Roadtrips ar startu Budapeštā

09.08.2009
7 min lasīšanai

Katram algota darba strādniekam gadā ir aptuveni 20 apmaksātas atvaļinājuma dienas. Apbrīnoju tos cilvēkus, kuri var iekrāt pāri 30 dienām, man vienmēr ir „pa īsu” un tādēļ atvaļinājuma dienu racionālai plānošanai pieeju ar īpašu rūpību. Vasaras sākumā ar draugu nolēmām doties ceļojumā uz Balkāniem. Man bija iespēja paņemt 5 atvaļinājuma darbdienas, manam draugam brīvi bija 2 mēneši. Tā lai neviens „neciestu”, ceļojumu sākām atsevišķi, bet noslēdzām kopā, satiekoties Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Draugs, izmantojot savu personīgo automašīnu, izbrauca nedēļu agrāku no Beļģijas, pirms tam apmeklējot draugus Austrijā un Šveicē. Savukārt es viņu „noķēru” pēc nedēļas Budapeštā, piektdienas vakarā izmantojot Airbaltic reisu uz Budapeštu, ar pārsēšanos Gēteborgā. Ir vēls vakars, gandrīz nakts, un mēs atkal satiekamies Budapeštas lidostā, lai dotos kopīgā ceļojumā – mazajā tūrē - pa dažām Balkānu republikām, kā arī atpakaļ ceļā uz Latviju, izbaudītu burvīgo slovaku paradīzi jeb „Slovenskiy Raj”. Diena 1. Budapeštā mūs laipni izmitina jaunzēlandiete Sāra un skots Metjū, viņi ir jaunlaulātie, kas jau gadu dzīvo un strādā Budapeštā. Naktsmājas esam sarunājuši „CouchSurfing” portālā. Dzīvojam pašā pilsētas centrā pie operas. Dienas plāns ir noskaņoties uz atvaļinājuma nots, būt bezrūpīgiem un uzsūkt šīs pārsteidzošās pilsētas, kurā satiekas rietumi un austrumi, noskaņu. Brokastis ielas kafejnīcā ar ungāru vīna glāzi, lēna pastaiga pa pilsētas ielām, virzienā uz upi, kas pilsētu sadala Buda un Pešta daļās. Mūsu mērķis ir apmeklēt vienu no slavenākajiem termālajiem baseinu kompleksiem „Gellert” Buda pusē (izmaksas apt. 30 EUR par abiem). Pēc baseinu apmeklēšanas izsalkums liek par sevi manīt, un skaidrs, ka pusdienām tiks meklēta gulaša zupa, viens no slavenākajiem Ungārijas ēdieniem. Budapešta ir skaista, noteikti vērt šeit ir pabūt ilgāk...izpētīt skaisto parlamenta ēku, grandiozo Baziliku un vienkārši klejot un klejot. Diena 2. Nākamajā rītā esam apņēmības pilni tālākajam ceļam, lecam iekšā mašīnā un sākam ceļojumu. Mērķis ir vakarā nokļūt līdz Bosnijas un Hercegovinas pilsētai Banja Luka. Tā pievārtē apmetoties kādā kempingā. Vēl esot Ungārijā, iegriežamies pilsētā Pecs, ir svētdiena un liekas, ka pilsēta ir aizmigusi un pieder tikai dažiem ceļotājiem, kuri apskata pilsētas bagāto arhitektūru – dažādu konfesiju dievnamus, pilis, rātsnamu – un ieturas kādā no pilsētas gājēju ieliņas restorāniņiem. Ceļš turpinās un caur Stari Gradiška, iebraucam Bosnijā un Hercegovinā. Šeit izskatās kā Emira Kustaricas filmās, tāds krāsains Balkānu balagāns, kur tā vien pietrūkst jautra čigānu orķestra pavadījuma. Ceļa zīmes ir rakstītas ar kirilicas alfabēta burtiem, bet man kā krievu valodas pratējai nav grūti sazīmēt Banja Lukas vārdu. Metoties krēslai iebraucam Banja Luka, kas ir neoficiālās Respublika Srpska galavaspilsēta (oficiālā BH galvaspilsēta ir Sarajevo), jau pa ceļas top skaidrs, ka kempingu atrast nebūs viegli, nevienu norādi 50 km garajā ceļā neredzējām. Tādēļ meklējam palīdzību Lonley Planet ceļvedī. Un mūsu budžetam atbilstoša ir viesu māja „Predočiste” (izmaksas apt 25 EUR par abiem), kurā piereģistrējamies, atstājam mantas, un ielikuši somā sarkanvīna pudeli un baltmaizes kukuli, dodamies uz pili, kur šajā svētdienas vakarā notiek koncerts un tādēļ visa pilsēta mudž kā skudru pūznis. Diena 3. No rīta dodamies Banja Luka apskatē, man to gribētos salīdzināt ar Daugavpili. Ir plašums, ir daudz 80 gadu beigās celtas augstceltnes, 2 – 3 stāvu 20 gs. sākuma ēku un cauri spiežas slāvu kultūra, arī pilsētas galvenais apskates objekts – pils - cietoksnis ir kaut kur radinieks Daugavpils cietoksnim (tiesa ļoti, ļoti attāla). Auto ceļojums turpinās pa E661 ceļu, kas vijas caur Vrbas upes ieleju (kanjonu), kur stāvas sienas veido klintis, bet pakājē šņāc strauja Vrbas upe. Skats ir tiešām aizgrābjošs, vēl joprojām sajūta, ka esam Emira Kustaricas filmā, bet papildus arī skaistas dabas ieskauti. Pa ceļam ieraugam arī vairākus kempingus un mēs vienbalsīgi apsolāmies šeit atgriezties. Bet šobrīd ceļš turpinās uz Horvātiju, uz Plitvices Dabas parku. Nav vārdam vietas, Plitvices daba ir neaprakstāma un skaista, ezeri ir unikālā zilā krāsā, tikai pārsteigums ir par to, ka tā ir tik ļoti sakārtota, savākta un pielāgota tūristu vajadzībām. Horvāti nodrošina lielisku servisu, līdz dabas takas sākumam ir noasfaltēti celiņi un pa to braukā busiņi, kas tūristus nogādā līdz dabas takas sākumam un atpakaļ. Takas vietām ir akurāti sanagloti koka celiņi. Dažādas zīmes norāda, ko nedrīkst darīt (peldēt, ķert zivis, plūkt augus utt.). Daba ir ierāmēta un ir sajūta, ka nevar doties ne pa labi, ne pa kreisi no takas. Labi vien, ka šovakar jau jānokļūst Zagrebā, jo dzīvot teltī īsti te negribētos, sirds prasa, ko mežonīgāku un bez tik perfektas infrastruktūras. Diena 4. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba. Iepriekšējā vakarā esam satikuši mūsu namamāti Anu, pagājušajā gadā viņu „CouchSurfing” ietvaros uzņēmu Rīgā. Ana pati saka, ka nav sajūsmā par Zagrebu, nekas te nenotiek. Nu, ko iesim raudzīt. Ārzemniekus savā ceļā nesastopam daudz, pilsēta ir mierīga, nav sapucēta. Var nojaust, ka dzīve rit savu gaitu bez pompozas greznības un šova. Vecpilsētas ieliņās ir daudz mazi vietējo dizaineru veikaliņu, kafejnīcas un restorāniņi (ievērojām, ka kafejnīcās pat uzkost nevar, savukārt restorāniņos tikai dzert arī nevar, funkcijas ir skaidri nodalītas). Lēnām tuvojas vakars un atnāk atziņa par šejienes tūrisma politiku: „Horvātija daudz ir ieguldījusi savā piejūras – krasta zonā, bet galvaspilsētu atstājusi novārtā”. Vakarā nejauši kļūstam par lieliska brīvdabas koncerta klausītājiem, kādā nomaļākā vietā ir uzslieta vasaras kafejnīca ar gardajiem horvātu vīniem un katru vakaru uz skatuves spēlē kāda horvātu grupa. Mums palaimējas ar grupu, kas izpilda starptautiski zināmus gabalus, piem., no „Smaragda Pilsētas Burvja” „Over the Rainbow”. Ieteikums ceļotājiem, ja esat netālu, iegriežaties Zagrebā, bet kā ceļojuma galamērķi to neizvēlaties. Diena 5. Ap 12:00 pametam Zagrebu, lai dotos (atgrieztos) uz Ungāriju. Aptuveni 300 km no Zagrebas jau ceļam telti pie Balatona ezera, aptuveni pie Badacsonytomaj pilsētas. Šī ir arī pirmā reize, kad varam izmantot kempinga inventāru, kas glabājas mūsu mašīnas bagāžas nodalījumā. Par vienas nakts telts un auto vietu, kā arī 2 personu uzturēšanos, samaksājam aptuveni 16 EUR. Kempinga teritorija ir plaša, labierīcības perfektā kārtībā, kaimiņi no daudzām Eiropas valstīm (spriežu pēc mašīnas numuriem) lādzīgi un omulīgi. Un pats Balatona ezers silts kā piens. Laiski apguļamies pludmalē, kad saule kļūst neizturama dodamies ūdenī, un atkal nožūstam karstajā Ungārijas saulē. Saulei rietot, kempinga iemītnieki sāk gatavoties vakariņām, katrā mazajā nometnītē valda omulīga rosība, ko rada vīrieši, kas grillē gaļas, un sievietes, kas klāj galdus un griež dārzeņus. Iestājas maiga dienvidu nakts... Diena 6. Gulēšanai teltī ir savas priekšrocības, nevar aizgulēties, jo rīta saules stari ātri piesilda telti un jālien vien laukā pēc svaiga gaisa un dzestruma malka. Ir 8:00...saule jau augstu, bet pludmale mūsu kempingā vēl brīva. Tas ir jāizmanto! Ar mazo brokastu kafiju dodamies uz pludmali, kur turpmākās 3 stundas laiski sauļojamies, bet kad karstums kļūst nepanesams (ir gandrīz 40 C) dodamies jaukt nost telti, pabrokastot un dodamies ceļā uz Slovākiju. Dzīvošanai pie Balatona ir daudz iespējas, zinātāji saka Ziemeļu daļa ir mežonīgāka, dienvidi ir vairāk apbūvēti ar lielajiem hoteļiem. Izvēle visām gaumēm, lielākas un mazākas pilsētiņas ielenc visu Balatona ezeru, tā kā vietas pietiks visiem un laiska (vai mazāk laiska) atpūta karstajā dienvidu saulē pie piena siltā ezera ir garantēta. Diena 7. Mūsu ceļojumā bijām ieplānojuši arī aktīvo daļu. Ceļā uz Latviju jebkurā gadījumā ir jābrauc cauri Slovākijai. Šeit atrodami gan augstie Tatri, gan zemie Tatri. Mūsu pieturas punkts ir dabas parks „Slovenskij Raj” jeb slovaku paradīze. Iepriekšējā vakarā Slovākijā braucām pilsētas Poprad virzienā un tad pilnīgi uz intuīciju devāmies uz kādu no ciematiņiem, liktenis mūs aizveda līdz Hrabušice ciematiņu, kuram blakus atradās bāze Podlesok, kas ir izveidota tieši dabas parka apmeklētājiem. Nakti pavadījām teltī (par 2 dienu uzturēšanos šajā bāzē maksājam aptuveni 16 EUR), par ieeju dabas parkā 1,50 EUR no galviņas. Pēc bagātajām brokastīm bāzes kafejnīcā - 3 ar ievārījumu pildītas un šokolādi, putukrējumu un augļiem dekorētas pankūkas par 2,60 EUR – dodamies pa takām. Dienas laikā nostaigājām vairāk par 25 km. Gājām pa pauguriem, pļavām un mežiem, upju gultnēm, pa stāvām kāpnēm rāpāmies laukā no ieplakām. Ap 19:00 vakarā sākām ceļa pēdējo 1h posmu līdz bāzei Podlesok, sākām ar kājām, bet pie mums piestāja automašīna un piedāvājās aizvest, mēs nevarējām atteikt. Drīz jau pārguruši un laimīgi nokritām zālē pie mūsu telts... Diena 8. Agrs rīts, zvana modinātājs, vakardienas garās pastaigas vēl nav gana, mēģināsim vēl pirms ceļa (vakarā mums jābūt kaut kur ap Varšavu Polijā) iziet kādu mazo taku. Kājas iešļūcenēs un neliekas, ka tas nebūtu neiespējami, bet kad ieauj kājas zābakos, sāp daudzi kauliņi un izskatās, ka arī uzberztas tulznas. Tādēļ plāns tiek mainīts un dodamies ceļā tūlīt, nolemjot nakšņot Polijā Mazury ezeru rajonā, pilsētas Elk tuvumā, runā, ka tur ir skaisti, bet arī odu daudz...Pa ceļam viesojamies Krakovā, ir sajūta, ka visa pilsēta precas. Baznīcās zvana zvani un jaunie pāri laimīgi tuvinieku ielokā saņem apsveikumus un fotografējas. Interesanti bija paviesoties dievnamā, kur kā priesteris kalpoja Karols Voitila, kurš vēlāk kļuva par pāvestu Jāni Pāvilu 2. Saulei rietot saprotam, ka ezerus pa gaismu nesasniegsim, bet no nodoma neatsakāmies un labi vien ka tā, jo pa tumsu pilnīgi nejauši atduramies pie zemnieku saimniecības - viesu nama Elk apkaimes Buczki ciematā. Saimnieks ir pārsteigts par tik vēliem viesiem, bet naktsmājas mums neatsaka un ierāda mums omulīgu istabiņu par 80 zlotiem (apt 20 EUR par abiem). Paverot acis uz augšu var redzēt, ka debesjums ir zvaigžņu pilns, pār mūsu galvām stiepjas piena ceļš. Diena 9. Pārsteigums no rīta. Izrādās mūsu viesu nams atrodas pašā ezera krastā, braucot pa tumsu to pat nojaust nevarēja. Mums ir jauki kaimiņi no Polijas un Lietuvas, šī viesu māja ir miera osta un patiesībā arī odus nemanījām aizvadītajā naktī. Esam Mazuri pašā centrā...esam laimīgi, ka ceļojuma laikā ir bijuši daudz paredzami notikumi un vēl vairāk skaistas negaidītas dāvanas. Maza pastaiga gar ezeru un dodamies ceļā, lai jau vakarā ierastos Rīgā. Maršruts: Budapest (HU) – Pecs (HU) – D.Miholjacs (HR) – Stari Gradiska (BiH) – Banja Luka (BiH) – Jajce (BiH) – Bihac (BiH) – Plitvicka Jezera (HR) – Zagreb (HR) – Balatona ezers (Badasconytomaj) HU - Budapest (HU) – Poprad (SK) – Hrabušice (SK) – Podlesok (SK) – Krakow (PL) – Waszawa (PL) – Elk (PL) – Augustow (PL) – Suwalki (PL) – Marijampole (LT) – Kaunas (LT) – Panevezys (LT) – Bauska (LV) – Rīga (LV) Kopā ceļā pavadītas 9 dienas un nobraukti aptuveni 3000 km. Tēriņi: Avio biļete (vienam): Rīga – Gēteborga – Budapešta 176 EUR Degvielā iztērēts (uz abiem): 250 EUR Maksas ceļi (uz abiem): 80 EUR Naktsmītnēm (uz abiem): 77 EUR Ieejas (vienam): termālie baseini 15 EUR, Plitvices parks 15 EUR, Slovenskij Raj 1.50 EUR Restorāna maltītei ar vīnu vai alu (uz abiem): aptuveni 15 EUR par reizi. Lonley Planet „Western Balkans”: 15 Ls Interneta avoti: www.viamichelin.com www.gellertbath.com www.np-plitvicka-jezera.hr www.slovenskyraj.eu/page www.mazury.com.pl

Roadtrips ar startu Budapeštā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem