Pēdējā šīs pastaigas reportāža, jo laiks atgriezties Latvijā. Himalaji Himalaji. Ļoti skarbi gan ķermenim, gan prātam. Tomēr neskatoties uz to jebkurš hindu vismaz 1x dzīvē dodas uz Char Dham, kas tulkojuma nozīmē „četras svētās vietas”. Šīs vietas atrodas dziļi Himalajos, tomēr Indija ir industriāli spēcīga un tāpēc par ceļiem rūpējas. Līdz ar to līdz divām no četrām svētvietām ir izveidots auto ceļš. Lai arī tā ir ērtība, tomēr pašām svētvietām tas par labu nenāk, jo tas nozīmē, ka tur ir iespēja ierasties visiem, kam nav slinkums – arī tiem, kam tur varbūt nevajadzētu būt. Tātad sākuma Jamunotri – svētās upes Jamunas izteka no Himalajiem. Par cik no pēdējā motorizētā ciematiņa līdz Jamunotri jāiet kājam, tad no visām četrām svētvietām šī ir vismazāk apmeklētā un līdz ar to vismazāk „attīstītākā” un līdz ar to romantiskākā. Lai arī Indija ir zināšanu šūpulis mūsdienas reti kur Indijā var izjust īstu Shanti jeb absolūtu mieru. Jamonotri var sajust īstu shanti. Tas izpaužas, piemēram, tā, ka viss ciemats – priesteri, vietējais policists, ārsts utt sēž uz terases pie aizas malas dzer tēju un apspriež garīgas tēmas.. Arī es sēžu runāju ar šiem cilvēkiem un skatos cik tomēr šajā valstī ir daudz patiesības – priesteris izskatās pēc priestera un policists pēc policista. Tas nav kaut kāds tituls, bet reāla šo cilvēku būtība (snskr.: dharma). Runājot par Shanti, jeb mieru – tieši tas ir tas, ko Himalajos visbiežāk meklē garīgie praktikanti. Jo miers ir prāta miers un izrādās, ka visu garīgo prakšu augstākais sasniegums, ko daži sauc par atbrīvi ir vienmēr kopā ar mums, tomēr mēs to nejūtam, jo to profesionāli piesedz mūsu mūžam nemierīgais prāts, kas dzīvo tikai patikā un nepatikā, pagātnē un nākotnē. Mūsu prāts barojas no 5 maņām, kas Himalajos tiek pamatīgi nomērdētas līdz minimumam, jo vairums maņu baudas, ko tik ļoti kāro mūsu prāts, nav pieejamas. Lai arī teorētiski mums var šķist, ka Himalaji tas ir baudījums redzei, patiesībā tas tā ir tikai pirmās dažas stundas – pēc tam vienīgais ko redzam ir Himalaju varenība.
Nākamais pēc kārtas tradicionālā Hindu char dham ceļojumā ir Gangotri. Par to esmu stāstījis kādā no iepriekšējām pastaigām. Gangotri var piebraukt ar transportu. Runājot par piebraukšanu – arī tas nav tik vienkārši kā izklausās. Lai arī, protams, ērtāk nekā pirms tūkstošiem gadu, kad cilvēki šos maršrutus mēroja kājām, tomēr arī šodien nav tik vienkārši. Vienkārši nav tāpēc, ka kalni patiesībā nav nedzīvi objekti, bet varam tos uztvert kā dzīvas būtnes vai stihiju. Un izskatās, ka šīs būtnes nevēlas, lai tās izvago modernie autoceļi, tāpēc atbild ar pastāvīgiem nobrukumiem. Cilvēku cīņa ar kalniem Indijā lietus sezonā ir apbrīnojama. Tiek uzliets jauns asfalts nostiprinātas malas, ko pēc dažām dienām kalns apber ar milzīgiem klints bluķiem. Viss tiek spridzināts, attīrīts un labots. Kamēr tas notiek, 1km tālāk jauns nogruvums. Prognozēt ceļojuma laiku uz Char Dham vietām nekad nevar precīzi un vienmēr nepieciešams paredzēt rezervi. Man ir gadījies 1 dienas vietā uz ceļa pavadīt 4 dienas, jo uz ceļa vienkārši sabrucis vesels kalns, ko tad Indijas armija attiecīgi spridzina un labo. Vēl runājot par pārvietošanās lietām gribu piebilst, ka ceļojot pa Chardham izmantojot kaut kādus tūristu prospektus, „netālu” no char dham ciematiem vienmēr norādītas vēl kādas interesantas vietas – kalnu ezeri, ūdenskritumi utt. Tad gribētu brīdināt potenciālos ceļotājus, ka, lai arī šie objekti ir atzīmēti, lielākoties uz šiem galamērķiem nav reāli aiziet milzīgo attālumu, sniega leopardu un retinātā gaisa dēļ. Esmu apmeklejis daudzus no šiem objektiem un varu apgalvot, ka bez ļoti nopietnas apņēmības, fiziskas sagatavotības un pranayamas prakses ejot uz dažiem no šiem objektiem var pamest ķermeni. Ja tomēr mēģiniet, tad noteikti izmantojiet gidu. Vēl no praktiskām lietām gribu brīdināt, ka visās Char Dham vietās Pujari – jeb tempļu priesteri ir ļoti agresīvi. Saskaņā ar Vedu priekšrakstiem viņi dzīvo no ziedojumiem, tāpēc viņi mēģina „palīdzēt” tūristiem visdažādākajām metodēm, lai Jūs izvēlētos konkrēto priesteri par gidu konkrētajā templī. Parasti tas izpaužas uzstājīgā gandrīz dusmīgā tonī Jūs izrīkojot, norādot, ka Jūs dariet kaukto nepareizi utt. Ja Jūs piekrītat, ka konkrētais Pujari (priesteris) ir Jūsu palīgs konkrētajā templī tad jārēķinās ar kādu ziedojumu, ko no jums prasīs. Normāli 50-100 rūpijas. Pretim iegūsiet stāstu par templi un nelielu dievkalpojumu. Ja pašiem nav zināšanu par konkrētu vietu tad parasti tas ir to vērts, tomēr ja nevēlaties „draudzēties” ar Pujari, tad Indijā vienkārši jāiemācās ignorēt uzstājīgais tonis ar kādu šie cilvēki pie Jums vēršas.
Tālāk seko Kedranatha. Arī šeit ir jāiet kājām, pietam atšķirībā no Jamunotri attālums ir 3x lielāks un visu laiku kalnā. Unikāli skaista un spēcīga vieta. Un skaistums šeit nav tradicionāls, bet absolūti neparasts. Pilnīgs minimālisms – kalni apauguši ar īsu zālīti, tomēr viss izskatās ļoti grandiozi un nereāli – kā datorprogrammā salikts. Kedranatha ir Indijas šivaītu viena no svētvietām, kur atrodas Šivas simbols Shiva Lingam. Pie tam nevis izveidots mākslīgi, bet tāds, kas ir radies pats no savas enerģijas. Kedrantah iezīmē ir tāda, ka šeit var sastapt īstus Sadhu. Lielpilsētu sadhu, kuru dienas režīms ir gulēt un lūgt naudu esmu raksturojis iepriekšējās pastaigās. Kedranatha iespējams sastapt īstus šivaītu sadhu. Lielā mērā tas ir pateicoties tam, ka šeit nevar ierasties, kurš katrs, jo jāmēro garš ceļš kājām, kā arī uzturēties dēļ vēsā klimata ir īsta askēze. Šeit visu caurvij Shakti, jeb enerģija. Pat līdz tādam līmenim, ka arati jeb tempļa dievkalpojuma laikā var apstāties jebkurā ciemata vietā un just kā enerģija pastiprināti cirkulē no galvas līdz papēžiem un otrādi.
Chardham kulminācija ir ceturtā svētvieta jeb Badrinatha. Vieta, kas saistīta ar Vishnu inkarnāciju Narayanu. Tāpat šī vieta ir pati svarīgākā tiem, kas vēlas izrādīt cieņu Vjasam. Tā ir unikāla personība, kas šeit pierakstījis ne vairāk ne mazāk, kā visas 4 vēdas, 18 purānas, Mahabharatu un Brahma Sutru. Tatad visus Vedisko zināšanu pīlārus Vjasa pierakstīja tieši šeit. Atgādināšu, ka pierakstīšana notika pirms aptuveni 5000 tūkstošiem gadu. Līdz tam cilvēku smadzenes bija citā evolūcijas līmenī un visas zināšanas tika nodotas mutiskā formā no skolotāja mācekļiem. Tāpat Badrinatha ir vieta no kuras savā pēdējā pārgājienā devās Pandavu dzimta – Mahabharatas galvenie varoņi. Vēl šeit ir vienīgā vieta Indijā, kur var ieraudzīt Sarasvati upi virs zemes. Šīs vietas nozīmi indiešu dzīvē var just novērojot milzīgo dedzību ar kādu indiešu svētceļnieki mēģina iekļūt Badrinath templī, lai ieraudzītu Narayanu. Atrodoties šajā unikālajā templī mani pārņem reizē laime un skumjas. Laime tāpēc, ka pasaulē vēl ir vietas, kur cilvēki ar milzīgu dedzību tiecas pēc kaut kā augstāka. Skumjas tāpēc, ka pie mums Latvijā šāda dedzība visbiežāk novērojama tikai Stockmann trakajās dienās. Tātad Badrinatha saskaņā ar Vedām ir vieta, kur viss sākas un beidzas. Šī vieta var pieņemt, bet var arī nepieņemt, bet ja pieņem, tad dzīve strauji mainās.
Kā noslēgumu pastaigai padalīšos ar sekojošām pārdomām. Daudzi cilvēki brauc uz Indiju meklēt kādu garīgu praksi. Šajā sakarā varu nokomentēt, ka lai arī Indija ir garīgi ļoti piesātināta un saturiski (patiesas zināšanas) ļoti bagāta, tomēr šīs zināšanas dzīvo vairs tikai rakstos un skolotāju galvās un īstus skolotājus lielajā indijā ir atrast ļoti grūti. Jebkādām garīgām praksēm Indija mūsu laikmetā iespējams ir vismazāk labvēlīgākā zeme dēļ haosa, trokšņa, pārapdzīvotības un skarbā klimata. Vairums jogas skolu Indijā ir ievērojami zemākā līmenī nekā Eiropas un arī Latvijas skolas. Indijas jogas skolas ir tūristiem orientētas un arī līmenis attiecīgi ir tāds, ko viduvējs tūrists uzturoties ierobežotu laiku var sagremot. Tāpēc visiem jogas meklētājiem varu ieteikt sekojošo. Indija ir laba zeme, kur smelties iedvesmu, tomēr, lai kautko kvalitatīvi praktizētu Latvija ir daudz labvēlīgāka vieta un arī zinošus skolotājus var atrast tepat mūsu mīļajā labajā Latvijā.
Ingus
Mandala.lv
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais