzienā, pa ceļam atkal ķeram fotomirkļus. Šobrīd ir saulains, un nekas neliecina, par lietainu laiku pēcpusdienā. Sajūta, tāda ka esam Egerā, mazas līkumainas ieliņas un senas neoklasiskas ēkas uz tām. Puķes uz balkoniem, koka kasešu ēkas (pildrežģu ēkas) mijas ar mūra ēkām, bruģētas ieliņas, mazi veikaliņi, metāldarinājumi..... skaisti, pat ļoti. Ar katru soli tuvojamies izstādes vietai, skat. sīkāk www.buga-2009.de Ieejas maksa 16 eiro, un kad biļete nopirkta var sākties apskate. Izstāde izkārtota ap Šverinas pili kura celta 19. gs., un kuras arhitekti iedvesmu smēlušies no torņiem bagātās Chauteau Chambord Francijā. Izstāde izvietota 550 000 m² lielā platībā ap Šverinas pili, ko apmeklē aptuveni 1,8 miljoni cilvēku un sastāv no 7 dārziem: 1. Staļļa dārzs – ar to arī sākas izstādes apmeklējums. Te izvietoti vairāki dārzu stilu un dažādu tiem atbilstošu elementu nosacīti laukumi, kuri ir uzvērti uz celiņiem kā pērles, tik dažādi, ka brīžiem pat nesaproti uz kuru pusi skatīties. Turpinājums ir rožu stādījumi, kas izkārtoti 3000 m² lielā platībā. Rožu stādījumi mijās ar ziemciešu stādījumiem un cirptu kārklu „klucīšiem”. 2. Dabas dārzs – lai tiktu pie šī dārza nākas šķērsot ūdens krātuvi pa speciāli būvētu pontonu tiltu, kur apmeklētāju plūsma ir tik intensīva, ka ieteicams tajā iekļauties un ļauties „lai Tevi nes”. Tātad dabas dārzs, šeit ir bērnu laukumi, aizaugušas pļavas, bišu drava, dažādi koka elementi. 3. Krasta dārzs – piekrastes zona, ar atpūtas laukumiem, kuri mijās ar dažādiem stādījumiem, topā ir dažādu kombināciju ziemciešu stādījumi pa krāsām. Te ir arī ēstuves, un galdiņi ar soliņiem, kur var nedaudz atpūsties. Mēs gan neko daudz nesēžam, jo gribas redzēt vēl, un vēl... 4. Virtuves dārzs – dažādi sakņaugu stādījumi, kāposti, salāti, dilles, bietes, utt. krāsas ir košas un pārsteidzošas, sakņaugu stādījumi veido neatkārtojamus rakstus. Augļu koku stādījumi, gan grupās, gan veidoti špalerās, zemenes un avenes, pupiņas, lavandas, baziliks, timiāns, utt., saldi rūgta smarža piepilda apkārtni, cilvēku masas organizēti virzās no vienas dobes pie otras, visi grib redzēt un sajust dārza burvību. 5. Pils dārzs – ainavas pamatu veido klasiskie aleju stādījumi – liepu rindas, un simetrisks ūdens elements – kanālu sistēma ar strūklaku centrā. Uz simetrijas ass ir uzvērta ļoti liela izmēra viengadīgo puķu dobe, kuras krāšņums ir redzams arī no pils. Tā kā izstādi nav iespējams redzēt no kāda augstāka skatu punkta, tad šeit ir vienreizēja iespēja pacelties ar ceļamkrānu 100 metru augstu un skatīt dārzus no putna lidojuma, šo iespēju mēs neizmantojam, kaut gan citi, mums par pārsteigumu – pārsvarā pensionāri to dara. Pils dārzā vēl ir izvietoti kapu noformējuma paraugi, ko latviešiem ir grūti izprast, jo mūsu kapu kultūra atšķiras no redzētā. Nedaudz tālāk ejot skatam paveras labirints – no dažāda stādmateriāla (krastu kļavas, skābarži, īves, bārbeles, utt.) izveidoti cirpti dzīvžogu elementi dažādos augstumos un izmēros. Kamēr mēs ar Ievu riņķojam pa labirintiem, Iveta atpūtina kājas, jo staigāts ir teju vai pusdienas. 6. 21. gadsimta dārzs - izvietots paralēli pils dārzam, kā savdabīgs kontrasts, kurā var redzēt vienkopus dārzu attīstību līdz pat mūsdienām. Dekoratīvi stādījumi kastēs , kas ritmiski izkārtoti lielā laukumā. Izejot cauri baltu arku tunelim turpinājums liektas mēness formas paaugstinātas dobes ar spilgtiem graudzāļu un vējmietiņu stādījumiem uz dauzīta zaļa stikla šķembu seguma fona, rada netveramu sajūtu. Virs mums, jau sāk vilkties tumši lietus mākoņi, esam priecīgas par to ka bija skaista saulaina diena, lai baudītu dārzus un saskatītu bites, kuras vāc medu pat vismazākajā ziediņā. 7. Cietokšņa dārzs – ir uz salas ap pili, simetrisks neliels iekšdārzs, ar stādījumiem bosketos, skulptūrām un trepēm, dažiem patiesi lieliem kokiem. Pēc izstādes tālāk dodamies uz pilsētu, lai paēstu un nedaudz pasēdētu, tādu vietu arī atrodam – vietējais mārkets. Ēšanu apvienojam ar nelielu šopingu. Pēc pāris stundām, esam gatavas doties atpakaļ uz Hamburgu, tikai par nelielu pārsteigumu, par cik šī ir sestdiena, vilcieni kursē citādāk, un esam spiestas stacijā pavadīt kādu pusotru stundu. Gaidīšana ir tā vērta jo mājup (uz Hamburgu) dodamies ar divstāvu vilcienu, mums visām tā bija pirmā reize, kad braucam ar kaut ko tamlīdzīgu, sajūtas fantastiskas, kaut arī šis vilciens stājas mazajās pieturās, esam gatavas braukt kaut vai trīs stundas, jo komforts ir vienreizējs. Hamburgas stacijā esam ap 21.00., un tā ir pārņemta ar kaut kādu panku – hipiju – puķu bērnu saieta dalībniekiem, kuri ir vieglā skurbulī un ļaujas pozēšanai, ko arī izmantojam, šādus skatus nenākas redzēt it visai bieži. Viesnīcā ieveļamies pirms 22.00., un mums par pārsteigumu, mazie turku tautības apkalpotāji ir sakārtojuši un iztīrījuši mūsu numuriņu, salocītas uz gultas stāv arī manas no rīta pārvilktās viesnīcas bikses. Sakārtotas ir mantas uz nakts skapīšiem. 3. diena. Ceļamies tāpat ap 7.00., kārtojam somas, jo viesnīca jāatstāj līdz pulksten 12.00. Tad nu ar visām somām, vēl atvadoties no čaklajiem turku kalpotājiem, dodamies uz staciju meklēt mantu glabātuvi, kur atstāt somas uz dienu, jo neskraidīsim taču pa pilsētu ar koferiem. Kad tas ir izdarīts, tad esam gatavas iekarot Hamburgu atkal un atkal. Šodienas mērķis TV tornis pie Hamburgas messe un osta, un vēl šis tas, ja paliks laiks. Tornis izskatās tuvu, taču lai to sasniegtu ir jāšķērso teju vai puspilsētas, bet kas tad mums – kājas ir divas dienas uztrenētas. Kad mērķis sasniegts izrādās, ka tornī tikt nevar sēta visapkārt, tad nu apskatam apkārtni un tālāk ejam uz ostas pusi. Pa ceļam trāpās arī parki un skvēri, mazas un lielākas ieliņas, rotaļu laukumi, tuneļi un tilti. Osta ir sasniegta, atkal ir šķērsota gandrīz puspilsēta. Osta ir otra lielākā Eiropā aiz Roterdamas, būvēta 1189. gadā. Šeit ir pārsteidzoši daudz un dažādi kuģi un kuģīši, cilvēku masas bariem klīst gar ostmalu šurpu turpu, vērodamas nesteidzīgo ikdienu, mēs cenšamies trāpīt „straumē”. Ūdeņu tuvums vilināt vilina cilvēkus, te ir vietas kur piesēst un netraucēti baudīt, Elbas klātbūtni, mitro gaisu un silto vēju. Tā kā laiks vēl atļauj, izpētot karti secinām, ka atrodamies pat ļoti netālu no st. Pauli stacijas, no kuras ir tikai pāris soļi līdz Rēperbānim – sarkano lukturu ielas. Ivetai ir doma, ja jau esam Hamburgā vajag taču pabūt arī tur, ilgi nav jāgaida mūsu abu piekrišana un esam gatavas redzēt arī ne tikai parkus un puķes. Pēc pāris pieturām esam Rēperbānī, sākumā iela kā jau iela, ar sex šopiem, sex muzejiem, sex kino, hoteļiem utt. un attiecīgām izkārtnēm, un miegainiem kafejnīcu personāliem (jo dzīve uz šīs ielas sākas ap pusnakti) un piedrazotām ielām, šeit nebija gan tik tīri viss sakopts kā centrā. Izmetam nelielu līkumu pa Rēperbāni un tālāk braucam uz centru. Gribam redzēt pilsētu no augšas, no rīta mums neizdevās, jo TV tornis nebija pieejams, tad gribam ar gaisa balonu uzlidot 100 metrus virs pilsētas (līdzīgas iespējas ir arī Berlīnē), bet arī šeit neizdodas, jo esot pārāk liels vējš, jāgaida, bet mums nav laika. Ejam paēst un savākt somas, lai dotos uz lidostu. Ņemot vērā Hamburgas mērogus un iespējas, secinām, ka redzējušas esam daudz, bet ne pietiekami, aiz mūsu kadra palika daudzas lietas un vietas: vaska figūru muzejs, braukšana ar kuģīti pa daudzajiem kanāliem, kara laikā pussagrautās baznīcas apskate, miniatūru muzejs ar lielāko dzelzceļa maketu, ZOO, un daudz kas cits, to visu atstājam kādai citai reizei. Izlidojam 19.35 no Hamburgas un Rīgā esam ap 22.00, pulksteni griežam uz priekšu par stundu. Brauciens bija, kā atslēgšanās no ikdienas darbiem, kā kārtējā pieredze un atpūta vienlaikus. Paldies manām ceļabiedrēm Ievai un Ivetai par izturību un labo kompāniju.

Hamburga - Šverina - Buga 2009

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem