Chichen Itzas spārnotās čūskas atgriešanās...

  • 4 min lasīšanai
...un atkal mans ceļš ir mani vedis uz spārnotas čūskas pilsētu, atkal mani pārņēmis satraukta bērna prieks, un neziņā trimdošs nemiers... Vai šoreiz man būs lemts to piedzīvot, vai šoreiz Kukulkana čūska nokaps no debesim virs maģiskās Chichen Itzas pilsētas... Jau dienu iepriekš manu satraukumu stiprina krietni mākoņainās debesis - es nopērku laikrakstu, lai uzzinātu laika prognozi tuvājām dienam un izvēlētos piemērotāko dienu - 21. vai 22. marta datumu. Lai gan saules trūkumu sola abas dienas, avizēs ir lieli raksti par nedēļas nogalē tuvojošos notikumu, un kāds īpaši uzsver nakts gaismu šovu pirmajā dienā. Nolemju izvēlēties pirmo dienu un papildus vērot nakts uzvedumu. Agrs autobuss mani un vēl pārdesmit brīnuma vērotājus ved uz 200km attālo kulminācijas vietu. Bet jau katrs tuvojošais kilometrs liecina, ka šī diena nedz tūristiem nedz tūrisma aģentūrām nav sveša... Autobusu rindas uz lielceļa liek nojaust par pasākuma vērienibu un cilvēku neizsīkstošo vēlmi savām acīm vērot vienu no UNESCO pasaules brīnumiem visā tā krāšņumā... Ik reiz, kad iepriekš biju viesojies šajā arheoloģijas centrā, ar auto vai autobusu bija iespēja nokļūt lidz pat galvenajiem ieejas vārtiem - šobrīd - pēc 2.5h ceļa tas durvis vēra mazajā priekšciematā - kādus 2km no ieejas. Droši vien lai neradītu nevajadzīgu, lieku drūzmešanos un dotu papildus iespēju nopelnīt simtiem suvenīru tirgotāju, no kuriem dažs likās gatavojies šim pasākumam jau veselu gadu... Krāšņi un lieli, mazi un vienkārši, koka un stikla piramīdiņas, segas un T-krekli, līdzās tako un svaigi augļu kalni, mango un apelsīns ar čili, alus, sulas un dažādas citas uzkodas... Tomēr milzu pūļi mani mazliet biedē - es labprātāk to baudītu vienatnē, klusumā un dialogā ar pelēko akmens kalnu... Šis gan nav parasts kalns un lai gan tas balsī nerunā, bet tas ko tas mums stāsta, tas ko tas mums atbild jautājot, kļūst par brinumainu atklāsmi, dievišķu atblāzmu un mistisku apbrīnu - katram mazajam, necilajam tā apbrīnotājam piramīdas pakājē... 25m augstā Kukulkana piramīda ir precīzs astronomiskais kalendārs. Tā 9 terases attaino 9 Maiju mirušo valstības, bet centrālās kāpnes, katrā pusē dala šīs terases 18 segmentos - iezīmejot 18 maiju kalendara menešus, kas savukārt rada 52 paneļus - 52 gadu ciklu (Baktun) maiju kalnedārā. Arī kāpnes - katrā no debespusēm līdz piramīdas virsotnei ved 91 pakāpiens - kas summā ar virsotnes templi dod 365 - gada dienu skaitu... Katru gadu rudens un pavasara saulgriežos ir novērojams, kāds fenomens, kurš Maiju tautai iezīmēja pavasara vai rudens pirmo nedeļu ar Kukulkana čūskas atgriešanos uz zemes. Saulei krītot pār piramīdas teresēm, tā ēna uz ziemeļu sienas rada čūskas viļņotās muguras izliekumu. Lēni tā pārvietojas no piramidas augšas uz leju, lidz ''spārnotā čūska'' ir nokāpusi no debesīm pie savas tautas. Šīs bija lielas svinības un reliģiskie svētki, ko gaidija ikviens. Sausās sezonas beigas, ražas sāšanas sākšana vai novakšana... Arī pēc teju 1000 gadiem šis fenomens pulcē tūkstošus. Ne vairs sējas laiku gaidot, ne vairs lietu lūdzot, bet ar apbrīnu skatīt un savām acīm vērot seno civilizāciju pārrākumu... Ja vien par 1 grādu piramīda būtu novirzīta, nekas vairs nebūtu redzams un gaismas - ēnas teātris izpaliktu... Es ierados pilsētā ļoti agri un laicīgi, lai kā vienmēr apmestu kādu loku pa to, aprunātos, atrastu ko jaunu... Man paveicas iepazities ar kungu Felippe, kurš Chichen Itzas arheoloģijas centrā strādā jau vairāk kā 22 gadus. Viņš mani apņēmās izvadāt pa pilsetdrupām. Kattreiz kopš viesojos šajā pilsētā esmu ieguvis ko jaunu, droši vien šī būs viena no īpašākām reizem... Felipe mani noveda nostāk no tūristu ceļiem - tur kur parastam apmeklētājam ieeja ir liegta. Es redzēju drupas, akmens kalnus, ar kokiem, zālē ieaugušus - tādi , kādi tie guļ te jau simtiem gadu savā klusā neskartībā... Šobrīd ir piešķirti lieli līdzekļi un drīz tiks sākti darbi pie to atrakšanas un restaurācijas. Un kas zina, iespējams arī šis, šobrīd tik necilais zaru, haotisku akmeņu un koku pakalns slēpj sevī kādu elpu aizraujošu noslēpumu... 11 Muluc 12 Cumku (maiju kalendārā - 21.03.) Jau agrā pēcpusdienā piramīdas pakajē, zālitē, sāka pulcēties ļaužu pūļi, steidzot ieņemt labākās vietas uz šo neatkārtojamo izrādi... Ap pus 4pm arī es dodos meklēt labu skatu vietu placī. Atradis nelielu pleķīti starp japāņu, meksikas un asv ceļotājiem es atsēžos zālītē zem Kukulkana piramīdas - El Castillo. Gan tūkstošos brīnuma alkstošos tūristos, gan debesīs virs Chichen Itzas valda neziņa, apjukums, nemiers... neviens - nedz zem, nedz virs spārnotās čūskas mītnes nav droš par dievu plāniem. Tumšzili, biezi mākoņi jaucas ar skaidrām debesīm, ļaujot ik pa brīdim saules stariem žilbināt akmensbalto templi. Laiks iet, bet debesis brižiem nomācas pavisam skumīgi pelēkas... Vēl 15 minūtes pirms Kukulkana čūskas "iznāciena'' nekas neliecina par cerību to ieraudzīt savām acīm. Viss pagalms, piramīdas pakāje ir nosēta ar cerībpilnu vērotāju acīm, kuras šaujas te uz saules pusi, te piramīdu, te atkal ar acīm bīdot mākoņus un cerot kaut uz mirkli ieraudzīt čūskas viļņoto muguru... Līdz beidzot!!!! Aiz zilpelēkas mākoņu grēdas malas izspraucas saules stars - mazs un niecīgs...tas negribīgi apspīd tālākos brīnuma vērotājus, un pa to starojošajām galvām teciņiem steidz piramīdas virzienā. Kā milzu vilnis ar klusuma elpu pūsts ar gaismas staru nests pūlis griež galvas pret piramīdu... Stars pazūd...bet akmens - viss saules gaismas apklāts, sāk teju spīdēt, bet no tā ziemeļu terases sienas nesteidzīgi lēni savu pelēkzilo muguru tautai pagriež Kukulkana spārnotā čūska!!!! Pūli pārņem neviltotas emocijas - ovācijas, aplausi... Maiju varenais dievs ir sācis savu atgriešanās ceļu pie savas tautas!!! Vērotāji steidz fotogrāfēt, filmēt - kājās stāvošajiem uzkliedzot, lai nosēžas un ļauj izbaudīt. Starp pūli kursē vietējie "profesionālie sēdinātāji", kuru uzdevums ir apsēdināt katru kājās stāvētāju - arī omītes un opīšus, kuriem stingri nosolas atgriezties arī lai palīdzētu piecelties... Ik pa brīdim čūskas mugura saplūst ar akmens sienu un zilie gubu mākoņi pārklāj pilsētu. katrs brīdis, kaut uz mirkli, kad izdodas to redzēt tiek sagaidīts ar ovācijām, jo arvien skaidrāk un skaidrāk iezīmējas čūskas viļņotā mugura. Drīz vien jau redzemi visi 7 izliekumi, un beigu beigās arī pati čūskas galva... Kukulkana čūska ir atgriezusies un nokāpusi no debesim... Man sejā smaids liecina par to ko biju gaidījis sen...kad pēkšņi sajūtu lietus lāsi uz savas rokas... kā maiju pareģojumā, kā pēc visu svēto grāmatas, Kukulkana čūska ar savu atgriešanos ir atnesusi lietu... Tā es tur stāvēju...baudīdams lietu no skaidrām debesīm, veroties spārnotajā čūskā nokāpjot no piramīdas uz krāšņas varavīksnes pilna loka fona...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais